Laiks eistyn skrīn vieja spuornim, i jau paguojs gods, kai tyka aizsuokta rokstu serejis “Aulejis stuosti” publiciešona. Itys ir pādejais – stuosts par nuokameibu. Stuosts, kas nav vīglys. Stuosts, kuru, bolstūtīs iz realitati i faktim, ir gryuši optimistiski pīraksteit. Bet cīši gribīs, kab nūslādzūšais stuosts par Aulejis nuokameibu byutu cereigs i gaišs.
Aulejis pogostā, taipoš kai daudzūs cytūs Latvejis lauku apvydūs, nūteik puormainis, kas nav pozitivys. Jau daudzus godus slāgta škola, aiztaiseits posts, arviņ pīaug miersteiba, jaunys saimis nasaveidoj, nav dorba vītu, izgaist pakolpuojumu daīmameiba dzeivis vītys tyvumā, mainuos dzeivuotuoju struktura i dominej pyrmspensejis i pensejis vacuma cylvāki, bet jaunīši dūdās iz piļsātom ci uorzemom. Itī fakti nav tik statistika, tok kasdīnys realitate cylvākim, kas ite dzeivoj. Voi tys zeimoj, ka Aulejis pogostam nav nuokameibys?
Ir konkreti prīšknūteikumi, kas nūsoka, ci vīta izgaiss ci varēs pastuovēt i atsateisteit. I tys vyss suocās ar cylvākim, kas ir svareiguokais resurss sevkurā lauku apvydā. Ar cylvākim, kuri dzeivoj konkretā vītā na tik deļtuo, ka jūs sāta ir ite, bet deļtuo, ka jī patīsi pīdar itai vītai i grib tū saglobuot paaudzem iz prīšku. Ka cylvāki izjiut pīdareibys sajiutu tai vītai, kuru jī ir izavieliejuši par sovu dzeivis vītu, ir gotovi atbaļsteit kaida iniciativys i idejis par sova cīma saglobuošonu i atteisteibu ari iz prīšku, tod cīši tycams, ka taids cīms pastuovēs ari ar nalelu dzeivuotuoju skaitu. Ite eipaša nūzeime ir aktivūs cylvāku kūdulam - nadaudzim, kas organizej, iniciej, apvīnoj i aicynoj leidza cytus. Ka kotrys dzeivoj i ryupejās par sovu lobumu, tod cīmam nav nuokameibys.
Tok, lai cik svareiga byutu kūpeibys sajiuta, ar tū viņ napīteik. Cīmā juobyut vysmoz minimalai ekonomiskajai darbeibai – uzjiemiejdarbeibai, lauksaimisteibys darbeibai, turysma atteisteibai voi īspiejai struoduot attuolynuotai, kas lauku apvydim ļautu palikt daīmamim tim, kas meklej mīreigu dzeivis vidi.
Cīms ar nuokūtni nav tik vīta, kur cylvāki dzeivoj sovuos sātuos - tei ir vīta, kur jī sasateik. Pasuokumi, kūpeigys aktivitatis, nuokūtnis planuošona, pat vīnkuoršys sarunys - tys vyss uztur sabīdryskū dzeivi. Tikū izgaist sasatikšonys i sarunys, izgaist i kūpīnys sajiuta. Deļtuo eipaši svareigi ir saglobuot vysmoz vīnu fizisku vītu cīmā, kur ir nūdrūšynuota īspieja sasatikt - kulturys īstuodi, biblioteku voi kūpīnys centru. Bez taidys vītys cylvāki izkleist sovā kasdīnā, nadūmojūt par tū, kas byus nuokameibā ar vysu cīmu kūpumā.
Koč i laukūs bīži runoj par tradiceju i montuojuma saglobuošonu, vystik i praktiskom lītom ir lela nūzeime – sakuortuotim celim, daīmamam transportam, pakolpuojumim i škārsteiklam. Bez tūs palīk gryuši pīsaisteit jaunus dzeivuotuojus ci atteisteit myusdīneigu saimnīcyskū darbeibu.
Na mozuok svareiga ir attīksme i izvēle - cīmi, kas rauga saglobuot tikai tū, kas beja pyrma, bīži puorstuoj atsateisteit. Sovutīs tī, kas spiej pīsalāguot i meklēt jaunus rysynuojumus, daboj īspieju pastuovēt. Ite juopīmiņ kūpīnys sadarbeiba ar pošvaļdeibu, kod iniciativys i prīšklykumi īt nu vītejuos kūpīnys dzeivuotuoju pusis. Vītys, kur rysynuojumi teik gaideiti tikai “nu augšys”, bīži viņ palīk namaineigys.
Kotram cīmam, cikom tys nav pagaiss, ir juoatrūn īmeslis, parkū cīms pastuov, i kaids ir vierzīņs, kurā juoīguļdej idejis, dorbs, resursi, kab veicynuotu atteisteibu i nuokameibys īspiejis. Aulejis gadīnī tī cīmu atteisteibys vierzīni varātu byut doba, azari, zivsaimisteiba, amatnīceibys tradicejis ci kulturys turysmys.
Bet nikuo nu augšuok pīmynātuo navar eistynuot, ka gaist kusteiba, īsasaisteišona i ticeiba nuokameibai. Pat nalela kūpīna var byut dzeivuotspiejeiga, ka tamā ir cylvāki, kas styprynoj attīceibys, roda idejis i struodoj kūpā. Lauku apvydu byušona iz prīšku nav tik demografejis vaicuojums. Tei ir izvēle - palikt par pasivim vāruotuojim ci sovys vītys veiduotuojim. Bet juobyut vīnam vadeituojam, kura dīvamžāļ Aulejā nav.
Kai tyka pīmynāts, kotra lauku cīma spāks ir kūpīnā i tuos vīnuoteibā. Aulejai itū vajadzātu saglobuot i atteisteit, partū ka pat moza, bet vīnuota kūpīna var tikt par pamatu tuoļuokai virzeibai, kur golvonais ir kūpīnys dzeivuotuoju iniciativis - bez jūs nikas nanūteik. Cīši nūdereigi byutu īpazeit cytu pogostu aktivuos kūpīnys, kuruos jau dorbojās dzeivuotuoju padūmis, kas ir lobs leidzeklis vītejuos kūpīnys atteisteibai. Svareigi ir nagaideit, ka rysynuojumi atīs nu uorspusis.
Saprūtama līta, ka Aulejis pogosts nikod nabyus taids kai agruok - bet ļaužu skaits pogostā nanūzeimoj, ka vysam ir juonūstuoj. Ka kūpīna spiej pīsalāguot, izmontuot sovys stypruos pusis i byut atvārta puormaiņom, tod ari taids pogosts var atrast sovu vītu myusu dīnu pasaulī. Vaicuojums nav tikai par tū, kū dareit, kab cīms naizgaistu. Vaicuojums ir, kaidus rysynuojumus var atrast, kab varātu dzeivuot satureigi tuoļuok. Atbiļde varātu byut: vajag vadeituoju, ar kuru kūpā tyktu radeitys lītys i nūtykumi, kas ļautu cīmam na tik pastuovēt, bet ari snāgtu drūšeibu par nuokameibu. Ite varātu pīminēt Laimis muzeja izveiduošonu Indrā, kas ir veiksmeigs projekts i pīsaista turystus. Aulejai ir sova naizmontuotuo legenda par Aulejis Rūzi, kas ari varātu byut suokums kaidam panuokumu stuostam, kas nadaudz paleidzātu Aulejis nuokameibai.
Runojūt ar Aulejis pogosta puorvaļdis darbinīkim, kulturys puorstuovim, amateru kolektivu daleibnikim i dažim pogosta dzeivuotuojim, autore sacynuoja, ka Aulejis nuokameibys prognozis ir dryumys. Aizdūdūt vaicuojumu par tū, kaidu dzeivuotuoji redz Auleju piec 20 godu i dzieržūt atbiļdis, palīk skumeigai. Kai vīna nu golvonūs problemu tyka mynāta dzeivuotuoju skaita sasamazynuošona, kas iz prīšku ītekmēs ari daudzu itūšaļt vēļ pošvaļdeibys snāgtūs pakolpuojumu daīmameibu i atbolstu kulturai. Dzeivuotuoju skaits napīaugs, cikom Aulejā nabyus jaunu saimu, bet tūs Aulejā nabyus partū, ka ite nav izgleiteibys īstuožu, ari nav dorba īspieju vacuokim. Taids apbūrtais riņčs saīt!
Daži dzeivuotuoji kai īspiejamu scenareju pīminēja verseju, ka Aulejā saiminīkuos dažys zemnīku saimisteibys, kurom pīderēs leluokuo daļa pogosta zemis plateibu, kai ari pīļuove īspieju, ka tiks atteisteits turysmys, bet tys nabyus vītejūs aulejīšu bizness. Naizpalyka ari dūmys par tū, ka Aulejis teritorejā varātu dzeivuot migranti. Īprīcynoj, ka nivīns aulejīts napīļuove dūmu, ka Auleja varātu palikt par "myrušū cīmu". Autore, detalizāti aprokstūt situaceju, pavaicuoja ari muoksleigajam intelektam, kū jis dūmoj par cīma nuokameibu. Atbiļde beja: "Auleja ir nūvuojinuota, nūvacojūša kūpīna iz rūbeža storp izdzeivuošonu i izgaisšonu, vystik itūšaļt tei nav myrušais cīms - tei ir vīta, kur vēļ koč kū var maineit, partū ka Aulejai ir vairuoki cīši svareigi plusi: tī vēļ ir cylvāki (na tukšums), ir saimisteibys i turysmys, ir dobys resursi i montuojums, ir kulturys aktivitatis i socialuo dzeive..."
Ilze VOVKA
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025
Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.
