• Jūnija zāļu košais zaļums, ezeru ūdeņu zilgme...

    No latviešu tautas folkloras: Gadsimtiem ilgi ģimenes aušanas noslēpumi tika nodoti no paaudzes paaudzē. Lielākajā daļā lauku māju, viensētās, ciematos un pat pilsētu mājokļos bija vienkāršas stelles, uz kurām garajos ziemas vakaros primitīvā apgaismojumā, bet vēlāk petrolejas lampu gaismā audējas auda gultas pārklājus, grīdas tepiķīšus un citas mājai nepieciešamas lietas. Auda arī dāvanām, kuras tika gatavotas jau iepriekš līgavas pūram, jubilejām un vienkārši labu cilvēku priekam. Latgaliešu dvēseles dāsnumam nav robežu.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1993. gada pavasaris: Kā palīdzēt bezdarbniekiem? Aizmirsāt par veselību, Cūkgaļas cienītāji, Vēlies pabalstu? Aizpildi deklarāciju! Kura maize ir garšīgāka? Jūs mums rakstījāt? Par ko balsot? Bezspēcīgs kongress, Viltus policisti dabūja pēc nopelniem, Uzmanīgi, surogāts!

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures Ignatijs Buko: stāsts par Pirmo pasaules karu

    Tikmēr atnāca 1915. gada Ziemassvētki. Netālu no mūsu mītnes atradās baznīca. Naktī es devos uz turieni. Dievkalpojums notika, taču cilvēku bija ļoti maz, īpaši vīriešu. Svētku priekšvakarā mums no dažādām organizācijām un tirgotājiem tika izsniegtas dāvanas: apakšveļa, baltie sausiņi, cigaretes. Es saņēmu vien apmēram 300 cigaretes, protams, ne pārāk augstas kvalitātes. Tā kā nesmēķēju, es tās pārdevu. Pēc Jaunā gada mēs nolēmām organizēt pirti, jo mājas, kur dzīvojām, otrajā pusē atradās virtuve ar lielu plīti, kurā bija iebūvēts pamatīgs katls. Ielējām ūdeni, uzsildījām. Pirts nesanāca, jo nebija tvaika, taču mums visiem izdevās nomazgāties no viena karstā ūdens katla. Uzzinājuši par mūsu “pirti”, pie mums sāka nākt karavīri no citām vienībām. Tā nu mēs vairākas dienas kurinājām plīti gandrīz nepārtraukti.

    Lasīt
  • Keramika - melna, nodomi - gaiši

    Pēdējā laikā mūsu dzīve līdzinās katastrofu filmai... Pasaules mēroga nelaime daudziem liedza pavasara priekus, bet dvēsele gaida. Ievērojot karantīnas noteiktos ierobežojumus, ikviens dvēselē cerēja, ka atnāks vasara un aizdzīs skumjas.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1993. gads, ziema: Antireklāmas reklāma; Svinam? Bērni un mūsu nākotne; Sadzīves pakalpojumu kombināts salst; Konkurences augļi; Pensionārs? Atpūties! Baltkrievi uzsāk un vinnē; Neviens nevēlas vadīt; Pilsētas valde cīnās ar bezdarbu.

    Lasīt
  • Krasts, kur satiekas ģimenes

    Zilo ezeru zeme pēdējās divās desmitgadēs ir kļuvusi par Latvijas tūristu Meku, šeit ir daudz unikālu atpūtas vietu. Pagātnē ir palikuši nekam nepiederoši krasti un nekoptas pludmales. Taisnība triumfējusi: līdz ar mantojamo zemju atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem Latgalē parādījušās daudzas vietas, kur atpūtnieki, lielākoties vasaras brīvdienu cienītāji, tiek uzņemti labprāt un ar komfortu. Viesu mājas, kempingi... Katrai viesu mājai ezera krastā ir savs šarms.

    Lasīt