Viedoklis

  • Karš Ukrainā: vai Putins ir jurisdikcijā, ilgtermiņa plāns Ukrainas atbalstam, Jaungada apšaude un uzbrukumi, triecieni Makijivkai un Doņeckai, militārās piegādes no Francijas...

    Britu jurists Džefrijs Naiss, kurš savulaik vadīja tiesas prāvu pret Serbijas bijušo līderi Slobodanu Miloševiču Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā, nāca klajā ar paziņojumu. Prokurors uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir jāsauc pie atbildības par kara noziegumiem Ukrainā. Naiss ir pārliecināts, ka jātiesā vadonis Putins, nevis ierindas karavīri. Jurists savu viedokli argumentē ar to, ka tieši valsts pirmā persona dod pavēles šajā karā, sūta armiju kaujas laukā. Naiss nepieļauj domu, ka noziedzīgās darbības fakti (uzbrukumi civilajiem objektiem vai nāvessoda izpilde civiliedzīvotāju vidū) paliek Putinam nezināmi. Prezidents var saņemt informāciju, tāpat kā parastie cilvēki, no pasaules aģentūru ziņām. Džefrijs Naiss pauda izbrīnu par to, ka līdz šim neviens Starptautiskā tribunāla vai Rietumu politiskās elites pārstāvis nav paudis šādu domu. Bijušais prokurors uzskata, ka šāda pieeja var nozīmēt, ka viens no konflikta risināšanas variantiem var ietvert pantu par Krievijas Federācijas prezidenta jurisdikcijas trūkumu. Šāds lēmums, pēc Naisa domām, ir “biedējoša perspektīva, kas pilnībā noliegtu taisnīgumu Ukrainas tautai”.

    Lasīt

  • Karš Ukrainā: notikumi, incidenti, vizītes

    Pirmdien, 19.decembrī, Minskā darba vizītē ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Mērķis - sarunas ar Baltkrievijas pašpasludināto prezidentu Aleksandru Lukašenko. Sarunu oficiālais saturs: ekonomiskā sadarbība, energoapgāde, aizsardzība un drošība. Par šo darba kārtību paziņoja Krievijas un Baltkrievijas oficiālie mediji. Taču Amerikas Kara izpētes institūta eksperti uzskata, ka Putins apciemojis savu gandrīz vienīgo uzticamo sabiedroto, lai pārliecinātu viņu uz ciešāku “savienības valsts” integrāciju, kā arī uz aktīvāku dalību karā un konkrēti – kopīgi sagatavot jaunu ofensīvu pret Ukrainu. Tie paši eksperti ir pārliecināti, ka Putins savus mērķus nav sasniedzis.

    Lasīt

  • Karš Ukrainā: Notikumu hronika

    14. decembra agrā rītā tika saņemtas ziņas par jaunu Krievijas uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai ar bezpilota lidaparātiem, kas ražoti Irānā. Kijivas apgabala militārās administrācijas vadītājs uzbrukumu nosauca par "enerģētiskā terora turpinājumu". Neviens no bezpilota lidaparātiem mērķi nesasniedza, visus notriekuši Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki. Informācija par notriekto "kamikadze" skaitu atšķiras. Daži mediji sniedz skaitli 10, citi - 13. Cietušo nav, taču lidrobotu atlūzas nodarījušas bojājumus vienai administratīvajai ēkai un četriem dzīvojamajiem namiem. Krievijas puse notikušo nekomentēja, savukārt Ukrainas puse norādīja, ka droni sūtīti no Azovas jūras austrumu krasta.

    Lasīt

  • Uzbrukums Krievijas lidlaukiem, "Doždj" bez licences, karš ziemā: pretuzbrukums turpināsies

    Neskatoties uz to, ka turpinās masveida raķešu uzbrukumi Ukrainas teritorijai, tiek iznīcināta valsts kritiski svarīgā enerģētikas infrastruktūra, veseli pilsētu kvartāli paliek bez elektrības un apkures, slimnīcas un skolas tiek apsildītas ar ģeneratoriem, pirmdien visās ziņu vietās tika publicēta ziņa, ka šoreiz noticis uzbrukums diviem Krievijas kara lidlaukiem. Uzbrukumu veica bezpilota lidaparāti, no kuriem daļa tika koriģēta no Krievijas Federācijas teritorijas.

    Lasīt

  • NATO sniedz palīdzību un finansiālu atbalstu, Putins tiekas ar karavīru mātēm, Kijiva tumsā

    Bukarestē notiek NATO ārlietu ministru samits. Darba kārtībā ir militārā palīdzība Ukrainai un tās energosistēmas atjaunošana. Dalībnieki runāja par steidzamu nepieciešamību piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ātri reaģētu uz raķešu uzbrukumiem no Krievijas. Pentagons apsver iespēju piegādāt raķešu sistēmas ''Patriot'', kompānija ''Boeing'' piedāvā piegādāt Ukrainai raķešu sistēmas ar darbības rādiusu līdz 150 kilometriem. Tās palīdzētu Ukrainas armijai trāpīt mērķos Krievijas Federācijas dziļākajos punktos, tieši tajos, kas šobrīd joprojām ir nepieejami.

    Lasīt

  • Karš Ukrainā: Eiropas Parlamenta paziņojums, aptumšošana, mobilizēto ietekmēšanas metodes Krievijas Federācijā

    23. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, ar kuru Krievijas Federācija tiek pasludināta par terorismu atbalstošu valsti. Rezolūciju atbalstīja 494 ES galvenās likumdošanas institūcijas deputāti. Pret balsoja 58 deputāti. Neskatoties uz apsūdzību nopietnību (rezolūcijā teikts: Krievijas Federācijas apzinātie uzbrukumi un zvērības pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi terora aktiem), dokumentam ir simbolisks, deklaratīvs raksturs, jo Eiropas Parlamentam nav juridiska pamata atzīt nevienu valsti par terorisma sponsoru. Līdz ar to pieņemtā rezolūcija neparedz nekādas papildu sankcijas. Eiropas Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē publicētajā rezolūcijas skaidrojumā teikts: "Pasludinot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, EP deputāti vēlas sagatavot augsni Putina un viņa valdības saukšanai pie atbildības par šiem noziegumiem starptautiskā tribunāla priekšā." Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā preses pārstāve uz to reaģēja, nosaucot Eiropas Parlamentu par "idiotisma sponsoru". Šāds Krievijas galvenās diplomātiskās nodaļas oficiālā pārstāvja paziņojums nevienu īpaši nepārsteidza, jo Zaharovas kundze jau iepriekš ir atļāvusies vēl “neviennozīmīgākus” komentārus. Tajā pašā dienā ES likumdevēja vietne tika pakļauta masveida hakeru uzbrukumam, un tā nebija pieejama diezgan ilgu laiku.

    Lasīt

  • Atkāpšanās no Hersonas, mobilizēto radinieku protesti, Baidena administrācija aicina rast risinājumus

    Pavēle atkāpties no Hersonas tika dota tiešraidē Krievijas valsts televīzijas kanālā. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu to sniedza pēc karaspēka komandiera ģenerāļa Sergeja Surovikina ziņojuma. Ziņojums sākās ar optimistiskām tēzēm par militāriem panākumiem, tostarp Hersonas virzienā, un beidzās ar priekšlikumu nodot Hersonu. Te gan nav skaidrs, vai atkāpšanās tiešām saistīta ar ierasto militāro operāciju praksi, "frontes līnijas izlīdzināšanu", vai arī situācija pārstājusi būt tik optimistiska. Lai kā arī būtu, trešdien no reģiona centra ielām pazuda Krievijas karogi, kas bija nepārprotams signāls par nenovēršamu atkāpšanos. Tika organizēta arī evakuācija uz Dņepras pretējo krastu. Tika izvestas okupācijas administrācijas amatpersonas, kopumā gatavojas “pārvietot” līdz 60 tūkstošiem cilvēku.

    Lasīt

  • Un atkal masveida uzbrukums. Mērķis - Ukrainas enerģētikas sistēma

    Nedēļa sākās ar jaunu masveida raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Mērķi bija valsts energosistēmas objekti. Kā vēsta ziņu aģentūras, Krievijas puse izšāvusi piecdesmit spārnotās raķetes. No tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 44. Uzbrukumā izmantoti arī bezpilota lidaparāti kamikaze. Enerģētikas objekti tika iznīcināti daudzās pilsētās, bet Kijeva cieta vairāk nekā citas. Uzbrukuma rezultātā Ukrainas galvaspilsētā bez ūdens palika 80% māju, bet bez elektrības palika 350 dzīvokļu. Bez elektrības palika arī simtiem apdzīvotu vietu septiņos Ukrainas reģionos. Uzbrukums, pēc Rietumu analītiķu domām, un Krievijas varas iestādes to neslēpj, bija atbilde uz Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu Sevastopolē izvietotajiem Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes kuģiem.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Fanija, Vēsma

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.