Austrumu pierobeža nereti tiek uztverta kā Latvijas drošības priekšējā līnija, taču reģiona iedzīvotāji to arvien biežāk redz arī kā kopienas spēka simbolu. To apliecināja konference “Drošs ikdienā – rīcībspējīgs krīzē”, ko ar Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu rīkoja laikraksts “Ezerzeme” un biedrība “Krāslavas rajona partnerība” projekta “Sadarbojoties, stiprinām Austrumu pierobežu” ietvaros.
Konferences laikā eksperti, jaunieši un sabiedrisko organizāciju pārstāvji runāja par civilās aizsardzības nozīmi, gatavību krīzēm un informācijas drošību.
Diskusiju galvenais vēstījums bija vienkāršs, bet būtisks: drošība sākas mājās — ar cilvēku zināšanām, ieradumiem un savstarpēju uzticēšanos.
Gatavība sākas ar ģimeni
Konferences dalībnieki atgādināja, ka civilā aizsardzība nav tikai valsts institūciju vai Zemessardzes jautājums. Tā sākas ar katru ģimeni – ar sakārtotiem dokumentiem, nelielu pārtikas un ūdens rezervi un skaidru rīcības plānu ārkārtas situācijā.
Eksperti uzsvēra, ka vienkārši soļi ikdienā var glābt dzīvības. “Mums katram būtu jāzina, kur glabājas svarīgākie dokumenti, kā sazināties ar tuviniekiem, ja pazūd sakari, un kur meklēt tuvāko patvēruma vietu,” diskusijā norādīja drošības speciālisti.
Runātāji ieteica arī praktiskus rīcības modeļus: sagatavot 72 stundu somu, zināt AED defibrilatoru atrašanās vietas un ielādēt oficiālās valsts brīdinājuma lietotnes. “Tas viss prasa tikai dažas minūtes, bet dod drošības sajūtu,” teica viens no dalībniekiem.
Brīvprātīgie un “kaimiņu plecs” kā drošības tīkls
Pierobežas pieredze rāda – krīzes brīdī pirmie palīdz tie, kas ir tuvumā. Tāpēc daudz runāts par brīvprātīgo kustības lomu un kaimiņu savstarpējo sadarbību.
“Ja ir skaidrs, kam zvanīt, ja nepieciešama palīdzība, un zināms, kurš var nodrošināt transportu vai degvielu – tas jau ir pirmais drošības tīkls,” uzsvēra pašvaldību pārstāvji.
Šāda vienkārša, bet strukturēta sadarbība, pēc dalībnieku domām, ļauj mazināt paniku un haosu. Arī nelielas kopienas var būt efektīvas, ja tās ir vienotas un iepriekš sagatavotas.
Jaunieši kā noturības multiplikators
Īpaša uzmanība tika veltīta jauniešu lomai drošības kultūras veidošanā. Skolās un jaunatnes centros apgūtās prasmes nereti nonāk arī ģimenēs, kur tieši jaunieši mudina vecākus sakārtot dokumentus vai pārbaudīt mājas drošības aprīkojumu.
“Jaunieši ir tie, kas var mainīt domāšanu – viņi ātrāk reaģē, dalās ar informāciju un spēj iedvesmot citus,” sacīja viens no pasākuma lektoriem. Diskusijā izskanēja, ka jaunatnes iniciatīvas un neformālā izglītība kļūst par nozīmīgu instrumentu sabiedrības noturības stiprināšanā.
Pieci noturības balsti
Psiholoģijas un izglītības eksperti atgādināja: drošība nav tikai fiziska gatavība, bet arī iekšēja noturība. To veido pieci savstarpēji saistīti balsti:
- Fiziskā noturība – veselīgi ieradumi, miegs un fiziskā sagatavotība.
- Emocionālā noturība – spēja saglabāt mieru un kontrolēt bailes.
- Sociālā noturība – draugi, ģimene un kolēģi, uz kuriem var paļauties.
- Garīgā noturība – vērtības un ticība saviem spēkiem.
- Ģimenes noturība – skaidrs rīcības plāns visiem mājiniekiem.
“Tas ir kā maratons – neviens nenoskrien pirmajā reizē. Noturība jātrenē katru dienu,” atzina viena no psiholoģēm, daloties pieredzē par sabiedrības sagatavošanu krīzes situācijām.
Mediji kā drošības balsts
Neatkarīgo mediju pārstāvji konferences laikā uzsvēra, ka informācijas drošība ir mūsdienu civilās aizsardzības sastāvdaļa. Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte norādīja, ka medijiem jākalpo par sabiedrības uzticības mehānismu.
“Kvalitatīvs, neatkarīgs medijs nozīmē drošību – tas palīdz atšķirt faktus no manipulācijas, īpaši krīzes laikā,” teica Skulte. Viņa arī uzsvēra, ka pašvaldībām un valsts iestādēm ir jābūt aktīvām komunikācijā – skaidrojot, nevis klusējot.
Sabiedrībai savukārt ieteikts ierobežot dezinformācijas patēriņu, rūpīgi izvēloties uzticamus avotus. “Mierīga galva un pārbaudīta informācija ir drošības instruments,” rezumēja eksperte.
No teorijas līdz rīcībai
Konferences noslēgumā dalībnieki vienojās, ka civilā aizsardzība nav “vienas dienas tēma”, bet gan ikdienas disciplīna. Mācības, brīvprātīgo tīkli, sadarbība ar skolām un informēšana – tas viss veido kopīgu drošības audumu.
Viena no diskusijas vadītājām sacīja: “Mēs nevaram paredzēt visu, bet varam būt sagatavoti. Katrs cilvēks, kurš zina, kā rīkoties, kļūst par sabiedrības stipruma punktu.”
Un tieši šādu vēstījumu – spēks ir sadarbībā un gatavībā – konference “Drošs ikdienā – rīcībspējīgs krīzē” nodeva visiem klātesošajiem.
Daļa no konferences runātājiem – eksperti, pašvaldību pārstāvji un citi – dalījās ar savu personīgo pieredzi un skatījumu uz sabiedrības noturību un gatavību krīzēm.
Intervijas ar konferences dalībniekiem lasiet nākamajā “Ezerzeme” publikācijā, kas turpinās tēmu par pierobežas kopienu spēku un cilvēkiem, kuri ikdienā veido drošības kultūru Latvijā.
Polina REDINA
Roberta KLEŠČINSKA foto
Projekta “Sadarbojoties stiprinām Austrumu robežu” raksts tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu
