• Ķiploki: panaceja nabagiem un karaliskā garšviela

    Ķiploks ir sīpols. Tā jums katrs botāniķis pateiks. Tā patiesībā arī ir, lai gan mūsdienās reti kurš sajauks šos divus dārzeņus, kuriem ir “kopīgas saknes”. Tāpat kā sīpoli, ķiploki parādījās Indijā kopā ar āriešu ciltīm, kas tos atveda no Vidusāzijas. Tajos senajos laikos ķiplokus izmantoja tikai medicīniskiem nolūkiem, galvenokārt ārīgi. Tika uzskatīts, ka tā smarža aizskar dievus un biedē dēmonus. Ķiplokus varēja atrast gan templī, gan virs katrs mājas sliekšņa. No tā tika pagatavotas ziedes, tinktūras, uzlējumi. No Indijas ķiploki izplatījās visā Āzijā un nonāca arī Eiropā.

    Lasīt
  • Ģimnāzijā - trīs pirmās klases!

    Jau otro reizi gada laikā pēc Krāslavas pilsētas svētkiem jūlijā, estrādē pulcējās tik ievērojams cilvēku skaits. Skolēni, skolotāji, vecāki, vecvecāki, krustvecāki... Ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns apsveikuma uzrunā uzsvēra, ka nākamgad būs dubultjubileja - pilsētas un ģimnāzijas simtgade. Kopā ar Zinību dienas galvenajiem varoņiem - pirmklasniekiem, uz skatuves kāpa skolotājas Ināra Krute, Anita Teiviša un Irēna Jakovele. Trīs pirmās klases vieš labas cerības, sacīja direktors. Visus klātesošos sirsnīgi sveica novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis. Sekmīgu mācību gadu novēlēja arī skolotāji un skolēnu vecāki.

    Lasīt
  • Labākie ziedi ir ziedkāposti

    Nosaukums ir angļu sakāmvārds. Briti joko, bet katrā jokā ir patiesības grauds. Ziedkāposti uz mūsu galdiem parādās diezgan reti, bet katru reizi tā ir labsajūta - garšas, protams. Šo kāpostu sagatavošanas process nav sarežģīts. Vienīgais, kas mūs tik bieži aptur no to iegādes, ir lielveikalos nopērkamo ziedkopu cena un kvalitāte. Kas attiecas uz mūsu sakņu dārziem, kaprīzie ziedkāposti ne vienmēr izaug un nogatavojas pilnībā. Nu, ko lai saka, tie ir kaprīzi “ziedi”, to dzimtene ir Sīrija… vai Ēģipte…

    Lasīt
  • Viss sākās ar ābolu

    Ābolu sezona ir sākusies. Dārzu saimnieki ar prieku dāvā ābolus, jo šogad to raža padevusies laba. Cilvēki bauda šos veselīgos augļus jau vairāk nekā 30 tūkstošus gadu. Šajā laikā radušies vairāki tūkstoši visdažādāko "mājas ābolu" šķirņu, kas priecē ar ļoti dažādas garšas, krāsas un izmēra augļiem. Ābolu selekcijas darbu sāka pati daba, daudz agrāk, pirms cilvēki sāka interesēties par āboliem un sāka tos lietot.

    Lasīt
  • Desu dažādība

    Jebkurā pārtikas preču veikalā desu, sardeļu un cīsiņu izvēle ir lieliska. Mēs varam izvēlēties to, kas mums garšo vislabāk. Bieži vien pat nepētām sastāvu, pievēršot uzmanību tikai cenai, atbilstoši savām finansiālajām iespējām. Uztura speciālisti, kardiologi un endokrinologi ar desu pārpilnību ir neapmierināti. Nevienā diētā nav iekļautas desas, pārāk daudz tauku, pārāk daudz piedevu, kas mūsu veselību ietekmē nelabvēlīgi. Protams, šodien neviens neteiks, ka desa ir izcila delikatese, izsmalcināta un nepieejama. Bet tā tas bija ļoti ilgu laiku. Kādreiz Eiropā šo pilnīgi parasto produktu varēja ēst tikai ļoti turīgi cilvēki.

    Lasīt
  • Krāslavas novada iedzīvotāju aptauja

    Cienījamie lasītāji, Krāslavas novada iedzīvotāji! Kopš jūlija, katru mēnesi laikrakstā “Ezerzeme” tiek publicēti divi raksti par dzīvi pagastos, kuri 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika pievienoti Krāslavas novadam. Šie raksti top projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” ietvaros, kuru finansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

    Lasīt
  • Sviests: divas dzimtenes - divas garšas

    Uztura speciālisti harmoniskā korī iesaka nelietot sviestu. Baida ar paaugstinātu holesterīnu, liekā svara un sirds problēmām. Bet šis produkts jau vairākus gadu tūkstošus ir bijis neatņemama lielākās daļas mūsu planētas iedzīvotāju uztura sastāvdaļa. Sviests ir sviestmaižu pamatā, konditorejas mīklas un desertu neatņemama sastāvdaļa, un no tā tiek gatavoti arī absolūti neiedomājami gardumi, īpaši Amerikā. Bet jāsāk no sākuma.

    Lasīt
  • Kefīrs - pravieša dāvana

    Kefīrs ir kumisa "pēcnācējs". Tā uzskata pētnieki, nopietni cilvēki, kuri pavadījuši daudz laika, meklējot patieso dzēriena izcelsmes stāstu. Tika noskaidrots, ka kefīrs parādījās Ziemeļkaukāzā, Elbrusa pakājē. Vietā, kas slavena ar mūsu planētas lielāko ilgdzīvotāju skaitu. Šo vietu tautām ir klejotāju pagātne. Kādā brīdī viņi apmetās kalnos, iemācījās dzīvot, nepārvietojoties no vietas uz vietu, un savu iecienīto kumisu (piena produktu, ko iegūst, raudzējot ķēves pienu) aizstāja ar kefīru, kura nosaukumā vārda sakne ir "kef", kas nozīmē - veselība.

    Lasīt
  • Skābais krējums - latviešu virtuvei tradicionāls produkts

    Bez krējuma nav dzīves. Šis teiciens nepretendē uz oriģinalitāti, un tā taisnība ir apšaubāma. Bet jāatzīst, ka to, kuriem garšo skābais krējums, šajā pasaulē ir daudz vairāk. Tieši pasaulē, lai gan līdz 19. gadsimta beigām Rietumeiropa un Amerika par šādu produktu nezināja. Sāksim noskaidrot.

    Lasīt
  • Valrieksts: no Aleksandra Lielā karavīru kabatām - visā Eiropā

    Valrieksti nav grieķu rieksti, kā tos dēvē krievu valodā. Ar šādu apgalvojumu mēs sākam šī garšīgā un veselīgā rieksta, kas ir plaši pazīstams visā pasaulē, vēsturi. Un ne tikai pazīstams, bet arī mīlēts! Valrieksta nosaukums latīņu valodā ir tulkots kā "Karalisks", un tam ir daži iemesli. Sāksim ar to, ka valriekstu koks savā tuvumā necieš citus augus. Tas ir saistīts ar īpašu toksīnu, ko satur šī koka lapas, un pats toksīns lietus laikā nonāk zemē un saindē visu, kas uzdrošinās augt zem koka. Jau šo funkciju var pamatoti saukt par "karalisko". Tajā pašā laikā šie koki visbiežāk aug siltajās zemēs un ir ļoti zaraini ar blīvu zaļumu, dod plašu ēnu, ko tik ļoti novērtē saulaino zemju iedzīvotāji. Bet atgriezīsimies pie riekstiem.

    Lasīt