Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • skaidrite

    Kad fantāzijas pārtop realitātē

    “Rokdarbnieks ir tas, kurš savas fantāzijas spēj realizēt dzīvē” ir pārliecināta Skaidrīte Rubene. Skaidrīte dzīvo laukos - Izvaltas pagasta Naiņu ciema ”Vītoliņos”. Viņa mācās Daugavpils Būvniecības tehnikuma Dagdas struktūrvienībā par apdares darbu tehniķi. Šķīrusies un viena audzina divus bērnus. Meitiņai ir 12 gadi, dēlam desmit. Skaidrīte ir radoša personība, apņēmīga un daudzpusīga. Ārēji stalta un spēcīga, dvēselē – trausla un jūtīga. Skaidrīte darina dažādus rokdarbus un raksta dzeju. Adot un tamborējot rodas brīnumskaisti plecu lakati, džemperi, kleitas un cepures. Ir gan lieli darbi, veidoti sarežģitos rakstos, gan mazas mīļietiņas, sedziņas, smalki ziediņi un rotas.

    Lasīt
  • papasauna

    “Papa Sauna” stūrmanis: Latgalei IR potenciāls

    “Katram produktam ir savs klients. Ja kaut kas neizdodas, ir vai nu jāievieš korekcijas piedāvājuma formulā, vai arī jāraugās citā virzienā”, apgalvo jaunais Krāslavas uzņēmējs Oļģerts Fjodorovs, kura projekts “Pārvietojamās pirtsmucas noma Latgalē” šogad guva atbalstu pašvaldības “Jauniešu biznesa ideju konkursā komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai”. Tiesa, šī Oļģertam nebūt nav pirmā uzņēmējdarbības pieredze – pagājušajā gadā tika atbalstīts cits viņa pieteikums – industriālo un lauksaimniecības teritoriju aerofilmēšana ar dronu. Vēl krāslavietim ir vairāki uzņēmumi Rīgā un Daugavpilī, kas sniedz taksometra, autonomas un mārketinga pakalpojumus, viņš ir “Daugavpils biznesa inkubatora” dalībnieks – šādi mēģina diferencēt savus ienākumus. “Ideju ir tik daudz, ka uz vietas nevaru nosēdēt, man jau pieci gadi uz priekšu ir saplānoti”, smejas Oļģerts.

    Lasīt
  • Aleksandrs

    Aleksandrs Višņevskis: šeit ir manas mājas!

    Ēka, kurā izvietojusies firma “Sems-serviss” – datoru un telefonu remonta darbnīca, atrodas Krāslavā, 18. novembra laukumā. Ilgu laiku tur bija Krāslavas rajona galvenais tirdzniecības kantoris, pēc tam veikali, kuri pastāvīgi mainījās. Šobrīd šeit joprojām ir vairāki tirdzniecības punkti. Eju tieši pie datorspeciālistiem. Iepriekš nebijām vienojušies par tikšanos, ticēju veiksmei. Firmas “Sems-serviss” līdzīpašnieks ir jauns uzņēmējs, par kuru mūsu laikraksts vēl nav stāstījis. Tātad, iepazīsimies – Aleksandrs Višņevskis, 24 gadi… Saša izrādījās pozitīvi noskaņots jauns cilvēks, kurš labprāt piekrita sarunai. Par to viņam liels paldies.

    Lasīt
  • betula

    Būt uzņēmējai – labākā izvēle

    “Šajā darbā jāpiemīt izteiktai pacietībai, radošumam, vēlmei nemitīgi pilnveidoties un attīstīt savus darinājumus. Pastāvīgi ir jāmeklē inovatīvas idejas, atbilstošākie materiāli un dažāda pieeja darbam, jābūt gatavai mācīties no savām kļūdām. Ja sēdēsi uz veciem lauriem, citi tevi apsteigs”, ir pārliecināta jaunā uzņēmēja Beatrise Gabrāne no Dagdas. Individuālā komersante šī gada jūnijā nodibināja uzņēmumu “Betula”, kas sāk iekarot savu nišu koka dizaina jomā. Kā skaidro Beatrise, vārds “betula” latīņu valodā nozīmē bērzs, attiecīgi viņas produkti galvenokārt tiek izgatavoti no bērza saplākšņa.

    Lasīt
  • Pjotrs

    Pjotrs Kozlovskis: "Esmu stūrgalvīgs cilvēks!"

    Zemniekiem nepatīk publicitāte. Vienmēr ir grūti pierunāt viņus intervijai, kur nu vēl – fotografēties. Cilvēki, kuri nodarbojas ar teju svarīgāko darbu uz mūsu grēcīgās Zemes, uzskata visas pārējās nodarbes ja ne par vieglprātīgām, tad par ne īpaši svarīgām. Varat tam piekrist, varat nepiekrist, bet sava daļa taisnības tajā neapšaubāmi ir ... Pilsētnieki pieraduši, ka jebkurā lielveikalā var iegādāties gandrīz visu, ko sirds kāro, un bieži vien neaizdomājas, cik smagi jāstrādā, lai rastos šāda pārpilnība. Un vēl jāatzīst, ka ne pārāk bieži mēs izvēlamies vietējā ražotāja produktus... Tik bieži zemnieku darbu nenovērtē tie, kuri bauda tā augļus. Beigsim vispārināt. Iepazīstieties: Pjotrs Kozlovskis, 34 gadi, Krāslavas novada Piedrujas pagasta zemnieks. Dzimis Piedrujā, turpat pabeidzis pamatskolu, vidējo izglītību ieguvis Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, precējies. Sieva Svetlana strādā Piedrujas pagasta pārvaldē par sekretāri. Intervijai Pjotrs pretojās ne pārāk ilgi. Acīmredzot palīdzēja tas, ka ne tik sen man bija tas gods būt par viņa skolotāju. Tātad ...

    Lasīt
  • Evija

    “Pazust Latgalē” ar Vagaļu ģimeni

    “Mums jāsaprot, ka mēs ne tik daudz konkurējam, cik savstarpēji cits citu papildinām. Mums nevajadzētu baidīties no kooperēšanās – atslēgas vārds Latgales attīstībai kopumā ir sadarbība”, uzsver jaunā uzņēmēja Evija Vagale, kuras ūdenstūrisma attīstības projekts “Pazust Latgalē” šogad guvis atbalstu Krāslavas novada domes jauniešu biznesa ideju konkursā. “Latgales ezeru sistēma ir nozīmīgs resurss, kas līdz šim nav pilnībā izmantots, un arī ūdenstūrisms nekad nav pozicionēts kā finansiāli izdevīgs tūrisma pakalpojums. Mēs to vēlējāmies mainīt”.

    Lasīt
  • logo projekts

    Latgale – iespēju reģions

    Ar prieku informējam jūs, ka mūsu laikraksts guvis Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Lietuvā atbalstu projekta “Latgale – iespēju reģions” realizēšanai. Projekta mērķis ir veicināt mūsu novadu iedzīvotāju piederības sajūtu savai dzīves vietai un valstij.

    Lasīt
  • Foto no LBB arhīva

    “Ikviens no mums ir maza daļiņa no Latvijas”

    Ne visi valsts simtgadi sagaidīs mājās. Kādam, iespējams, būs maiņu darbs rūpnīcā vai celtniecības firmā Britu salās vai Īrijā, citam būs jāgatavo gada nogales atskaites Eiropas institūcijās Briselē vai Luksemburgā, bet vēl kāds integrācijas nolūkos piedalīsies citas valsts svinībās savā, sava dzīvesbiedra darbavietā vai bērnu skolā, kas, iespējams, sakritīs ar Latvijai nozīmīgo dienu. Bet būs daudz tādu ārzemēs mītošo latviešu ģimeņu, kur pārrunās un mazajiem ķipariem stāstīs ar Latvijas valsts veidošanos saistītos notikumus, klās baltu galdautu un galdā cels latviešu virtuves ēdienus, tiksies ar draugiem un dosies uz vietējās kopienas pasākumiem, kur muzicēs un dejos. Daudzi Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Skandināvijā, Amerikā, Kanādā un Krievijā dzīvojošie latvieši sanāks kopā, lai pilnvērtīgi izstāstītu Latvijas stāstu – gan sev, gan apkārtējiem. Par to, kā ārzemēs svin valsts svētkus un ar kādām noskaņām gatavojas Latvijas simtgadei, pārdomās dalās mūsu tautieši.

    Lasīt