• Gada beigas: prognozes, kontrabanda, militāro mācību centrs, bibliotēkas un balva par latgaliešu kultūras attīstību

    Gads iet uz beigām, ziņu plūsmas vairs nav tik raibas un bagātīgas. Visi gaida maģiskos svētkus un cer uz to labāko. Šajā gadījumā samazinās nepieciešamība pēc ziņām, kas nozīmē, ka piedāvājums kļūst nepietiekamāks. Mēs visi jau sen sapratām, ka jo mazāk zināsi, jo stiprāka imunitāte, veselāki nervi un mierīgāka sirds. Kaitinošās vienas un tās pašas tēmas liek mums pašiem meklēt pozitīvos vēstījumus, un, ja tos neatrodam, cenšamies radīt paši. Tikmēr visās iestādēs un organizācijās tiek apkopoti rezultāti, tiek plānots arī nākamais gads. Plānošana pārvēršas par īpašu zīlēšanas veidu, jo ir gandrīz neiespējami kaut ko pieņemt. No vienas puses, valdība no 10.janvāra grasās pamazām atteikties no ierobežojumiem, no otras puses, veselības ministrs savās publiskajās runās biedē ar nepatīkamiem skaitļiem un prognozēto saslimušo gadījumu skaita pieaugumu.

    Lasīt
  • “Ļaujiet bērniem nākt pie manis” (Mk 10, 13-14)

    Jau ilgāku laiku nebija apmeklēta Dagdas Svētās Annas katoļu baznīca. Un te tāds jauks, aizkustinošs pārsteigums - bērniem izveidots jauks stūrītis. Kā izrādās, tas jau pastāv šajā baznīcā veselu gadu. Tā ir vieta, rūpīgi sagatavota vide, kur bērns var spert savus soļus ticībā atbilstoši savam vecumam.

    Lasīt
  • Paņemiet mājās palīgu!

    Ilgi pirms Dievs radīja cilvēku un par viņa mājām kļuva Zeme, te jau bija dzīvnieki un putni. Tie tika radīti pirms mums! Dzīvnieki neprot melot, izlikties vai liekuļot. Viņi ir patiesi un godīgi savās vēlmēs un attieksmē pret apkārtējiem. Cilvēks valda pār pasauli, ir atbildīgs par vides un dabas resursu aizsardzību. Diemžēl katru gadu pašlabums un vēlme kļūt bagātam ņem virsroku, tāpēc Sarkanā grāmata aizvien tiek papildināta ar apdraudētām dzīvnieku un putnu sugām. Tomēr dabā ir ne tikai savvaļas dzīvnieki, bet arī mājdzīvnieki. Viņi ir blakus cilvēkam visu mūžu. Mājdzīvnieki ne tikai vienmēr ir sardzē, pasargājot māju no svešiniekiem vai kaitīgiem grauzējiem, bet arī dziedina savus saimniekus! Viņi ir īsti palīgi ikdienā!

    Lasīt
  • Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

    18. novembris ikvienam latvietim ir nozīmīga diena, jo tieši 18.novembrī 103 gadus senā pagātnē tika proklamēta Latvijas Republika. Tas nozīmēja, ka Latvija 1918. gada 18.novembrī tika pasludināta par neatkarīgu valsti – neatkarīgu teritoriju. Par Latvijas neatkarību daudz sviedru un asiņu izlēja mūsu senči – mūsu vectēvi. Tāpēc tā ir dziļi sirdī katram latvietim, gan priekos, gan bēdās. Mēs, šodienas paaudzes, varam atcerēties tikai tos 1990. gada notikumus un pasākumus, kad tika atjaunota neatkarīgā Latvijas Republika. Kad atkal skanēja Latvijas himna “Dievs svētī Latviju” un atkal mastos pacēlās sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Tās bija prieka un laimes asaras! Nu atkal ausa cerība būt brīviem un laimīgiem savā zemē! Ar sarkanbaltsarkanu lentīti lepni uz krūtīm, pacilātu noskaņojumu, satraukumu, vareniem pasākumiem, labiem darbiem, veikumiem mēs visus šos gadus sagaidījām Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus. Pilsētās, ciematos, laukos valdīja īpašs svinīgums, pacilātība, prieks. Notika koncerti, sarīkojumi, balles, kas pacēla cilvēku garastāvokli, dzīves kvalitāti. Cik prieka un sajūsmas sagādāja krāsainie salūti. Par to priecājās gan lieli, gan mazi. Toreiz mazliet mulsināja lielie naudas rēķini, kas tika tērēti šiem krāšņajiem pasākumiem. Bet šobrīd visu, visu apklusināja slimības, pandēmijas vara. Varbūt šeit kaut kas nav kārtībā? Draudoša, baidoša sirēna skan no visām malu malām:”Covid-19”. Varbūt šie draudi, bailes, iebiedēšana un stresi, pat ne mazākā prieka stariņa arī lielā mērā iznīcina mūsu tautas imunitāti? Pat svētku priekšvakarā mēs dzīvojam apspiestībā un milzīgā nebrīvē un bailēs. Milzīga sāpe ir bezrūpība par cilvēku veselību, kas ir galvenais dzīves pamats. Diez vai var īsti glābt cilvēces esamību vienīgi piespiestās potes, ja jau gadu garumā ir aizmirstas rūpes par cilvēku veselību būtībā. Vai tiešām ielaistās kaites nav galvenais cēlonis smagajai cīņai pret nikno slimību. Vai tas daudzkārtīgi nesamazina sabiedēto un pie zemes liekto cilvēku imunitāti? Vai mums nav baiļu par savu brīvību, par nākotni un kopumā par savu Latviju?

    Lasīt
  • Vēsture ir bīstama zinātne

    Pagātnē ir tik daudz noslēpumu, ka tā bieži ir bīstama pat pēc diviem vai trim simtiem gadu. Pārpratumi un netaisnīgi starptautiskie līgumi var izraisīt militāru konfliktu pēc vairākiem gadsimtiem, tirāni un despoti aiz sevis atstāj ne tikai sliktu slavu, bet arī paklausīgas tautas, kuras daudzus gadus saglabājušas bailes un šausmas par skarbo valdnieku. Atcerieties Zaharova filmu "Nogalināt pūķi", tur Lancelotam, kurš atbrīvoja pilsētu no pūķa, tiek teikts: "Tikai esiet pacietīgs. Nesteidzieties. Jums ir jānogalina pūķis katrā no pilsētniekiem. Šis darbs prasa pacietību…" Staļins nomira 1953. gadā, bet viņa cienītāju Krievijā un ārzemēs ir ļoti daudz, pat starp tiem, kas tajos laikos nekad nav dzīvojuši un kuri zina par tirānu no vecākās paaudzes.

    Lasīt
  • Afganistāna: neapgūtā mācība

    Ziņas no Afganistānas pēdējā laikā ir satraucošas un saspringtas. Amerikāņi dodas prom, talibi atkal kontrolē valsti. Miljoniem dolāru, kas ieguldīti armijas apmācībā, tās kaujas aprīkojumā, nekādā veidā neietekmēja afgāņu kaujas spējas, iedzīvotāju atbalsts izrādījās iluzors un īslaicīgs. Veselas provinces padevās bez cīņas. Divdesmit gadus velti kaujās krituši NATO karavīri. Kas notika? Kāpēc Afganistāna vairāk nekā piecdesmit gadu garumā nav spējusi kļūt par stabilu valsti, neskatoties uz pasaules sabiedrības centieniem un lielvalstu tiešu iejaukšanos? Diemžēl vēsturiskās mācības nav apgūtas, un paši notikumi var kalpot kā brīdinājums tiem, kuri labprātāk neredz savās valstīs problēmas, kas saistītas ar politisko apātiju, neuzticēšanos valstij un korupciju.

    Lasīt
  • Migrācija: problēma pie durvīm

    Mūsu planēta kļūst arvien mazāka, un mēs visi kļūstam ciešāk saistīti viens ar otru. Mūs vieno klimata pārmaiņu problēmas, mūs vieno bada problēmas, mūs vieno pandēmijas problēma. Visas šīs pašas problēmas mūs arī šķir, liek meklēt kompromisus, spert soļus vienam otra virzienā. Globalizācija ir padarījusi visiem saprotamus Džona Donna vārdus “…nekad nevaicā, kam skanēs Zvans; varbūt tas skanēs Tev.” Lai gan 17. gadsimtā angļu dzejnieks ar to domāja cilvēka bezspēcību Dieva Gribas priekšā, šī poētiskā rinda tieši mūsdienās ir ieguvusi aktualitāti. Tātad nelegālā migrācija...

    Lasīt
  • Vai labklājības ministrs teica patiesību?

    Viņu sauc Gatis Eglītis. Daudzi no mums pievērsa uzmanību viņa īsajam Twitter ierakstam. Jaunieceltais ministrs aicina dažas no pašvaldību vēlēšanās uzvarējušajām partijām pārāk nepriecāties, jo Eiropas nauda visātrāk nonāks tajos novados, kur uzvarēja Saeimas koalīcijai piederošo partiju pārstāvji.

    Lasīt