Kā saglabāt mieru informācijas troksnī, kā stiprināt kopienas noturību un ko katrs var izdarīt jau šodien? Konferences “Drošs ikdienā – rīcībspējīgs krīzē”, ko ar Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu rīkoja laikraksts “Ezerzeme” un biedrība “Krāslavas rajona partnerība” projekta “Sadarbojoties, stiprinām Austrumu pierobežu” ietvaros, noslēgumā par to runāja pašvaldību pārstāvji, glābšanas dienesti un kopienu noturības eksperti. Sarunās izkristalizējās trīs balsti: atbildīga komunikācija, praktiska gatavība un kopienas iesaiste.
Mediju troksnis un uzticēšanās: “Jābūt atbildīgākiem sabiedrības priekšā”
Runājot par lielākajiem izaicinājumiem sabiedrības noturībai Latgalē un pierobežā, Gunārs Upenieks, Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks norādīja uz negatīvo ziņu un skaļo prognožu ietekmi: “Mēs katru dienu lasām, ka ‘karš tūlīt sāksies’, ‘tas vai tas tiks aizliegts’. Tas rada nedrošību – arī man personīgi. Tad ir grūtāk aicināt cilvēkus veidot uzņēmumus, īstenot ieceres.”
Viņš aicināja uz lielāku atbildību no medijiem un komentētājiem: “Kaut kas ir jādara – jābūt atbildīgākiem sabiedrības priekšā.”
Pašvaldību loma: dialogs, nevis monologs
Pēc Gunāra Upenieka teiktā, pašvaldības noturību stiprina caur vietējām konferencēm un programmām – Indrā, Krāslavā un citviet. Būtiska ir sabiedrības līdzdalība: “Programmas veidojam kopā ar aktīvajiem iedzīvotājiem, lai cilvēki nevis tikai klausītos, bet piedalītos.”
Svarīga ir arī sadarbība ar spēka struktūrām, mazinot dezinformāciju. Tomēr viņš atzīst, ka pašvaldību teiktais nereti tiek uztverts ar aizdomām: “Mūs automātiski saista ar politikā notiekošo. Taču, kad runā paši kopienas cilvēki, uzticība aug. Galvenais – ‘ieiet sabiedrībā’, strādāt ar cilvēkiem uz vietas.”
112 Latvija: “Draugs kabatā” ar patvertņu karti arī bez interneta
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts skaidroja lietotnes “112 Latvija” priekšrocības: “Iedzīvotājam kabatā ir draugs – ja nevar piezvanīt, var nosūtīt īsziņu 112. Tas noder nedzirdīgajiem vai situācijās, kad jābūt klusumā.”
Lietotne nodrošina reģionālus brīdinājumus un rīcības soļus apdraudējuma gadījumā, kā arī patvertņu slāni kartē: “Redzat savu atrašanās vietu un tuvākās patvertnes ~300 metru rādiusā. Ja tuvumā nav oficiālas patvertnes, lietotnē ir padomi, kur slēpties – piemēram, ēkas pagrabā.”
Būtiski – pat bez interneta pieejama kešota patvertņu karte: “Ja lietotne vienreiz atvērta, patvertnes redzamas arī bez datiem; nestrādās tikai navigācija.”
Ivars Nakurts atgādināja arī “divu sienu principu” sprādzienbīstamās situācijās: “Izvēlieties telpu bez logiem – vannasistabu vai tualeti – lai starp jums un ārsienu būtu vēl viena siena.”
72 stundu gatavība: “Sakārtojiet lietas tā, lai tās būtu pa rokai”
Par praktisko sagatavotību runāja Zemessardzes 3. Latgales brigādes 35. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Svilpe. Viņa ieteikums – 72 stundu pašpietiekamība: “Pārtika trim diennaktīm, neliels naudas uzkrājums, enerģijas risinājumi – baterijas, akumulatori (piemēram, ‘Ecoflow’), degviela. To var nodrošināt atbilstoši savām iespējām.”
Svarīgs ir sakārtojums: “Bieži vien viss ‘ir’, bet laukos mantas ir izkliedētas. Sakārtojiet tā, lai vajadzīgais būtu ātri atrodams.”
Obligāti 72h somā/krājumos: pārtika, medikamenti (īpaši hroniskiem pacientiem), dokumenti un to kopijas, kā arī uzrakstīts saraksts ar ‘atslēgas’ telefoniem – gadījumam, ja pašam piezvanīt nav iespējams.
Zemessardzes 3. Latgales brigādes medicīnas rotas pārstāves Diāna Bižāne, Tatjana Lukjanska, Nadežda Ščedrova un Jekaterina Žukovska demonstrēja cietušā dzīvības glābšanas pasākumus, kā pasargāt cietušo no vides iedarbības un nodrošināt psiholoģisko atbalstu.
Kas ir sabiedrības noturība? “Gatavība visiem apdraudējumiem – arī proaktīvi”
RSU pētnieks, noturības jomas eksperts Vitālijs Rakstiņš atzina, ka jēdziens nav stingri noenkurots definīcijā, taču būtība ir skaidra: “Tā ir sabiedrības gatavība visiem apdraudējumiem – arī militārajiem – un spēja rīkoties ne vien reaģējot, bet arī proaktīvi.”
Proaktivitāte nozīmē 72h rezerves, uzvedības maiņu krīzē un gatavību mazināt komfortu kopējā labuma vārdā.
Divi faktori, kas visvairāk palīdz krīzē: “Pirmkārt – uzticama informācija. Tukšumu aizpilda baumas. Sekojiet oficiāliem kanāliem. Otrkārt – iepriekš iegūtas zināšanas. Muskuļatmiņa dara savu, kad jārīkojas.”
Konferences mērķis: “Drošība ir process, kurā jāiesaistās katram”
Konferences organizētāja, biedrības “Krāslavas rajona partnerība” Leader stratēģijas administratīvā vadītāja Zane Ločmele rezumēja dienas uzstādījumu: “Drošība vairs nav pašsaprotama. Tā ir process, kurā jāiesaistās katram.”
Programma aptvēra 112 un patvertnes, kiberdrošību, hibrīdkaru, botu un dronu radītos izaicinājumus, kā arī Saeimas un ekspertu skatījumu: “Ja mācāmies un trenējamies, krīzē neapjūkam. Ieguvums ir rīcībspēja – sev, ģimenei, kopienai un valstij.”
Latgales pierobežas sarunās par noturību dzirdams kopīgs motīvs: mazāk baiļu, vairāk skaidrības un rīcības. Atbildīgāka informēšana, vietējās kopienas iesaiste un katra cilvēka praktiska gatavība rada drošības “spilvenu”, ko nevar aizstāt neviena centralizēta instrukcija. Kā teica viens no runātājiem – drošība sākas tur, kur beidzas vienaldzība: ar pārbaudītu informāciju, sakārtotu 72h komplektu un sarunu ar kaimiņu jau šodien.
Polina REDINA
Roberta KLEŠČINSKA foto
Projekta “Sadarbojoties stiprinām Austrumu robežu” raksts tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu
