• Krāslavas ceptuve

    Ar lielu prieku paziņojam, ka 2025. gada maijā durvis vērs atjaunotā un modernizētā Krāslavas ceptuve! Pēc ilgi gaidītajiem uzlabojumiem ceptuve tagad atradīsies jaunās, plašās telpās Raiņa ielā 17, kur svaigas maizes un gardu konditorejas izstrādājumu smarža atkal piepildīs pilsētas ielas.

    Lasīt
  • Ziņo Valsts policija

    Valsts policijas Latgales Reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirknī (Daugavpils; Krāslava), laika posmā no 31. jūlija līdz 6. augustam

    Lasīt
  • Kosido Madrides gaumē: trīs ēdieni vienā katliņā

    Spāņu vārds cocido tulkojumā nozīmē pagatavots. Pirms simt piecdesmit gadiem šis bija zemnieku ēdiens un pārāk prasts pat parastajiem pilsētniekiem, nemaz nerunājot par aristokrātiem. Produkti tajā bija vienkārši un nebūt ne izsmalcināti, bet sāta sajūta nekad nav bijusi īpaši svarīga dižciltīgajiem ēdājiem, kuri deva priekšroku izsmalcinātai garšu kombinācijai. Mūsdienās kosido ir viens no spāņu nacionālās virtuves galvenajiem ēdieniem, kas sastopams visās Spānijas provincēs, un galvaspilsētas viruma versija ir vienīgā ēdienkartē vismaz divos Madrides restorānos. Kādreiz ikdienišķākais zemnieku ēdiens ir kļuvis par izsmalcinātu, oriģinālu svētku ēdienu...

    Lasīt
  • Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai

    Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

    Lasīt
  • Fabada: slavenība no Astūrijas

    Runājot par zupām, kuras gatavo Spānijā, pirmā lieta, kas nāk prātā, ir gaspačo, tomātu vasaras zupa. Taču daudzveidīgajā un daudzpusīgajā spāņu virtuvē nevar būt tikai viena zupa! Protams, ka nevar! Ir daudz dažādu pirmo ēdienu, kas ir zināmi ne tikai “no Seviļas līdz Grenādai”, bet arī tālu aiz Spānijas robežām. Piemēram, Astūrijā slavenākais ēdiens ir tieši zupa. Par to arī būs šis stāsts.

    Lasīt
  • Migas: lai ne kripatiņa netiek izniekota!

    Spānija aizņem 75% no Ibērijas pussalas. Klimats šeit ir diezgan silts, dažreiz karsts. Ir daudz klimatisko zonu, tostarp piekrastes zonas, sausas stepes un augstu kalnu apgabali. Tajā pašā laikā augsne šeit ir diezgan nabadzīga, tāpēc raža nekad nav bijusi augsta. Nav precīzi zināms, kā pussalas pamatiedzīvotāji ēda pirms romiešu ierašanās šajās teritorijās. Vienīgais produkts, ko romieši pārņēma no ibēriešiem, bija melnās cūku šķirnes žāvēts cūkas stilbiņš. Kas tagad ir pazīstams visā pasaulē kā “Ibérico jamon”.

    Lasīt
  • Kalsots: cepti sīpoli un jautri svētki

    Spānija ir īpaša valsts ar īpašu kultūru. Sāksim ar to, ka kulinārijas tradīcijas šajās vietās ir jau no Romas impērijas laikiem, kad ibēriešiem – Pireneju jeb Ibērijas pussalas pamatiedzīvotājiem – pateicoties iespaidīgajam attālumam no Romas, izdevās saglabāt savu kultūru un tradīcijas, izvairīties no svešas ietekmes. Arābu tradīciju spēcīgā ietekme - Pireneji ilgu laiku bija kalifāta sastāvā - joprojām jūtama ne tikai kulinārijā, bet arī citās spāņu kultūras un mākslas nozarēs. Jēdziens “spāņi” ir ļoti nosacīts, jo katrā vēsturiskajā apgabalā tradīcijām, paražām un pasaules uzskatiem ir sava identitāte un unikalitāte. Mēs sākam spāņu virtuves mēnesi ar ēdienu, kas nav ne sens, ne tradicionāls visai valstij. Taču tieši šis vienkāršais un neizsmalcinātais ēdiens iedvesmoja katalāņus sarīkot vairākus jautrus festivālus, kas veltīti ceptiem sīpoliem ar pikantu mērci. Tātad, esam Katalonijā...

    Lasīt