• Reiz Tīmaņos bija skola

    (Turpinājums. Sākums “Ezerzemē” nr. 7, 24.01.2014.) Otrā pasaules kara laikā skolas telpas nonāca vācu okupācijas iestāžu rīcībā. Te kādu laiku atradās lazarete. Mācības notika dažādās skolas vajadzībām pielāgotās telpās. Kara laika skolēni ar sirsnību atceras skolotājas Meikšāni, Savicku un Dzērvi, viņu stingrās un labestīgās attieksmes dēļ pret bērniem, bet ar nepatiku katru rītu obligāti dziedāmo dziesmu “Deutsch- land, Deutschland überalles” skolotāja Eisaka, kuru uzskatīja par vāciešu līdzskrējēju, vadībā.

    Lasīt
  • Ar mūžīgo mīlestības tēmu

    Ir kaut kā neierasti viņas redzēt amatiermākslinieku lomā un vēl jo vairāk dēvēt viņas par pensionāriem vai senioriem. It kā vēl vakar bijām skolēni un Krāslavas 2.vidusskolas telpās tikāmies ar vēstures skolotāju Anastasiju Mitrofanovu un fizikas skolotāju Nadeždu Kurtišu.

    Lasīt
  • Slēpotājiem pirmie starti

    Kaut gan visā Latvijā sniega kārta ir minimāla, tomēr 18.-19. janvārī notika Latvijas Čempionāts distanču slēpošanā. Dažās pilsētās sporta centros ir iespēja saražot mākslīgo sniegu, tādējādi tur slēpošanas sezona sākas daudz agrāk.

    Lasīt
  • Sacenšas skolēni

    Skolēni turpina sacensties un labākās skolas komandas iegūst tiesības pārstāvēt savas skolas godu Latgales reģiona skolēnu sacensībās.

    Lasīt
  • Ja vēlies kļūt laimīgs, esi!

    Sestais raksts Rakstot rakstus, vērstus uz konkrētu auditoriju, parasti cenšos iedomāties, kā tie ietekmēs lasītājus. Tāpēc daudzas redakcijas un izdevniecības veido atgriezenisko saiti. Ja jums, lasītāj, lasot šos rakstus, rodas vēlme rakstiski reaģēt uz šiem materiāliem, rakstiet uz mūsu mīļās avīzes “Ezerzeme” redakciju. Ziņojiet arī par populārās psiholoģijas tēmām, par ko jums būtu interesanti lasīt.

    Lasīt
  • II Nerimstošie vēstures pavērsieni

    Brīvība kā dvēseles varenuma augstākā izpausme — tā nav dāvana no augšas. Brīvība dzimst cīņās, nāves mokās, to pavada šaujampulvera smarža. Uzvaras nekad nav bez upuriem, lūk, tāpēc patiesa brīvība ir dārgāka par zeltu. Cilvēce iet uz nākotni, atskatoties uz pagātni. Latvijas un Polijas neatkarības cīņu vēsturē ir daudz vienojoša, kas arī šo valstu tautas padara tik radniecīgas. Svinības, kas tika veltītas poļu sacelšanās 150.gadadienai, iesākās jau pagājušajā gadā pie ceļu krusta Kazanovā, netālu no muižas, kas piederēja Leonam Broelam - Plāteram, bruņotās sacelšanās romantiķim, kurš gāja bojā, aizstāvot savus brīvības ideālus. Pēc Latvijas Poļu savienības un fonda “Brīvība un demokrātija” iniciatīvas janvāra beigās vecajā grāfu parkā tika atklāts memoriālais akmens ar piemiņas plāksni, kas veltīts Leona Broela - Plātera un citu 1863. gada janvāra sacelšanās dalībnieku varoņdarbam.

    Lasīt
  • Leons Plāters (1836-1863)

    Kazanovas pusmuižas īpašnieks Leons Plāters 1863. gadā iesaistījās poļu sacelšanās atbalsta kustībā. Leons ar bruņotiem muižas kalpiem pēc Dagdas muižkunga Zigmunda Buiņicka nodoma Baltiņu mežā organizēja uzbrukumu krievu ieroču transportam, kas devās uz Dinaburgu apspiest sacelšanos. Uzbrukums notika, bet dumpiniekus notvēra, tai skaitā arī Leonu Plāteru.

    Lasīt
  • Pensionāri sajūsmā

    Vienudien redakcijas durvis atvēra Dagdas pensionāru biedrības deju kolektīva “Ezeriņi” dalībniece Gaļina Šņucina un pensionārs Vladimirs Aleksandrovičs, kurus biedrība deleģēja pastāstīt par teicami organizēto atpūtas vakaru veciem ļaudīm. “19. janvārī Dagdas tautas namā pensionāriem tika sarīkots gadumijas pasākums ar eglīti,” stāsta Gaļina. “Pensionāri vienkārši ir sajūsmā, neko tādu agrāk nebijām redzējuši! Bagātīgi klāti galdi, gandrīz kā kāzās, spēles, atrakcijas, loterija, koncerts. Liela mūsu pateicība Ķepovas pagasta saimniecēm, kuras gatavoja ēdienu. Par Salaveci sapucējās pati domes priekšsēdētāja Sandra Viškure, viņa arī vadīja šo pasākumu, liels pensionāru paldies arī viņai.”

    Lasīt