• Darbs Vācijā

    Pēc līguma parakstīšanas tiku norīkots citā darbā, kur man iemācīja gatavot tā saucamo “Master mix”. Tas ir ķīmisko elementu maisījums. Mans darbs bija sekojošs – lielā kolbā vajadzēja sajaukt trīs ķīmiskos elementus, izmantojot šļirci ar iedalījumiem un sekojot proporciju norādēm. Darbs nebija grūts, bet vajadzēja būt ļoti uzmanīgam un pacietīgam, lai visu izdarītu pareizi. Kad maisījums kolbā bija sagatavots, to vajadzēja ievietot ledusskapī, kurā tas atradās 15 minūtes vai ilgāk. Pēc tam jau citi laboranti ņēma maisījumu un lēja tajos iedalījumos, par kuriem stāstīju iepriekš. Pie galda man blakus strādāja citi darbinieki. Tie bija ukraiņi, kuri runāja arī krieviski. Darba gaitā iepazināmies tuvāk. Viņiem nepatika, kad teicu, ka ukraiņu valoda ir līdzīga krievu valodai, un tāpēc es varu saprast, par ko viņi savā starpā runā ukrainiski. Viņi teica, ka ir otrādi – krievu valoda ir līdzīga ukraiņu valodai.

    Lasīt
  • Ar personību uz parka soliņa

    2020. gada 1. augustā, Aglonā tika atvērts Pasta un informācijas muzejs. Zīmīgi tas, ka saturiski valstiskas nozīmes muzejs savas durvis vēra ne Rīgā vai tās tuvumā, bet Latgalē, Aglonā. Ņemot vērā apstākļus, ka muzeja idejas autore Elizabete Viļuma-Gražule pati ir no Aglonas, pamatojums šādai izvēlei ir pašsaprotams. Dzīves biedram Arturam Gražulim atbrīvojas telpas, kurās iepriekš vadīts mēbeļu bizness. Pēc triju gadu kopīga darba, muzeja apmeklētāji, caur radoši saturisku prizmu iepazīstas ar tik interesantu tematu - pasta un informācijas izplatīšanas vēsturi Latvijā un pasaulē.

    Lasīt
  • Darbs Vācijā

    Viss mans murgs ir beidzies. Atgriezos atpakaļ mājās, pāris dienas atpūtos un ar jauniem spēkiem sāku meklēt citus darba piedāvājumus. Pakoriģēju savu CV un uzsāku darba meklējums interneta sludinājumos. Veselu nedēļu sūtīju savu CV dažādiem uzņēmumiem un aģentūrām. Vēl pēc kādas nedēļas man sāka atbildēt rakstiski vai zvanīt, piedāvājot darbu. Visus piedāvājumus kārtīgi izstudējis, nolēmu braukt uz Vāciju, kur piedāvāja darbu apģērbu noliktavā ar aģentūras “Nordic Staff” starpniecību. Alga bija norunāta 10,15 EUR stundā, bet ar iespēju nopelnīt vairāk, ja palieku Vācijā ilgāk. Līdz ceļojumam bija atlikušas pāris nedēļas, tāpēc aizbraucu atvadīties no dažiem draugiem, kas vēl bija palikuši Latvijā.

    Lasīt
  • Darbs Latvijas uzņēmumā

    Veiksmīgi pabeidzis Rīgas Valsts tehnikumu, saņēmis savu godīgi nopelnīto autovadītāja apliecību, ģimenes un draugu lokā kārtīgi nosvinējis visus svētkus, paliku viens. Viens ar savām pārdomām par nākotni. Studēt tālāk un apgūt kaut ko jaunu vai sākt strādāt un atlikt mācības uz vēlāku laiku?

    Lasīt
  • Tatjana Stašāne: gribu redzēt ziemeļblāzmu

    Vienu grāmatu uzrakstīt var jebkurš. Katra dzīve ir unikāla, un tās apraksts lasītājam ir interesants. Šodien mēs viesojamies pie Tatjanas Stašānes, kuru, droši vien, pazīst visi, jo katrs no mums vismaz vienu reizi ir apmeklējis "RD Electronics" veikalu Krāslavā, un sastapis tur arī tā direktori. Vienmēr ir patīkami, kad cilvēks ir atradis savu vietu, kā saka - cilvēks savā vietā. Šoreiz saruna par to. Iepriekš neapspriedām konkrētus jautājumus, vienojāmies, ka runāsim par to, par ko vēlēsimies.

    Lasīt
  • Dzirksts, kas kļuvusi par liesmu

    Mūsu novads bagāts ne tikai ar dabas skaistumu, bet arī ar talantīgiem cilvēkiem. Kāds pārņēmis un turpina mūsu vecvecāku prasmes, kas nodotas no paaudzes paaudzē, citi izmēģina sevi pilnīgi jaunās un neizpētītās tehnikās. Šodienas stāsts par vitrāžām Tiffany tehnikā, kuras darina krāslaviete Elvīra Škutāne.

    Lasīt
  • Ilona Kangizere: Gribu atšifrēt Lielvārdes jostu

    Galvenās cilvēka tiesības ir dzīve, brīvība un tiekšanās pēc laimes. Kurš to apstrīdēs? Visi vēlas būt laimīgi, visi sapņo par laimi, visi uz to tiecas. Sapnis – tā ir tiekšanās būt laimīgam. Mēs sākam sapņot jau agrā bērnībā un turpinām to darīt visu savu dzīvi. Ne tikai cilvēkam ir savs dzīvesstāsts, bet arī viņa sapnim. Šodien runāsim par Indras Laimes muzeja saimnieces Ilonas Kangizeres sapņa dzīvesstāstu.

    Lasīt
  • Es tak no laukiem...!

    Sāpīgās domās par nākamo numuru, saņēmis apmēram duci noraidījumu, es apstājos pie Svariņiem. Ilgu laiku neesmu bijis ciemos, ilgojos un noteikti zinu: no ciemata, kuru es saucu par lauku sirdi, nekad neatgriezīšos vīlies. Erna atrunājas: «Atkal par mums!» Es lūdzu: “Draugus iepazīst nelaimē. Palīdzi, dzīve visur sastingusi. Izskatās, ka līdz pavasarim.» Un viņa piekrita.

    Lasīt
  • Neparastā eglīte Krāslavā

    Dodoties dabā ar fotokameru, es uzgāju brīnumainu egli. Dzīvē esmu redzējis dažādas jaungada improvizācijas, bet pirmo reizi fotografēju zaļu konusu, kas izgatavots no traktortehnikas un automašīnu riepām.

    Lasīt
  • Atgriešanās mājās

    Tā nu mēs esam atvadījušies no haotiski - dramatiskā gada, kas atnesis negaidītu, netveramu nelaimi. Divdesmit pirmā gadsimta vīruss turpina aiznest tūkstošiem cilvēku dzīvības. Pasaulē valda spriedze, un pat visbagātākajās zemēs sāk runāt par plaša mēroga depresiju.

    Lasīt