Stuosts par kūpeibu

Kūpīnys dzeivuotuojus vīnoj daudzys lītys: kūpeigi svātki i tradicejis, kasdīnys ryupis i izaicynuojumi, kai ari gribiešona dzeivuot teirā i drūšā vidē. Laukūs itei vīnuoteiba bīži viņ ir seviški dzeiva: kaimini cyts cyta pazeist, paleidz vīns ūtram gryuteibu šaļtī i doluos prīcā par sasnāgumim. Taišni itei kūpeibys sajiuta ir pamats styprai i dzeivuotspiejeigai kūpīnai, kas spiej na tik saglobuot sovu identitati, bet ari atsateisteit leidza laikam. Myusu dīnuos, kod daudzi lauku regioni sasadur ar dzeivuotuoju skaita i ekonomiskūs aktivitašu sasamazynuošonu, īrūbežuotu pīeju pakolpuojumim, kūpīnys īsasaisteišona palīk par vīnu nu svareiguokūs atteisteibys elementu. Tei vaira nav tikai sabīdryskuos aktivitatis forma - tei ir napīcīšameiba, kas nūsoka, voi konkrets cīms ilgtermiņā varēs pastuovēt i atsateisteit. Ari Auleja nav izjāmums.

Apleicejuos vidis kvalitate ir vīns nu radzamuokūs kūpīnys darbeibys rezultatu. Sakūpti ceļmolu gruovi, kopi, bazneicu teritorejis, labīkuortuotys atpyutys vītys - tuos ir lītys, kuruos bīži viņ var panuokt tikai ar vītejūs dzeivuotuoju leidzdaleibu. Tolku tradiceja Latvejā ir spūdrys pīmārs tam, kai kolektivs dorbs var radeit taustomus rezultatus i reizē styprynuot socialuos saitis.

Ari Aulejā tolku tradiceja ir nūsastyprynovuse: estradis i školys teritoreja, kopi, ceļa krucifiksi i bazneica - tuos ir vītys, kur puļcejās kūpīnys puorstuovi, kab kūpeigim spākim veiduotu sakūptu sovu apleicejū vidi. Lela nūzeime itamā lītā ir ari Aulejis pogosta puorvaļdnīka Aivara Umbraško nūstuojai, atbolstam i pīmāram. Sasamazynojūt dzeivuotuoju skaitam, prūtams, sasamazynoj ari taļcinīku skaits, bet tradiceja palīk.

Tok vidis uzlobuošona myusu dīnuos ītver ari plašuoku skatejumu: ilgtspiejeigu resursu izmontuošonu, atkrytumu škiruošonu, energoefektivitati i biologiskuos daudzveideibys saglobuošonu. Tys nūzeimoj, ka kūpīnai ir juobyut na tik aktivai, bet ari informātai.

Aulejis pogosta puorvaļdnīks Aivars Umbraško nūruoda, ka ir cīši apmīrynuots i gondareits par dzeivuotuoju izpratni i atbolstu, veidojūt teiru i sakūptu vidi. Pi pogosta ākys pastateitī atkrytumu škiruošonys konteineri teik pīpiļdeiti ar tim dūmuotajom lītom: kartonu, plastmasys īpakuojumim, styklu i citim škiruošonai paradzātajim atkrytumim. Tys nūzeimoj, ka sātu teritorejuos ci mežūs nateik veiduotys atkrytumu izsvīsšonys vītys. Pogosta puorvaļdnīks atzeist: ''Braucūt pa pogosta celim, var redzēt, ka, pasasokūt īspiejai nūdūt depozita īpakuojumus, ari gruovūs vaira nateik izsvīstys butelis. Īprīcynoj, ka cylvāki dūmoj par vidi i saprūt atkrytumu škiruošonys nūzeimi." Atkrytumu škiruošona lauku apvydūs šaļtim teik uztvarta kai mozuok aktuala problema, tok patīseibā tuos nūzeime ir leluoka nakai piļsātuos, partū ka lauku apvydūs tyvums dobai ir kasdīnys dzeive i sevkura napareiza darbeiba ar atkrytumim taišni ītekmej vidi, kurā cylvāki dzeivoj: sūpluok atsarūn meži, iudiņs i lauksaimisteibys zeme… Ka atkrytumi nateik škiruoti i palīk dobā ci napīmāruotuos vītuos, tī pīsuorņoj augsni, grunts iudiņus i kaitej dzeivinīkim. Škiruošona samazynoj itū rysku, ļaunūt leluokū daļu materialu nūvierzeit puorstruodei.

Kai pīzyna Aivars Umbraško, Aulejis pogosts ir vīns nu tūs, kas dūmoj par biologiskuos daudzveideibys saglobuošonu pogostā. Ar biologiskuos daudzveideibys saglobuošonu ir dūmuota genetiskuo, sugu, ekosistemys i ainovu daudzveideiba. Kotrys nu myusu ir atkareigs nu dobys, i biologiskuo daudzveideiba nūdrūšynoj myusu spieju dzeivuot, kai ari palelynoj dzeivis kvalitati. Deļtuo ir svareigi saglobuot tū, kas mums ir dūts: teirus iudiņus ar regulari atjaunuotim zyvu resursim, dabiskuos pļovys, aizsorgojamūs augus, dzeivinīkus, putnus i cytys dzeivuos radeibys. Par pīmāru, Aulejis pogostā lygzdoj mozais ierglis, i juo ligzduošonys apleicīnē ir izveiduots mikrolīgums, kab aizsorguotu putynu lygzduošonys vītu i baruošonuos biotopu. Sivera azarā atrosta smolkuo najada, kas ir aizsorgojams augs i aug tikai teirūs iudiņūs. Cārmaņa azars (Gruoveru i Aulejis pogostu teritorejā) ir izveiduots kai dobys parks, kas ir teritoreja ar aizsorgojamim biotopim i augim.

Tai kai biologiskuo daudzveideiba ir lauksaimisteibys pamats, kas nūdrūšynoj dabiskūs procesus, tod ari lauksaimnīki pīvierš viereibu gudrai i saudzeigai, iz nuokūtni orientātai saimnīkuošonai, izavielejūt atbylstūšys saimnīkuošonys metodis. Gudrai saimnīkojūt, ir īspiejams na tik ražuot, bet ari vīnlaiceigi uzturēt veseleigys ekosistemys. Pozitivu ītekmi roda biologiskuo lauksaimisteiba, vītejūs sugu audziešona, aizsorgjūslu i nektaraugu jūslu izveiduošona, kimiskūs vīlu samazynuošona māslojūt, iudiņa resursu aizsardzeiba i dobys ainovu saglobuošona. Itī pasokumi nūdrūšynoj labvieleigu augsnis sastuovu, apputeksnietuoju skaita pīaugumu, samazynoj vidis pīsuorņuojumu i roda cytus pozitivus rezultatus, kas uzloboj ekosistemys.

Vystik dzeivis kvalitate laukūs naatsatīc tikai iz fiziskū vidi. Tamā ītylpst drūšeibys sajiuta, socialais atbolsts, īspieja īsasaisteit, byut sadzierdātam i pīdareigam. Ite lela nūzeime ir kai socialajam darbinīkam, tai kulturys darbinīkim. Lauku cīmatūs kultura bīži ir tys, kas apvīnoj dažaidys paaudzis i uztur identitati. Vītejuos svātku, amatnīceibys i religiskuos tradicejis, montuojums i paražys, amatermuokslys kolektivi - tys vyss veidoj kūpīnys kulturtelpu. Tok, kab kulturys dzeive byutu dinamiska, pīpiļdeita ar jaunom īrūsmem i varātu atsateisteit, ir vajadzeiga paleidzeiba. Na vysod nu pogosta voi Kulturys puorvaļdis, partū ka golvonī paleigi ir taišni vītejuos kūpīnys puorstuovi - cylvāki, kas vysulobuok zyna, kū jī grib i kas ir vajadzeigs, kab idejis izadūtu. Vysubīžuok tī ir breivpruoteigī paleigi, kas veļtej sovu laiku, dorbu i reizem ari leidzekļus, kab īcarātais izadūtu.

Aulejis tautys noma i bibliotekys darbineicys vysod sajiut atbolstu, interesi i atsauceibu. Tys otkon dūd jom stimulu raudzeit napasadūt i vysmoz saglobuot tradicejis, kas ir svareigys kūpīnys puorstuovim, partū ka tradicejom kūpīnā ir eipaša nūzeime - tuos roda napuortraukteibys sajiutu i styprynoj pīdareibu vītai i cylvākim. Regulari kulturys, religiskī i cyti tradicionalī pasuokumi palīk par kūpeigim atskaitis punktim, kur sasateik dažaidys paaudzis i vierteibys teik nūdūtys tuoļuok nu vīnys paaudzis iz ūtru. Tūs regulara nūtikšona roda stabilitati i paradzameibu, kas otkon veicynoj drūšeibys i uzticeibys sajiutu. Nūtureigys tradicejis roda stypruoku kūpīnys vīnuoteibu. Tai rūnās atmiņu stuosti i fotografejis, kas sagloboj līceibys iz prīšku. Ite varātu pīminēt leluokūs nūtykumus, kas palykuši par tradicionalom i gaideitom aktivitatem, apvīnojūt kūpīnu, i kurūs vysuvaira īsasaista kūpīnys puorstuovi, snādzūt vysaida veida atbolstu: "Boltuos supratkys", "Sasatikšona Aulejā", "Pateiceibys pasuokums", Bazneicys nakts nūtykums, Aulejis draudzis svātki, tolkys, kopusvātku i sveceišu vokora tradicejis, svātcelinīku uzjimšona augustā, adventa vaiņuku izgataveišonys darbneica, daleiba projektā "Iedzīvotāji veido savu vidi"...

Kab veicynuotu plašuoku sabīdreibys īsasaisteišonu, ir vajadzeiga i mierktīceiga pīeja. Pyrmais sūļs iz sabīdreibys īsasaisteišonu ir komunikacejis uzlobuošona i informacejis pīejameibys nūdrūšynuošona. Aulejis tautys noms i biblioteka informaceju izvītoj drukuotā veidā kai pi tautys noma i pogosta puorvaļdis, tai veikalā. Teik izmontuoti ari socialī teikli, pīmāram, Facebook i reizem ari Instagram konts, ir sataiseita Aulejis WhatsApp grupa. Tai ir pīvīnuoti pogosta senioru bārni i mozbārni, kas nūdrūšynoj, ka informaceja sasnādz cylvākus, kurim nav daīmams internets ci tryukst zynuošonu tehnologeju lītuošonā. Prūtams, teik izmontuotys ari kluotīnis sarunys i telefona zvoni. Digitaluos platformys, socialī teikli i vītejī informacejis kanali ļaun sasnēgt dažaidys dzeivuotuoju grupys.

Vaira viereibys juodagrīž cylvākresursu īsaisteišonai i leidzdaleibai kulturys i cytu pasuokumu radeišonys procesā, dūdūt vareibu na tik izsaceit idejis, bet ari pīsadaleit tūs realizacejā. Ite nūdarātu dzeivuotuoju padūmis izveide, kas vēļ nav nūtics Aulejā, partū ka tryukst vadeituoja - aktiva, motivāta i zynūša cylvāka, kas varātu uzajimt iniciativu i vierzeit procesus. Juoatzeist, ka Aulejis kūpīna ir pasiva sovu ideju izvierzeišonā, bet cīši atsauceiga, ka ir vajadzeigs atbolsts konkretam mierkam - projektim, zīduojumim voi pasuokuma reikuošonai. Bet myusu dīnuos tys ari ir daudz - apziņa, ka kūpīna apsavīnuos i snēgs paleidzeibu, kod tū praseis.

Kotrys lauku kūpīnys byušona iz prīšku ir atkareiga nu tuos dalinīku spiejis pīsalāguot i tymā pošā laikā saglobuot sovu identitati. Tys ir leidzsvors storp tradiceju i jaunynuojumim, storp individualū i kūpejū. Ka dzeivuotuoji ir gotovi īsasaisteit, uzajimt atbiļdeibu i sasadorbuot, pat mozs cīms var palikt par vītu, kur dzeive ir kvalitativa, satureiga i īdvasmojūša. I taišni itei kūpeibys sajiuta paleidz radeit, dareit i īt iz prīšku mozajai aktivistu i breivpruoteigūs grupai, kas teik pīmynāta gondreiž kotrā "Aulejis stuostu" rokstā. Partū ka kūpīna nav koč kas pašsaprūtams - tei navar pastuovēt poša par sevi. Vajadzeigi cylvāki. Cylvāki, kurim nav vysleidza, kas nūteik dzymtajā cīmā, partū kotra dzeivuotuoja vysumozuokuo īsasaisteišona ir tys spāks, kas nuokūtni veidoj jau šudiņ i padora dzymtū pusi par vītu, nu kurys nasagrib īt paceli.

Byusim kluotasūši!

Ilze VOVKA

Kartenis nu autoris personeiguo arhiva

Karteņuos šaļts nu nūtikšonu, aktivitašu i pasuokumu, kuri apvīnoj i styprynoj dažaidys kūpīnys paaudzis: mes kūpā gudri saimnīkojam, sportojam, saglobojam tradicejis, struodojam, atsapyušam, uzlobojam sovu vidi, atbolstom i lapnojamēs.