Dzīvestāsti

  • “Zelta svarcēlājs”, trīs Ginesa rekordi

    Ir skumji dzīvot pasaulē, neradot interesi par sevi. Bet tas neattiecas uz manu labu paziņu, dagdieti Antonu Arnicānu. Viņam viss labi izdodas: pats savām rokām ir iestādījis ne vienu vien desmitu koku un uzbūvējis pamatīgu māju pilsētiņā pie ezera, kopā ar savu dzīvesbiedri Skaidrīti izaudzinājuši divus dēlus. Aizejošajā gadā viņš svin trīs jubilejas: ģimenes galva 16. decembrī saņēma apsveikumus savā 85-tajā jubilejā. Pirms tam tika godāts ģimenes datums ar diviem pieciniekiem – smaragda kāzas! Un tieši divdesmit gadi – pasaules svarcēlāju sporta pasaulē! Apbrīnojama biogrāfija…

    Lasīt

  • Ceļā uz skatītāju sirdīm

    Karīnas balss – spēcīga, valdzinoša, ar patīkamu tembru. Meco-soprāns, bez šaubām, profesionālā līmenī! Pirmo reizi man izdevās dzirdēt spilgto izpildītāju pirms gadiem desmit, plaši apmeklētajās Annas dienu svinībās atpūtas bāzē “Dana”. To svētku programmu rotāja valsts līmeņa estrādes zvaigžņu desants Žoržs Siksna. Klausoties nezināmās solistes Karīnas uzstāšanos, biju pārliecināts – no galvaspilsētas komandas. Tikai pēc vairākiem mēnešiem ar lielu pārsteigumu uzzināju: Karīna Beikule – lielās talantīgās komandas pārstāve ar Andrupenes pierakstu.

    Lasīt

  • Harmoniku virtuozs un mūzikas vēstures krājumu glabātājs

    Ar viņu mēs jau sen esam uz "tu", jo tiekamies pastāvīgi. Svariņu ballītēs, Indras muzikantu salidojumos un citos koncertos. Harmoniku virtuozs ciematā - persona numur viens, pat ja vecums - pāri septiņdesmit. Mūsdienu jauniešiem divrindu harmonikas (garmoška, ermoņikas) ir kuriozs, vecākajai paaudzei - iemesls patīkamām atmiņām. Labākos gadus nevar atgriezt, bet kā lai noslēpj ilgas pēc tiem? Tās sāp vairāk nekā nostalģija, it īpaši, dzirdot jaunības melodijas. Sirds sastingst...

    Lasīt
  • Ose 17.06.22

    Marijas ceriņu dārzs

    Mūsu klusajā Krāslaviņā ir cilvēki, ar kuriem satikšanās ir prieks un saruna - kā balzams dvēselei. Tāda ir arī Marija Ose, ar kuru sadarbojamies jau vairāk nekā desmit gadus. Uz mūžu atmiņā palikuši Marijas iecerētie un īstenotie pasākumi. Toreiz Krāslavas rajona galvenā speciāliste pirmrindas pieredzes jautājumos bija sava darba uzdevumu augstumos.

    Lasīt

  • Oriģināls dzēriens ar ogu-augļu garšas notīm

    Pāraudzināt mūsu vecāko paaudzi pēc rietumu modes ar numurētiem vecākiem, manuprāt, ir bezjēdzīgi. Nē, un nevar būt alternatīvas kristīgajām vērtībām, kas ir pārbaudītas tūkstošiem gadu! Tāpēc es turpinu apbrīnot to jauno ģimeņu harmonijas skaistumu, kuras ir iemācījušās galveno: tas, kurš realizē savus plānus mājās, ir divtik laimīgs. Liesmojošajā pasaulē dzimtenes sajūta iegūst sakrālu nozīmi.

    Lasīt

  • Dvēseles aicinājums - iemācīties!

    Nevienu gadu notiekošās rokdarbnieču darbu izstādes Skaistas Tautas namā nepagāja bez Dzidras Sloveckas roku darinājumiem. Adījumi, tamborējumi, izšuvumi - tas jau pierasti, arī pats par sevi saprotams, jo Dzidra mums, skaistiešiem, ir labi pazīstama skolotāja - mājturības skolotāja. Un mājturības skolotājam rokdarbus taču ir jāprot.

    Lasīt

  • Rozes Jevgēnijai

    Entuziasma pilni cilvēki, par kuru radošo darbu vienmēr ir prieks stāstīt. Gleznotāji, keramiķi, dzejoļu, eseju un pat romānu autori, amatieri un tie, kuri iekaro profesionālās meistarības virsotnes... Rokdarbi ir mūsdienu visizplatītākais vaļasprieks: adīšana, aušana un krustdūriens. Mums blakus ir simtiem, varbūt tūkstošiem amatnieču ar zelta rokām, bet lolotās virsotnes, ko sauc par mākslu, iekarošana atvēlēta ne katrai. Par to šodienas stāsts.

    Lasīt

  • Timofejs Grjaznovs: mana priekšrocība ir divvalodība

    Mēs esam pazīstami jau ilgu laiku, vismaz desmit gadus. Kopā spēlējām Jaungada pasakās un JAK (Jautro un atjautīgo klubs). Nevarētu teikt, ka viņš ir teicamnieks, mācību priekšmetu olimpiādēs piedalās reti, un viņa sportiskos panākumus nevar saukt par izciliem. Kā humanitārās zinātnes cilvēks viegli apgūst valodas, izceļas ar sabiedriskumu, labu humora izjūtu un mākslinieciskumu. Bet tas nav galvenais, viņam vienmēr ir savs viedoklis un to viņš var viegli aizstāvēt ar neuzvaramiem argumentiem un pierādījumiem. Viņš nekad nebaidās izteikt savu viedokli visos jautājumos, viņam nepatīk spēlēties un izvairīties no atbildības. Mūsdienās tās ir retas īpašības. Citiem vārdiem sakot, Timofejs Grjaznovs ir labs cilvēks, radošs, ar savu skatījumu uz pasauli. Un tas ir vairāk nekā pietiekami, lai iepazīstinātu mūsu lasītājus ar šo jaunieti, kurš drīz absolvēs “Varavīksnes” vidusskolu un ... visticamāk, pametīs dzimto pilsētu, lai iegūtu profesiju un sāktu aktīvi meklēt savu vietu sabiedrībā. Vai viņš atgriezīsies Krāslavā, ko viņš domā par mūsu pilsētas izredzēm, kā viņš iztēlojas savu nākotni? Ir daudz jautājumu, un es tos uzdevu Timofejam. Saruna notika pēc stundām omulīgā skolas bibliotēkas stūrītī.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Agate, Selga, Silga, Sinilga

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2023 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.