• DAGDA 05.02.21

    Iedzīvotājiem ir vajadzīgas pašvaldības?

    Pašvaldība ir vietējā pārvalde, pilsoņu vēlēta pārstāvniecība, kura ar domes un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot pašvaldības iedzīvotāju intereses. To pamatfunkcija ir sniegt iedzīvotājiem valsts noteiktos pakalpojumus, sociālo atbalstu, veicināt uzņēmējdarbību, veidot novadā sakārtotu, labvēlīgu dzīves un atpūtas vidi.

    Lasīt
  • lasmane3k

    Kas to būtu domājis…

    Pavasara braucienā ar tūrisma firmu ‘’Skaistie skati’’ divu dienu ekskursijā, gadījās, kas neiedomājami neparedzams. Ekskursijas diena bija skaisti saulaina, braucām pa Daugavas desmit lokiem, pa ceļam apskatījām Slutišķu ciemu, un tad iebraucām Krāslavā. Aizrāva elpu no skaistā skata caur autobusa logu. Toreiz neapstājoties pilsētā, devāmies uz Krāslavas novada Piedrujas pagastu, kur mūs sagaidīja vietējais gids Jevgēnijs.

    Lasīt
  • Kirkorov, uz redzēšanos?

    Veids, kā kādam aizliegt iebraukt Latvijas teritorijā, ilgu laiku ir uzturējis pie dzīvības mūsu ne pārāk aktīvo sabiedrisko domu. Sākumā šajā “melnajā sarakstā” tika iekļauti tikai politiķi, ekstrēmisti, propagandisti, kas maskējās par žurnālistiem. Principā viss bija skaidrs un caurspīdīgs.

    Lasīt
  • Izlietu ūdeni nesasmelsi!

    Man ļoti patīk moderns joks, kas attiecas uz visiem tiem, kuri joprojām nesaprot, ka uzvedība virtuālajā telpā praktiski neatšķiras no uzvedības reālajā dzīvē. Šis joks izklausās šādi: “Kamēr nebija interneta, tikai ģimene zināja, ka tu esi muļķītis.” Rūgts joks, patiešām rūgts. Ja reālajā dzīvē katrs no mums vairākas reizes padomā, pirms publiski apvainot cilvēku, tad internetā... Daudzi uzskata, ka, paliekot anonīms, var atļauties visizsmalcinātāko nelietību attiecībā pret citu cilvēku, viņa viedokli, izteikumiem un pat attiecībā uz viņa izskatu. Turklāt visbiežāk “nīdēji”, un šādi tiek saukti skandālu cienītāji un likumpārkāpēji sociālajos tīklos, savas nejaukās lietas raksta “vienkārši tāpat”, tikai vēloties “izlaist tvaiku”, piesaistīt uzmanību, sabojāt citam noskaņojumu. Mazākums no viņiem nespēj uztvert citādu viedokli, pārliecināti, ka tikai viņu viedoklis ir pareizs un taisnība ir viņu pusē. Ir tādi, kuri vienkārši nespēj sazināties citādi, būdami pārliecināti, ka tieši šādi notiek komunikācija starp cilvēkiem. Kādreiz komentārs internetā tiešām varēja palikt anonīms, un pašu “nīdēju” nevarēja sodīt. Kas notika?

    Lasīt
  • Tīkla pandēmija - pirmā cilvēces vēsturē

    Briesmīgo pandēmiju laikmets ir pagātne. Viduslaiki, kas “uzdāvināja pasaulei” buboņu mēri, bakas, vēdertīfu un holēru, jau ir tik tālu no mūsu 21. gadsimta, ka tur notiekošais mums šķiet leģendas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti. Tā nav tiesa, kā izrādās, cilvēka apziņa šajā laikā ir maz mainījusies, turklāt viņš nav iemācījies domāt patstāvīgi un neatkarīgi. Mēģināsim noskaidrot visu pēc kārtas.

    Lasīt
  • Kurš nākamais?

    5. janvārī visi pēkšņi uzzināja, kurš ir vainīgs pie tā, ka mēs tik ilgi nevaram tikt galā ar pandēmiju. Tā kā tas visbiežāk notiek mūsu valstī, par vainīgu tika atzīta veselības ministre Ilze Viņķele.

    Lasīt
  • Administratīvi teritoriālās reformas finiša taisnē

    Kārtējā administratīvi teritoriālā reforma parlamentāro diskusiju līmenī virzās loģiskam noslēgumam. Kā iecerējuši jaunie reformatori, gaidāmajai ģeogrāfiskajai pārdalīšanai būtu jānodrošina izmaksu, saistītu ar pašvaldību administratīvajiem pakalpojumiem, samazināšana, kā arī jāuzlabo iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte.

    Lasīt
  • Kā “iepriecināja” krāslaviešus

    Mēs dzīvojam bezgalīgu satricinājumu laikmetā. Globālā sasilšana izraisa arvien vairāk katastrofu: zemestrīces, viesuļvētras, plūdi, ugunsgrēki, vulkāni, militārie konflikti, miljoniem bēgļu... No Ķīnas nācis jauns drauds cilvēcei - koronavīruss, un jau mazajā Latvijā ir sešpadsmit inficētie, kaimiņu Igaunijā - trīspadsmit.

    Lasīt
  • Aizmirstie Andzeļu ļaudis

    Latgale - apburoša zeme, mākslinieka otas un dzejnieka vārsmu cienīga. Pat pirms simt un divsimt gadiem vietējos neauglīgajos akmeņainajos laukos, starp augstiem pakalniem, purvainām zemienēm un krūmainiem puduriem, izdzīvot spēja vien miesā un garā spēcīgi cilvēki. Drosme, nelokāmība, uzticība dzimtajai Latgalei vienmēr izraisīja gan pārsteigumu, gan apbrīnu. Tā bija pēdējās simtgades laikā: daudzi devās peļņā uz tiem Latvijas reģioniem, kur lielāka labklājība, un pat uz galvaspilsētu, bet citi visiem spēkiem turējās savā mazajā dzimtenē. Un, lai ko arī teiktu jaunās dzīves saimnieki, zilo ezeru zeme ir izturējusi sarežģītos postpadomju laikus. No bijušajiem kolhozu un sovhozu agrārajiem centriem palikušas tikai atmiņas, no lielajiem lopkopības kompleksiem - galvenokārt drupas. Un ilgstoši cietusī Latgale nekad nav zaudējusi tik daudz cilvēku kā pagājušā gadsimta nogalē. Ciemati, ko pametuši cilvēki, izmirstošas viensētas, ar krūmiem un nezālēm aizaugušas, kādreiz auglīgas, meliorētas zemes, kas tagad pārvēršas par medību vietām, kur klīst ne tikai baltkrievu lāči, bet arī sumbri. Sirds asiņo...

    Lasīt
  • Ziema silta, tarifi - karsti!

    Tāda ir Latvijas realitāte: darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits kūst kā pavasara sniegs, bet pārtikas un citu preču cenas pieaug. Pretēji loģikai - arī komunālo pakalpojumu rēķini!

    Lasīt