Skaistas pagasts: dabas skaistums un iedzīvotāju skaita samazināšanās

Daugavpils apriņķa Skaistas pagasts (līdz 1925. gadam Izabelinas pagasts) dibināts 1861. gadā. Skaistas pirmais koka dievnams tika uzbūvēts 1778. vai 1788. gadā par prāvesta Žebrovska līdzekļiem. 1914. gadā šo dievnamu izjauca un pārveda uz 3 km attālumā esošo Geibu sādžu, kur to uzbūvēja no jauna, jo tur bija vairāk katoļu. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. Tagadējo dievnamu nodegušās baznīcas vietā uzcēla 1920. — 1921. gadā prāvesta Šiksneļa darbības laikā.

Tālāk sekoja agrārās un administratīvās reformas. Rezultātā Skaistas pagasts 2009. gadā iekļāvās Krāslavas novadā, kas nemainīgi saglabājies līdz mūsdienām.

Vietējie un iebraucēji atzīmē gleznaino ainavu un apbrīno dabas skaistumu. Skaista piesaista ūdens tūrisma cienītājus, aktīvās atpūtas cienītājus un tos, kuriem ir tuva daba. Skaistas pagastā tūrisms ir diezgan attīstīts, un tūrisma objekti piedāvā patīkamu un komfortablu atpūtu pie ūdens.

Īpaši vērts atzīmēt, ka Skaistas pagasta teritorijā ir 20 ezeri un 5 upes, šeit atrodas dziļākais ezers ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Šī ezera krastā atrodas arī vairāki tūrisma objekti - atpūtas komplekss “Dridži”, brīvdienu māja “Skaistkalni”, nedēļas nogales māja “Mežābeles”. Dridža ezera apkārtne kopš 1977. gada ir aizsargājams dabas parks. Parka kopējā platība ir 2627 hektāri, un tas atrodas Krāslavas novada Skaistas un Kombuļu pagastos. Pats Dridža ezers ir 11 km garš un izskatās pēc upes. Ir pat leģenda, ka Napoleons, atrodoties šajās vietās, Dridža ezeru sajaucis ar upi un gribējis šeit uzbūvēt prāmi vai tiltu. Dridža ezerā ir 9 salas. Vēl viena šīs vietas unikāla iezīme ir tā, ka šeit sastopamas retas augu sugas. Dabas pētnieks Uvis Suško dabas parka ezeros atklāja reliktu ūdensaugu - smalko najādu. Jāpiezīmē, ka Sivers uzskatāms par pasaulē bagātāko smalkās najādas atradni.

Krāslavas novada attīstības vispārējais mērķis ir novada iedzīvotāju labklājība - droša vide laimīgai dzīvošanai, sociāli un telpiski līdzsvarota attīstība, zināšanās balstīta, konkurētspējīga saimnieciskā darbība. Zinoši un vispusīgi aktīvi iedzīvotāji veidojuši novada attīstību līdz šim un uzskatāmi par novada lielāko vērtību arī nākotnē.

Par to, kas Skaistā patīk vai nepatīk, jautāsim pašiem pagasta iedzīvotājiem.

Pirmo uz sarunu aicināju Skaistas pagasta pārvaldes vadītāju Gundegu Grišāni.

- Vai Skaistu var saukt par Krāslavas novada rotu?

- Skaista, protams, ir skaists Krāslavas novada stūrītis. Pirmkārt, tas ir dabas skaistums šajās vietās. Mūsu pagasts apliecina, ka Krāslava ir zilo ezeru zeme. Pagasta teritorijā ir 20 ezeri un vairākas nelielas upītes, tāpēc lielais skaits ezeru un upju piesaista atpūtai pie ūdeņiem ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī tūristus. Ir vērts izcelt Dridža ezeru, kas ir dziļākais ezers ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

Vēl viena mūsu pagasta bagātība ir tā iedzīvotāji. Pārsvarā tie ir strādīgi un aktīvi cilvēki. Šeit dzīvo gan latvieši, gan baltkrievi, gan poļi, gan krievi. Etnisku iemeslu dēļ konflikti nerodas. Katrā ziņā par tādām situācijām mūsu pagastā neesmu dzirdējusi.

Cilvēki šeit ir čakli, Skaistas pagastā ir daudz zemnieku saimniecību, arī lielas. Piemēram, Ernesta Miļevska zemnieku saimniecība “Druviņi”. Savās zemnieku saimniecībās strādā Aigars Trušelis, Guntars Vecelis, Gunita un Ivars Bebriši, Sandra un Viktors Babrovski, Edgars Markevičs, ir arī saimniecības, kurās vadības grožus pārņem jaunieši - Māris un Kristīne Leņi, Mārtiņš Lenis, Guntis Petrovičs, Aigars Ungurs.

Kā jau teicu, Skaistas pagastā ir skaista daba un daudz ūdenstilpju - tās ir lieliskas iespējas tūrismam. Mūsu pagastā ir atpūtas komplekss “Dridži”, ”Pazust Latgalē, “Lībieši” , kempings “Sīveri”, brīvdienu mājas - “Kurkulīši”, “Skaistkalni”. Interesants piedāvājums tūristiem ir arī pie Annas Krumpānes  - brīvdienu mājas “Mežābeles” saimnieces, kura nodarbojas ar biškopību un apiterapiju.

- Kas vieno cilvēkus pagastā?

- Kopīgas intereses, kopīga laika pavadīšana kultūras organizatores Guntas Ļaksas-Timinskas vai bibliotekāres Gunitas Purviņas-Bebrišas rīkotajos pasākumos. Arī tradīcija maija dziedāšanai pie krustiem, kā arī kapusvētki, jo ​​parasti šajās dienās satiekas pat tāli radinieki. Skaistas Tautas namā darbojas līnijdeju grupa “Harmonija”, kā arī sieviešu ansamblis un bērnu - jauniešu grupa “Maģija”, mednieku biedrība “Skaistas mednieks”, ir daudz makšķernieku.

- Kādus jautājumus pagasta pārvaldei uzdod vietējie iedzīvotāji?

- Vietējo iedzīvotāju lūgumi galvenokārt saistīti ar ikdienas dzīvi - par nekustamajiem īpašumiem vai lauksaimniecības zemju attīrīšanu, pagasta ceļiem, skolēnu nokļūšanu skolās utt.

- Kādu redzat Skaistas pagasta nākotni?

- Sarežģīts jautājums, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci mūsu pagastā. Skumji, bet patiesi. Kad 1989. gadā šeit ierados, mana pirmā darba vieta bija Skaistas skolā, kur biju skolotāja. Tad skolēnu skaits klasē sasniedza pat 28 bērnus. Tagad skola ir slēgta, un pirmsskolas grupa, kas mums ir, pastāvēs tikai līdz šī gada 31. maijam. Depopulācija ir visu pierobežas teritoriju galvenā problēma. Pārsvarā šeit paliek vecā kaluma ļaudis, jaunatne bieži dod priekšroku meklēt  darbu un dzīvesvietu tālu no dzimtajam mājām.

Skaistas pagasta  priekšrocība ir attiecībā uz atrašanās vietu, tas atrodas tuvu gan Krāslavai, gan  Dagdai. Abas pilsētas savieno asfalta ceļš. Uz Rīgu iespējams aizbraukt ar vilcienu no Krāslavas stacijas, uz kuru no Skaistas aizved maršruta Dagda - Krāslava autobuss.

Pēc informācijas par pagasta vēsturi devos pie Skaistas pagasta bibliotēkas vadītājas Gunitas Purviņas-Bebrišas, ar kuru pagājušā gada rudenī iepazīstināju “Ezerzemes” lasītājus. Atsaucīgā bibliotekāre ar prieku man sameklēja nepieciešamos materiālus un vienlaikus dalījās iespaidos par Skaistas pagastu.

- Es neesmu vietējā, atbraucu uz šejieni dzīvot 2015. gadā no Vidzemes. Tā kā pati esmu no lauku apvidus, man te patika. Tagad mums ar vīru ir zemnieku saimniecība, kurā strādājam. Man te patīk, dzīve rit raiti un vienmērīgi. Šis miers mani valdzina.

- Gunita, kas, jūsuprāt, vieno vietējos cilvēkus?

- Manuprāt, tās ir kopīgas intereses. Piemēram, grāmatu lasīšana un apspriešana, adīšana, izšūšana, dziedāšana. Katram savs. Gunta (kultūras pasākumu organizatore - J.A.) organizē ļoti labus pasākumus, kuros var sanākt kopā un izklaidēties visi vietējie iedzīvotāji. Es pati arī piedalos dažādās grupās, rakstīju nelielus projektus. Kā bibliotekāre cieši sadarbojos ar pirmsskolas vecuma bērnu grupu, bet diemžēl šī grupa šogad tiek slēgta.

Bibliotēkā organizēju tikšanās, meistarklases, radošās darbnīcas vietējiem iedzīvotājiem un visiem interesentiem, kur varam sazināties, apmainīties viedokļiem, dalīties ar jaunumiem un idejām. Šis kopā pavadītais laiks bibliotēkas lietotājiem ir ļoti vērtīgs, jo reizēm cilvēks atnāk vienkārši parunāties. Šādu sarunu laikā var uzzināt daudz interesanta, arī par pagasta vēsturi. Pavisam nesen vietējā iedzīvotāja Anna Krumpāne dalījās ar stāstu, kāpēc Skaistai ir šāds nosaukums. Annai to pastāstīja viņas māte. Kad šajā vietā ieradās Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, viņš kopā ar toreizējo pagasta vecāko Pēteri Grundānu apskatīja apkārtni un apstājās kalnā pie Vēveru kapiem. Tad no turienes viss bija skaidri redzams, nebija ne krūmu, ne brikšņu. No kalna labi varēja redzēt Soma ezeru, Āžukni un Dridzi.

Tad atskanēja frāze: “Cik te skaisti! Sauksim šo vietu par Skaistu!” Un tā arī notika.

Bet šī ir tikai viena versija. Bibliotēkā ir daudz materiālu par Skaistu, daudz leģendu un nostāstu. Starp citu, tas ir ļoti interesanti un aizraujoši.

Radošs cilvēks vienmēr cenšas labiekārtot apkārtējo vidi. Tā rīkojas arī kultūras pasākumu organizatore Gunta Ļaksa-Timinska. Viņa nodarbojas ne tikai ar atpūtas pasākumu organizēšanu Skaistas pagasta iedzīvotājiem un viesiem, bet arī aktīvi raksta projektus, lai uzlabotu dzimtā ciema izskatu.

- Vai varat lepoties, ka esat no Skaistas?

- Jā. Ar to varu lepoties. Esmu vietējā iedzīvotāja, visa mana dzīve pagāja Skaistas pagastā. Man nekad nav patikušas lielās pilsētas, tās mani nomāc. Pat tad, kad aizbraucu uz Rīgu apciemot meitu, nevaru tur ilgi uzturēties, uzreiz velk uz mājām. Jo viss šeit ir savs, pašas izlolots. Un manai dzimtajai vietai jābūt skaistai un sakoptai, tāpēc jau piekto reizi uzrakstīju projekta pieteikumu dalībai konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi”. Šogad plānojam izgatavot āra dekorācijas ikgadējiem svētkiem, salabot smilšu kasti un atjaunināt krāsojumu šūpolēm un citiem objektiem.

- Kas palīdz projektu īstenošanā?

- Parasti palīdz vietējās līnijdeju grupas “Harmonija” dalībnieki un vietējie iedzīvotāji. Kopā ar viņiem pārrunājam vajadzības un, uzrakstījuši projektu, to īstenojam. Pateicoties projektiem, sakopām baznīcas apkārtni, Skaistas kapus, parku un bērnu rotaļu laukumu. Tagad kopā ar Ludmilu Škutāni uzturam kārtību rotaļu laukumā un puķu dobēs parkā, pie Tautas nama, pagasta pārvaldes ēkas un pie ceļa, iebraucot Skaistā. Man ļoti patīk, ka mums ir veids, kā uzlabot savu vidi, izmantojot tādus pašvaldības atbalstītos projektus kā šis. Tas ir ļoti vērtīgi.

- Kas ir jāuzlabo?

- Vienīgais, kas mani biedē, ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Šogad tiks slēgta bērnudārza grupa, skolas vairs nav, cilvēkiem nav darba, un diemžēl tās ir pārmaiņas, kuras nevaram pozitīvi ietekmēt. Citādi man te ļoti patīk. Vasarās atbrauc ciemos manas aktīvās mazmeitas, palīdz saimniecības darbos un labprāt uzturas Skaistas ciemā. Viņām arī ļoti patīk šeit, te ir skaisti un labi. Tagad, pateicoties vienam no iepriekš uzrakstītajiem projektiem, Skaistā ir izveidots bērnu rotaļu laukums, kurā katru gadu rīkojam bērnu svētkus.

Kā sokas tūrisma nozares uzņēmējiem Skaistas pagastā, uzzināju no atpūtas kompleksa “Dridži” vadītājas Svetlanas Grigorjevas.

- Svetlana, vai jums patīk strādāt Skaistas pagastā?

- Jā, man noteikti šeit patīk strādāt, jo mūsu komplekss atrodas viena no dziļākā Baltijas ezera krastā. Šī dabas iezīme piesaista daudzus tūristus. Ja runājam par sadarbību ar pašvaldību, pagasta pārvaldi, varu teikt, ka tas notiek reti. Bet, ja rodas kāda nepieciešamība, vienmēr ir bijis iespējams visu atrisināt.

- Kā sākās tūrisma sezona?

- Samērā paredzami. Vasaras sezonai vēl gatavojamies, taču varu teikt, ka šogad tūristi ir daudz atturīgāki. Domāju, ka tas ir saistīts ar izsludināto ārkārtas situāciju Krāslavas novadā migrantu skaita dēļ. Daudzi tiek brīdināti nedoties pie robežām ar agresorvalstīm, un cilvēki to ņem vērā, veido maršrutu uz drošākām vietām. Mums tie ir zaudējumi, ja komplekss paliek tukšs. Gribam strādāt, bet tūristu pagaidām maz.

Vēl viena Skaistas pagasta vizītkarte ir mednieku kolektīvs “Skaistas mednieks”, kuru vada Ruslans Stivriņš.

- Ruslan, pastāstiet par Skaistas mednieku kolektīva darbību.

- Mūsu kolektīvs dibināts 1998. gadā. Šodien mednieku kolektīvā ir 37 dalībnieki. Mums ir savs karogs un himna, kā arī zemesgrāmatā ierakstīta māja, kurā rīkojam tikšanās un sapulces, bet pavasarī - talkas.

Mūs vieno kopīga aizraušanās ar medībām, katru gadu piedalāmies medību un makšķerēšanas pasākumos. Šogad tika organizēti vērienīgi pasākumi medniekiem no visas Latgales. Mūsu mednieku kolektīvs uztur draudzīgas attiecības gan kolektīvā, gan ārpus tā. Labas attiecības ir arī ar kaimiņu pagastu mednieku kolektīviem - Konstantinovas, Robežnieku un Krāslavas. Jūnija vidū plānojam piedalīties atklātās ūdens sezonas sacensībās makšķerēšanā.

Mūsu dzīvē viss nemitīgi mainās, un arī medniekiem ir dažādi jauninājumi. Piemēram, salīdzinoši nesen parādījās aplikācija “Mednis”, kas vienkāršoja mežsaimnieku darbu un samazināja birokrātisko papīru apjomu. Mēs arī pastāvīgi papildinām savas zināšanas dažādos kursos.

- Vai Skaistas medniekus ietekmēja pierobežas zonā izsludinātā ārkārtas situācija?

- Nē, vienkārši mums, tiem, kas iebrauc 30 kilometru zonā, informācija robežsargiem par medībām jāiesniedz elektroniski. Tāpat jāziņo par mežā pamanītām aizdomīgām personām utml. Tas notiek pilnībā sadarbojoties ar robežsargiem, Zemessardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Visi aptaujātie apbrīno Skaistas dabas skaistumu, cilvēki strādā savas dzimtās vietas labā un ir priecīgi būt noderīgi dzimtajā zemē, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, skolu un bērnudārzu slēgšanu.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “Vienā laivā” rakstu saturu atbild to autors.