Dzīvestāsti

  • Aleksandra piedzīvojumi turpinās

    (Visu stāstā minēto personu vārdi ir mainīti) Es stāvēju Rīgas autoostā sašutis, izmisis un tai pašā laikā nedaudz laimīgs. “Es esmu atpakaļ Latvijā!” – teicu pats sev. Pavisam nesen es biju Vācijā, Minhenē, kur strādāju Covid-19 laboratorijā, un manā dzīvē viss ritēja, manuprāt, ļoti labi. Kopā ar daudziem jauniem paziņām, tagad - “bēdu brāļiem”, kuri no savas dzimtenes bija aizbraukuši strādāt uz Vāciju, es dzīvoju normālā, komforta ziņā pieņemamā viesnīcā. Man bija vienvietīgs numurs ar saktu uz baseinu, kurā es cerēju vasarā peldēties, bet aģentūras alkatības dēļ mūs vienkārši izmeta no šīs mazās paradīzes, kuru mēs katrs bijām sev izsapņojuši. Daži gribēja sakrāt naudu jaunam dzīvoklim vai mašīnai, cits mācībām, bet dažs labs meitenēm un alkoholam. Un es? Es gribēju visu un uzreiz. Bet, diemžēl vai par laimi, es biju pirmais starp visiem atlaistajiem, kurš sarunāja autobusu atpakaļ uz Latviju.

    Lasīt

  • Eiropas balto rožu pušķis

    Dzīve paiet ātri, gadi skrien kā putni, paliek sasniegumi. Visprecīzāko pārdzīvotā un piedzīvotā vērtējumu par katru no mums nosaka līdzcilvēki. Un, kad trešās tūkstošgades no Kristus dzimšanas divdesmit pirmā gada noslēgumā visu valsti aplidoja ziņa, ka mūsu Marija Micķeviča ir iekļuvusi konkursa finālistu trijniekā, pretendējot uz titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā”, biju patiesi sajūsmā: pasaulē ir taisnīgums! Divdesmit četru gadu ilgā, tautas virmojošo kaislību pilnā, vērienīgā nevalstiskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" rīkotajā konkursā pirmo reizi Top 3 skanēja Krāslava. Augstākā atzinība, ar intrigu, kas saglabāta līdz favorīta vārda paziņošanai. Šoreiz – Rundāles pilī! Nominantu trijotne ir cienīga - mākslas vēsturnieks, gleznotājs, Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis, talantīgā pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe un “Varavīksnes” vidusskolas direktore Marija Micķeviča. Kas?..

    Lasīt

  • Nejauša tikšanās

    Ar dagdānieti Darju mēs nejauši satikāmies kādā Krāslavas ieliņā – sen nebijām redzējušies. Kā var aizmirst efektīgo meiteni, slavenā ansambļa "Akolica" rotu!

    Lasīt

  • Aivja dubultā zelta rudens

    Nav pagājis pat mēnesis, kopš “Ezerzemes” rakstā ar nosaukumu "Pasaules rekordu iekarošana" tika ziņots par sensacionāliem sporta jaunumiem. Tam bija grūti noticēt: Viļņā notikušajā pasaules čempionātā klasiskajā spiešanā guļus Krāslavas ģimnāzists Aivis Plociņš ne tikai izcīnīja absolūtā pasaules čempiona titulu svara kategorijā līdz 83 kg, bet arī pacēla planētas augstāko sasniegumu latiņu par 27,5 kilogramiem! Pirms tam piecus gadus pasaules rekords piederēja gruzīnam Jemali Nandošvili.

    Lasīt

  • Jo daudzveidīgāks piedāvājums, jo interesantāk

    Šķiet, ka tūrisma sezona ir beigusies, bet Krāslavas novadā ir vietas, kur arī ziemā var baudīt dabu un klusumu, galvenais, lai epidemioloģiskā situācija to atļauj. Mūsu tikšanās ar Koževņikovu ģimeni notika novembra svētdienas pēcpusdienā. Sarunas fonā kamīnā omulīgi sprakšķēja malka...

    Lasīt

  • Pasaules rekordu iekarošana

    Krāslava, maza pilsētiņa uz planētas kartes, vairākkārt pasaulei vēstījusi par sporta zvaigznēm vieglatlētikā. Juris Silovs, Valentīna Gotovska, Ineta Radeviča, Dmitrijs Silovs... Pēdējos gados svarcelšanas čempionātu hronikā sāka mirdzēt mūsu ģimnāzista Aivja Plociņa vārds.

    Lasīt

  • Savos krastos

    Tas, vai pārmaiņas vienmēr nāk par labu, ir strīdīgs jautājums. Pagājušā gada vasarā kārtējā reformu rezultātā Krāslavas novads atguva Dagdu un trīs Aglonas pagastus. Aglonu pievienoja Preiļu novadam. Lai jaunā-vecā administratīvi teritoriālā pārdale paliek uz to pseidoreformētāju sirdsapziņas, kuri izšķērdējuši daudzus miljonus eiro. Kas bijis - pagājis, bet man ir ļoti žēl šķirties no svētītās vietas, kur korespondenta liktenis savijies ar interesantiem cilvēkiem. Ar tādiem kā enerģiskais sporta pasākumu organizators Andris Kurmis. Trīs gadu vairāk nekā auglīga sadarbība - ar neseno āra aktivitāšu cienītāju pulcēšanos pie ūdens. Iepriekšējā laikraksta numurā es stāstīju par nevainojami organizētajām spiningošanas sacensībām Cirīša ezerā ar uzsvaru uz rudens sensācijām. Tajā pašā makšķernieku veiksmes krastā nobrieda vēlme atkal lūgt Andrim tikšanos. Neskatoties uz koronavīrusa infekcijas vilni. Daba dziedina...

    Lasīt

  • Mūsējie Londonā: Anglijas galvaspilsēta ir ļoti raiba pilsēta

    Dzimtene, tuvi cilvēki un katrs stūrītis, kas pazīstams no bērnības. Kas liek cilvēkam doties labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm? Vai varbūt ne labākas dzīves, bet vienkārši iespējas strādāt un dzīvot cienīgi citā valstī, jo mājās tas neizdevās. Skeptiķi, protams, pārmet, ka vajadzēja tepat, uz vietas, labāk pacensties...

    Lasīt

  • Kā Marina devās uz Dubaiju...

    Mūsu dzīves daudzpusība mani nebeidz pārsteigt. No vienas puses, viss rit kā parasti, un mūsu mazā, mierīgā pilsētiņa dzīvo kārtējo dienu. No otras puses, notiek arī visai neparasti notikumi. Vienkārši katram ir kaut kas personīgs, savs. Viens apmeklēja izstādi Kultūras namā, cits piedalījās velokrosā, bet kāds piedalījās pasaules līmeņa sacensībās un saņēma augstāko apbalvojumu.

    Lasīt

  • Vēl ir pulveris pulvernīcā sauss...

    Kopš seniem laikiem aušana tika praktizēta daudzās mājās. Šī prasme nodevās no paaudzes paaudzē. Tā kā sievietes vienmēr ir bijušas spēcīgāk saistītas ar mājām, aušana bija kļuvusi par daiļā dzimuma prasmi. Ir, protams, vīrieši, kuri prot aust, bet biežāk viņi nāk palīgā, kad salūzt stelles. Laika posmu, kad daudzi prata aust, aizvietoja laiks, kad šis amats kļuva par reti sastopamu. Tas notika vairāku iemeslu dēļ - lētāku produktu pieejamība, kas pārpludināja tirgu, kā arī sieviešu nodarbinātība algotā darbā. Tā rezultātā prasme aust ir kļuvusi ekskluzīva.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Dravis, Tenis

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2022 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.