Mēs atrodamies Austrumu pierobežā, kur informatīvā telpa ir īpaši daudzveidīga – līdzās Latvijas medijiem iedzīvotāji ikdienā saskaras ar Krievijas televīzijas kanāliem, sociālo tīklu un dažādu neatkarīgo portālu saturu. Šī vide padara informācijas plūsmu daudzveidīgu, taču reizē arī riskantu – maldinoši vēstījumi, propagandas naratīvi un krāpniecības shēmas kļūst par daļu no ikdienas izaicinājumiem.
Pētījumi rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar dezinformāciju vai interneta krāpniecību. Bet kā ir šeit, Daugavpilī – otrajā pēc lieluma Latvijas pilsētā kas atrodas pie Austrumu robežas? Vai cilvēki jūtas droši digitālajā vidē, vai prot atšķirt patiesību no maldiem?
Lai to noskaidrotu, mēs devāmies Daugavpils ielās, uzrunājot pilsētas iedzīvotājus un vaicājot viņu domas par kiberdrošību, informācijas uzticamību un propagandas ietekmi pierobežā. Sarunas ar garāmgājējiem atklāja, cik atšķirīgi cilvēki uztver savu drošību digitālajā pasaulē – no tiem, kuri stingri ievēro drošības noteikumus, līdz tiem, kuri atzīst, ka bieži uzticas internetā redzētajam bez pārbaudes.
Video aptauju ar Daugavpils iedzīvotājiem varēs noskatīties laikraksta “Ezerzeme” mājaslapā un oficiālajā YouTube kanālā.
Ielas aptauja: vai mēs spējam aizsargāt sevi internetā?
Daugavpils centrā, pie Dubrovina parka, mēs uzrunājām garāmgājējus, lai uzzinātu viņu domas par kiberdrošību. Cilvēki labprāt dalījās savās pārdomās, un uz jautājumu “Vai jūs zināt, kas ir kiberdrošība?” gandrīz visi aptaujātie atbildēja apstiprinoši.
Kiberdrošība nozīmē spēju pasargāt savus datus un ierīces no krāpniekiem, uzbrukumiem un dezinformācijas. Tā nav tikai tehnoloģiju, bet arī cilvēku paradumu un domāšanas jautājums – drošas paroles, uzmanība pret aizdomīgiem ziņojumiem un informācijas pārbaude pirms tās nodošanas tālāk.
Šī tēma kļūst arvien aktuālāka arī pierobežā, kur iedzīvotājiem bieži jāmācās atpazīt, kam internetā var uzticēties.
Pieci no aptaujātajiem atzina, ka izmanto dažādas paroles katram savam kontam, un daži pat izmanto divu faktoru autentifikāciju – papildu drošības soli, kas palīdz aizsargāt kontu arī tad, ja parole kļūst zināma citiem. Šī funkcija nozīmē, ka pēc paroles ievadīšanas jāapstiprina sava identitāte vēl ar citu metodi, piemēram, ar īsziņu, e-pastu vai īpašu lietotni telefonā. Tas būtiski samazina risku, ka kāds varētu piekļūt personas datiem vai sociālo tīklu profiliem.
Runājot par to, kā cilvēki saprot, vai ziņa sociālajos tīklos ir patiesa vai maldinoša, visi aptaujātie atzina, ka cenšas pārbaudīt informāciju papildus avotos – meklē citus medijus, salīdzina faktus un pievērš uzmanību tam, kas ir ziņas avots. Kāds no respondentiem minēja arī tā dēvētos “deepfake” jeb dziļviltojuma video – digitāli radītus materiālus, kuros ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek imitēta reāla persona, tās balss vai seja. Šāds saturs var izskatīties pārliecinoši, taču patiesībā ir pilnīgi mākslīgs, tāpēc cilvēkiem jābūt īpaši uzmanīgiem, vērtējot redzēto un dzirdēto tiešsaistē.
Atbildot uz jautājumu par personīgo pieredzi ar interneta krāpniecību, visi aptaujātie atzina, ka saskārušies ar krāpniekiem. Daži stāstīja par aizdomīgiem zvaniem vai e-pastiem, kuros tika pieprasīti bankas dati, bet viens no respondentiem atklāja, ka divu mēnešu garumā no viņa bankas konta tika noņemta nauda, un tikai vēlāk viņš saprata, ka kļuvis par krāpniecības upuri. Šis gadījums spilgti parāda, cik būtiski ir regulāri pārbaudīt savus kontus un nekad neievadīt datus aizdomīgās vietnēs.
Savukārt, runājot par propagandas ietekmi pierobežā, viedokļi dalījās. Trīs aptaujātie sacīja, ka nejūt nekādu tiešu ietekmi, uzsverot, ka paši izvēlas uzticamus informācijas avotus. Divi citi tomēr norādīja, ka propaganda joprojām ir klātesoša, īpaši vecākās paaudzes vidū – cilvēku vidū, kuri ieraduma dēļ joprojām skatās Krievijas televīzijas kanālus vai sociālajos tīklos seko Krievijas informatīvajiem resursiem. Kāds respondents piebilda, ka pierobežas lauku reģionos Krievijas televīzija joprojām ir viegli pieejama, un tas būtiski ietekmē informatīvo vidi, īpaši tajās mājsaimniecībās, kur trūkst piekļuves kvalitatīvam saturam valsts valodā.
Šie rezultāti rāda, ka sabiedrības izpratne par digitālo drošību aug, taču vēl ir daudz, ko darīt, lai pierobežas iedzīvotāji justos pasargāti un pārliecināti par savu drošību interneta vidē.
Eksperta viedoklis: drošība sākas ar ikdienas paradumiem
Oksana Soročina atbild uz jautājumiem par kiberdrošību. Roberta KLEŠČINSKA foto
Sarunā ar Oksanu Soročinu, medijpratības projektu vadītāju Latgalē, atklājas, ka kiberdrošība nav tikai tehnisks jautājums – tā ir mūsu ikdienas uzvedība internetā.
“Droša parole nav ‘123456’. Droša parole ir ar izsaukuma zīmēm un speciālām rakstzīmēm, vēl labāk – ja mēs izmantojam paroļu pārvaldnieku, kas palīdz mums ģenerēt daudzas dažādas paroles. Un nevajadzētu izmantot vienu un to pašu paroli vairākiem saviem kontiem,” viņa uzsver, “Ja vēl pievienojam divu soļu autentifikāciju – tas ir jau pusceļš uz drošību. Un jāatceras: banka nekad neprasīs jūsu kartes datus e-pastā.”
Kā papildu padomu eksperte iesaka uzmanīties no pārspīlētiem, emocijas izraisošiem virsrakstiem: “Piemēram, ‘ŠOKS! Latvija drīz beigs pastāvēt’ – 99% gadījumu šī ir ļoti viltus ziņa ar apdomīgu un maldinošu saturu.”
Propaganda un dezinformācija – ne tikai vārdi, bet arī ietekme
“Pierobežā dzīvo ļoti daudz cilvēku, kuri joprojām skatās Krievijas televīzijas kanālus, izmanto krievu sociālos tīklus un seko informācijai, kas tiek pasniegta šajos medijos,” stāsta eksperte, “Tur informācija bieži tiek sniegta ļoti selektīvi, jo tās galvenais mērķis ir propaganda.”
Viņa skaidro, ka propaganda nav tikai viena ziņa vai viens stāsts – tā ir vesela sistēma, kas ietekmē cilvēku domāšanu un pasaules uztveri. “Tie ir plakāti, atkārtojumi, sociālo tīklu raksti, atkārtoti vēstījumi ar vienu un to pašu domu. Tas viss veido informatīvo vidi, kuras mērķis ir radīt noteiktu attieksmi, bailes vai neuzticību,” viņa norāda.
Savukārt viltus ziņas ir atsevišķi, konkrēti satura gabali ar skaidru mērķi – izkrāpt naudu, radīt spēcīgas emocijas vai novērst uzmanību. “Tām parasti ir agresīvs saturs un sensacionāls virsraksts – tās tiek veidotas, lai šokētu, nevis informētu,” uzsver eksperte.
Psiholoģiskā noturība – labākais vairogs pret manipulācijām
Kā pasargāt sevi no dezinformācijas? Oksana iesaka vienkāršu, bet efektīvu metodi – “apstājies un padomā”. Ja kāds ziņojums izraisa spēcīgas emocijas – dusmas, bailes vai sašutumu –, visticamāk, tas ir radīts tieši tāpēc. “Apstājieties, padomājiet, pārbaudiet avotu, pirms dalāties ar šādu ziņu. Tas pats attiecas arī uz telefona krāpniekiem – iesaku nomest klausuli un apdomāt, vai šis cilvēks tiešām ir uzticams,” viņa saka. “Tā mēs pasargājam ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni un draugus.”
Ikdienas drošība – no paroļu pārvaldnieka līdz drošai informācijai
Drošība sākas ar mazām lietām – atjaunināt ierīces, nelietot publisko Wi-Fi internetbankai, būt uzmanīgam ar saviem datiem. Neviens bezmaksas piedāvājums nav bezmaksas, atgādina eksperte. Ja kāds sola vieglu peļņu vai loterijas laimestu, visbiežāk tas ir krāpniecības mēģinājums.
“Pie saviem ikdienas paradumiem es ļoti ieteiktu sev, saviem ģimenes locekļiem, draugiem vai savai kopienai izstāstīt par cert.lv DNS ugunsmūri,” saka eksperte. “To var instalēt un lejupielādēt savā viedierīcē, telefonā vai datorā. DNS ugunsmūris pasargās jūs no ļaunprātīgām saitēm, telefonu krāpnieku mēģinājumiem un arī no nemitīgām īsziņām, kuras bieži saņemam savos tālruņos.”
Šāds rīks palīdz laikus bloķēt kaitīgas vietnes un neļauj krāpnieciskām programmām piekļūt lietotāja datiem, tādējādi stiprinot kiberdrošību jau pašā tās pamatu līmenī.
Viņa atgādina, ka tas, kas var palīdzēt pasargāt sevi no ienākošajiem telefonu krāpnieku zvaniem, ir jūsu mobilā tālruņa operators. “Tas piedāvā iespēju apdrošināt jūsu tālruņa numuru, tādējādi papildus aizsargājot sevi no krāpnieku mēģinājumiem.”
Viņa uzsver arī sabiedrības līdzdalības nozīmi: “Trešais – viennozīmīgi, jums ir jābūt aktīviem iedzīvotājiem. Ja esat saskārušies ar krāpniecību, nekavējoties jāvēršas policijā. Ja jums piezvana cilvēks, kurš izliekas par bankas darbinieku, ir jāsazinās ar savu banku, kurai pieder jūsu konts.”
Eksperte atgādina, ka palīdzība pieejama arī caur specializētiem dienestiem: “Ir svarīgi izmantot cert.lv piedāvātās iespējas – tur pieejams diennakts tālruņa numurs, uz kuru piezvanot, varat informēt par šādiem gadījumiem un incidentiem.”
Šāda rīcība ne tikai palīdz pasargāt sevi, bet arī veicina kopējo sabiedrības drošību digitālajā vidē.
Kopiena kā drošības tīkls
Eksperte atgādina, ka katrs cilvēks ir daļa no kopīgas informācijas ķēdes: “Mēs visi esam kā viens ķēdes posms. Ja viens dalās ar viltus ziņām - tās ātri izplatās tālāk. Bet ja mēs iemācāmies tās atpazīt un pastāstām par to citiem, mēs stiprinām visu kopienu.”
“Kad cilvēki pierobežā apzinās, kā darbojas propaganda un dezinformācija, un palīdz citiem to saprast, mēs kopā veidojam drošu un noturīgu digitālo sabiedrību,” viņa rezumē.
Noslēgumā – mūsu atbildība
Katrs no mums ir savas digitālās pasaules sargs. Ar drošām parolēm, kritisku domāšanu un mierīgu reakciju uz sensacionāliem vēstījumiem mēs sargājam ne tikai sevi, bet arī Latviju.
“Mana Latvija – mana atbildība,” saka eksperte, un šie vārdi šodien izskan īpaši skaidri.
Ko jūs darāt, lai aizsargātu sevi internetā? Vai jūsu digitālie paradumi palīdz vai traucē drošai sabiedrībai?
Polina REDINA
Projekta “Sadarbojoties stiprinām Austrumu robežu” raksts tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu
.jpg)
