Divu dienu Latgales audžuģimeņu salidojums - seminārs, ko katru gadu citā vietā organizē paši audžuvecāki un atbalsta vietējā pašvaldība, 15.-16. jūlijā audžuģimenes pulcējas Dagdas novada jauniešu iniciatīvu centrā “Parka rozes”.
Lasīt
Sen rimušas vēlēšanu kaislības, tikai Dagdas pašvaldības vadītāja maiņa nemaz nav ietekmējusi novada, Latgalē pazīstama ar masu kultūras iniciatīvām, dzīves vasaras ritmu.
Lasīt
Sākumā gribas pateikt paldies Krāslavas novada domei par iespēju piedalīties konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi” un, protams, par atbalstu, ka arī mūsu grupas “Nevienaldzīgie “Motor SPA” apmeklētāji” dalībniekiem par ieguldīto darbu un laiku.
Lasīt
Mīļotais novads, zilo ezeru zeme… Ne tikai tūristu pievilkšanas punkts: kopš 2005. gada Dridža ezerā norisinās prestižās zemūdens medību cienītāju sacensības.
Lasīt
Svētdien, 16. jūlijā, zirgu sētā “Klājumi” notika ikgadējs pasākums - zirgu un dabas izrāde “Kumeļu rotaļas”. Pasākuma organizēšanas tradīcija pastāv jau kopš 2012 gada. Katru gadu “Klājumu” saimniece Ilze Stabulniece aicina piedalīties pasākumā, kura priekšnesumi ir saistoši bērniem, vecākiem un visiem dzīvnieku un dabas cienītājiem. Kā saka Ilze, “Klajumos” gadu mēra nevis no 1. janvāra līdz 31. decembrim, bet no vienām “Kumeļu rotaļām” līdz citām. Tāpēc arī katru gadu saimniece atver pasākumu ar nelielu ieskatu par paveikto darbu un turpmākiem plāniem zirgu sētā, protams, iepazīstinot arī ar zirgiem un to jātniekiem. Šogad viesus iepriecināja zirgu figurālās jāšanas priekšnesums un jaunums - “Klajumu teijāteris” ar izrādi “Riktīga Latgaļu saimniece”, kurā aktieri bija paši “Klajumu” iemītnieki. Visi kopā labi pasmējāmies par visiem zināmo notikumu Ilzes Stabulnieces dzīvē - uzvaru televīzijas šovā “Īstās latvju saimnieces”.
Lasīt
Dzīvē notiek brīnumi, vienkārši mēs tos ne vienmēr pamanām un novērtējam. Vēl jūnija vidū es pat iedomāties nespēju, ka apmeklēšu Itālijas ziemeļu provinci Lombardiju, bet 11. datumā pazīstamas īru aviokompānijas lidmašīna, kas būtiski ļauj ieekonomēt transporta izdevumus, nogādāja mani Bergamo pilsētas lidostā.
Lasīt
Kā visu Dagdas pļaujas svētku liecinieks, es biju gatavs likt likmes uz pastāvīgo favorītu, vīriešu komandu no Svariņiem, uzvaru. Par laimi, nebija gribētāju izmēģināt laimi ar totalizatoru, kas mani arī izglāba no bankrota. Patiesi – dzimtajās mājās arī sienas palīdz! Kā lai citādi izskaidro, ka līdzīgu sacensību debitanti no Andrupenes guva pārliecinošu uzvaru. Vietējās dāmas – līdzjutējas nožēloja, ka nav atnesušas rozes, tāpēc devās pļavā pēc margrietiņām, līdz ar to lolotajām balvām pievienojās arī lauku sirdij tik tuvie margrietiņu pušķi. Andrupenes uzvarētāju sejas spīdēja kā zelta rubļi. Gods un slava jums, Edgar Buza, Ilmār Kalpiš un Andri un Juri Ļoļāni, kuri ierakstījāt vēl vienu spilgtu rindu Andrupenes pagasta vēsturē. Vairāk par varoņiem līksmoja novadnieks Vladimirs Andrejevs, kura personīgā pļava izrādījās tik laimīga. Un, kad nobeigumā zaļajā laukumā sākās stihiskas dejas aizrautīgas mūzikas pavadījumā, daiļās līdzjutējas aicināja uz dāmu valsi gan pļāvējus uzvarētājus, gan smaidīgo Vladimiru.
LasītPar baismīgajiem “sarkano khmeru” valdīšanas gadiem Kambodžā pasaule zina jau sen. Šīs “slavenās” partijas darbības, kura visus savus spēkus veltīja tautas iznīcināšanai, satricināja pasaules sabiedrību daudz spēcīgāk nekā Otrā pasaules kara nacistu zvērīgā rīcība. Ja hitlerieši pamatā iznīcināja citu tautību pārstāvjus, tad polpotieši rīkojās citādāk… Traģēdijas mērogs – divi miljoni cilvēku četru gadu laikā… Toreiz ik dienu sodīja 1400 cilvēkus. Bez tiesas, par vismazākajiem režīma pārkāpumiem, bet biežāk vispār bez jebkādas vainas. Vērā netika ņemts ne vecums, ne dzimums, bojā gāja gan veci ļaudis, gan bērni… Ta Moks – tas ir pseidonīms, kas tulkojumā nozīmē “vectētiņš Moks”. Ļaundara īstais vārds – Čits Čoeuns, bet partijas līdzgaitnieki viņu maigi iesauca par “miesnieku”…
Lasīt
Dzīvojam straujā, zinātniski tehniskā progresa laikmetā. Jaunas tehnoloģijas pašas klauvē pie durvīm, un jebkurā nozarē tas, kurš strādā “pa vecam”, ir nolemts neveiksmei. It īpaši lauksaimniecībā, jo Baltijas valstis – lauksaimniecības riska zona, bet planētas globālā sasilšana, pretēji loģikai, pret mums vēršas ar daudz zemākām pavasara – vasaras temperatūrām. Klimatiskais faktors pašreiz ir tāds, ka visas savas dzīves laikā neatceros tik mitru un vēsu vasaru. Agri pavasarī bija sausums, kas sējas laikā radīja trauksmi par ūdeni augiem, turpmāk lietus kļuva tik bieža parādība, ka jaukas dieniņas mēs uztveram kā retas Visaugstākā dāvanas. Bet nakts no otrdienas uz trešdienu vispār izvērtās tik lietaina, it kā debesis atvērtu bezdibeni…
LasītAdmirāļa Kolčaka un Annas Kniperes mīlas stāsts sen kļuvis par rakstnieku un kinomākslinieku iedvesmas avotu. Diemžēl māksliniekus vairāk interesē pats vētrainais romāns, kas pārvērtās par lielu mīlu. Kā jau vienmēr – tas, kas notika pēc tam, interesē tikai nedaudzus. Taču pēc 1920. gada Annu Kniperi gaidīja traģēdija 40 gadu garumā…
Lasīt
.jpg)
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
