Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca

    Šķaunes pagasts: novada nomale, arhitektūras šedevrs, pozitīvi cilvēki

    Šķaune ir tālu. Tiešām tālu. No Krāslavas apmēram 80 kilometri, no Dagdas – ap četrdesmit. Robeža ar Baltkrieviju sākas tieši aiz ciema, ciema kapsēta atrodas trīsdesmit metrus no jaunā žoga, kas atdala abas valstis, kuru attiecības mūsdienās ir tālu no agrākajiem laikiem... Ceļš uz pagasta centru (labs un moderns) aizņem nedaudz vairāk par stundu. Sakoptais un mājīgais ciemats priecēja acis un sildīja sirdi darba dienas rītā. Priecīgie Lieldienu zaķi Tautas nama priekšā radīja svētku noskaņu un atgādināja par gaišajiem svētkiem. Sāksim ar vēsturi...

    Lasīt
  • Baltu vīneibys dīnā Radiviliškūs, Leitovā. 2008.goda 20.septembris.

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai 100 godalaiki Ūtruo daļa Nivīnā ustobā navar īīt, napuorkuopūt puori slīkšņam. Soka, ka kuopt puori vajag ar lobū kuoju, lai vyss izadūtu, kai sadūmuots. Senejūs laikūs slīksni vysod turēja teiru, lai laime ītu sātā. Slīksnis ari beja vīta, zam kura dzeivuoja Laima, deļtuo puori slīkšņam nikod naslauceja šumus, a iz poša slīkšņa nasēdēja i nikuo nacierta.

    Lasīt
  • Žanna Aišpure

    Ķepovas pagasts: mazapdzīvotākais Krāslavas novadā

    Ķepovas pagasts... daudziem šī mazapdzīvotā vieta asociējās ar Vides izglītības un kultūras centru “Ķepa”. Pēc tam, kad centrs tika slēgts un ekspozīcija pārcelta uz citu vietu, šis pagasts vairs nav bagāts ne ar kādām ziņām, ja nu vienīgi iedzīvotāju skaits, jau tā visai pieticīgs, turpina samazināties. Saskaņā ar oficiālajiem avotiem pagastā deklarēti 128 cilvēki (pagasta centrā - 28), faktiski pastāvīgi dzīvo mazāk nekā simts …

    Lasīt
  • Konstantinovas pagasts – iedzīvotāju saliedētība un vēlme attīstīties

    Konstantinovas pagasts ir neliels, bet mājīgs stūrītis, kur apvienojas tradīcijas, iedzīvotāju saliedētība un vēlme attīstīties. Pagasta teritorija aizņem 79,1 km2, pagastā deklarēti 388 iedzīvotāji. Neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, vietējo iedzīvotāju vidū ir arī aktīvisti, kuri ir gatavi attīstīt dzimto pusi, radot mājīgu un komfortablu vidi dzīvei. Pagasta centrā, Konstantinovas ciemā, darbojas veikals, feldšeru-vecmāšu punkts, notiek kultūras pasākumi, kas vieno iedzīvotājus. Ir arī bibliotēka, bet kaimiņu ciematā darbojas Aleksandrovas pamatskola, kas realizē izglītību specializētajās programmās. Pagasta pārvaldes saliedētais kolektīvs vienmēr uzklausīs vietējo iedzīvotāju vajadzības un darīs visu, lai jautājumus risinātu.

    Lasīt
  • Kaplavas pagasts – dzīvo un attīstās, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem

    Kaplavas pagasts ir īpaša vieta Krāslavas novadā, kur savijas bagāta vēsture, dabas daudzveidība, kultūras tradīcijas un mūsdienu izaicinājumi. Pagasts atrodas Daugavas kreisajā krastā, kur pirms diviem gadiem pagasta centrā tika pacelts Sēlijas karogs. Kaplavas pagasts ir slavens ne tikai ar dabas skaistumu, bet arī ar bagātu vēsturi. Tomēr aiz šīm gleznainajām ainavām slēpjas arī problēmas, ar kurām saskaras vietējie iedzīvotāji.

    Lasīt
  • Kastuļinas pagasts: tumša mala un gaiši cilvēki

    Ļoti reti apmeklēju Kastuļinas pagastu un tā administratīvo centru Priežmalē. Iespējams, retāk, nekā es vēlētos. Bet radinieku man tur nav, no Krāslavas nokļūt turp nav tik vienkārši, it īpaši, ja nav automašīnas. Gribētos gan turp doties biežāk, jo cilvēki tur ir gaiši un ar tiem ļoti patīkami parunāties, neskatoties uz to, ka viņiem tur iemeslu priekam nav daudz.

    Lasīt
  • IX Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Reigā. 2008. goda 9.,10. februars

    ​25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai 25 zīmys Ūtruo daļa Latgolā masku guojīņu dalinīki, saukti par kaladnīkim, čyguonim, kaitom, ražynim, dādim, galenkom, laulobnīkim, puorsavylkuši da napazeišonai, staiguoja nu sātys da sātai, ar sovom darbeibom atteireidami apleicīni nu vysaida ļaunuma, nūdrūsynuodami augleibu, veseleibu i atsajaunuošonu.

    Lasīt
  • Bērziņu pagasts: meži, mednieki, sumbri un... bikla cerība

    Bērziņu pagasta vēsture sākās... Es gandrīz uzrakstīju 1945. gadā. Faktiski vēl 1897. gadā šajā teritorijā pastāvīgi dzīvoja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, un četru gan valsts, gan vietējas nozīmes arheoloģisko pieminekļu klātbūtne liecina, ka senatnē šīs vietas bija blīvi apdzīvotas un ekonomiski attīstītas. Daudz kas ir mainījies 130 gadu laikā, ļoti daudz. Mūsdienās 98 kvadrātkilometru platībā dzīvo ap 240 cilvēku... Pagasts ir viens no visattālākajiem no novada administratīvā centra. Ziņas, kas salīdzinoši reti pienāk no Bērziņu pagasta, visbiežāk tiek saistītas ar vilku bara, pāris lāču vai pat sumbra parādīšanos, kas nez kāpēc nolēma pārcelties no Baltkrievijas uz šo vietu. Droši vien meklēja mieru un klusumu...

    Lasīt
  • Šķeltovas pagasts – jauna vadība, strādīgi iedzīvotāji, kuri ciena tradīcijas

    Šķeltovas pagasts ir īpašs Krāslavas novadā ar to, ka ietver sevī vēstures bagātību, kultūras daudzveidību un dabas skaistumu. Izveidojies salīdzinoši nesen, 1950. gadā, pagasts kļuva par patstāvīgu administratīvu vienību, kas apvienoja teritorijas, kas iepriekš piederēja Izvaltas un Aulejas pagastiem. Šis vēsturiskais fakts noteica tā unikālo struktūru un raksturu.

    Lasīt