Ūdenspīpe. Par un pret

Par to liecina fakti, ka daudzas Austrumu zemju tradīcijas, lietas un greznuma priekšmeti pēdējo gadu laikā kļuvuši par kulta preci Eiropā un Amerikā. Viens no šādiem priekšmetiem ir ūdenspīpe, ko labprāt pērk arī Latvijas iedzīvotāji.Šīs sarežģītās, dekoratīvai vāzei līdzīgās ierīces nosaukums nāk no turku vārda hūka. Vēl to mēdz dēvēt par šišu jeb kaljānu. Iespējams, ka daudzi ūdenspīpi atveduši no ceļojumiem pa Indiju, Turciju, arābu zemēm. Pilnīgi iespējams, ka atvestā manta nedarbojas kā nākas, jo pircējs nav bijis pietiekami izglītots, savukārt pārdevējs to drusku apčakarējis. Pēc viesošanās Ēģiptē ir skaidrs, ja tu nekad neesi ūdenspīpi redzējis, tad tirgotājs tās vietā tev iesmērēs vecu grabekli, nebeigdams slavēt tā labās īpašības. Tāpēc tur kāroto suvenīru, varbūt drusku dārgāk, ieteicams pirkt viesnīcu veikalos vai vietās, ko iesaka gids.

Ūdenspīpju pirmsākumi meklējami senos laikos Indijā. Tolaik gan pīpes vēl bija diezgan primitīvas, jo tika izgatavotas no kokosriekstu čaulām. Laika gaitā ūdenspīpes izplatījās tagadējās Irānas teritorijā, bet no turienes pa visu arābu pasauli. Arābu sabiedrībā ūdenspīpei bija ierādīta īpaša vieta — intelektuāla saruna vai svinīgas pusdienas nebija iedomājamas bez pīpes kūpināšanas. Uzaicinājums kopīgi uzsmēķēt ūdenspīpi skaitījās (un skaitās vēl šobaltdien) pagodinājums, no kura atteikties būtu ļoti nepieklājīgi. Interesanti, ka ūdenspīpju ražošana jau sendienās izvērtās par veselu industriju, jo atsevišķas pīpju daļas taisīja īpaši amatnieki, kuru arods tika godāts attiecīgo detaļu vārdā. Un, kā jau arābu pasaulē pieklājās, nereti ūdenspīpes, īpaši jau to iemuši, bija īsti mākslas darbi. Tāpat kā sendienās, arī mūs-dienās ūdenspīpe tiek uzskatīta par labu stresa apkarošanas līdzekli. Un kā nu ne — zvilnot spilvenos un smēķējot smaržīgu tabaku, kaut kā nelien galvā drūmas domas par degvielas cenu kāpumu vai inflāciju.

Strīdi par ūdenspīpes ietekmi uz veselību ir nu jau ierasta tēma dažādos medijos, tomēr laika gaitā ir izkristalizējusies kāda nopietna likumsakarība. Ļoti maz ir tādu, kas savu viedokli šai jomā veido objektīvi, paši pīpētāji nebeidz ūdenspīpi slavināt, bet pretinieki klaji noliedz, piesaucot kaut kādus mistiskus pētījumus, kas ir absurdi jau savos pieņēmumos vien, tomēr reizēm tāpat gūst atbalstu. Populārākais no tiem, protams, ir par to, ka 1 ūdenspīpes izpīpēšana atbilstot 200 cigarešu izpīpēšanai. Un tā ņem un sludina, un pārpublicē, nemaz nedomājot par to, vai cilvēks maz reāli var izpīpēt 200 cigaretes un kā viņam būtu pēc tam jājūtas. Narkoloģijas Valsts aģentūras speciālisti raksta, ka “pētījumi ir pierādījuši, ka, tā kā ūdenspīpju tabaku nevis sadedzina, bet silda, tās dūmos veidojas mazāk kancerogēnu vielu.

Ūdens pīpju tabaka bieži tiek aromatizēta un saldināta, padarot to ļoti pievilcīgu — dūmu saldā smarža un garša bieži ir iemesls, kāpēc daži cilvēki, kas citādi nelieto tabaku, uzsāk lietot ūdens pīpes.

Ūdens pīpes smēķēšana nav izpētīta tik pamatīgi kā cigarešu smēķēšana, tomēr pirmie pētījumi jau šobrīd ļauj izdarīt vairākus secinājumus par veselības kaitējuma riskiem, kas ir līdzīgi cigarešu smēķēšanas kaitējumam. Ūdens pīpes ir nopietns veselības apdraudējums smēķētājam un pā-rējiem, kas ir pakļauti dūmu ietekmei, turklāt, lai cik nevainīga šķistu ūdens pīpe, tā nav droša alternatīva cigaretēm. Tipiskā, vienu stundu ilgā ūdens pīpes lietošanas reizē parasti ieelpo 100 līdz 200 reizes lielāku dūmu tilpumu nekā ieelpo, izsmēķējot vienu cigareti. Pat pēc iziešanas caur ūdeni, ūdens pīpes tabakas dūmi satur daudz indīgo vielu, tajā skaitā tvana gāzi, smagos metālus un vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus. Ūdens pīpēs ogles, kuras lieto, lai sadedzinātu tabaku, sadegot rada indīgas vielas, ie-skaitot tvana gāzi, smagos metālus un vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus. Šie dūmi ir īpaši kaitīgi grūtniecēm un auglim. Turklāt pasīvā smē-ķēšana no ūdens pīpes ir tādu dūmu sajaukuma ieelpošana, kas sastāv no tabakas dūmiem un ogles degšanas rezultātā radītajām indīgajām vielām, tādējādi radot nopietnu risku nesmēķētājiem. Vienas iemutes lietošana, vairākiem cilvēkiem smēķējot vienu ūdens pīpi, rada nopietnu risku inficēties ar tuberkulozi, hepatītu un citām transmisīvām slimībām. Nav pierādījumu tam, ka kāda papildus ierīce varētu padarīt ūdens pīpes smēķēšanu drošāku.

Mazgāšana un tīrīšana

Pēc smēķēšanas no trauka izlej saturu un visas sastāvdaļas, izņemot cauruli, nomazgā siltā ūdenī. Lokanā cau-rule jātīra tad, kad tā izžuvusi. Vislabāk aizbraukt līdz benzīntankam un pamatīgi izpūst ar gaisa strūklu.Cenas Latvijas lielveikalos, piemēram, “Molā” un “Alfā”, sasniedz 70 - 80 latu. Tas arī atbaida vietējos šo ierīci pirkt šeit pat mājās, daudzi to iegādājas Austrumu zemēs. Laba ūdenspīpe arī Turcijā, Ēģiptē un citās Austrumu zemēs maksās ap 100 - 150 ASV dolāru. Rīgā speciālajos veikalos to cena svārstās no 15 līdz 55 latiem. Austrumiem ir tā priekšrocība, ka tur amatnieku veikalos un darbnīcās var atrast patiešām unikālas pīpes, kas veidotas sudrabā, pat zeltā, ar dzintara un citu pusdārgakmeņu rotājumiem. Tad ir garantija, ka šāda pīpe tās lietotājam būs unikāla. To cena svārstās ap 400 ASV dolāriem.

Secinājumi: 1. Lietojot ūdenspīpi tabakas smēķēšanai, ir nopietns veselības apdraudējums smēķētājam un pārējiem, kas ir pakļauti dūmu ietekmei.

2. Lietojot ūdenspīpi tabakas smēķēšanai, jāzina, ka tā nav droša alternatīva cigarešu smēķēšanai.

3. Tipiskā vienu stundu ilgā ūdens pīpes lietošanas reizē parasti ieelpo 100-200 reižu lielāku dūmu tilpumu, nekā ieelpo, izsmēķējot vienu cigareti.

4. Pat pēc iziešanas caur ūdeni ūdenspīpes tabakas dūmi satur daudz indīgo vielu, tostarp tvana gāzi, smagos metālus un vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus.

5. Ūdenspīpēs ogles tabakas sadedzināšanai rada indīgas vielas, tostarp tvana gāzi, smagos metālus un vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus.

6. Grūtniecēm un auglim ir īpaši kaitīgi šie dūmi.

7. Pasīvā smēķēšana no ūdenspīpes ir tādu dūmu sajaukuma ieelpošana, kas sastāv no tabakas dūmiem un ogles degšanas rezultātā radītām indīgām vielām, tāpēc rada nopietnu risku nesmēķētājiem.

8.Viena iemuša lietošana, vairākiem cilvēkiem, smēķējot vienu ūdenspīpi, rada nopietnu risku inficēties ar tuberkulozi, hepatītu un citām transmisīvām slimībām.

9. Nav pierādījumu, ka kāda papildu ierīce varētu padarīt ūdenspīpes smēķēšanu drošāku.

10. Ūdenspīpju tabaka bieži tiek aromatizēta un saldināta, padarot to ļoti pievilcīgu;

Ūdenspīpes popularitātes un kaitīguma problēma ir aktuāla, tāpēc nepieciešams modināt sabiedrības apziņu un mainīt stereotipus, lai katrs varētu skaidri atbildēt uz jautājumu: vai ūdenspīpe ir stilīgs draugs vai aizmugurē paslēpies ienaidnieks.

No psiholoģiskās atkarības viedokļa ūdenspīpes pīpēšana nav salīdzināma ar cigarešu smēķēšanu. Cigareti var kūpināt gan uz ielas, gan mājās vienatnē, taču ūdenspīpes pīpēšana ir rituāls, ko parasti veic kompānijā, un svarīgāks tad ir nevis ievilktais dūms, bet gan process un sarunas, kas risinās šajā pasākumā. Tomēr, ja ūdenspīpes pīpēšana kaut kādu iemeslu dēļ kļūst par ikdienas sastāvdaļu, tad tā ir tāda pati atkarība kā cigarešu smēķēšana.

Informāciju apkopoja SVA Krāslavas rajona veselības veicināšanas koordinatore Marija MICĶEVIČA