Karš Ukrainā: Uzbrukums Dnipro, Putina drauga publikācija, Vācijas aizsardzības ministre atkāpjas no amata, okupanti Hersonā spīdzinājuši civiliedzīvotājus, Lielbritānija nosūta tankus Ukrainai

16. janvārī Krievijas laikraksts “Izvestija” publicēja rakstu, ko parakstījis nesenā pagātnē ukraiņu oligarhs, Putina draugs Medvedčuks. Nesen par “Putina kūmu” dēvētajam Viktoram Medvedčukam ar prezidenta Zelenska lēmumu, pamatojoties uz Ukrainas drošības dienesta, Ukrainas valsts migrācijas dienesta sagatavotajiem materiāliem un saskaņā ar Ukrainas valsts konstitūciju, tika atņemta Ukrainas pilsonība. Tagad bijušais oligarhs atrodas Maskavā, viņu iemainīja pret ukraiņu karagūstekņiem. Publicētajā rakstā Medvedčuks izklāsta savu viedokli par karu ar Ukrainu, kas pilnībā sakrīt ar Krievijas Federācijas valdības oficiālo viedokli, kā arī dod mājienus uz drīzu jauna politiskā spēka parādīšanos, kas aicināts Ukrainā izveidot “savu demokrātiju”.

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte, kura pēdējā laikā bija izpelnījusies asu mediju kritiku par neizlēmīgo nostāju jautājumā par militāro palīdzību Ukrainai, pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata.

Pēc Hersonas apgabala prokuratūras ziņām, Krievijas militārpersonu veiktās pilsētas okupācijas laikā tika nelikumīgi aizturēti aptuveni tūkstotis cilvēku, daudzi no viņiem tika spīdzināti. Spīdzināšanas mērķis - iegūt nepieciešamo liecību. Prokuratūra uzskata, ka cilvēkus spīdzināja īpaši apmācīti Krievijas armijas karavīri. Nelikumīgi aizturētie tika spīdzināti ar elektrisko strāvu, aplieti ar ūdeni, žņaugti, pret aizturētajiem izturējušies necilvēcīgi. Ziņu aģentūras “Reuters” žurnālisti tikās ar cietušajiem un intervēja viņus.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs, uzstājoties parlamentā, sacīja, ka Apvienotā Karaliste nosūtīs Ukrainai 14 "Challenger 2" tankus, kā arī simtiem citu bruņumašīnu, bezpilota lidaparātu, simts tūkstošus šāviņu, simtiem raķešu zalves ugunij. Ministrs sacīja, ka šī ir lielākā Lielbritānijas militārās palīdzības pakete kopš kara sākuma. "Šodienas pakete būtiski palielina Ukrainas iespējas," sacīja ministrs. "Tas nozīmē, ka Ukraina var pāriet no Krievijas karaspēka apturēšanas uz izraidīšanu no Ukrainas teritorijas."

Neskatoties uz to, ka daudzas amatpersonas Krievijā, tostarp prezidents Putins, paziņoja par mobilizācijas pārtraukšanu Krievijas Federācijā, lēmums par mobilizācijas pārtraukšanu vēl nav parakstīts un turpina darboties. Laikraksts “Times”, atsaucoties uz avotiem Rietumu izlūkdienestos, ziņo, ka tuvākajā laikā Krievijas Federācijā varētu tikt mobilizēts aptuveni pusmiljons cilvēku.

Krievijas pilsonis Andrejs Medvedevs, Krievijas algotņu formējuma "Vagner" bijušais nodaļas komandieris, kurš karoja Ukrainas teritorijā, nelikumīgi šķērsoja Krievijas un Norvēģijas robežu un lūdzis politisko patvērumu. Pēc Medvedeva advokāta teiktā, viņa klienta rīcībā ir pierādījumi par noziegumiem, ko Ukrainas karadarbības laikā pastrādājuši viņa kolēģi un "Vagner" vadītājs Jevgēņijs Prigožins. Medvedevs ir gatavs publiskot šos pierādījumus un ierasties kā liecinieks kara noziedznieku tiesas prāvā.

18. janvāra rītā Kijivas priekšpilsētā avarēja Ukrainas Iekšlietu ministrijai piederošs helikopters. Tas nokrita blakus dzīvojamai ēkai, tiešā bērnudārza tuvumā. Katastrofas rezultātā gāja bojā 14 cilvēki, tostarp viens bērns. Helikopterā atradās Ukrainas Iekšlietu ministrijas vadība, tostarp iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis, pirmais ministra vietnieks Jevgēņijs Enins, kā arī ministrijas valsts sekretārs Jurijs Ļubkovičs, kā arī citas Iekšlietu ministrijas amatpersonas, kuri atradās helikopterī. Katastrofas cēlonis tiek izmeklēts, taču, pēc dažu ekspertu domām, traģēdija nav saistīta ar militārām operācijām. Saskaņā ar ukraiņu avotiem bojā gājuši desmit cilvēki, kuri atradās helikopterā un četri cilvēki uz zemes. Kijivas slimnīcās ir 22 cietušie un ievainotie, tostarp desmit bērni. Par pagaidu ministra pienākumu izpildītāju iecelts Ukrainas policijas priekšnieks.

Pasaules ekonomikas forumā Davosā diskusiju centrā ir Krievijas agresija pret Ukrainu un tās izraisītās problēmas, klimata krīze un spriedze pasaules tirdzniecībā. 17. janvārī foruma dalībniekus uzrunāja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Lei­ena un Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska, kura emocionālā uzrunā atainoja Ukrainas iedzīvotāju ciešanas un vērsa uzmanību uz to, ka pasaules līderi patlaban, kamēr Krievija Ukrainā nogalina bērnus un pasaule cīnās ar pārtikas trūkumu, nepietiekami izmanto savu ietekmi. Olena Zelenska brīdināja, ka karš var iziet ārpus Ukrainas robežām, pasliktinot globālās ekonomiskās problēmas. 18. janvārī ekonomikas foruma dalībniekus video vēstījumā uzrunāja Volodimirs Zelenskis. Viņš sāka ar klusuma brīdi bojāgājušajiem helikoptera katastrofā. Ukrainas prezidents aicināja Rietumus "beigt vilcināties" un nodrošināt Ukrainu ar modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām, kā arī tankiem. Zelenskis sacīja, ka Krievijai prasīja tikai sekundi sākt karu, bet brīvajai pasaulei vajadzēja dienas, lai reaģētu ar pirmajām sankcijām – tirānija apsteidz demokrātiju. Viņš lūdza pasauli pasteigties – lai palīdzība ar pretgaisa aizsardzības sistēmām apsteigtu nākamo Krievijas raķešu uzbrukumu.

Pasaules ekonomikas forumā Davosā piedalās arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Prezidenta kanceleja informē, ka līdzās divpusējām sanāksmēm ar vairāku valstu līderiem Levits piedalīsies arī paneļdiskusijās, kur kā prioritāte izvirzīts karš Ukrainā – nepieciešamība palielināt Rietumu militāro atbalstu un izveidot starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.