Mazais Žans bija septītais bērns Šam- polionu ģimenē, kas dzīvoja Lo departamenta Fižakas pilsētiņā Francijā. Mazajam Žanam galvenā autoritāte bija viņa vecākais brālis Žaks, kurš bija sajūsmā par seno laiku vēsturi. Agrā bērnībā klausoties brāļa stāstus par lielo piramīdu, senatnīgo tempļu, šausmīgo mūmiju noslēpumaino valsti, jaunais Šampolions pieņēma lēmumu, ka apgūs austrumu valodas, lai kādreiz varētu apmeklēt noslēpumaino valsti un uzminēt Sfinksas mīklas. Bet pagaidām Žanam jāiet uz skolu mācīties lasīt un rakstīt… Vecākiem un skolotājiem par pārsteigumu jaunākais no Šampolioniem ar uzdevumiem tika galā vienā mirklī, pēc tam ar nopietnu uzcītību mācījās valodas, kurās runā austrumu zemju ļaudis.
Aizraušanās netraucēja mācībām, un pieaugušie pret zēna valodas mācībām bija labvēlīgi noskaņoti. Viņam bija 9 gadi, kad viņš apmeklēja Napoleona ekspedīcijas Ēģiptes trofeju izstādi. Žans ar dedzīgu zinātkāri aplūkoja savādos papirusus, akmens plāksnes, un viņa jautājumiem nebija gala: “Bet ko nozīmē šis uzraksts? Par ko tiek runāts šajā papirusā? Un ko nozīmē šis hie- roglifs?” Kolekcijas sargs brīnījās par gados jaunā apmeklētāja jautājumiem un labprāt uz tiem atbildēja. Viņš skaidroja, ka visas šīs gudrās ēģiptiešu zīmes nemaz nav tas pats, kas ir franču burti, un ar tām neapzīmē skaņas, bet gan veselus vārdus un vārdu savienojumus. Pastāstīja, ka izlasīt tās nav iespējams, jo nav zināms, ko nozīmē katra zīmīte un to savienojumi. Bērna atbilde pārsteidza: “Bet es izlasīšu! Pēc dažiem gadiem, kad izaugšu!” Šo sarunu ierakstīja kolekcijas sargātājs un pārvaldnieks Furjē, un tas ir fakts, nevis izdoma. Kā faktu vēl var minēt to, ka Žanam Šampolionam bija tikai 16 gadi, kad viņš Grenobļas akadēmijai piedāvāja savu pirmo zinātnisko darbu. Jauno cilvēku aicināja uz universitāti un… piešķīra viņam profesora grādu!
Šeit Šampolions turpināja strādāt pie Rozetas akmens hieroglifu tulkošanas. Šis artefakts “izdevīgs”, jo uz tā ir trīs vienādi teksti (visas tautas vārdā teiktā priesteru pateicības runa faraonam Ptolomejam par viņa labvēlību, kas izpaudās, kad viņš kāpa tronī), kas uzrakstīti trīs valodās, no kurām viena bija ideāli saprotama pazīstamajam zinātniekam (sengrieķu). 16 gadu vecumā Šampolions brīvi pārvaldīja 16 senās valodas… Viņš strādāja 20 stundas dienā. Jaunais aspirants atteicās no svinīgām vakariņām (tajā laikā tā bija ļoti izplatīta parādība, kad profesori “piebaroja” savus studentus un aspirantus). Bet tam bija tikai viens vienīgs iemesls: jaunā ģēnija vienīgie apa- vi jau sen “prasīja ēst”, nav pieklājīgi tādos iet ciemos. Rakstus Žans Šampolions rakstīja tādā ātrumā, ka tos varēja salīdzināt ar to, cik ātri konditors no krāsns izņem kruasānus. Viņa zinātniskais darbs kļuva biezāks ne pa dienām, bet pa stundām. Par viņa erudīciju un zināšanām sajūsminās pat pieredzes bagātie profesori un akadēmiķi.
Ceļotāji netic tam, ka viņš nekad nav bijis Ēģiptē (kāda Ēģipte, viņš nekad nav šķērsojis Francijas robežu!)… Un tad… Napoleons ir sagrauts un izsūtīts uz Elbu. Visi Napoleona laika noteikumi ir atcelti. Šampolions atgriezās dzimtenē, kur viņam piedāvāja strādāt par vēstures skolotāju. Viņš turpināja strādāt pie ēģiptiešu tekstiem. Paralēli tam viņš rakstīja lugas vietējiem aktieriem, jo skolotāja algas katastrofāli nepietika… Un, lūk, kādu va- karu… Tekstā zinātnieka uzmanību piesaistīja rotājums ar faraona Ptolemeja vārdu. Un tā… Pirmā zīme Dieva Pat simbols, otrā — lauva Ol, dievietes Maates divi spārni… Pt-ol-mee-s… Ptolmess, faraona vārds… Šampolions nokrita bezsamaņā. Žaks Šampolions atrada brāli, guļot uz grīdas savā mazajā istabiņā. Cukurūdens un maizes rika zinātnieku atgrieza pie samaņas… Viņi ilgi sarunājās par Žana atklājumu. Bet vēl neviens no viņiem nevarēja iedomāties, ka tieši šī diena būs veselas zinātnes — eģiptoloģijas — dzimšanas diena. 1822. gada 27. septembrī par savu atklājumu Šampolions paziņo rakstā ar nosaukumu “Vēstule Dosjē kungam par hieroglifu fonētisko alfabētu”. Pasaule uzzināja par to, ka “atdzīvojās” viena no senākajām valodām.
Interese par Ēģipti neiedomājami pieauga. Šampoliona portretus kopēja pat uz šokolādītēm. Tā bija 32 gadus vecā zinātnieka apdullinošā slava. Bada laiki palika pagātnē. Žans Šampolions apmeklēja Ēģipti, pirmo reizi ieraudzīja tās kultūras pieminekļus, kam bija veltījis visu sevi… 1831. gadā, atgriežoties no Ēģiptes, profesoram Šampolionam tiek piedāvāta pasaulē pirmā eģiptoloģijas katedra. Bet veselība… To atjaunot nav iespējams. Visi lūgumi ārstēties neietekmēja aizrautīgo zinātnieku. Rezultāts — insults. Viņš vienkārši nokrita… Viņa galvenais darbs par ēģiptiešu valodas gramatiku un apkopotie rezultāti par pirmo un vienīgo braucienu uz Ēģipti tika izdoti tikai pēc viņa nāves. Rozetas akmens grezno Britu muzeja ieeju Ēģiptes zālē. Jebkurā vēstures mācību grāmatā var sameklēt Šampoliona vārdu, kā arī ēģiptiešu tekstus, kas tika iztulkoti, pateicoties jaunā francūžu zinātnieka titāniskajam darbam: par Ozirisa sodu, par Izīdas ciešanām, par Gora mīlestību…
Pasaulē vissenākās valsts noslēpumi kļuva tuvāki, saprotamāki… Kaut gan daudzi no tiem vēl nav atminēti… Viss vēl priekšā!
Nu… Par Šampolionu!
Andrejs JAKUBOVSKIS
.jpg)
