Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • 8. stāsts - Piens – skaistuma, veselības un pārticības simbols

    Gotiņ, mana raibaliņa, Tu man saldu pienu dod; Tāpēc tevi apdziedāju, Tāpēc tevim kroni viju. Latviešu tautas priekšstatos piens ir pārticīgas dzīves un veiksmes simbols. Teikas stāsta par piena upēm un sviesta kalniem. Par Piena māti tiek dēvēta Mārša, kas liek tecēt pienam kā no avota. Māršu lūdza, lai tā svētī gotiņas un neļauj skauģiem tām kaitēt.

    Lasīt
  • 6. stāsts - Mājas alus

    Agrāk alu prata brūvēt vai katrā lauku sētā. Labs alus bija saimnieka goda lieta. Tagad, kad veikalā pieejams plašs šī produkta klāsts, mājās gatavots alus ir retums. Savām vajadzībām vēl kāds uzbrūvē, bet tādu meistaru, kurš “netur sveci zem pūra” un ar mantotajām sentēvu tradīcijām gatavs dalīties – nav daudz. Viens no tiem, kas no tēva apgūto prasmi uztur un bagātina ar savu pieredzi, ir Dainis Rakstiņš Balvu novada Bērzpils pagasta “Kolnasātā”.

    Lasīt
  • 5. stāsts - Man patīk mans darbs!

    Krāslavas centrā, netālu no autoostas, ir apavu remonta darbnīca, kurā strādā viena no jaunākajām kurpniecēm novadā – Marina Špakoviča. Marina kurpnieces amatu apguvusi mācoties no pieredzējušiem meistariem – Mihaila Caunes un Larisas Mološenokas.  

    Lasīt
  • 4. stāsts - Latgales podnieku tradīcijas turpinās

    Katru Latvijas novadu raksturo kāda īpaša kultūras iezīme. Viena no spilgtākajām Latgales tradicionālās kultūras zīmēm ir keramika, kurā līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

    Lasīt
  • 3. stāsts - Pļaut ar izkapti ir bauda!

    Kādu rītu, paveroties uz zāli, kas pēc lietus sulīgi zaļa aug uz nebēdu un vēlas kuplot arī manā lauku mājas pagalmā, sapratu, ka gribu pļaut ar izkapti. Jā, tā kā to kādreiz darīja mans vectēvs.

    Lasīt
  • 2. stāsts - Skaidu jumti katram latvietim ir gēnos

    Par to ir pārliecināti Oskars un Ilze Mežnieki, kuri dzīvo un saimnieko Ambeļu pagasta Putānos, saimniecībā Ganeni. Oskars ir namdaris, kas “izkodis” skaidu jumtu klāšanas tehnoloģiju, gan kopā ar Ilzi meklējot un lasot dažādas gudras grāmatas, gan praktiski. Ilze kopj folkloras tradīcijas - ir folkloras kopu vadītāja, sadarbojas ar Preiļu Brīvo skolu, kurā mācās divi jaunākie bērni. Abi ir permakultūras jeb ilgtspējīgas, konkrētai vietai atbilstošas saimniekošanas sistēmas veidotāji. Ģimenē, pārņemot tēva un mātes idejas un dzīvesziņu, aug pieci bērni.

    Lasīt
  • 1. stāsts - Ar tautasdziesmu kopš Atmodas laika

    ​Folkloras kopas “Mozī latgalīši” vadītāja, mūzikas skolotāja Silvija Stivriņa mūs aicina uz savu klasi Izvaltas pamatskolā. Projekta “No paaudzes paaudzē” pirmais stāsts būs par folkloras tradīciju saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

    Lasīt
  • Gunārs

    Fantastiskie jaunieši-1

    Guntis Japiņš ir zinātnieks. Absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti. Ieguvis maģistra grādu. Šobrīd nodarbojas ar pētniecisko darbu RTU labaratorijā. Dzīvo Rīgā. Dejo Krāslavas Kultūras nama tautas deju kolektīvā “Raita” un LU kolektīvā “Dancītis”, Rīgā.

    Lasīt
  • Marīte

    Fantastiskie jaunieši-2

    Marta Krilova beigusi Latvijas Kultūras koledžu (LKK), ieguvusi kvalifikāciju - deju kolektīvu vadītājs ar specializāciju laikmetīgajā dejā. Šobrīd studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA). Šis ir pēdējais mācību posms pirms bakalaura grāda iegūšanas deju un ritmikas skolotāja specialitātē. Rīgā Marta mācības pagūst apvienot ar darbu. Viņa ir pārdošanas speciāliste vienā no Rīgas sporta klubiem.

    Lasīt