Krāslavas novadu ar oficiālu vizīti apmeklēja Francijas vēstnieks Latvijā Manuels Lafons Rapnuijs (Manuel Lafont Rapnouil). Tā ir viņa otrā vizīte Krāslavas novadā. Pirmajā reizē viņš apmeklēja robežu. Savukārt šo otrdien, 25. novembrī, vēstnieks tikās ar Krāslavas novada pašvaldības vadītāju Gunāru Upenieku, kā arī apmeklēja Dagdā esošo koksnes apstrādes uzņēmumu “FRAVIA”, kuru dibinājis francūzis Dorians Monkiņjons (Dorian Monquignon).
- Kādi ir galvenie mērķi jūsu vizītei Krāslavas novadā un Dagdā?
- Šī vizīte mums ir nozīmīga vairākos virzienos. Pirmkārt, mēs cenšamies labāk izprast reālo situāciju Latvijas reģionos - to ekonomiskās perspektīvas, sociālos procesus, izglītības un kultūras dzīvi. Otrkārt, mēs vēlējāmies turpināt dialogu ar vietējās varas pārstāvjiem, uzņēmējiem un kultūras institūcijām, lai stiprinātu jau pastāvošo sadarbību starp Franciju un Latgali. Vizīte Dagdā un Krāslavā bija iespēja redzēt konkrētus veiksmīgu projektu piemērus un satikt cilvēkus, kuri aktīvi attīsta savu reģionu.
– Kādi ir jūsu pirmie iespaidi par Krāslavas novadu, vietējo biznesu un kultūras vidi?
- Iespaidi ir ārkārtīgi pozitīvi. Krāslavas novadam ir liels potenciāls, kas jau bagātina mūsu sadarbību. Var redzēt, ka šeit ir enerģija un vēlme attīstīties, neskatoties uz kontekstu. Arī kultūras jomā Latgale iespaido: šeit aktīvi izpaužas daudzas iniciatīvas, un mēs - kā Francija - tās atbalstām, piemēram, atvedot franču māksliniekus ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Daugavpili, Krāslavu, Dagdu. Un es šeit tiku sirsnīgi uzņemts.
– Kā jūs vērtējat Latgales potenciālu sadarbībai ar Franciju plašākā reģionālajā kontekstā?
- Potenciāls ir ļoti augsts. Latgale ir interesanta ne tikai kā ekonomiska teritorija, bet arī kā ideju, talantu un iespēju telpa. Francija ir ieinteresēta reģionālajā attīstībā, un mēs redzam Latgali kā daļu no plašākas sadarbības. Mēs esam ieinteresēti attīstīt gan ekonomiskās saites, gan sadarbību mākslas un kultūras jomās, neaizmirstot franču valodas apmācības.
– Kādas iespējas Latgales reģions paver Francijas uzņēmumiem?
- Ieklausoties franču uzņēmēju teiktajā, kuri jau ir klātesoši šajā reģionā, iespēju ir daudz. Ir iespējams nolīgt darbiniekus, atrast noieta tirgu pat arī otrā Eiropas galā, iekļauties viņu vērtību skalās. Latgale var piedāvāt konkurētspējīgus apstākļus, zinošu darbaspēku un tuvumu svarīgiem Eiropas transporta koridoriem.
– Vai uzņēmums FRAVIA, kuru jūs apmeklējāt, var kļūt par piemēru turpmākai sadarbībai?
- Neapšaubāmi. FRAVIA, kas Dagdā ražo koka terases un instalē tās visā Eiropā, ir piemērs tam, kā vietējais uzņēmums var kļūt par tiltu starp Franciju un Latviju. Uzņēmums atbalsta kultūras projektus, palīdz franču māksliniekiem atbraukt uz Latvijas reģioniem, kā arī sadarbojas ar vēstniecību un Francijas institūtu. Tas ir tāds uzņēmējdarbības veids, kas stiprina saiknes ne tikai ekonomikā, bet arī kultūras jomā. Es apmeklēju uzņēmumu, lai labāk izprastu viņu veiksmes stāstu, kā arī lai pārrunātu mūsu sadarbības turpmākos soļus.
– Kā jūs vērtējat sociāli politisko situāciju Latvijas austrumu pierobežā?
- Situācija ir visu Eiropas partneru uzmanības centrā. Tā attiecas uz Eiropas Savienības ārējo robežu un NATO austrumu flangu. Tāpēc uz spēles ir arī mūsu drošība. Pašreizējās ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi ir nepārprotami. Tāpēc es regulāri apmeklēju šo reģionu, un ne tikai lai apmeklētu robežu. Mana vizīte Rēzeknē un pēc tam Krāslavā ir vērsta uz to, lai identificētu veidus, kā sadarboties, lai risinātu šos izaicinājumus.
– Kā esošā spriedze ietekmē novada ekonomisko aktivitāti un biznesa vidi?
- Spiediens pastāv, jo investori vienmēr ņem vērā nenoteiktības izjūtu. Vietējie uzņēmēji ļoti skaidri apzinās grūtības, ar kurām viņi ir saskārušies uzņēmējdarbības jomā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma. Tomēr varu apstiprināt, ka Francijas uzņēmēji, kas ir klātesoši šajā reģionā, daži jau vairākus gadus, ir ļoti priecīgi šeit atrasties un arī pēdējos gados ir turpinājuši attīstīt savu biznesu. Nesen atbalstījām Francijas un Latvijas biznesa kluba izveidi, ceru, ka arī tas veicinās mūsu ekonomisko attiecību stiprināšanu visā Latvijā, tostarp Latgalē.
– Cik nopietni drošības faktors ietekmē ārvalstu, tostarp franču, investoru gatavību ienākt Latgalē?
- Tam ir ietekme, taču tas nav vienīgais kritērijs. Investoram svarīgākā ir valsts stabilitāte, noteikumu paredzamība, atbilstošu partneru un infrastruktūras klātbūtne, kā arī darbaspēka kvalitāte. Turklāt Francija sadarbojas ar mūsu NATO sabiedrotajiem, lai veiktu pasākumus, kas ļauj risināt drošības problēmas reģionā. Kā jau minēju, pēdējos gados ir pieaugusi Francijas uzņēmēju aktivitāte reģionā, un Francijas uzņēmumi, kas apmeklē vēstniecību Rīgā, apliecina vēlmi investēt ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā.
– Franču valoda skolās - svarīgs temats. Kādi soļi tiek sperti šajā virzienā?
- Mēs tam pievēršam ļoti lielu uzmanību. Pašlaik daudzās skolās tiek reorganizēta svešvalodu apguve, un mēs vēlamies, lai franču valoda būtu daļa no šiem plāniem. Francijas institūts Latvijā strādā pie skolotāju apmācības un atbalsta viņus darbā, tostarp ar jaunajām tehnoloģijām. Taču mēs zinām, ka mums ir jāpārliecina pašvaldības un vecāki. Tāpēc šī ir tēma ir klātesoša gandrīz katrā manā braucienā. Mēs ieradāmies, lai uzzinātu par Krāslavas reģiona mērķiem, skolu vajadzībām un resursiem, kas nepieciešami franču valodas attīstībai. Un lai parādītu visu, ko sniedz franču valodas apguve: iespēju doties skolēnu apmaiņas mobilitātes, karjeras iespējas, tūrisma un kultūras pieejamību. Mūsu kursi ļauj mums apmācīt gan skolotājus, kuri jau brīvi pārvalda franču valodu, gan tos, kuri to tikai sāk mācīties. Nākamgad mēs jau būsim dubultojuši franču valodas skolotāju skaitu Latvijā.
– Vai Francija atbalsta arī kultūras klātbūtni Latgalē?
- Jā, un mēs to uzskatām par principiāli svarīgu. Franču mākslinieki ierodas Latgalē, ne tikai pateicoties valsts institūcijām, bet arī tādu vietējo partneru kā FRAVIA atbalstam. Tie palīdz padarīt kultūru pieejamu gan Dagdā, gan Krāslavā, gan Daugavpilī. Tā ir daļa no mūsu misijas – panākt, lai franču kultūra ir klātesoša ne tikai galvaspilsētā, bet visā valstī, un lai šī klātbūtne ļautu vēl vairāk realizēt sadarbību ar Latviju.
Latgale ir reģions ar milzīgu potenciālu. Vēstnieks uzsvēra, ka Latgale uz viņu atstājusi vienīgi pozitīvu iespaidu. Pēc viņa teiktā, reģionam ir spēcīgs kultūras mantojums, aktīva uzņēmējdarbības vide un spilgts radošais potenciāls.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
