Ar šo rakstu vēlos atgādināt pozīcijas deputātiem par viņu līdzatbildību visu līmeņu ierēdņu gan jau notikušos, gan topošajos likumpārkāpumos. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums. (izvilkums) III. Deputāta darbība republikas pilsētā vai novadā.
LasītPavasarī sirds divtik ilgojas pēc prieka, un te vēl maijs ar papildus izdevumiem par apkuri un satraukums par gaidāmo nodokļu reformu. Nemanot kļūst skumji. Pēdējo aptauju rezultāti liecina, ka 72 procenti Latvijas iedzīvotāju vairs netic, ka nodokļu reforma dzīvi padarīs labāku. Lai arī ar nelielu novēlošanos, tomēr precīzu valdošo politiķu darbības rezultātu sniedza Latvijas Republikas eksprezidents Andris Bērziņš, paziņojot presei: “Šajā reformā ar vienu roku dod, ar otru atņem to, ko iedeva. Tā jau ir, atvainojiet, blēdīšanās.” Pagaidām situācija ir tāda, ka par iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu par 3 procentiem mums, iespējams, nāksies samaksāt dubultā: palielinās akcīzes nodoklis degvielai, cigaretēm un alkoholam. Un ļoti ticami, ka medicīniskās palīdzības sniegšanas izmaksas ieturēs no sociālā nodokļa iemaksām. Turklāt kļūs stingrāki nosacījumi saistībā ar pārmaksātā nodokļa atmaksu par medicīnas un izglītības pakalpojumiem. Tādas lūk tās lietas… Kāpēc valdošie mūs nemīl?
LasītDubultsvarīgajos svētkos - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena un pirmais Latgales latviešu kongress - pilsētās, novados un ciemos aizritēja svinīgi pasākumi un, protams, atpūtas vakari. Koši, neaizmirstami pasākumi izskanēja Aglonā un Dagdā, godinot labākos no labākajiem, ar piepildītiem deju vakariem. Un tikai mūsu Krāslava turpina cīņu par visgarlaicīgākās pilsētas Eiropas Savienībā titulu. Dejot gribētājiem, jau kuru reizi, kultūras nama durvis bija slēgtas.
Lasīt20. un 21. aprīlī projekta “Informācijas centrs imigrantiem” ietvaros tūrisma kompleksā “Dridži” norisinājās seminārs, kuru īstenoja biedrība “Patvērums “Drošā māja””. Izglītojošā pasākuma temats bija starpkultūru komunikācija, imigrantu tiesības un pienākumi, stereotipi un aizspriedumi, diskriminācijas atpazīšana, kā arī dažādu Latvijas institūciju pieredze darbā ar “trešo valstu” pavalstniekiem. Kā lektori uzstājās biedrības “Drošā māja” vadītāja Sandra Zalcmane, biedrības juristi Gita Miruškina un Alvis Škenders. Par semināra dalībniekiem kļuva sociālā dienesta, nodarbinātības dienesta, probācijas dienesta pārstāvji, kā arī Krāslavas, Ludzas un Daugavpils pedagogi. Dalībniekiem pievienojās arī patvēruma meklētāju centra “Mucenieki” darbinieces.
LasītRajona avīzes septiņdesmitajā jubilejas gadā, biežāk nekā parasti šķirstot saudzīgi saglabātās iešūtās avīzes, mūsu korespondenti rūpīgāk ieskatās aizritējušo gadu notikumos. Viss tiek iepazīts salīdzinājumā…
LasītKrāslava (Garoy) vēstures hronikās ir pieminēta jau m.ē. 9. gadsimtā kā pieturas vieta tirdzniecības ceļā “no varjagiem uz grieķiem”. Loģiski, ka te apgrozījās un apmetās uz dzīvi daudzu jo daudzu tautību pārstāvji. Ne velti Krāslavas ģerbonī attēlota laiva ar pieciem airiem, kas simbolizē piecu tautību draudzīgu un mierīgu sadzīvošanu. Nolēmu dziļāk papētīt šo tautu līdzdalību neatkarīgas Latvijas tapšanā un attīstībā. Daži fakti: 1917. g. 26. - 28. aprīlī Rēzeknē notika Pirmais latgaliešu kongress, kurā pieņēma sekojošu rezolūciju:
Lasīt
.jpg)
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
