Ērtības laukos maksā dārgi

Labiekārtota dzīvokļa izmaksas ir lielas. Pērnruden apstiprinātā cena par apkuri sezonas mēne-šos ir Ls 0,68 par kvadrātmetru. Lauku iedzīvotāju maciņiem tā nav maza summa, tālab paziņojums uz ziņojuma dēļa vēsta, ka pagasta iedzīvotājiem ir iespēja norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem un nekustāmā īpašuma nodokli ar malkas piegādi pagasta katlumājām. Kuri vēlas norēķināties ar malkas piegādi, tika lūgti noslēgt vienošanās ar pagasta pārvaldes vadītāju līdz šā gada 25. martam. Norādīta arī cena par piegādāto malku. Daudzi cilvēki aktīvi izmantoja šo iespēju. Apkure Šķaunē ir labā līmenī, pat lielajā salā neviens nenosala, lai gan atšķirības, protams, ir: vidējie dzīvokļi ir siltāki, gala — vēsāki. Daži privatizēto dzīvokļu īpašnieki ir salikuši plastikāta logus.

Bet vēl ir citi izdevumi. Tie, kuri dzīvo pašvaldības fonda mitekļos, maksā nelielu ikmēneša īri — pieci santīmi par kvadrātmetru. Privatizēto dzīvokļu īpašniekiem nekādas tamlīdzīgas maksas nav. Aukstā ūdens tarifs — Ls 1,03 vienam cilvēkam, par kanalizāciju — Ls 0,79 vienam cilvēkam, karstais ūdens — Ls 1,40 cilvēkam (summas ar PVN). Toties, izveidojot novadu, uz pusi saruka maksa par atkritumu apsaimniekošanu: kad līgumi tika slēgti ar pagasta starpniecību, cena bija Ls 1,45 no iedzīvotāja, bet tagad katram jābūt noslēgtam tiešajam līgumam ar atkritumu apsaimniekotājfirmu un maksa ir Ls 0,67 cilvēkam mēnesī. Reāla divu cilvēku ģimene par trīsistabu privatizētu dzīvokli komunālajos maksājumos ziemā tērē 56-57 latus, klāt jāpieskaita maksu par telefonu, elektrību un gāzi, kas Šķaunē tiek saņemta no pazemes rezervuāriem. Ērti un droši, bet dārgāk nekā balonu gāze. Daudzi ekspluatē vecās gāzes plītis, kuras kalpo kopš tiem laikiem, kad uzbūvēta māja, līdz ar to gāzes patēriņš ir lielāks nekā mūsdienīgajām plītīm. Ja dzīvoklis nebūtu privatizēts, būtu jāmaksā par latiem pieciem vairāk — īre. Šķaunē nav ne siltuma, ne ūdens patēriņa skaitītāju, pārvaldes vadītāja Jadviga Ceicāne apgalvo, ka neviens no iedzīvotājiem nav interesējies par to uzstādīšanas iespējām.

Tie, kuri gribēja tikt vaļā no dārgajiem dzīvokļiem, ir atdevuši tos pašvaldībai. Ir daudz parādnieku, kopējais parāds vairākos gados ir iekrājies — aptuveni 4000 latu. Summa mainās, kāds vasarā nomaksā visu vai daļu parāda, kad nav apkures, kāds pamanās iekrāt vēl lielāku. Novads apstiprinājis nolikumu, trūcīgās personas varēs jau martā saņemt 20 latu dzīvokļa pabalstu, kas pienākas vienreiz ceturksnī. Jāatzīmē, ka Šķaunē daudzdzīvokļu mājas ir ļoti labā kārtībā, par ko jāpateicas iepriekšējam pagasta padomes priekšsēdētājam Konstantīnam Andžānam, kura laikā tika kapitāli saremontēti daudzdzīvokļu namu jumti, kāpņu telpu ieejas durvis, sakārtota apkure un ūdenssaimniecība. Tagad viss atkarīgs no tā, kā paši iedzīvotāji saudzēs šo īpašumu.

J. Ceicāne: “Dagdas novada izpilddirektors, kurš ar speciālistiem gāja apsekot brīvos pašvaldības dzīvokļus, atzīmēja, ka visi tie labi saglabāti. Kaut šodien var ielaist citus iemītniekus. Tikai viens no šiem dzīvokļiem izskatās sliktāk, bet arī tajā var iet un dzīvot. Dzīvokļu piešķiršanas kārtība novadā ir mainījusies: cilvēks raksta iesniegumu, to pārsūtām uz novadu, kur jautājumu izskata dzīvokļu komisija un dome apstiprina vai neapstiprina komisijas lēmumu. Šajā ziņā kļuva sarežģītāk. Par apkures tarifu gribu piebilst, ka ļoti daudz malkas sagatavošanā strādāja stipendiāti, ja viņu nebūtu, tad tarifs būtu vēl augstāks, jo tika saskaitīti visi izdevumi un faktiski tas ir reālais tarifs.”

Šķaunes pagasta pārvaldes vadītāja aicina braukt dzīvot uz Šķauni, jo tukšie dzīvokļi tomēr ir slogs. Tiesa, ar darbavietām pagastā ir bēdīgi — vakanču nav. Cilvēkus nodarbina SIA “Šķaunes bekons”, laiku pa laikam darbs ir z/s “Jaunozoli” gaterī, ļaudis strādā pastā, skolā, divos veikalos, feldšerpunktā un pagasta pārvaldē. Starp citu, reformas rezultātā šajā pagastā saglabātas visas iestādes un strādā visi speciālisti, kas bija līdz reformai.

Aptiekas Šķaunē jau labu laiku nav. Vēl šeit ir 25 zemnieku saimniecības, 53 piemājas saimniecības, kas ražo preču produkciju, bet nav reģistrētas kā zemnieku saimniecības, un apmēram 200 piemājas saimniecību, kuras praktiski neko neražo vai ražo ļoti minimāli tikai savām vajadzībām. Nepilns desmits gados jaunāku cilvēku iekārtojies darbā ārzemēs, bet šis skaits ir mainīgs: kurš atgriežas, kurš aizbrauc. Nav jau arī tur salda dzīve.

Juris ROGA