• Aglonas novads nedzīvo tikai šodienai

    Nedzīvo arī vienai dienai vai vienam gadam. Lai augtu un attīstītos nākotnei, ir nepeciešams finansējums. Neatkarīgie finansējuma avoti var būt gan Eiropas Savienības, gan nacionālās, gan vietējās projektu programmas. Šobrīd Aglonas novadā turpinās Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/ VRAA/085 “Aglonas novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” Aglonas novada teri- torijas plānojuma 2012.-2024. gadam izstrāde, kas uzsākta 2011. gada 22. jūnijā (sēdes protokols Nr.14.10§).

    Lasīt
  • Veltījums Rozālijai Tabinei

    Š.g. 20. martā Aglonas vidusskolā plkst. 12.00 jau astoto reizi tiks rīkots Latgales Lauku skolu jaunrades konkurss, kas veltīts novadniecei, dzejniecei Naaizmērstulei. Paleidzi maņ munu pīnōkumu tai izpiļdeit, ka caur tū maņ laiceigais lobums un myužeigō laime nōktu — šo domu atklājuši un interpretējuši Latgales reģiona 125 skolēni no 30 Latgales skolām savos jaunrades darbos, saskatot skaisto un sekmējot piederības apzināšanos Latvijai. Konkursam iesniegtas arī 17 ilustrācijas. 2005.gada 28.oktobrī Aglonā tika atzīmēta Naaizmērstules jeb Rozālijas Tabines (1890- 1965) — savdabīgas un spožas personības latgaliešu literatūrā — 115. dzimšanas diena, kas bija sākums skolēnu jaunrades darbu konkursam.

    Lasīt
  • Viduslatgales Profesionālās vidusskolas IP īstenošanas vieta “Jaunaglona” veicina audzēkņu konkurētspēju darba tirgū

    Kopš 2012.gada 1.aprīļa Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas birojs realizē Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu “Latvijas un Lietuvas profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbības platformas attīstība” jeb “EDUCATE FOR BUSINESS” (saīsināti), kas veicinās jaunās paaudzes darba spēka konkurētspējas kvalitātes paaugstināšanu Latvijas — Lietuvas pierobežā, kvalificēta un starptautiski konkurētspējīga darba spēka — speciālistu sagatavošanu. Jauniešiem, kuri beiguši profesionālās vidusskolas, būs iespēja veiksmīgāk risināt nodarbinātības jautājumus.

    Lasīt
  • Radošā atmosfēra Šķeltovā

    Šķeltovas TN tiek rīkotas radošās pēcpusdienas, kuru laikā visi interesenti apgūst dažādas rokdarbu iemaņas un prasmes. Sajūtot sirdī svētku noskaņu, Šķeltovas TN vadītājai radās doma rīkot kopīgas rotājumu izgatavošanas pēcpusdienas.

    Lasīt
  • Zemledus makšķerēšana

    16. februārī notika Aglonas novada atklātās zemledus makšķerēšanas sacensības uz Cirīšu ezera. Laika apstākļi bija piemēroti makšķerēšanai, uz sacensībām ieradās ļoti kupls dalībnieku skaits. Sacensības norisinājās individuālajā un komandu ieskaitē. Pavisam bija 25 komandas, komandā 2 cilvēki, kopējais dalībnieku skaits 50 cilvēki. Makšķerēšanas entuziasti bija ieradušies no Daugavpils, Rēzeknes, Viļāniem, Jēkabpils, Līvāniem un Preiļiem, kā arī vietējās komandas. Starp dalībniekiem bija arī divas daiļā dzimuma pārstāves.

    Lasīt
  • Prieks par lielisko atpūtu!

    9. martā Ezernieku pagastā uz Ūdrijas ezera notika zemledus makšķerēšanas sacensības, kurās piedalījās 30 makšķernieku, tajā skaitā arī divas sievietes — Raisa Olehno un Ina Sadovska.

    Lasīt
  • Lai skan mūzika!

    Krāslavas Mūzikas skola pavasari grib sagaidīt ar Atskaites koncertu Kultūras namā, gan ar atskatu uz mācību gadā paveikto, gan arī ar zināmu ieskatu skolas vēsturē — Ģitārspēlei 20. Svētkus var rīkot tad, kad tos jūtam un vēlamies, vai ne? Tā ir viena no skolas tradīcijām, kas veltīta vecākiem, draugiem un visiem interesentiem. Tādi koncerti ir īpaši ar savu auru un mīļumu. Vecākiem ir saviļņojums, redzot mazo lolojumu spēlējam kādu no mūzikas instrumentiem solo vai ansamblī. Mūzika aizkustina katru no mums!

    Lasīt
  • Plāno jaunu pasākumu

    Notika Dagdas novada kultūras darbinieku organizatoriskais seminārs, kurā piedalījās Dagdas folkloras centra un Tautas namu vadītāji. Dagdas novada kultūras darba koordinators Jāzeps Ornicāns iepazīstināja kolēģus ar jaunajiem Bērziņu, Ezernieku un Konstantinovas Tautas namu vadītājiem.

    Lasīt
  • Klaiņojošie dzīvnieki jāuztver nopietni

    Plašsaziņas līdzekļos gana bieži parādās šokējoša informācija, ka tajā vai citā vietā suns sa- kodis cilvēku. No ķēdes norāvušies, saimnieku slikti pieskatīti vai vienkārši klaiņojoši dzīvnieki mūsu valstī ir plosījuši gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Ne reizi vien rakstīju par klaiņojošu dzīvnieku problēmu arī Krāslavā.

    Lasīt