Karš Ukrainā: pazeminās diplomātisko attiecību līmenis ar Krieviju, aprēķināti Krievijas militārie zaudējumi karā, pārrunas par tankiem Leopard-2

Pēc Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paustā, ņemot vērā to, ka Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās un solidarizējoties ar Igauniju, Latvija no 24.februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi. Līdz ar to Krievijas un Latvijas attiecības ir sasniegušas savu zemāko punktu.

Brīvprātīgo organizācijas Krievijā un Eiropā no pirmās kara dienas veic konfliktā bojāgājušo karavīru uzskaiti. Saskaņā ar apstiprinātiem un pieejamiem datiem no februāra pērn, līdz šī gada līdz 23. janvārim nogalināti 12 225 Krievijas karavīri un virsnieki. No tiem aptuveni 800 mobilizētie, 452 bijušie ieslodzītie, 1375 brīvprātīgie. Profesionālo militārpersonu vidū vislielākos zaudējumus cieta motorizēto strēlnieku formējumi - 1852 cilvēki.

Pagājušajā nedēļā Vācijā, Ramšteinā, notikušajā Ukrainas sabiedroto valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā netika pieņemts lēmums par tanku "Leopard" piegādēm Ukrainai. Vācijas virzienā tādēļ tika vērsts ne mazums kritikas. Galvenokārt tāpēc, ka vairākas rietumvalstis no Vācijas vēlas saņemt tikai atļauju piegādāt tankus.

Pēc ilgām diskusijām Vācijas kanclera Olafa Šolca valdība ir piekritusi piegādāt "Leopard 2" tankus Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem cīnīties pret Krievijas iebrucējiem. Vācija ukraiņiem piegādās salīdzinoši modernos "Leopard 2A6" modeļa tankus. Pašlaik runa varētu būt par vienu tanku rotu jeb 14 tankiem. Vācijas armijas bruņojumā ir 320 "Leopard 2" tanku. Vācija arīdzan neliks šķēršļus citām valstīm, kas gatavas sūtīt "Leopard" tankus uz Ukrainu. Šīm valstīm bija vajadzīga Vācijas kā tanku ražotājas atļauja. Gatavību piegādāt ukraiņiem "Leopard" tankus izteikušas vairākas valstis, piemēram, Polija, Somija, Nīderlande un Spānija. ASV telekanāls "ABC News", atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, vēsta, ka kopumā 12 valstis, kas ietilpst Ukrainas sabiedroto "Ramšteinas grupā", varētu piegādāt Ukrainai ap 100 "Leopard 2" tanku. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pauda viedokli, ka fokusēšanās uz "Leopard" tankiem ir pārmērīga, it īpaši ņemot vērā, ka Vācija piegādā Ukrainai daudz cita militārā aprīkojuma.

Norvēģijas policija nāca klajā ar paziņojumu: "pārbēdzēja" Andreja Medvedeva, bijušā Krievijā bāzētās starptautiskās noziedzīgās militāro algotņu vienības "Vāgnera grupa" komandiera, izraidīšana nav iespējama. Medvedevs iepriekš paziņoja par nodomu liecināt par "Vāgnera grupai" inkriminētajiem kara noziegumiem Ukrainas teritorijā.

Krievijas Federācijas Valsts domē ir iesniegti likumprojekti, kas vērsti uz stingrāku kontroli pār militārpersonām un iesaucamiem. Ja parlamenta apakšpalāta likumprojektus apstiprinās, Krievijas pilsoņi nevarēs strādāt algotu darbu, iegūt autovadītāja apliecību vai reģistrēties dzīvesvietā, neuzrādot militāro apliecību. Neskatoties uz to, ka Krievijas amatpersonas noliedz mobilizācijas "otro vilni", šajos likumprojektos teikts pretējais. "Otro vilni" sagaida Rietumu izlūkdienestu eksperti, kā arī dažu izlūkdienestu avoti.

Ukrainas prezidents Zelenskis uzsācis aktīvu kampaņu pret korupciju. Divu dienu laikā amatus zaudēja četri ministru vietnieki, pieci gubernatori, ģenerālprokurora vietnieks un Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks. Visas atkāpšanās ir saistītas ar korupcijas shēmām Ukrainas valdības struktūrās. Iepriekš daži sabiedriskie aktīvisti kritizēja Zelenski par nepietiekamu uzmanību korupcijas problēmām kara laikā. Iepriekš Ukrainas prezidents vairākkārt ir norādījis, ka prioritāte šobrīd ir aizsardzības jautājumi, nevis iekšējās problēmas. Savā videouzrunā otrdienas vakarā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka šī tīrīšana bijusi nepieciešama un ka tiks veikti papildu pasākumi. "Tas ir godīgi, tas ir vajadzīgs mūsu aizsardzībai, un tas palīdz mums tuvināties Eiropas institūcijām. Mums ir vajadzīga stipra valsts, un Ukraina būs tieši tāda," sacīja Zelenskis.

Iestājoties ziemai, karadarbība frontēs nemazinājās. Spītīgas kaujas turpinās pie Bahmutas un Soledaras, karā iesaistītās puses gatavojas lielai ofensīvai. Militārie eksperti Rietumos nešaubās par abu armiju nodomiem, strīdi ir tikai par jaunas karadarbības fāzes sākuma laiku. Tuvāko divu līdz trīs mēnešu laikā gaidāma karadarbības pastiprināšanās.

ASV militārie eksperti uzskata, ka Ukrainai nevajadzētu steigties ar lielu ofensīvu, vismaz līdz brīdim, kad tiks saņemta jauna militārās palīdzības pakete un pabeigta Ukrainas militārpersonu apmācība, kuri apgūs jauno tehniku. Eksperti ļoti piesardzīgi vērtē abu karadarbībā iesaistīto pušu izredzes gūt panākumus, taču norāda: Ukrainas karavīri labi izprot savas rīcības mērķi un ir labi motivēti, bet Krievijas militārpersonas joprojām nezina, kā notikumi attīstīsies un par ko viņi riskē ar savu dzīvību. Kara mērķus Krievijas Federācijas vadība vēl joprojām nav paziņojusi.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija apstiprinājusi divu britu brīvprātīgo nāvi Ukrainas austrumos. Kriss Perijs un Endrjū Begšovs gāja bojā, mēģinot evakuēt gados vecu sievieti no bīstamas zonas, kur norisinājās aktīva karadarbība, artilērijas lādiņš trāpīja viņu automašīnai. Krisa Perija ģimene nāca klajā ar paziņojumu:

"Kriss bija pārliecināts, atvērts un uzņēmīgs jauneklis, kurš labprāt palīdzēja visiem, kurus pazina. Viņš strādāja par programmētāju, bieži vien bija tālumā, bet Kornvolā vienmēr bija viņa mājas. Viņam patika alpīnisms, riteņbraukšana, skriešana un izpletņlēkšana, un viņš vēlējās ceļot. Pagājušā gada martā,  viņš devās uz Ukrainu, lai palīdzētu tiem, kam tas visvairāk bija vajadzīgs, viņš izglāba vairāk nekā 400 cilvēku dzīvības un daudz pamestu dzīvnieku.”

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.