• Karš Ukrainā: granātmetēji droni karā; vai Ukraina saņems Rietumu iznīcinātājus; Krievijas Federācijas "ārvalstu aģentu" reģistrs ir papildināts...

    Katrā lielajā karā droši vien parādās kāds ierocis, kas, no vienas puses, ir efektīvs, no otras puses, ir tautas "amatnieku" izdomāts. Otrā pasaules kara laikā tas bija “Molotova kokteilis”, pudeles ar degšķidrumu, kas varēja apturēt pat tanku. Mūsdienās, tehnoloģiju laikmetā, tie ir parastie droni kvadrokopteri, pie kuriem tiek piestiprinātas granātmetējiem paredzētas granātas. Ukrainas karavīri izmanto šos amatierieročus, lai iznīcinātu ienaidnieka karavīrus. Turklāt visbiežāk tiek izmantoti Ķīnā ražoti kvadrokopteri vai droni, kas netiek uzskatīti par militāro tehniku, un granātas tiem tiek pielāgotas ar roku darbu. Rezultātā tiek radīts lēts, bet ļoti efektīvs un bīstams ierocis, kuru praktiski nav iespējams iznīcināt ar šaujamieročiem, tam atrodoties gaisā. Tranšejas un slēptuves no "debesu dāvanām" neglābj. Pozicionāla kara apstākļos šādi granātmetēju droni kļūst par draudīgu ieroci. Ukrainas debesis aizsargā arī Latvijas uzņēmumā “Atlas Pro” ražotie droni. Tos pamatā izmanto krievu karaspēka pozīciju apzināšanai un artilērijas uguns koordinēšanai.

    Lasīt
  • Karš Ukrainā: vai Putins ir jurisdikcijā, ilgtermiņa plāns Ukrainas atbalstam, Jaungada apšaude un uzbrukumi, triecieni Makijivkai un Doņeckai, militārās piegādes no Francijas...

    Britu jurists Džefrijs Naiss, kurš savulaik vadīja tiesas prāvu pret Serbijas bijušo līderi Slobodanu Miloševiču Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā, nāca klajā ar paziņojumu. Prokurors uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir jāsauc pie atbildības par kara noziegumiem Ukrainā. Naiss ir pārliecināts, ka jātiesā vadonis Putins, nevis ierindas karavīri. Jurists savu viedokli argumentē ar to, ka tieši valsts pirmā persona dod pavēles šajā karā, sūta armiju kaujas laukā. Naiss nepieļauj domu, ka noziedzīgās darbības fakti (uzbrukumi civilajiem objektiem vai nāvessoda izpilde civiliedzīvotāju vidū) paliek Putinam nezināmi. Prezidents var saņemt informāciju, tāpat kā parastie cilvēki, no pasaules aģentūru ziņām. Džefrijs Naiss pauda izbrīnu par to, ka līdz šim neviens Starptautiskā tribunāla vai Rietumu politiskās elites pārstāvis nav paudis šādu domu. Bijušais prokurors uzskata, ka šāda pieeja var nozīmēt, ka viens no konflikta risināšanas variantiem var ietvert pantu par Krievijas Federācijas prezidenta jurisdikcijas trūkumu. Šāds lēmums, pēc Naisa domām, ir “biedējoša perspektīva, kas pilnībā noliegtu taisnīgumu Ukrainas tautai”.

    Lasīt
  • Karš Ukrainā: notikumi, incidenti, vizītes

    Pirmdien, 19.decembrī, Minskā darba vizītē ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Mērķis - sarunas ar Baltkrievijas pašpasludināto prezidentu Aleksandru Lukašenko. Sarunu oficiālais saturs: ekonomiskā sadarbība, energoapgāde, aizsardzība un drošība. Par šo darba kārtību paziņoja Krievijas un Baltkrievijas oficiālie mediji. Taču Amerikas Kara izpētes institūta eksperti uzskata, ka Putins apciemojis savu gandrīz vienīgo uzticamo sabiedroto, lai pārliecinātu viņu uz ciešāku “savienības valsts” integrāciju, kā arī uz aktīvāku dalību karā un konkrēti – kopīgi sagatavot jaunu ofensīvu pret Ukrainu. Tie paši eksperti ir pārliecināti, ka Putins savus mērķus nav sasniedzis.

    Lasīt
  • Karš Ukrainā: Notikumu hronika

    14. decembra agrā rītā tika saņemtas ziņas par jaunu Krievijas uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai ar bezpilota lidaparātiem, kas ražoti Irānā. Kijivas apgabala militārās administrācijas vadītājs uzbrukumu nosauca par "enerģētiskā terora turpinājumu". Neviens no bezpilota lidaparātiem mērķi nesasniedza, visus notriekuši Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki. Informācija par notriekto "kamikadze" skaitu atšķiras. Daži mediji sniedz skaitli 10, citi - 13. Cietušo nav, taču lidrobotu atlūzas nodarījušas bojājumus vienai administratīvajai ēkai un četriem dzīvojamajiem namiem. Krievijas puse notikušo nekomentēja, savukārt Ukrainas puse norādīja, ka droni sūtīti no Azovas jūras austrumu krasta.

    Lasīt