Fantastiska dāvana skatītājiem – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas katedras 1993. gada absolventu pavasara koncerts. Rīga, Jūrmala, Jaunpiebalga, Krāslava un zināmu horeogrāfu vārdi – Jānis Purviņš, Lāsma Skutāne, Ģints Skrabāns, Valda Timule un Brigita Gulbe.
Lasīt
Mēs bieži sajūsmināmies par jauniem un veiksmīgiem cilvēkiem, kuri kaut ko jau ir sasnieguši dzīvē. Dažkārt šie cilvēki kļūst par paraugu citiem. Taču pēdējā laikā mēs arvien biežāk aizmirstam par vecāka gadagājuma cilvēkiem. Viens no šādiem īpašiem cilvēkiem ir Kazimira Ivanova, dzimusi Možeiko. Sieviete, kas mūsdienu telpā ir kļuvusi par izcilu globāla cilvēka piemēru.
Lasīt
“Ja mūsu lielajā austrumu kaimiņvalstī sacensības svarbumbu sportā notiek sistemātiski un neviens pasākums neiztiek bez šīm “lodēm”, tad gan Latvijā, gan Eiropā sporta veida popularitāte mazinās. Ārkārtīgi žēl, ka trūkst atbalsta kā valstiskā līmenī, tā no pašvaldības un vietējiem uzņēmējiem”, nopūšas Antons Arnicāns, dagdēnietis, Ginesa rekordu un neskaitāmu godalgu ieguvējs svarbumbu sportā. Neskatoties uz zināmu skepsi Antona balsī, ir jūtama sporta veterāna aizrautība un prieks par nesen gūtajiem panākumiem.
Lasīt
Tā saka Marijas kundze, kurai šogad padevusies vareni laba ķirbju raža. Marija Baranovska ir dzīvespriecīga un mīļa vecmāmiņa saviem mazbērniem, tāpēc Austra, viena no viņas mazmeitām, vērsās mūsu laikraksta redakcijā, lai piepildītu kādu vecmāmiņas sapni:
Lasīt
Dzīve ir viena, un, lai sasniegtu mērķi, vispirms ir jāiet. Laiks visu noliek savās vietās: laimīgajam – prieks par sasniegto, neveiksminiekam – sakāves rūgtums. Patiesi priecājos par tiem, kuriem smaida veiksme, un katru reizi pateicos liktenim par tikšanās iespēju ar neparastiem cilvēkiem – drosmīgiem, aizrautīgiem. Tādiem, kuriem ceļu izgaismo mīlestība. Reiz rakstīju par novadnieku, kurš ceļoja uz Madagaskaru. Šoreiz laikraksta draugi pačukstēja, ka Krāslavā no Āfrikas svelmes atpūšas mūsu uzņēmēju Valentīnas un Aleksandra Pugajevu meita – Oksana Deporta. Kā uzminēja apķērīgie lasītāji, francūža sieva. Taču par visu pēc kārtas…
LasītAr Indras Laimes muzeju laikraksta “Ezerzeme” lasītāji jau ir pazīstami. Pienācis laiks iepazīties ar viesmīlīgo Laimes muzeja saimnieci. Ilona Kangizere – veiksmīga vairāku deju kolektīvu vadītāja, muzeja gide, nodarbojas ar jogu un ievēro veselīgu dzīvesveidu. Viņa ir aktīva vadītāja, talantīga gide, māte, sieva un gluži vienkārši brīnišķīga sieviete.
Lasīt
Vārdu salikums “biomedicīnas inženierija” ietver sevī divas dažādas jomas – medicīnu un inženieriju, taču otrā ir izteiktāka. Ikdienā lielākoties jāstrādā ar dažādām medicīniskām iekārtām, aparātiem un instrumentiem, pārbaudot, projektējot, pilnveidojot, harmonizējot un ieviešot tos dzīvē. “Tā ir milzīga atbildība! Iedomāsimies mazuli, kas piedzimis priekšlaicīgi – viņš pats vēl nespēj ēst, viņam salst, tāpēc viņš tiek ievietots inkubatorā. Ja šim inkubatoram ir kāds defekts, mazuļa dzīvībai var draudēt briesmas. Un tā būs nevis ārsta kļūme, bet gan biomedicīnas inženiera atbildība”, stāsta Irina Bodere. Irina pirms dažiem gadiem absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti, iegūdama profesionālo bakalaura grādu medicīnas fizikā un medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesionālo kvalifikāciju, sekmīgi pabeigusi maģistrantūras programmu un šobrīd turpina doktorantūras studijas Gentes Universitātē Beļģijā.
Lasīt
2018. gadā savu valstiskuma simtgadi svinēs Baltijas reģiona valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija. Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918. gada 16. februārī, kad visi divdesmit Lietuvas padomes locekļi Jona Basanaviča vadībā parakstīja aktu, kas proklamēja neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu un demokrātiskās valsts izveidošanu ar galvaspilsētu Viļņu. Viens no divdesmit padomes locekļiem, kurš parakstīja šo dokumentu, bija mūsu novadnieks Donatas Malinauskas.
Lasīt
Draugi pastāstīja “Ezerzemei” – Pārdaugavas Šlapiniem februārī briljanta kāzas. Tikai retajiem laimes lutekļiem izdodas sagaidīt šo brīdi. Dzīvi nodzīvot nav tas pats, kas lauku pāriet.
Lasīt
Mani dārgie krāslavieši… Četrdesmit piecu gadus es nepagurdams stāstu par mūsu novadniekiem, kuri izpelnījušies apkārtējo uzmanību. Īsts cilvēks tāpēc ienāk šajā pasaulē, lai atstātu savu labo gaismu cilvēces atmiņās. Tas pilnībā izdevies arī Česlavai Alehno.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
