Viedoklis

  • Gada beigas: prognozes, kontrabanda, militāro mācību centrs, bibliotēkas un balva par latgaliešu kultūras attīstību

    Gads iet uz beigām, ziņu plūsmas vairs nav tik raibas un bagātīgas. Visi gaida maģiskos svētkus un cer uz to labāko. Šajā gadījumā samazinās nepieciešamība pēc ziņām, kas nozīmē, ka piedāvājums kļūst nepietiekamāks. Mēs visi jau sen sapratām, ka jo mazāk zināsi, jo stiprāka imunitāte, veselāki nervi un mierīgāka sirds. Kaitinošās vienas un tās pašas tēmas liek mums pašiem meklēt pozitīvos vēstījumus, un, ja tos neatrodam, cenšamies radīt paši. Tikmēr visās iestādēs un organizācijās tiek apkopoti rezultāti, tiek plānots arī nākamais gads. Plānošana pārvēršas par īpašu zīlēšanas veidu, jo ir gandrīz neiespējami kaut ko pieņemt. No vienas puses, valdība no 10.janvāra grasās pamazām atteikties no ierobežojumiem, no otras puses, veselības ministrs savās publiskajās runās biedē ar nepatīkamiem skaitļiem un prognozēto saslimušo gadījumu skaita pieaugumu.

    Lasīt

  • “Ļaujiet bērniem nākt pie manis” (Mk 10, 13-14)

    Jau ilgāku laiku nebija apmeklēta Dagdas Svētās Annas katoļu baznīca. Un te tāds jauks, aizkustinošs pārsteigums - bērniem izveidots jauks stūrītis. Kā izrādās, tas jau pastāv šajā baznīcā veselu gadu. Tā ir vieta, rūpīgi sagatavota vide, kur bērns var spert savus soļus ticībā atbilstoši savam vecumam.

    Lasīt

  • Paņemiet mājās palīgu!

    Ilgi pirms Dievs radīja cilvēku un par viņa mājām kļuva Zeme, te jau bija dzīvnieki un putni. Tie tika radīti pirms mums! Dzīvnieki neprot melot, izlikties vai liekuļot. Viņi ir patiesi un godīgi savās vēlmēs un attieksmē pret apkārtējiem. Cilvēks valda pār pasauli, ir atbildīgs par vides un dabas resursu aizsardzību. Diemžēl katru gadu pašlabums un vēlme kļūt bagātam ņem virsroku, tāpēc Sarkanā grāmata aizvien tiek papildināta ar apdraudētām dzīvnieku un putnu sugām. Tomēr dabā ir ne tikai savvaļas dzīvnieki, bet arī mājdzīvnieki. Viņi ir blakus cilvēkam visu mūžu. Mājdzīvnieki ne tikai vienmēr ir sardzē, pasargājot māju no svešiniekiem vai kaitīgiem grauzējiem, bet arī dziedina savus saimniekus! Viņi ir īsti palīgi ikdienā!

    Lasīt

  • Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

    18. novembris ikvienam latvietim ir nozīmīga diena, jo tieši 18.novembrī 103 gadus senā pagātnē tika proklamēta Latvijas Republika. Tas nozīmēja, ka Latvija 1918. gada 18.novembrī tika pasludināta par neatkarīgu valsti – neatkarīgu teritoriju. Par Latvijas neatkarību daudz sviedru un asiņu izlēja mūsu senči – mūsu vectēvi. Tāpēc tā ir dziļi sirdī katram latvietim, gan priekos, gan bēdās. Mēs, šodienas paaudzes, varam atcerēties tikai tos 1990. gada notikumus un pasākumus, kad tika atjaunota neatkarīgā Latvijas Republika. Kad atkal skanēja Latvijas himna “Dievs svētī Latviju” un atkal mastos pacēlās sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Tās bija prieka un laimes asaras! Nu atkal ausa cerība būt brīviem un laimīgiem savā zemē! Ar sarkanbaltsarkanu lentīti lepni uz krūtīm, pacilātu noskaņojumu, satraukumu, vareniem pasākumiem, labiem darbiem, veikumiem mēs visus šos gadus sagaidījām Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus. Pilsētās, ciematos, laukos valdīja īpašs svinīgums, pacilātība, prieks. Notika koncerti, sarīkojumi, balles, kas pacēla cilvēku garastāvokli, dzīves kvalitāti. Cik prieka un sajūsmas sagādāja krāsainie salūti. Par to priecājās gan lieli, gan mazi. Toreiz mazliet mulsināja lielie naudas rēķini, kas tika tērēti šiem krāšņajiem pasākumiem. Bet šobrīd visu, visu apklusināja slimības, pandēmijas vara. Varbūt šeit kaut kas nav kārtībā? Draudoša, baidoša sirēna skan no visām malu malām:”Covid-19”. Varbūt šie draudi, bailes, iebiedēšana un stresi, pat ne mazākā prieka stariņa arī lielā mērā iznīcina mūsu tautas imunitāti? Pat svētku priekšvakarā mēs dzīvojam apspiestībā un milzīgā nebrīvē un bailēs. Milzīga sāpe ir bezrūpība par cilvēku veselību, kas ir galvenais dzīves pamats. Diez vai var īsti glābt cilvēces esamību vienīgi piespiestās potes, ja jau gadu garumā ir aizmirstas rūpes par cilvēku veselību būtībā. Vai tiešām ielaistās kaites nav galvenais cēlonis smagajai cīņai pret nikno slimību. Vai tas daudzkārtīgi nesamazina sabiedēto un pie zemes liekto cilvēku imunitāti? Vai mums nav baiļu par savu brīvību, par nākotni un kopumā par savu Latviju?

    Lasīt

  • Migrācija: problēma pie durvīm

    Mūsu planēta kļūst arvien mazāka, un mēs visi kļūstam ciešāk saistīti viens ar otru. Mūs vieno klimata pārmaiņu problēmas, mūs vieno bada problēmas, mūs vieno pandēmijas problēma. Visas šīs pašas problēmas mūs arī šķir, liek meklēt kompromisus, spert soļus vienam otra virzienā. Globalizācija ir padarījusi visiem saprotamus Džona Donna vārdus “…nekad nevaicā, kam skanēs Zvans; varbūt tas skanēs Tev.” Lai gan 17. gadsimtā angļu dzejnieks ar to domāja cilvēka bezspēcību Dieva Gribas priekšā, šī poētiskā rinda tieši mūsdienās ir ieguvusi aktualitāti. Tātad nelegālā migrācija...

    Lasīt

  • Vai labklājības ministrs teica patiesību?

    Viņu sauc Gatis Eglītis. Daudzi no mums pievērsa uzmanību viņa īsajam Twitter ierakstam. Jaunieceltais ministrs aicina dažas no pašvaldību vēlēšanās uzvarējušajām partijām pārāk nepriecāties, jo Eiropas nauda visātrāk nonāks tajos novados, kur uzvarēja Saeimas koalīcijai piederošo partiju pārstāvji.

    Lasīt
  • viedoklis 28.05.21

    Ne vārda par “top” ziņām

    Ir nedēļas, kad praktiski nav jaunu ziņu. Tad ir grūti atrast lasītājus interesējošus notikumus. Šoreiz tā nav. Šoreiz ziņu ir vairāk, nekā nepieciešams. Bet es nevēlos par tām runāt. Negribu, tas arī viss. Jo no katra “gludekļa” šī ziņa iezogas ausīs. Ausis vīst, saritinās rullītī un smadzenes vārās. Es negribu un nerakstīšu par lidmašīnām, karogiem, galvaspilsētas mēriem un sporta federāciju prezidentiem.

    Lasīt

  • Vīrusa celmu kļūst vairāk, tiesībsargu uztrauc neiecietības līmenis, “eiropieši” Turcijā un par laika apstākļiem...

    Vīruss mutē. Ko tas nozīmē, ir grūti pateikt. Daži pētnieki apgalvo, ka tas turpināsies līdz 2023. gadam. Bet mediji internetā “izspiež visu sulu” no šīs bioloģiskās problēmas, pulcējot auditoriju, iegūstot “klikšķus” un lasījumus, pelnot naudu, citiem vārdiem sakot. Sākumā parādījās satraucoši ziņojumi par “kovida” “britu” versiju, tad izrādījās, ka viss nav tik biedējoši. Tiklīdz ziņa “novecoja”, parādījās ziņa par infekcijas “Dienvidāfrikas” versiju. Bet, arī šīs ziņas nepalika ilgi reitinga augšējās rindās. Tagad ziņu portāli viens no otra pārkopē «šausmu stāstus» par “Brazīlijas versiju”. “Indiešu” celms ir ceļā. Pienācis laiks organizēt totalizatoru: kurš uzminēs, kādas iespējas mūs vēl gaida šajā kalendārajā gadā? Tomēr totalizators šodien ir riskanta lieta. Parlamenta komisiju dziļumos briest priekšlikumi azartspēļu nozares ierobežošanai. Konceptuāli apstiprināja ideju aizliegt alkohola tirdzniecību organizēto azartspēļu vietās. Citi ierobežojumi ir ceļā. Vai aizliegumi ir efektīvi šajā jomā? Šis jautājums ir pretrunīgs, jo azartspēļu atkarībai ir sociālas saknes. Bet, kā rāda prakse, ir daudz vieglāk kaut ko aizliegt, nekā risināt dziļi iesakņojušās problēmas.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Dravis, Tenis

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2022 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.