Projekti

Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Andrupenes pagasts: optimisms par spīti novembrim

    Andrupenes pagasts ir viens no lielākajiem Krāslavas novadā, tā platība ir vairāk nekā 136 kvadrātkilometri. Pagasta teritorija izveidojusies no vairākiem īpašumiem, kas pagājušā gadsimta 20. gadu agrārās reformas rezultātā tika sadalīti daudzos zemnieku saimniecību gabalos. Pagasta centrs Andrupene jeb Andrepnas ciems (senos laikos) sāka veidoties tikai 19. gadsimta vidū, kad ar muižnieka Šadurska pūliņiem šeit radās pirmā mūra baznīca, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Padomju laikos pagasta teritorijā bija sovhozs, kura panākumi, Jāņa Briļa vadībā, skanēja tālu aiz Krāslavas rajona robežām. Arī šodien Andrupene tiek uzskatīta par īpašu, neparastu un ļoti pievilcīgu vietu. Tāpat kā citur, arī šeit iedzīvotāju skaits samazinās. Tomēr šodien pagasta teritorijā dzīvo gandrīz 900 cilvēku, kas pārsteidz ikvienu, kurš saskaras ar statistikas datiem. Pagasta centrā savulaik dzīvoja 440 cilvēki (vislielākais iedzīvotāju skaits bija 1989. gadā). Šodien – nepilni divi simti. Tāpat kā daudzos citos mūsu novada pagastos vairs nav pasta, skola slēgta, ir divi veikali. Pagasta bērni tagad iegūst izglītību Dagdas vidusskolā, daži mācās Aglonā, citi Ezerniekos. Uz Dagdu vai Rēzekni ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu. Novada centrs – Krāslava – nav tik vienkārši sasniedzams. Tiešais autobuss kursē tikai divas reizes nedēļā. Nākas braukt ar pārsēšanos Dagdā, kas ne vienmēr ir ērti.

    Lasīt

  • Ezernieku pagasts: mūsdienu ietekme un tradīciju saglabāšana

    Ezernieki ir vieta, kur daba atklāj savu bagātību visā savā krāšņumā. Šis pagasts atrodas gleznainajā Latgalē un piesaista ceļotājus ar savu daudzveidīgo ainavu un visdažādākajām atpūtas iespējām. Šeit jūs sagaidīs blīvu mežu ieskauti ezeri, lēzeni pakalni un glīti ciemati. Ezernieku dabiskais šarms padara šo vietu par ideālu gan klusai atpūtai, gan aktīvam tūrismam.

    Lasīt

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklājam gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus; meklējam problēmām iespējamos risinājumus un vērtības, uz kurām vietējai kopienai balstīties. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību ceram atklāt iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu. Šoreiz stāsts par Balvu novadu – Latgales partizānu pulka šūpuli.

    Lasīt

  • 25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Vosora, uzjāmuse skriejīni, nagrib apsastuot… Leidz pieški nūbremzej pi suorti dzaltona kļova. Mežs smuordoj piec sieņu, saule spielejās ar nūbrīdušom rudzu vuorpom. Rudiņs. Ražys i kuozu laiks. Myusu seņči par lobuokū kuozu laiku skaiteja rudini – laiku, kod pylni orūdi i vysi dorbi apdareiti. Ir ticiejums: ka kļovs rudinī sasorkst pyrmais nu kūku, tod sātā byus kuozys.

    Lasīt

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklājam gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus; meklējam problēmām iespējamos risinājumus un vērtības, uz kurām vietējai kopienai balstīties. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību ceram atklāt iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu. Šoreiz stāsts par Balvu novadu – Latgales partizānu pulka šūpuli.

    Lasīt

  • Dagda: patriotisms un kultūras daudzveidība

    Dagda ir maza, bet daudznacionāla pilsēta, kas apvieno bagātīgu kultūras mantojumu un mūsdienu izaicinājumus. Šeit dzīvo dažādu tautību pārstāvji, tostarp latvieši, krievi, baltkrievi un poļi, kas padara pilsētu unikālu etniskās un kultūras daudzveidības ziņā. Šī daudzveidība atspoguļojas arī Dagdas reliģiskajā dzīvē: pilsētā atrodas katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku draudzes baznīcas. Visas šīs reliģiskās kopienas mierīgi sadzīvo, saglabājot tradīcijas un sniedzot ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē.

    Lasīt

  • Grāveru pagasts: ilgdzīvotāji, smilšu karjeri, viesu nami un audžuģimenes

    Pirms diviem gadiem mūsu laikrakstā jau publicējām Grāveru pagasta “portretu”. Toreiz visa uzmanība tika pievērsta pēdējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuras rezultātā pagasts pēc neilgas atrašanās Aglonas novadā atgriezās Krāslavas novadā. Divi gadi nav liels laika posms, taču pietiekams, lai atgrieztos šajā gleznainajā vietā ar seno vēsturi. Jā, seno, tas nav joks - nelielā pagasta teritorijā atrodas septiņi arheoloģiskie pieminekļi (četri pilskalni un trīs senkapi). Vieta, kas kādreiz bija blīvi apdzīvota, 17. gadsimta beigās kļuva pamesta.

    Lasīt
  • Pīterdīnā muzejā “Andrupenes lauku sēta”. 2002.goda 29.juņs

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt

  • Piedruja: piesardzīgs optimisms pie pašas robežas

    Piedruja ir ļoti īpaša vieta. Šīs vietas vēsture aizsākās 17. gadsimta sākumā, kad izcilais Lietuvas lielhercogistes valstsvīrs Jans Pjotrs Sapega šajā vietā nodibināja nocietinājumu, kas paredzēts valsts austrumu robežas aizsardzībai. Vēlāk Sapegas savā īpašumā ieguva Piedruju (apmetne toreiz tika dēvēta pavisam citā vārdā) un cerēja, ka vieta kļūs par Drugas, kas atradās Rietumu Dvinas pretējā krastā, amatniecības daļu. Apmetne ātri pieauga, kļuva bagātāka un uzplauka. Bet... pierobežas pozīcijai (Piedruja vienmēr ir bijusi apdzīvota vieta pierobežā - vispirms Livonijas, tad Lietuvas Lielhercogistes, tad Vitebskas guberņas “Livonijas” daļas, tad Latvijas Republikas) ir ne tikai priekšrocības, bet arī trūkumi. Kad robeža kļuva “necaurspīdīga”, apmetnes ebreju iedzīvotāji, kas veidoja 70% no kopējā iedzīvotāju skaita, sāka pārvietoties turp, kur bija izdevīgāk tirgoties. Pamazām piepilsētas apmetne pārvērtās par ciemu...

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Anta, Antonija, Dzirkstīte

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.