Projekti

Sākums
Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām.

Aulejis stuosti. Dzejis dīnu stuosts
- Projekti
- 26.09.2025 12:53
Dzeja vysod ir bejuse cylvāka īškejuo pasauļa spīgeļs – tei var pasaceit tū, kū mes reizem navarim izsaceit ar parostim vuordim. Tys ir tylts storp dūmom i sajiutom, storp klusumu i bolsu. Kotram cylvākam sovā dzeivē ir sastūpamys šaļts, kod gryuts vuordim izlikt pīdzeivuotū - prīcu, suopis, mīlesteibu, ilgys voi cereibu. Taišni taiduos šaļtīs dzeja palīk par volūdu, kas runoj myusu vītā. Tei paleidz sevi redzēt nu uorspusis i tymā pošā laikā apsazynuot, ka myusu puordzeivuojumi ir kūpeigi ciļviecis rytmā.
Lasīt

Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis. Rēzekne un Rēzeknes novads
- Projekti
- 19.09.2025 19:36
“Rēzeknes Vēstis” kopā ar laikrakstu “Diena” un vairākiem reģionālajiem medijiem piedalās projektā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis”. Tāpēc šoreiz stāstīsim par RĒZEKNI un RĒZEKNES NOVADU. Rēzeknes novads atrodas pašā Latgales viducītī, un tā nav tikai vieta kartē. Tās ir mūsu mājas, mūsu saknes, mūsu spēks. Un Latgale, Latvija dzīvo mūsos tik ilgi, cik mēs viņu sargājam, kopjam un iedzīvinām ikdienas darbos. Šodien mēs dzīvojam laikā, kad mums visiem neatkarīgi no amata vai dzīvesvietas ir viena kopīga atbildība – stiprināt Latviju. Gan ar darbu, gan ar sirdi. Mums ir sava koncertzāle, viena no labākajām Latvijā, kuras skatuvi iecienījušas pasaules mēroga zvaigznes. Tā ir vieta, kur cilvēki pulcējas, lai smeltos iedvesmu, atcerētos, kas mēs esam, un justu kopības spēku. Katrs koncerts, katra izrāde un pasākums ir kā tilts starp paaudzēm. Kultūra nav greznums – tā ir nepieciešamība. Mēs lepojamies ar mūsu zemniekiem, lauksaimniekiem. Viņu darbs nav tikai maize uz galda – tā ir arī ticība savai zemei. Lauksaimnieka darbs ir smags, bet bez viņa darba nav lauku, nav Latvijas. Katrs sējums – tā ir ticība rītdienai. Un tikai visi kopā mēs veidojam šo valsti.
Lasīt

Racēju salidojums Krāslavā kļūst par visa novada svētkiem
- Projekti
- 19.09.2025 13:04
Intervija ar salidojuma organizatoru Viktoru Birumu Krāslavas novadā norisinājās jau piektais racēju salidojums – pasākums, kas ar katru gadu piesaista arvien vairāk dalībnieku ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Daudziem tā nav tikai līdzīgi domājošo tikšanās, bet īsti svētki, kurus gaida veselu gadu. Šogad pasākumā piedalījās vairāk nekā 500 cilvēku, bet vēl vairāk nekā divi simti ieradās kā atbalsta komanda. Papildus meklēšanas sacensībām un konkursiem viesus sagaidīja piesātināta programma un draudzīga atmosfēra starp cilvēkiem, kuri aizraujas ar vēsturi un artefaktu meklēšanu. Par to, kā radās salidojuma ideja, ar ko šis gads atšķīrās no iepriekšējiem un kādi ir nākotnes plāni, sarunājāmies ar pasākuma organizatoru Viktoru Birumu.
Lasīt

Pierobežas lauksaimniekus skāris dubults trieciens: lauki applūduši, zemes cenas krītas
- Projekti
- 12.09.2025 14:26
2025. gada vasara ir kļuvusi par īstu pārbaudījumu Latvijas lauku saimniecībām. Gandrīz nepārtrauktās lietavas ir pārvērtušas laukus neizbraucamos purvos, aizkavējušas ražas novākšanu un negatīvi ietekmējušas ražas kvalitāti. Daudzi lauksaimnieki atzīst, ka pēdējās desmitgadēs ar šādu situāciju nav saskārušies. Graudu kultūras ir cietušas īpaši smagi – tās ne tikai zaudējušas ražu, bet arī graudu kvalitāte izrādījusies zemāka, nekā ir gaidīts. Lauksaimnieki ir spiesti pārskatīt savus plānus nākamajām sezonām, samazināt sēju vai pat atteikties no dažām kultūrām. Vienlaikus, pēc lauksaimnieku domām, valsts atbalsta un apdrošināšanas sistēma nedarbojas pietiekami efektīvi un bieži vien atstāj saimniecības vienas pašas ar dabas katastrofu sekām. Par to, ar kādām problēmām saskārusies Indras pagasta saimniecība “Saknes”, kādi ir zaudējumi un kādi ir nākotnes plāni, stāsta tās īpašnieks Aleksandrs Korovackis.
Lasīt

Aulejis stuosti. Stuosts par draudzeibu
- Projekti
- 29.08.2025 12:54
Kultura ir vaira nakai dzīsme, deja voi muokslys izstuode – tei ir myusu kūpejuo identitate, myusu viesturis i pīredzis atspīgeļuojums, kas apvīnoj dažaidus cylvākus vīnā vasalumā. Tei ir kai dzeiva volūda, caur kurū sabīdreiba spiej sasazynuot, sasaprast i radeit pīdareibys sajiutu. Kultura palīk par instrumentu, kas na tik izklaidej voi izgleitoj, bet ari dzili saista – styprynoj kūpīnys saitis, paleidz veiduot attīceibys i roda kūpeibys sajiutu.
Lasīt

Kazinovā notika rikšotāju sacensības “Krāslavas novada kauss 2025”
- Projekti
- 22.08.2025 11:46
16. augustā pēc ilgāka pārtraukuma Robežnieku pagasta Kazinovas ciemā notika rikšotāju sacensības "Krāslavas novada kauss 2025". Šis pasākums kļuva par īstiem svētkiem novada iedzīvotājiem, kā arī par ilgi gaidīto tikšanos visiem jāšanas sporta entuziastiem. Atmosfēra trasē tajā dienā bija īpaša - jātnieku sajūsma, aplausu dārdi, fanu priecīgie izsaucieni un pakavu dunoņa zaļajās pļavās atgādināja, ka zirgu rikšošana nav tikai sporta veids, bet gan daļa no Latvijas kultūras mantojuma.
Lasīt

Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis. Balvu novads
- Projekti
- 22.08.2025 10:24
Latgale – reģions ar spēcīgām saknēm, īpašu kultūrvēsturisko mantojumu un pierobežas specifiku – ir arī vieta, kur pilsoniskā sabiedrība attīstās savā unikālā ritmā. Projekta “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” ietvaros, balstoties uz intervijām ar sabiedriski aktīviem cilvēkiem Balvu novadā.
Lasīt

Kristiana Brektes izstādes "Svētā stunda" atklāšana Laimes muzejā
- Projekti
- 15.08.2025 14:28
12. augustā Laimes muzejā Indrā notika pasākums, kuru pamatoti var saukt par kultūras izaicinājumu un estētisku eksperimentu. Tajā tika atklāta personālizstāde vienam no provokatīvākajiem mūsdienu latviešu māksliniekiem Kristianam Brektem. Šī izstāde norisinās divās lokācijās: galerijā “Bastejs” un Laimes muzejā. Mākslinieks ir pazīstams ar savu spilgto vizuālo valodu, kurā iekļautas atsauces uz gotiku, blekmetālu, ielu mākslu un reliģisko simboliku, kā arī ar savu drosmīgo vēlmi runāt par nāvi, ciešanām un ticību. Brektes darbi bieži izraisa asas diskusijas, taču pats mākslinieks uzsver, ka viņš rada tieši to, ko uzskata par nepieciešamu. Izstādi "Svētā stunda" veido 32 darbi, kuros Brekte iesaistās vizuālā dialogā ar izcilā Šveices mākslinieka Ferdinanda Hodlera (1853–1918) daiļradi.
Lasīt

No plosta līdz dejai – Asūnes pagasta svētki
- Projekti
- 08.08.2025 12:55
Pagājušās brīvdienas visā novadā bija ļoti bagātas ar dažādiem notikumiem. Indrā svinēja Ievārījuma svētkus, Grāveros – Pagasta dienu, noritēja “Satikšanās Aulejā”, tāpat arī tika svinēti Andzeļu un Asūnes pagastu svētki, turpat Asūnē notika Deju ritmu festivāls. Es izvēlējos doties uz Asūnes pagastu – jau sen vēlējos redzēt regati un koncertu, turklāt svētku programma solījās būt daudzveidīga.
Lasīt

Annas dienas Dagdā 2025
- Projekti
- 01.08.2025 01:56
Dagdā divas dienas notika spožas un dvēseliskas Annas dienas, kas vienoja iedzīvotājus un viesus latgaliešu kultūras, amatu un kulinārā mantojuma svinībās. Galvenais notikums bija Latgales kulinārā mantojuma festivāls, kura tēma bija konservēšana un grilēšana. Dagdas laukums izvērtās par īstiem krāsu un garšu svētkiem: košas teltis, vietējie produkti, amatniecības izstrādājumi un apetelīgi cienasti. Te varēja atrast visu - sākot ar mājās gatavotu popkornu un saldējumu, beidzot ar izsmalcinātām rotām, kuras ar dzirksti acīs vēroja gan pieaugušie, gan bērni.
Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

Projekti

Vārda dienas

Ilma, Skaidris

Partneri

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]