Aulejis stuosti. Stuosts par laimi

Paguojušais gods myusu pogostā, kūpīnys i kulturys dzeivē ir bejs pīpiļdeits ar ryupem i naatlaideigu dorbu, bet tymā pošā laikā – ar sirsneigim breižim, sasatikšonys prīcu i gandarejumu par kūpā sasnāgtū. Kotrys pasuokums, kotrys sakuortuots styureits, kotrs atbolsta vuords i kūpeigs lāmums ir kai mozs pavedīņa pūsmys lelajā stuostā par tū, kas mes asam i iz kurīni mes īmam.

Stuosts par laimi, tys ir ari stuosts par cylvākim, kas nanūgurst dareit, par idejom, kas palykušys par realitati, i par sadarbeibu, kas styprynoj myusu kūpīnu. Tei ir īspieja nūstuot, atsavērt atpakaļ i pasaceit paļdis – par dorbu, par uzticeibu, par kūpā byušonu. I tymā pošā laikā tei ir pasavieršona iz prīšku, partū ka jaunais gods vysod atīt ar cereibom, klusom vēlmem i ticeibu, ka mes varim padareit vēļ vaira, vēļ lobuok, vēļ sirsneiguok.

Lai itys atskots iz paguojušū godu palīk na viņ par padareitūs dorbu uzskaiti, bet ari par īdviesmi – turpynuot veiduot vidi, kurā laimi var atrast kotrys: dorbā, kulturā, leidzcylvākūs i kūpejā redzīnī iz prīšku.

Janvars ir eistyn pīmāruots mieness, kab veiduotu atskotu iz goda laikā padareitū i sasnāgtū. 2025. gods Aulejis kūpīnai ir bejs nadaudz "tukšuoks", saleidzynojūt ar īprīškejim godim, bet bez lelu izaicynuojumu i nagativu puormaiņu. Vysaidu īmesļu deļ natyka realizāts nivīns projekts, nav nūtykušys tradicionaluos pavasara i rudiņa tolkys školys i estradis teritorejā. Bet tys nanūzeimoj, ka ari iz prīšku aulejīši nikuo nadareis! Reizem ir vajadzeiga atelpa jaunu ideju radeišonai, kab turpynuotu suoktuos tradicejis voi puorveiduotu tuos jaunā leiminī. Školys i estradis teritorejis sakūpšonys tolku vītā tyka organizāts bazneicys apleicīnis i draudzis kopu sakūpšonys dorbs vairuoku dīnu garumā. Dzeivuotuoji īsaroda jim izdeveigā laikā i dīnā. Tyka nūdrūšynuoti dorbareiki i kopeja pauzis, partū ka laika apstuokli nabeja labvieleigi. Idejis iniciatore i realizātuoja beja Aulejis Sv. Marijis Magdalenys draudzis puorstuove Helēna Jakovele. 

Pasasokūt jai, Aulejis draudze 2022. godā pyrmū reizi pīsadaleja Bazneicu nakts pasuokumā. Bazneicu nakts ir religiskys i kulturys nūtykums, kū reikoj storpkonfensionala dūmubīdru grupa. Pasuokums teik organizāts leidzeigi kai Zynuotnīku ci Muzeju nakts. Bazneicuos bez moksys teik reikuoti koncerti, ekskursejis, darbneicys, teatra izruodis, izstuodis, sarunys i tt. Prūtams, nūteik ari Svātuos Misis, skaņ lyugšonys i nūteiktuos stuņdēs – bazneicys zvoni. Nu 2023. goda kūpā ar Bazneicu nakti teik reikuota i  Atvārtūs bazneicu dīna, pīduovojūt īspieju apmeklēt bazneicys nu 10 stuņdem reitā leidz pušnaktei. Ari itymā pasuokumā pīsadola Aulejis Sv. Marijis Magdalenys draudze.

Bazneicu nakts šaļteņa

Eipaši juopastreipoj, ka itys pasuokums teik organizāts, izmontojūt kūpīnys atbolstu – kai finansialu, tai praktisku. Bet saturu veidoj draudzis puorstuove Helēna Jakovele, tautys noma kulturys pasuokumu organizatore Ilze Vovka i bibliotekys vadeituoja Inta Vecele. Itūgod Bazneicu nakts pasuokums nūtiks 16. maijā, i Aulejis draudze svieteis 5 godu daleibu Bazneicys nakts nūtykumā.

Autore ilguok kavejuos pi ituo pasuokuma atskota deļtuo, ka tys ir kūpīnys spāka i vīnuoteibys aplīcynuojums, kas paruoda, ka pasuokumus var reikuot sovim spākym ari uorpus kulturys īstuodis, naprosūt ni nu vīna finansiejuma.

Fonā: fotografis Valijis Platacis izstuode “Rudie”, a prīškplānā – Smeļteru amaterteatra “dama”“Aulejis sīvys” gaida jaunū puoriMedinīku bīdreibys “Izava” trofeju izstuode TNHoreografs Ilmārs Dreļs ar saimi sveic “Aulejis sīvys” jubilejāPateiceibys pasuokums Aulejis TNĪleiguošona AulejāTalanteigais akordeonists Niklāvs Vigulis, kura saknis saistuos ar Auleju. Preiļu amaterteatris “Vuoraunīki”

Ūtrys taids pasuokums, kurs paruodeja aulejīšu vīnuoteibu i atbolstu, beja Aulejis medinīku bīdreibys “Izava" reikuotī Kruoslovys nūvoda medinīku sporta svātki. Pasuokuma organiziešonā atbolstu snēdze na tik Kruoslovys nūvoda dūme, bet ari Aulejis tautys noms, biblioteka, pogosta puorvaļdis darbinīki i daudzi vītejī dzeivuotuoji. Kotrys deve sovu pīnasumu atbylstūši variešonai: veiduoja afišys, gatavuoja nūruodis, saceņseibu stendus, trasi,  teireja teritoreju, kluoja uzkūdu goldu, fotogarafēja i tt. Juopīkreit, ka taida mārūga pasuokumu izmoksys ir lelys, bet kūpīnai tys snādz naatsveramu gondarejumu i lapnumu par paveiktū, kas vīnoj vaira par vysu i padora kūpīnu stypruoku. Deļtuo vysmoz reizi godā byutu taidys, leluoka mārūga, nūtikšonys juoeistynoj.

Lela nūzeime ir na tik vītejūs īstuožu i dzeivuotuoju kūpeigi izauklātom i eistynuotom idejom, bet ari jaunu kontaktu i sadarbeibys veidu mekliešonai. Prīca par Aulejis i Kombuļu aizvadeitajā godā aizsuoktū sadarbeibu – kūpeigi reikuoti pasuokumi vīnoj. Pyrmū reizi Aulejā nūtyka Zīmyssvātku pasuokums diveju pogostu bārnim i vacuokim, kū atbaļsteja ari Dagdys jaunīšu iniciativu centrys.

Lela mārūga pasuokumi styprynoj kūpīnu i ticeibu sovim spākim, popularizej pogostu i veicynoj tuo atpazeistameibu, bet vītejuo mārūga pasuokumi roda naaizmierstamu syltumu i cylvāku sasatikšonys prīcu, kas sasavīnoj ar atmiņom, sarunom, vysim mīļuotom dzīsmem i cytom aktivitatem, kurys var nūdrūšynuot mozuokam apmaklātuoju skaitam. Vītejūs pasuokumūs, ari bibliotekys reikuotajūs, kotrys var justīs eipašs. Lela mārūga pasuokumūs itei sajiuta nav tik izteikta i kotram pošam juoizdūmoj, kuru nu pīduovuotūs aktivitašu grib izbaudeit, kab sajustu svātku nūskaņu.

Apsaverūt statistiku, kas atrūnama Latvejis digitalajā kulturys kartē, ir juosacynoj, ka, jamūt vārā dzeivuotuoju skaitu sasamazynuošonu, apmaklātuoju skaits nav pavysam mozs. 2015. godā Aulejis tautys nomā eistynuotys 25 nūtikšonys, kuruos pīsadaleja 1500 cylvāku, bet 2025. godā eistynuoti 12 pasuokumi i apmaklātuoju skaits ir puori 800. Tys nav slykts ruodeituojs, jamūt vārā, ka tys ir tik aptyvanais cipars, i eistineibā apmaklātuoju skaits varātu byut drupeit leluoks.

Aulejis tautys noma vokalais ansamblis “Noskaņa" i etnografiskais ansamblis “Aulejis sīvys" ir bejuši vaira nakai 10 izbraukuma koncertūs, pīsadalejuši 6 Aulejis tautys noma nūtykumūs, kai ari dzīduojuši bazneicā, kuozuos, jubilejuos, skatēs i storptautiskajā festivalā “Baltica". Ari kūpīnys puorstuovji ir davušīs kūpeigūs braucīņūs iz kulturys pasuokumim Kruoslovā, Dagdā, Kombuļūs, Rogovkā i cytur.

Nūslādzūt itū stuostu, palīk skaidrys, ka aiz kotra sasnāguma i kotrys darbeibys ir cylvāki. Cylvāki ar idejom, iniciativu i gribiešonu dareit vaira nakai tik tū, kas vajadzeigs. Taišni jūs īsasaisteišona, atsauceiba i atbolsts sovā vydā veidoj pamatu styprai kūpīnai, kurā kotrys jiut pīdareibys sajiutu i ir vajadzeigs.

Paguojušais gods ir pīruodejums tam, ka, kūpā struodojūt, ir īspiejams puorvarēt gryuteibys i radeit taidu vidi, kurā kultura, tradicejis i modernuos idejis īt rūku rūkā. Aulejis kulturys īstuodis, kūpīnys iniciativys i pogosta kasdīnys dorbs ir palics par vītu, kur sasateik dažaidys paaudzis, uzskoti i sapyni, boguotynojūt i kasdīnu, i svātku šaļtenis.

. “Aulejis sīvys” uzastuoj jubilejā gostu sātā “Lejasmalas”Šaļteņa nu bārnu i vacuoku egleitis AulejāPasuokuma apmaklātuojiKruoslovys nūvoda medinīku sporta svātki 2025, Aulejā, Nitišku cīmāPūdnīks Ilmārs Veceļs pateiceibys pasuokuma tierdzeņāRudiņa koncerta dalinīki

Īīmūt jaunajā godā, jamam leidza na tik pīredzi i sasnāgumus, bet ari cereibu. Lai dzeivuotuoju vieliejumi – vaira veseleibys, ticeibys, saskanis, drūšeibys, atteisteibys i ciļvieciska syltuma – ir kai ceļa zeimis iz nuokušū pūsmu. Lai tuos īdvasmoj jaunim dorbim, drūsmeigom idejom i stypruokai sadarbeibai. Lai jaunais gods turpynojās ar puorlīceibu, ka laime nav tuols mierkis, bet gon ceļš, kuru mes īmam kūpā – sovā pogostā, sovā kūpīnā i sovā sātā. I lai kotrys jauns sūļs palīk par vēļ vīnu puslopu myusu kūpejā stuostā par laimi!

Ilze VOVKA

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.