25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

25 pavasari

Ūtruo daļa

Naparosti zyli dabasi, pasakuopuši augšuok, lai byutu gona vītys jaunai dzeiveibai. Pyrmuos vyzbuļis meža molā, pyrmais zuolis deiglis i pyrmuo tauryna gaideišona. Koč itūreiz pyrmū raibu taurynu īraudzeit, lai daudz spūdru nūtykumu, daudz gostu sabrauc iz Golda dzīšmu i gveļžu saītu “Auni kuojas, laksteigola!”.

Nu 2003. goda tyvi i tuoleji pošdarbnīki sabrauc iz Dagdu, lai izdzīduotu sovys skaistuokuos dzīsmis i izstuosteitu sovus lobuokūs stuostus Golda dzīšmu i gveļžu saītā, dorūt raibys i prīceigys apreļa beigys.

Suocēs vyss ar tū, ka gribiejuos kaidu sovu pasuocīni. Senejūs laikūs dzīsmis dzīduoja cīši bīži. Pīmāram, kotram godslaikam, vysim svātkim, gūdim, dorbim i patopai beja sovys naatkuortojamys dzīsmis ar sovaidu dzīduojumu i bolsu. Piec godslaiku īdaleja itaidys dzīšmu atzaris: ūļavuošona, rūtuošona, dzīduošona pi lauku dorbim, suprātkys, taipat dzīduošona gūdūs i golda dzīsmis.

Golda dzīsme i ar tū sasaiteiguos tradicejis ir vasala muoksla, kura dūd bīdruma jutūni, paruoda dzīsmē aizglobuotū spāku, kod tys, kurais īsuoc dzīsmi, īvalk vysus, kas ir jam kluotyn, kūpeigā dzīduošonā.

Sasatikt piec garuos zīmys, atdzimt nu jauna reizē ar dobu, parunuot, padzīduot nu sirds, justīs breivam kai guojputnam dabasūs – golvonī Golda dzīšmu saīta vadmotivi. Golda dzīšmu saītā vāluok teik pīsaisteiti ari stuostnīki. Nu 2013. goda Golda dzīšmu saīts kasgods teik paškierts kaidai nūstateitai temai.

. V Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2008. goda 27. apreļsVI Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2009. goda 19. apreļsVII Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2010. goda 17. apreļsXI Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2014. goda 27. apreļsXI Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2014. goda 27. apreļs. XII Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2015. goda 26. apreļs. XII Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2015. goda 26. apreļs. XII Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2015. goda 26. apreļsXIII Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2016. goda 17. apreļs. XIV Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2017. goda 23. apreļsBroņa ar MadaliXV Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2018. goda 22. apreļsXVI Golda dzīšmu i “gveļžu” saītā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdā. 2019. goda 28. apreļs

Majs Romys katuoļu bazneicys kalenderā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod jai teik paškierti seviški miši i lyugšonys, kas cīši saisteiti ar Latvejis viesturiski katuoliskūs zemu – Latgolys i Kūrzemis suitu nūvoda – rakstureigu tradiceju – uora krystu – izstuodeišonu. Maja mišu organizaceja ir paaudzēs montuota i namaineiga. Eipaši izplateita itei tradiceja Latgolā beja 19.godu symta ūtrajā pusē i 20.godu symta 20.–30. godūs. Tradiceja guoja mozumā padūmu okupacejis godūs. Daudz kur vēļ sasaglobuojuši nūstuosti, kai padūmu laikūs tyka lykts ar traktorim nūgryust ceļmolu krystus i traktoristu biedeigū liktini, kas beja pīkrytuši tū izdareit.

Liturgeju pi krysta nūtur piec pošu īrūsmis kaids nu vītejuos kūpīnys bez goreidznīku kluotbyutnis i vadeibys. Vysbīžuok maja dīvakolpuojumu voda godūs vacuokuos sīvītis, kas labi puorzynoj ritualu i muok īsuokt melodeju. Itī dzīduojumi aba dzīduošona pi krysta, kai tū sauc poši tradicejis lītuotuoji, sastuov nu skaiteita teksta, dzīsmem i ritualom darbeibom, i tūs golvonū nūrisi var sadaleit 4 daļuos: Marijis dzīsmis – dzīsmis par gūdu Vyssvātuokajai Jaunovai Marijai, kuru izvuice nūtyka taišni saimē garajūs zīmys vokorūs, deļtuo maja mišūs dzīšmu melodejis dzīduotuoji muocēja iz pruota; Jaunovys Marijis litaneja – tei ir katuoļu bazneicys lyugšona, kū var i skaiteit, i dzīduot (litanejis īsuokums īīt 13.g. s.);  značku (zeimeišu) viļkšona – kotrys izvalk nu vadeituojis gruomotys taisnstyurainu lapeņu, iz kuruos ir raksteita kaida pavuiceiba – ci cytai dīnai, par pīmāru, “Nasaver par vysu dīnu iz tū pusi, kur cīši gribīs vērtīs”, ci ari vysam mienešam (mienešam dūmuotuos značkys valk 30.aprelī, kod pyrmū reizi losuos iz maja mišu); skaitejumi – teksti nu vacajom lyugšonu gruomotom, kas ir ar pavuicūšu raksturu. Dzīduošona pi krysta nūteik piec pošu dzeivuotuoju iniciativys. Ir dzeraunis, kur dzīduotuojis sasapuļcej kotru dīnu, nu cytuos vītuos viņ svātdīnēs.

Svareigi i zeimeigi ruodīs, ka 2010.godā maja dzīduojumi Latgolā īkļauti Latvejis Kulturys kanonā. 2019.goda novembrī Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļuove maja dīvakolpuojumus pi ceļmolu krystim Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs. Namaterialuo kulturys montuojuma saroksta mierkis ir saglobuot i nūdūt nuokušajom paaudzem namaterialū kulturys montuojumu kai Latvejis kulturys sovpateibu i daudzveideibu aplīcynojūšu resursu.

Aplīcynuojuma padūšonā Reigā par maja dīvakolpuojumu pi ceļmolu krystim Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs īkļaušonu Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. 2019. goda 5. decembrisAplīcynuojuma padūšonā Reigā par maja dīvakolpuojumu pi ceļmolu krystim Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs īkļaušonu Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. 2019. goda 5. decembrisPar tradiceju palīk lyugšona Dīvmuotei Aglyunā, pyrma dūšonuos ceļā.Maja dzīduojumi pi krysta Etnografiskajā breivdobys muzejā. “Latgales novada dienas 2011” ītvorūs. 2011. goda 15. majs

Latvīšu tautys tārpi ir cīši nūzeimeiga i nacionali sovpateiga latvīšu kulturys montuojuma sastuovdaļa. Tautys tārps ir veiduojīs i pastuovējs nūteiktūs geografiskūs i ekonomiskūs apstuokļūs i napuortrauktai atsateistejs dažaidu tradiceju ītvorūs. Sovu īspaidu atstuoj kai sarežgeitī viesturiskī procesi, tai saimis attīceibys, ļaužu nūsadorbuošona, tradicejis.

Latvīšu tautys tārpus īdola arheologiskajūs i etnografiskajūs tautys tārpūs.

Par arheologiskajim tārpim i rūtom teik skaiteiti atrodumi, kas dabuoti arheologiskajūs izrokumūs apbediejumu vītos i ir rekonstruāti. Parostai myrušūs apglobuoja svātku tārpūs, kuri beja boguoteigi izgreznuoti ar bronzys rūtom. Zinis par taidim tārpim atsatīc iz 7.-13.g.s., kod Latvejis teritoreju apdzeivuoja baltu ciļts: latgali, kurši, zemgali, sieli i lībīši.

Senejuo tārpa ceļš nu izrokumu vītys leidz myusu dīnu sabīdreibai ir bejs tuols, bet tymā pošā laikā cīši nūzeimeigs deļtuo, ka cylvākim roduos prīškstots par senejuokuo kulturviesturiskuo montuojuma sovpateibom.

Vairuoku godu garumā lūluots sapyns beja arheologisko tārpa īguode Dagdys folklorys kūpai “Olūteņi”, kurs pīsapiļdeja 2018. goda pavasarī. Latgolys arheologiskūs tārpu īguode nūtyka Lauku atbolsta dīnasta i Vītejuos reiceibys grupys “Kruoslovys rajona partnereiba” atbaļsteituo projekta Nr. 17-03-AL33-A019.2202-000004 “Latgolys kulturviesturyskuo montuojuma populariziešona i sabīdryskūs aktivitašu dažaiduošona, īsaguodojūt senejūs Latgolys tārpus” ītvorūs, kas tyka īsnīgts Eiropys Lauksaimisteibys fonda lauku atteisteibai Latvejis Lauku atteisteibys programys 2014.-2020. godam apakšpasuocīnī “Darbeibu eistynuošona saskaņā ar sabīdreibys vierzeitys vītejuos atteisteibys strategeju”.

Projekta aizsuokšonys pūsmā tyka veikts īpierkums, pamatojūtīs iz kuru, nūslāgts leigums ar bīdreibu “Ludzas amatnieks” par senejūs Latgolys tārpu īguodi: 10 sīvīšu tārpu, 2 meitu tārpu i 3 veirīšu tārpu komplektim.

Dagdys folklorys kūpa “Olūteņi” jaunajūs tārpūs. 2018. goda pavasars

Inta VIĻUMA

Foto nu personeiguo arhiva 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors.