Projekti

Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Kastuļinas pagasts: tumša mala un gaiši cilvēki

    Ļoti reti apmeklēju Kastuļinas pagastu un tā administratīvo centru Priežmalē. Iespējams, retāk, nekā es vēlētos. Bet radinieku man tur nav, no Krāslavas nokļūt turp nav tik vienkārši, it īpaši, ja nav automašīnas. Gribētos gan turp doties biežāk, jo cilvēki tur ir gaiši un ar tiem ļoti patīkami parunāties, neskatoties uz to, ka viņiem tur iemeslu priekam nav daudz.

    Lasīt
  • IX Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Reigā. 2008. goda 9.,10. februars

    ​25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai 25 zīmys Ūtruo daļa Latgolā masku guojīņu dalinīki, saukti par kaladnīkim, čyguonim, kaitom, ražynim, dādim, galenkom, laulobnīkim, puorsavylkuši da napazeišonai, staiguoja nu sātys da sātai, ar sovom darbeibom atteireidami apleicīni nu vysaida ļaunuma, nūdrūsynuodami augleibu, veseleibu i atsajaunuošonu.

    Lasīt

  • Bērziņu pagasts: meži, mednieki, sumbri un... bikla cerība

    Bērziņu pagasta vēsture sākās... Es gandrīz uzrakstīju 1945. gadā. Faktiski vēl 1897. gadā šajā teritorijā pastāvīgi dzīvoja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, un četru gan valsts, gan vietējas nozīmes arheoloģisko pieminekļu klātbūtne liecina, ka senatnē šīs vietas bija blīvi apdzīvotas un ekonomiski attīstītas. Daudz kas ir mainījies 130 gadu laikā, ļoti daudz. Mūsdienās 98 kvadrātkilometru platībā dzīvo ap 240 cilvēku... Pagasts ir viens no visattālākajiem no novada administratīvā centra. Ziņas, kas salīdzinoši reti pienāk no Bērziņu pagasta, visbiežāk tiek saistītas ar vilku bara, pāris lāču vai pat sumbra parādīšanos, kas nez kāpēc nolēma pārcelties no Baltkrievijas uz šo vietu. Droši vien meklēja mieru un klusumu...

    Lasīt

  • Šķeltovas pagasts – jauna vadība, strādīgi iedzīvotāji, kuri ciena tradīcijas

    Šķeltovas pagasts ir īpašs Krāslavas novadā ar to, ka ietver sevī vēstures bagātību, kultūras daudzveidību un dabas skaistumu. Izveidojies salīdzinoši nesen, 1950. gadā, pagasts kļuva par patstāvīgu administratīvu vienību, kas apvienoja teritorijas, kas iepriekš piederēja Izvaltas un Aulejas pagastiem. Šis vēsturiskais fakts noteica tā unikālo struktūru un raksturu.

    Lasīt

  • Andzeļu pagasts: šeit dzīvo pacietīgi un neatlaidīgi cilvēki...

    Andzeļu pagasts atrodas 45 kilometrus no novada centra, bet tuvākā pilsēta - Dagda - atrodas 11 kilometru attālumā no pagasta centra. Ciems sāka veidoties ap Andzeļmuižas centrālo muižu 19. gadsimta beigās. Padomju laikos šeit atradās viena no efektīvākajām padomju saimniecībām ar patosu nosaukumu “PSRS 60. gadadienas sovhozs”. Pagasta teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi, kas liecina, ka senatnē šīs vietas bijušas diezgan blīvi apdzīvotas. 1935. gadā pagastā dzīvoja 3660 cilvēku. Šogad, spriežot pēc informācijas no atklātajiem statistikas avotiem, Andzeļu pagastā reģistrēti 438 cilvēki, no kuriem centrālajā ciemā ir 230 cilvēki. Kopš 50. gadu vidus pagasta iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās. Cilvēki aizbrauca no šejienes uz pilsētām un kaimiņu pagastiem. Migrācija notikusi gan dabisku iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, ka kopš pagājušā gadsimta beigām samazinājās darba vietu skaits.

    Lasīt

  • Asūnes pagasts - vieta, kur veldzēties dvēselei

    Asūnes pagasts ir viena no 26 Krāslavas novada teritoriālajām vienībām. Šogad man bija iespēja to pirmo reizi apmeklēt. Pirmais iespaids ir tāds, ka šī ir vieta, kur šķiet, ka laiks rit lēnāk. Tomēr aiz šī šķietamā miera slēpjas bagāta vēsture, pilna ar notikumiem un pārmaiņām. Atliek tikai nedaudz iedziļināties pagasta pagātnē, lai ieraudzītu tā daudzpusību. No krāšņiem pagasta svētkiem līdz traģēdijām, piemēram, 1939. gada postošajam ugunsgrēkam, kad nodega pagasta arhīvs un daudzas ēkas bija jābūvē no jauna.

    Lasīt

  • Andrupenes pagasts: optimisms par spīti novembrim

    Andrupenes pagasts ir viens no lielākajiem Krāslavas novadā, tā platība ir vairāk nekā 136 kvadrātkilometri. Pagasta teritorija izveidojusies no vairākiem īpašumiem, kas pagājušā gadsimta 20. gadu agrārās reformas rezultātā tika sadalīti daudzos zemnieku saimniecību gabalos. Pagasta centrs Andrupene jeb Andrepnas ciems (senos laikos) sāka veidoties tikai 19. gadsimta vidū, kad ar muižnieka Šadurska pūliņiem šeit radās pirmā mūra baznīca, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Padomju laikos pagasta teritorijā bija sovhozs, kura panākumi, Jāņa Briļa vadībā, skanēja tālu aiz Krāslavas rajona robežām. Arī šodien Andrupene tiek uzskatīta par īpašu, neparastu un ļoti pievilcīgu vietu. Tāpat kā citur, arī šeit iedzīvotāju skaits samazinās. Tomēr šodien pagasta teritorijā dzīvo gandrīz 900 cilvēku, kas pārsteidz ikvienu, kurš saskaras ar statistikas datiem. Pagasta centrā savulaik dzīvoja 440 cilvēki (vislielākais iedzīvotāju skaits bija 1989. gadā). Šodien – nepilni divi simti. Tāpat kā daudzos citos mūsu novada pagastos vairs nav pasta, skola slēgta, ir divi veikali. Pagasta bērni tagad iegūst izglītību Dagdas vidusskolā, daži mācās Aglonā, citi Ezerniekos. Uz Dagdu vai Rēzekni ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu. Novada centrs – Krāslava – nav tik vienkārši sasniedzams. Tiešais autobuss kursē tikai divas reizes nedēļā. Nākas braukt ar pārsēšanos Dagdā, kas ne vienmēr ir ērti.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Adrians, Ārija, Rigonda

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.