Ikviens zina, ka skola nav tikai vieta, kur iegūst izglītību, bet arī vieta, kur bērna personība izveidojas pilnīgi, kur tiek likti pamati prasmēm, kas palīdzēs būt veiksmīgam un laimīgam mūsdienu tik strauji mainīgajā pasaulē. Šajā sarežģītajā procesā ir ļoti svarīgi, lai blakus vienmēr būtu cilvēks, kurš tic tev pat tad, kad pats esi pārstājis sev ticēt. Un tieši tad palīgā nāk klases audzinātājs, kurš vienlaikus ir gan audzinātājs, gan iedvesmotājs, gan advokāts, gan sargeņģelis.
Šodien ieskatīsimies īpašajā vecāko klašu audzinātāja pasaulē Krāslavas vidusskolā "Varavīksne". Iepazīstieties – Marianna Rukmane, matemātikas un datorikas skolotāja, 12.a klases audzinātāja, kas tradicionāli tēlo burvi skolas Jaungada pasakā.
– Labdien, Marianna! Paldies, ka piekritāt sarunai. Un uzreiz arī pirmais jautājums: kādas vērtības jums darbā ir vissvarīgākās?
– Tās ir atvērtība, centība un godīgums. Nedaudz paskaidrošu. Kāpēc atvērtība? Es uzskatu, ka visas problēmas dzīvē var atrisināt, ja mēs par tām zinām, apzināmies to būtību un nozīmīgumu, esam gatavi veikt kādus soļus to risināšanai. Atvērtība vienmēr dod labus rezultātus. Centība ļauj sasniegt jebkuru izvirzīto mērķi, visu to, ko tu vēlies, kas tev ir svarīgs. Savukārt godīgums – tā pirmām kārtām ir spēja uzņemties atbildību par saviem vārdiem un par savu rīcību.
– Kā jūs raksturotu savu klasi – 12.a? Kas padara viņus īpašus?
– Viņi patiešām ir īpaši. Pirmkārt, viņi ir īpaši ar savu patstāvību. Jo īpaši ņemot vērā manu aizņemtību, kad jau 8. klasē viņiem nācās mācīties būt patstāvīgiem, un viņi to iemācījās! Ļoti daudz ko darīja paši un ar visu lieliski tika galā. Viņi vispār ir unikāli, es to saku ar pilnu atbildību. Lieta tāda, ka jebkuri noteikumi - tas nav par viņiem. Viņi vienmēr izdomā kaut ko savu, kas nav paredzēts nolikumos vai noteikumos. Viņiem vienmēr ir savs skatījums, savs piedāvājums, kas pārsniedz ierastos rāmjus. Bet rezultāts vienmēr ir pārsteidzošs – pateicoties šādai pieejai, viņi vienmēr ir "uz viļņa", vienmēr uzvarētāji.
– Kādas tradīcijas vai pasākumi palīdz izveidot saliedētu klases kolektīvu?
– Nu, tradīcijas un pasākumi, visdrīzāk, būs tādi paši kā jebkurā citā klasē. Mācību gads mums sākās ar vidusskolēnu forumu. Jau 1. septembrī mums tradicionāli ir dažādas aktivitātes, kas palīdz “atcerēties” citam citu pēc garā vasaras brīvlaika, atkal satuvināties, apmainīties iespaidiem, kā arī idejām un plāniem nākamajam gadam. Pirms Ziemassvētkiem notiek visādi pasākumi, kas ir kopīgi visai skolai, tomēr arī mūsu klases īpašiem pasākumi ir ļoti svarīgi. Ziemassvētku vakars mūsu klasē vienmēr ir sirsnīgs un neformāls. Mēs cits citam gatavojam dāvanas, un noteikti ar pārsteigumu. Kas attiecas uz skolas pasākumiem, mēs vienmēr kopā ar visu kolektīvu cenšamies piedalīties gan to sagatavošanā, gan norisē.
– Cik labi, jūsuprāt, skola sagatavo jauniešus dzīvei pēc skolas – universitātei, darbam, dzīvei sabiedrībā?
– Es teiktu, ka sagatavo pietiekami labi. Skola sniedz ne tikai teorētiskās zināšanas vai kaut kādas pamatprasmes. Tā attīsta jauniešus gan sociālā, gan emocionālā ziņā. Skola māca komunicēt, atpazīt un vadīt savas emocijas, kas mūsdienu sabiedrībā ir ļoti būtiski. Attīsta līdera īpašības, bet vienlaicīgi arī sadarbības prasmes, spēju strādāt komandā, patstāvību, atbildību, cieņu pret citiem, empātiju – citiem vārdiem, visas tās īpašības, kas ir nepieciešamas “lielajā dzīvē”.
– Kādas iespējas skola piedāvā vidusskolēniem ārpus mācību programmas: pulciņi, projekti, iniciatīvas?
– Ja runājam tikai par to, ko piedāvā skola, tad tas ir volejbols, robotika, koris, skolas pašpārvaldes, tas ir, parlamenta, aktivitātes – šogad tas strādā īpaši aktīvi. Mēs ik gadu cenšamies piedalīties jauniešu iniciatīvas projektu konkursā. Var arī dziedāt vokālajā ansamblī, dejot. Iespēju ir ļoti daudz – galvenais, lai ir vēlēšanās!
– Vai ir kāds īpašs notikums vai sasniegums, ar kuru jūsu klase izcēlās pēdējā gada laikā?
– Šādus notikumus var minēt vairākus. Pirmais, kas nāk prātā, ir pagājušā gada Ziemassvētku dziesmu festivāls. Kā jau teicu, mani skolēni nelabprāt ievēro noteikumus. Kad visi dziedāja dziesmas, mēs šīs dziesmas "izspēlējām", atveidojām. Un vēl viņi sagādāja visiem pārsteigumu. Tajā laikā, kad visi sagatavoja tradicionālas uzstāšanās, manējie paši uzrakstīja savu dziesmu par mūsu klasi, par skolu, paši sacerēja mūziku. Pēc tam divu puišu duets šo dziesmu izpildīja Ziemassvētku vakarā, par lielu sajūsmu visiem klausītājiem. Tas bija ļoti aizkustinoši, patīkami un sirsnīgi. Un pašiem izpildītājiem tā bija īsta "zvaigžņu stunda". Lūk, tāds ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kā, izejot no noteikumu diktētajiem rāmjiem, var gūt panākumus.
Kas attiecas uz šo gadu, tad 12. klases skolēni Miķeļdienas gadatirgū veiksmīgi startēja ar īpašu projektu – skolas kafejnīcu zem klajas debess. Publikas acu priekšā viņi cepa garšīgas vafeles ar dažādiem pildījumiem un piedāvāja karstus dzērienus visiem interesentiem. Kafejnīca darbojās visa pasākuma norises laikā, un visi tās “darbinieki” no skolas parlamenta aktīvi piedalījās “uzņēmuma” darbībā. Tas bija kaut kas pilnīgi jauns!
– Kāda, jūsuprāt, ir skolotāja loma mūsdienu sabiedrībā un arī vidusskolā?
– Ja mēs runājam par vidusskolu, tad te skolotājs, manuprāt, vairāk ir mentors, kas konsultē, palīdz, orientē un motivē. Tas laiks, kad skolotājs vienkārši mācīja, “pildīja trauku ar zināšanām” jau ir pagājis. Skolotājs joprojām nosaka skolēna attīstības virzienu, kontrolē viņu, bet dara to nemanāmi, neuzbāzīgi. Viņš sagatavo skolēnu patstāvīgai dzīvei, patstāvīgai zināšanu apguvei, patstāvīgai karjeras veidošanai. Un nav pat tik svarīgi, ka skolēnu un skolotāju uzskati bieži vien nesaskan, jo dažādas paaudzes domā atšķirīgi. Taču, izmantojot savu bagātīgo dzīves pieredzi, skolotājam jāatrod veids, kā panākt, lai viņa padomi tiktu sadzirdēti. To panākt gan nav viegli. Tikai tad, ja skolēns saskatīs skolotājā savu mācīšanās procesa partneri, viņš būs gatavs to uzklausīt un ar pateicību novērtēs dotos padomus.
– Kā jūsu skolā tiek veidota pozitīva un atbalstoša vide?
– Mūsu skolā šāda vide tiek veidota nepārtraukti, tas ir viennozīmīgi. Skolēniem un skolotājiem labvēlīgas vides radīšanai skolā tiek darīts ļoti daudz. Administrācija vienmēr ieklausās gan skolēnos, gan skolotājos. Skola pastāvīgi uzlabo sociāli psiholoģiskos apstākļus, lai visi justos vienlīdz komfortabli. Ir plašas atpūtas zonas, kur satikties ar draugiem, klusie stūrīši, kur mierīgi palasīt grāmatu. Problēmas risinām soli pa solim, iekšēji, bez liekas ažiotāžas. Šogad skola ievieš anti-bulinga programmu "KiVa", iepriekš īstenojām citas līdzīgas. Galvenais mērķis – lai visi skolā justos droši, komfortabli un pārliecināti.
– Ko Jūs vēlētos pateikt nākamajiem vidusskolēniem, kuri vēl tikai apsver iespēju turpināt mācības jūsu skolā?
– Pirmkārt, izmantojiet šo iespēju mācīties savā skolā, palikt savā pilsētā. Nesteidzieties krasi mainīt visu savā dzīvē, arī dzīvesvietu. Palieciet vecāku mājās vēl vismaz pāris gadus, un drīz jūs sapratīsiet, ka tas bijis pareizs lēmums. Otrkārt, mūsu skolā ir plašs piedāvāto mācību priekšmetu klāsts padziļinātai apguvei, kas palīdzēs sagatavoties iestājai universitātē vai kādā citā augstākajā izglītības iestādē.
– Paldies par sarunu, un veiksmi jums, Marianna!
Nu lūk, šī saruna vēlreiz apliecina to, ka skola nav tikai vieta, kur gūt zināšanas. Galvenais šeit ir vērtību sistēmas veidošana, spēju attīstīšana, kā arī pārliecības par sevi iegūšana. Un tas ir pamats skolēna laimīgai nākotnei. Nākotne sākas skolā. Un skolotāja galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnus šai nākotnei – apveltītus ar labestību, vēlmi izzināt pasauli un ienest tajā kaut ko jaunu un nebijušu. Novēlēsim Mariannai Rukmanei panākumus viņas nozīmīgajā darbā!
Andrejs JAKUBOVSKIS
Foto no M. Rukmanes arhīva
04.07.2025.JPG)
