• Siržu vienotības pikniks

    Viss - cilvēkiem! Tas ir Dagdas novada kultūras dzīves vadmotīvs. Dažiem globālā epidēmija ir iegansts bezdarbībai, Dagdai - jaunas radošās iespējas.

    Lasīt
  • Aglonas festivāls “Spoguļkarpa” 50 makšķernieku!

    Pilnībai nav robežu, tāpēc tradicionālajām aktīvās atpūtas cienītāju sacensībām pie Aglonas novada ūdenskrātuves jauns formāts. Jau trešo gadu pēc kārtas vasaras pludiņa festivāli tiek rīkoti privātajos dīķos. Tam ir divi mērķi: galvenais ir noteikt uzvarētājus, bet arī pieredzes apmaiņa zivju audzēšanā.

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures Ignatijs Buko: stāsts par Pirmo pasaules karu

    Sēžam un gaidām, kad mūs izsauks uz nopratināšanu pie komandiera. Blakus mums karavīrs ar šauteni. Tikmēr garām iet Austrijas armijas karavīri. Viņi ieiet kabinetā, bet pie izejas viņus iekaļ važās. Un tā visus. Mūsu poļu valodā runājošie pavadoņi pastāstīja, ka tie ir dezertieri. Mums teica, ka Austrijas karaspēks Itālijā šturmēja upi, kas pēc ilgstošām lietavām bija pārplūdusi. Pārceltuves bija iznīcinātas, vesels korpuss bija atdalīts no armijas, visi sakari pazaudēti. Itāļi to izmantoja, viņi uzbruka austriešiem no vairākām pusēm. Daļa korpusa nokļuva gūstā. Pārējie devās atpakaļ pāri upei, kā nu kurš spēja. Daži ar plostiem, citi ar laivām. Tie, kas pārcēlās pāri upei, nekavējoties bēga, lielākā daļa uz mājām. Dezertierus ķēra žandarmērija un nogādāja uz militārajām iestādēm. Tā arī mēs nokļuvām pie žandarma, kurš tvarstīja bēgļus.

    Lasīt
  • Sapņu krasti pierobežā

    Kas tūristam ir galvenais? Labs garastāvoklis un laikapstākļi! It īpaši, ja iecienītākais transportlīdzeklis ir ar diviem riteņiem. Laika gaitā velotūrisms zilo ezeru zemē kļūst arvien populārāks. To veicina tradicionālās krosa sacensības, kas norisinās Krāslavas novadā. Un labi velomaršruti - gar upju un ezeru krastiem.

    Lasīt
  • Brīnišķīga tradīcija - Dagdas novada pļaušanas svētki

    Nogurdinošs darbs ar sviedru lāsēm un ikdienas dzīves romantika - vai tie ir saderīgi jēdzieni? Pat ļoti, ja paveicies piedzimt sādžā vai viensētā, ja apgūtas mantojuma noslēpumu saglabāšanas un nodošanas nākamajām paaudzēm prasmes un ir izteikta pretošanās kārdinājumam kļūt turīgam lielā pilsētā vai kādā no labklājības valstīm. Kur piedzimi, tur esi noderīgs - pirmais zemnieku likums. Svešā zemē maize ir rūgta...

    Lasīt
  • Vaļasprieks, kas vairo mākslas pieejamību

    Aivaru Andžānu vairāk vai mazāk pazīst daudzi. Šobrīd galvenokārt kā Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālās struktūrvienības vadītāju. Bet viņš ir arī diplomēts mākslinieks. Dzimis krāslavietis, šeit arī ieguvis vidusskolas izglītību, Aivars mācības turpinājis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē un Izglītības un vadības fakultātē. Tas izveidojis viņu par radošu, spilgtu un daudzpusīgu personību.

    Lasīt
  • Lai ezeri varētu elpot brīvāk

    15. jūlijā Dridža ezera dabas parkā pie Ota ezera Aivara Dzalba zemnieku saimniecībā “Aimasas” notika niedru pļaušana ezerā, izmantojot speciālu tehniku, ko nodrošināja Aulejas un Kombuļu pagasta pārvaldes. Latvijas Dabas fonda eksperts Uvis Suško mums detalizēti pastāstīja par šīs procedūras nepieciešamību.

    Lasīt
  • BEZVESTS.LV – paldies, ka jūs esat!

    Pirms pāris nedēļām man bija iespēja tikties ar brīvprātīgo organizācijas “BEZVESTS.LV” biedriem. Ierodoties nometnē, kas bija izveidota pie purva, vēroju lietišķu rosību. Brīvprātīgie bija ieradušies ar mērķi turpināt meklēt 2012. gadā bez vēsts pazudušo puisīti Jāni Tkačenko. Daļa no grupas gatavojās doties uz Cārmaņa ezeru, lai meklētu pirms diviem gadiem tur noslīkušo Antonu Nežbertu.

    Lasīt
  • Indra: skola uz lauka un laimes atslēgas

    Dzīvi nodzīvot - ne lauku pāriet, vēsta tautas gudrība. Bet, lai Latgales lauki ar sarežģīto reljefu un neviendabīgajām augsnēm pastāvīgi priecētu zemniekus ar labu ražu, vajadzīga ne tikai moderna tehniskā bāze un jaunākās tehnoloģijas. Galvenais ir gadu gaitā gūtā pieredze, jo graudu, rapšu un pākšaugu audzēšana ir radošs process; mainīgajos laikapstākļos zemniekam jāatrod labākais risinājums. To arī dara Zalboviču agrofirma - lielākais Latgales lauku nodokļu maksātājs, kas lielos apjomos eksportē labību, rapsi un pākšaugus uz Āzijas valstīm, Franciju, Ēģipti..

    Lasīt