• Savos krastos

    Tas, vai pārmaiņas vienmēr nāk par labu, ir strīdīgs jautājums. Pagājušā gada vasarā kārtējā reformu rezultātā Krāslavas novads atguva Dagdu un trīs Aglonas pagastus. Aglonu pievienoja Preiļu novadam. Lai jaunā-vecā administratīvi teritoriālā pārdale paliek uz to pseidoreformētāju sirdsapziņas, kuri izšķērdējuši daudzus miljonus eiro. Kas bijis - pagājis, bet man ir ļoti žēl šķirties no svētītās vietas, kur korespondenta liktenis savijies ar interesantiem cilvēkiem. Ar tādiem kā enerģiskais sporta pasākumu organizators Andris Kurmis. Trīs gadu vairāk nekā auglīga sadarbība - ar neseno āra aktivitāšu cienītāju pulcēšanos pie ūdens. Iepriekšējā laikraksta numurā es stāstīju par nevainojami organizētajām spiningošanas sacensībām Cirīša ezerā ar uzsvaru uz rudens sensācijām. Tajā pašā makšķernieku veiksmes krastā nobrieda vēlme atkal lūgt Andrim tikšanos. Neskatoties uz koronavīrusa infekcijas vilni. Daba dziedina...

    Lasīt

  • Cik svarīga ir ģimene?

    Mūsdienās, liela informācijas daudzuma laikmetā, ko cilvēki saņem ne tikai no laikrakstiem un TV ekrāniem, bet arī no globālā tīmekļa, var ļoti ātri "pazust". Ir grūti orientēties un filtrēt milzīgās ziņu plūsmas un saglabāt skaidru nostāju dažādos jautājumos. Cilvēku prātus pārsvarā nodarbina bažas par jaunu ierobežojumu ieviešanu. Bet ir tēmas, par kurām daudzi no mums pat nedomā, bet velti.

    Lasīt

  • Par pagātni un tagadni

    Otrais pasaules karš... Lielākā traģēdija visā cilvēces vēsturē, planētas nesadziedēta brūce. Desmitiem miljonu izpostītas dzīves, vēl vairāk sakropļotu cilvēku, simtiem tūkstošu bāreņu, nerimstošas māšu un atraitņu asaras. Lielas un mazas pilsētas pārvērstas drupās, ciemati nodeguši līdz pamatiem, cilvēku masveida iznīcināšana nacistu koncentrācijas nometnēs. Un holokausta elle, kad nacisti iznīcināja sešus miljonus cilvēku tikai tāpēc, ka viņi bija dzimuši ebreji. Un kā izskaidrot Hirosimas un Nagasaki atomsprādziena šausmas, kad jau bija skaidrs, ka ienaidnieks ir uzvarēts? Ļoti trāpīga definīcija - brūnais mēris. Ne tik tālās vēstures lappuses - sabiedroto kaujas brālība antihitleriskajā koalīcijā un tiesa Nirnbergā, kas atklāja noziegumus pret cilvēci.

    Lasīt

  • Befstroganovs: Grāfs Stroganovs un viņa dāvana Odesai

    Grāfs Aleksandrs Stroganovs bija tik bagāts, ka neviens joprojām neuzņemas novērtēt viņa īpašumus. Viņa senči, tādi paši bagātnieki, nopelnīja bagātību ar sāls tirdzniecību Ivana Bargā laikā, tika iecelti muižnieku kārtā Pētera Lielā valdīšanas laikā, par to, ka finansēja vairākus valsts impērijas "projektus", kuros procentus ņēma niecīgus un atgriešanas termiņus nesteidzināja. Bet runa nav par to. Grāfs Stroganovs vairāk nekā piecdesmit gadus nokalpoja ģenerāļa pakāpē; viņš bija drosmīgs un spējīgs militārists; diplomāts, vairāk nekā 7 gadus - Novorosijskas un Besarābijas ģenerālgubernators; saņēmis vairākus apbalvojumus. Grāfa dzīve veidojās tā, ka viņam nebija mantinieku, visi Stroganova bērni nomira agri. Arī pašam Stroganovam veselība vecumdienās nebija no labākajām. Viņa galvenā problēma bija zobu zaudēšana, un ieliekamā protēze neļāva viņam ēst tā, kā Stroganovs bija pieradis. Franču šefpavārs Andrē Dipons gandrīz katru dienu nāca klajā ar jauniem ēdieniem savam kungam, taču tas nekādi nevarēja viņu iepriecināt. Fakts ir tāds, ka grāfs vairāk nekā jebkurš cits mīlēja ceptu liellopa gaļu ar marinētiem gurķiem (mīļākais Pētera Lielā ēdiens, kuru Stroganovu ģimene uzskatīja par savu labvēli). Neatkarīgi no tā, kā Dipons pagatavoja liellopu gaļu, grāfs nevarēja to sakošļāt. Pēc ilgiem eksperimentiem dzima jauns ēdiens: krievu gatavošanas tehnoloģija, bet satura ziņā - franču. Grāfs bija apmierināts, pavārs tika apbalvots. Bet tas ir tikai slavenā ēdiena vēstures sākums.

    Lasīt

  • Ko atspoguļo Daugavas ūdeņi

    Dzīve turpinās, vēsture atkārtojas. Pagājušo laiku annālēs, kā arī nesenā pagātnē mēs nenogurstoši smeļam ne tikai zināšanas, bet arī pieredzi. Šajā sakarā grāmata ir garīga liecība pēctečiem, nebeidzama paaudžu stafete. Drukātais izdevums, veidojot personību, virza vēsturi.

    Lasīt

  • Par Aglonas zandartiem, līdakām un asariem

    Pauguros, mežos un ezeru krastos vēl liesmo rudens ugunskuri. Zeltainie bērzi, sārtās kļavas un purpura krāsas apses vējam atdod pēdējo rotu. Un tikai brūnganie ozoli turpina saglabāt savu lepno varenību, bet smagie, spilgti sarkanie pīlādžu ķekari, šķiet, brīdina - būs skarba ziema.

    Lasīt

  • Atceres diena

    2. oktobrī visi, kuri atceras pirmo Baļbinovas draudzes prāvestu Jāzepu Gaileviču, sapulcējās pie prāvesta kapa Baļbinovas kapos, lai godinātu viņa piemiņu un palūgtos pie viņa kapa. 10. oktobrī bija dievkalpojums baznīcā. Šogad apritēja piecdesmit gadu kopš priestera Jāzepa Gaileviča nāves.

    Lasīt

  • Sasniegtie rezultāti ir iespaidīgi

    Tradicionāli rudens ir gada laiks, kad cilvēki izvērtē, analizē paveiktā darba rezultātus un veido nākotnes plānus. Šim nolūkam uzņēmēji, tūrisma nozares darbinieki un tie, kuri vēl tikai sāks savu darbību, piedalījās seminārā "Tūrisma pakalpojumu veidošana un digitālo rīku izmantošana Krāslavas rajona partnerības teritorijā".

    Lasīt

  • Pekinas pīle: skaists garšas un stila stāsts

    Ķīniešu virtuve ir pazīstama visā pasaulē ar savu paradoksu un garšas pārsteigumiem. No visiem ķīniešu ēdieniem slavenākā Pekinas pīle ir iekļauta UNESCO kulinārā mantojuma sarakstā; paši ķīnieši to uzskata par savas valsts vizītkarti, lepnumu un valsts stabilitātes zīmi. Termins "kulinārā diplomātija" tika radīts Mao Dzeduna laikā, kurā dominējošo stāvokli ieņem cepta pīle. Ceptās pīles vēsture sākās tālajā XIV gadsimtā.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Irīda, Īrisa

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2021 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.