Kombuļu pagasts: dabas bagātības un cilvēku neatlaidība

Pagasta teritorijā īpaši izceļas Sauleskalns. Jāpiebilst, ka Latvijā ir vismaz piecas vietas ar šādu nosaukumu, bet slavenākā ir Latgalē, Kombuļos, kas paceļas 211 metrus virs jūras līmeņa un ir viens no augstākajiem pakalniem Latgalē. No Sauleskalna virsotnes paveras brīnišķīgs skats uz zaļiem mežiem un ziliem ezeriem, un saka, ka skaidrā dienā var redzēt līdz 26 ezeriem, kas atrodas apkārt. Tiesa, vietējie iedzīvotāji šaubās, ka šobrīd no Sauleskalna virsotnes redzamas visas 26 ūdenskrātuves, jo saaugušie meži un dažādi krūmāji, noteikti ietekmē redzamību.

Vēl viens ievērības cienīgs dabas objekts ir Dridža ezers, kas ir dziļākais ezers Latvijā un Baltijas valstīs, tā dziļums pēc 1998.gadā veiktajiem mērījumiem sasniedz 63,1 metru, lai gan iepriekš publicētajā literatūrā dziļuma dati ir nedaudz atšķirīgi - 65,1 metrs. Kombuļu pagastā ir arī citi ezeri, piemēram, Ārdavs un Lejs, kas papildina pagasta gleznaino daudzveidību. Dabas pētnieks Uvis Suško vairākos pagasta ezeros atradis reto ūdensaugu - smalko najādu -, kas sastopama tikai ezeros ar ļoti tīru ūdeni.

Apdzīvotā vieta veidojās pie kādreizējās Kombuļu muižas, kas piederēja Plāteru dzimtai. Pie muižas atrodas parks ar retu koku stādījumiem 3 hektāru platībā, no kuriem daži joprojām atgādina senos laikus. Muižas teritorijā atrodas arī Kombuļu Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca, kuras vēsture aizsākās 18. gadsimtā.

Kombuļu ciems dzīvo savu dzīvi. Ir veikals, pagasta pārvalde, bibliotēka, Feldšeru-vecmāšu punkts. Taču statistika ir nepielūdzama, iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Ja 2001. gadā pagasta teritorijā dzīvoja 944 iedzīvotāji, tad 2024. gada janvārī šis skaits samazinājās gandrīz uz pusi - 453 cilvēkiem. Zemā dzimstība izraisīja bērnudārza un skolu slēgšanu. Kombuļos, tāpat kā daudzos citos pagastos, pasta nodaļas nav.

Kā dzīvo cilvēki un kā jūtas Kombuļos, jautāju vietējiem iedzīvotājiem.

Mana pirmā sarunu biedre ir Kombuļu pagasta bibliotēkas vadītāja un Kombuļu Tautas nama kultūras pasākumu organizatore Edīte Saviča-Stola. Vietējā iedzīvotāja laipni piekrita pastāstīt par aktivitātēm pagasta bibliotēkā un pasākumiem Tautas namā.

- Kādu loma ir Kombuļu pagasta bibliotēkai?

- Bibliotēka tā jau sen nav tā vieta, kur cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Un sevišķi tajos pagastos, kur jau ir aizvērts gan pasts, gan skola, gan bērnudārzs, tās ir kļuvušas par sabiedriskās dzīves centriem, kur var iegūt jaunas zināšanas, prasmes, iespaidus. 

Tās ir socializēšanās un informācijas apmaiņas vietas ar pievienotu vērtību, kur cilvēki var saiet kopā, parunāt, palasīt, piedalīties pasākumos utt. Aktīvākie bibliotēku apmeklētāji ir lauku iedzīvotāji, kuri bieži atnāk, lai saņemtu pakalpojumus e-vidē. Ar interneta pieeju bibliotēkas aizstāj uz vietas neesošus veikalus, pasta un banku filiāles, nodarbinātības aģentūras filiāles. Šī bibliotēkas funkcija nākotnē varētu pieaugt. Bibliotēkas nodrošina piekļuvi dažādām datubāzēm, piemēram, letonika.lv, Lursoft, laikrakstu bibliotēka. Pastāv iespēja skatīties bez maksas latviešu filmas.

- Cik ir lasītāju? Kādu literatūru tie izvēlas?

- Pēc statistikas bibliotēkā ir nedaudz vairāk nekā simts lasītāji, kuri dod priekšroku jaunai literatūrai. Lasa gan avīzes, gan žurnālus, gan grāmatas. Agrāk, kad tas finansējums bija pietiekami labs, tad jauninājumi bija vismaz reizi trijos mēnešos. Tagad, protams, tas ir mazāk, un arī apjoms ir mazāks. Tik un tā veidoju jauno grāmatu apskatu, mākslas, rokdarbu izstādes, notiek arī tikšanās ar domubiedriem, pasākumi. Mums ir laba sadarbībā ar Aulejas pagasta bibliotekāri Intu Veceli un arī ar pasākumu organizatoru Ilzi Vovku.

Pa šiem darba gadiem labi pazīstu savu lietotāju gaumi un, pasūtot jaunās grāmatas, ņemu to vērā. Tie ir detektīvi, piedzīvojumi, romantiskā literatūra, grāmatas par vēsturi. Jaunumus nozaru literatūrā aizvieto žurnāli. Tiesa to klāsts ir sarucis sakarā ar finansējuma samazināšanu. Tāpat arī grāmatām ir krietni mazāka summa. Pateicoties starpbibliotēku abonementam ir iespēja pasūtīt grāmatas no citām bibliotēkām un ir arī daudz citu iespēju, ko piedāvā bibliotēka.

- Kā jūs piesaistāt lasītājus?

-Tas ir grūts uzdevums, jo vispateicīgākā publika bija skolēni. Tagad ar Sauleskalna sākumskolas slēgšanu šī saikne, kas ar gadiem bija izveidojusies, ir pārtrūkusi. Lai piesaistītu lasītājus, rīkoju arī dažādus konkursus.

Bibliotēka ir Latvijas Nacionālas bibliotēkas lasītveicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” dalībniece. Tāpēc piedāvā interesentiem kļūt par ekspertiem. Tur var piedalīties arī vecāki, jo dalībnieki ir sadalīti pa vecuma grupām 5, 9, 11, 15 plus grāmatas bērniem un arī pieaugušajiem.

- Jūs rīkojāt arī kultūras pasākumus Kombuļu pagastā. Pastāstiet, lūdzu, par to sīkāk.

- Par kultūras pasākumu organizatori kļuvu tikai šogad janvārī. Bet es domāju, ka pasākumi, kas jau notika, bija veiksmīgi, piemēram, pirmais - Lieldienu pēcpusdiena bērniem.  Lieldienu zaķis aktīvi tur darbojās ne tikai ar bērniem, bet arī ar vecākiem. Iesaistīju viņus aktivitātēs, izveidoju filmiņu pa šo pasākumu, to var apskatīt bibliotēkas Facebook profilā, vai arī bibliotēkas emuārā kombulubiblioteka.blogspot.com vietnē.

Tālāk sekoja Ceriņu svētki. To organizēšanā tika ieguldīts liels darbs. Vēlreiz pateicos maniem palīgiem.

Pasākumā mērķis bija iedrošināt arī pārējo skatītājus apzināt savas dzimtes saknes, atcerēties, cik svarīgas ir ģimenes vērtības, senču tradīcijas un uzticība dzimtajām mājām.

- Kādi ir lielākie izaicinājumi, organizējot kultūras pasākumus?

- Izaicinājumi ir lieli, jo, blakus ir pilsēta ar saviem kultūras pasākumiem. Plānojot pasākumu laiku, tas jāņem vērā.

Manuprāt, uz koncertu, piemēram, uz tiem pašiem Ceriņu svētkiem, neatnāktu tik daudz cilvēku, ja tas būtu vienkārši koncerts, ja nebūtu temata, vienojošā motīva. Vienu gadu suminājām Supervecmāmiņas un vectētiņus, citā sveicām kāzu jubilārus, vēl citā – daudzbērnu ģimenes utt. Tas ir garants, ka pasākums tiks apmeklēts un stiprinās vietējo kopienu.

Vēl viens izaicinājums - finansiālais. Jo tieši no naudas apjoma ir atkarīga programma, ko mēs varam atļauties.

Trešais – pasākumu apmeklētība. Ir grūti piesaistīt cilvēkus pasākumu apmeklēšanai.

- Kā jūs varētu raksturot Kombuļu pagasta iedzīvotājus?

- Tie ir dažādi. Daudzi iztiek no pabalstiem, citi brauc strādāt Krāslavā. Ir arī jauni iedzīvotāji, kas ir iegādājušies īpašumus Kombuļu pagastā, bet ar tiem vēl neesmu paspējusi iepazīties.

- Kādi ir nākotnes plāni?

- Gribētos saglabāt iesāktās tradīcijas, vēlētos lielāku iedzīvotāju iesaisti pasākumu veidošanā, gribētos dzirdēt kādas idejas, ieteikumus no iedzīvotājiem. Ļoti priecāšos redzēt ikvienu apmeklētāju mūsu Kombuļu Tautas namā un bibliotēkā!

Sociālo situāciju Kombuļos raksturoja sociālā darbiniece Kombuļu pagastā Janīna Vanaga.

- Kā Jūs raksturotu Kombuļu pagasta iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju?

- Jau sen esmu ievērojusi sakoptās mājas Kombuļu pagasta centrā.  Tā vien liekas, ka kaimiņi sacenšas, kuram būs krāšņāka puķu dobe, stilīgāka lapene vai mājai jauns jumts. Diemžēl pagasta teritorijā ir arī daudzas senāk vai ne tik sen pamestas mājas.

Domāju, ka ekonomiskā situācija īpaši neatšķiras un ir līdzīga visos Krāslavas novada pagastos. Varbūt Kombuļiem labāk ir tas, ka ir pilsētas tuvums. Daudzi strādā pilsētā. Vienkāršāk ir nokļūt arī pie pakalpojumiem, kas pieejami Krāslavā. Un galvenais - tas arī ir lētāk, jo var izmantot sabiedrisko transportu.

Sociālo situāciju objektīvi raksturot ir ļoti grūti. Ir cilvēki, kuri dažādu apstākļu dēļ nestrādā, bet bezdarbnieka statusu nav ieguvuši. Ir cilvēki ar ļoti maziem ienākumiem, bet pabalstus saņemt nevar (mājsaimniecībai ir vairāk nekā 5 ha zemes, ir aktīvi konti dažādās kredītiestādēs).

- Kādas ir galvenās problēmas un izaicinājumi, ar kuriem saskaras pagasta iedzīvotāji?

- Problēmas ir līdzīgas, kā visur citur. Bezdarbs, kaut arī liekas, Krāslava ir tuvu un varētu braukt strādāt tur, ir iedzīvotāji, kas labāk dod priekšroku pabalstu saņemšanai, nekā mēģina iekārtoties darbā, aizbildinoties ar to, ka braukt uz darbu Krāslavā ir “neizdevīgi”. Un to es dzirdēju no cilvēkiem, kuri tiešām varētu strādāt.

Dažādu pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar maziem ienākumiem, kas dzīvo tālu no pagasta centra, kam ir veselības problēmas, kam nepieciešams apmeklēt veselības aprūpes iestādes ne tikai Krāslavā, bet arī Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā.  Šie cilvēki zvana uz pagasta pārvaldi, zvana sociālajam darbiniekam. Diemžēl ierobežotu resursu dēļ palīdzību nākas arī atteikt. Izņēmums ir guloši cilvēki vai cilvēki, kas var pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Šo cilvēku pārvadāšanai var pieteikt specializēto transportu, ja pārvietošanās ir saistīta ar veselības aprūpes, sociālās aprūpes  vai rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu. Tas kļuva iespējams pateicoties projektam, ko kopīgi realizēja Robežnieku pagasts un Krāslavas novada pašvaldība.

Kombuļu pagastā nav pašvaldības dzīvojamā fonda, visi dzīvokļi ir iedzīvotāju īpašumā vai valdījumā. Neskatoties uz to, ka daudzi dzīvokļi ir tukši, pašvaldība tos nevar izīrēt.

- Kādu atbalstu Kombuļu pagasts piedāvā saviem iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuriem ir grūtības?

- Pārsvarā strādājam ar pabalstiem. Izskatām iesniegumus un lemjam, vai cilvēkam pienākas tas pabalsts vai statuss, ko viņš pieprasa. Apmēram 20 mājsaimniecībām regulāri tiek izvērtēti ienākumi un materiālais stāvoklis.

Visvairāk iedzīvotāji pieprasa mājokļa pabalstu, tas ir valsts noteiktais pabalsts, ko mēs rēķinām pēc normatīviem; īpaši aktuāls laukos ir pabalsts kurināmā iegādei, to piešķiram reizi gadā.

Valstī noteiktā garantētā minimālā ienākuma pabalsta (GMI) saņēmēju Kombuļu pagastā ir salīdzinoši nedaudz.

Pēc pašvaldības saistošajiem noteikumiem tiek izmaksāts pabalsts vecu, vientuļu cilvēku aprūpei. Lai saņemtu šo pabalstu ir nepieciešama ārsta izziņa par aprūpes nepieciešamību veselības stāvokļa dēļ. Ja veselības stāvokļa un sociālo apstāķļu dēļ personu vairs nevar aprūpēt mājās, tiek risināts jautājums par personas ievietošanu ilglaicīgas sociālās aprūpes institūcijā. Tāpat piešķiram pabalstus nozīmīgās jubilejās, bērna piedzimšanas pabalstus, apbedīšanas pabalstus.

Tiek lemts arī par asistenta pakalpojumu piešķiršanu personām ar I vai II invaliditātes grupu, ja personai ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi.

- Kas pagasta dzīvē un vajadzībās ir mainījies pēdējos gados?

- Domāju, ka te daudz, kas mainījās. Šogad tika likvidēta kooperatīvā sabiedrība “Sauleskalns-1”. Cilvēki, kuri tur strādāja, zaudēja darbu, bet iedzīvotāji nevar saņemt pakalpojumus, ko viņi bija pieraduši saņemt, piemēram, augsnes apstrāde, lopbarības sagatavošana vai zālāju appļaušana, lai saņemtu platību maksājumus, vai ražas novākšana.

- Vai sociālais dienests sadarbojas ar citiem vietējiem pakalpojuma sniedzējiem un organizācijām, lai palīdzētu iedzīvotājiem?

- Gadījumā, kad cilvēkam ir nepieciešama malka apkurei, ko var apmaksāt sociālais dienests, tad mēs klientiem iesakām vērsties pie pagasta uzņēmējiem,

kuri var malku piegādāt, bet tas ir tikai ieteikuma formā, jo cilvēkiem ir dažādas prasības (skaldīta vai neskaldīta malka, cik gara pagale utt.).

- Kādas ir lielākas priekšrocības, un stiprās puses dzīvojot Kombuļu pagastā?

- Priekšrocība pagastā ir tas, ka vēl ir feldšeru-vecmāšu punktus, ka te strādā mediķis. Vēl viens no plusiem – pilsētas tuvums, bet pats svarīgais – labs asfaltēts ceļš, kas virzienā uz Krāslavu un Aglonu arī ziemas sezonā ir labi uzturēts.

Ir zemnieki, kuri spēj piedāvāt darbu arī ziemas periodā, ne tikai tad, kad ir vasaras sezona, tie ir gateri, kur cilvēki var strādāt.

- Vai ir kaut kādas idejas, ko varētu uzlabot?

- Vajadzētu lielāku pašvaldības palīdzību daudzbērnu ģimenēm.

Nākamais sarunu biedrs - Kombulu pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Umbraško

- Kad jūs sākat strādāt pagastā?

- Kombuļu pagastā sāku strādāt 2009. gada rudenī pēc administratīvi-teritoriālas reformas, kad bijušais Krāslavas rajons tika sadalīts Krāslavas, Dagdas un Aglonas novados. Šodien redzam, ka pēc kārtējas reformas Krāslavas novads ir atgriezies bijušā rajona robežās.

- Kā jūs raksturotu Kombuļu pagastu? Kādas ir stiprās un vājās puses?

- Stiprās un vājās puses īsti neatšķiras. Es salīdzinu divus pagastus, kas man ir mīļi un tuvi - Kombuļu un Aulejas, un redzu, ka tie neatšķiras ne platību, ne iedzīvotāju skaita ziņā.

Viss notiek ļoti dinamiski. Es teiktu, tie ir lauksaimnieciski pagasti ar mazām sāpītēm. Kā vienmēr problēmas ir sociālā jomā, tā ir nodarbinātība. Bet pārsvarā cilvēki ir lauksaimnieciski. Kombuļiem atšķirība ir tā, ka ir ļoti laba satiksme - ir autobusi, sabiedriskais transports. Tuvums Krāslavai ir zināmā mērā noteicošs rādītājs.

Kombuļu pagasts ir ļoti bagāts ezeriem, ainaviskām vietām. Pati lielākā sāpe viennozīmīgi ir Sauleskalns (bijusī tūristu bāze). Tas privatizācijas process, tā visa lieta un darbošanās ap Sauleskalnu, nav devusi ilglaicīgu plusu, atpazīstamību. Vairākas reizes tika uzsākta darbība, bet diemžēl neizdevās. Jāsaka tā, ka gan pagājušajā gadā, gan šogad nācās vākt no ezera krasta atkritumus. Cilvēki sūdzas, ka nav nopļauta zāle, bet tā ir privātā teritorija.

Beidza pastāvēt arī kooperatīvā sabiedrība “Sauleskalns-1”.  Kooperatīva darbība bija sāpīgs jautājums, pakalpojumu pieprasījums kļuva mazāks, jo cilvēki vairs nestāda daudz kartupeļu, likvidē mājsaimniecības, tas ietekmēja kooperatīva rentabilitāti un rezultātā to nācās slēgt. 

Es piekrītu kooperatīva biedru lēmumam par likvidāciju, jo nav jēgas dzelzi turēt, lai tas rūs. Manuprāt, labākais variants šobrīd ir pārstrukturizēt darbību.

- Kas sniegs ceļu tīrīšanas, greiderēšanas pakalpojumus pagastam un iedzīvotājiem?

- Šīs jautājums vienmēr bija aktuāls. Kas attiecas uz sniga tīrīšanu varu secināt, ka pagājušo periodu šo funkciju veiksmīgi uzņēmās ZS “Mežvidi”, kas precīzi un kvalitatīvi izpildīja darbus. Šajā ziņā nekādu draudu pat nesaskatu. Greiderēšanu pārņem SIA “VTV 14”. Ar ceļiem visi jautājumi ir atrisināti.

- Kā jūs novērtējat pagasta infrastruktūru, vai ir nepieciešami uzlabojumi?

- Uzlabojumi netraucētu, cita lieta, ka mēs esam budžeta iestāde un viss ir atkarīgs no naudas, kas tiek mums atvēlēta. Sāpīgais moments ir tas, ka 2023. gada, 2024. gada, un 2025. gada budžeti ciparu izteiksmē nemainās, respektīvi, iedoti cipari, un mums savus darbus, attiecibas, autoceļu uzturēšanu ir jānodrošina tajās pašās pozīcijās. Bet cenas pieaug. Labi, ka laika apstākļi mūs žēlo, ka nav te Bauskas vai Jūrmalas variants, kad sagāž visu, izskalo un tā tālāk.

- Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem pašlaik saskaras Kombuļu pagasts?

- Pirmais un lielākais izaicinājums ir demogrāfiskā situācija. Tas ir nacionāla līmeņa izaicinājums. No tā izriet cits jautājums - par skolēnu pārvadājumiem. Ja vienu skolnieku vajag paņemt vienā pagasta pusē, un citu, teiksim, otrā. Rodas jautājums par pārplānošanu, jāskatās, cik skolēnu izmanto šo pakalpojumu utt. Protams, ja ir lielāks skolēnu skaits, tad ir labāk un izdevīgāk.

Cits saimniecisks jautājums ir par kurināšanu, tieši tāpēc uz pagasta ēku tika pārcelts Feldšeru vecmāšu punkts. Tā ir iespēja nedaudz, nedaudz ieekonomēt elektrību un apkuri.

- Kā veicināt jaunu iedzīvotāju piesaisti? Vai ir perspektīva?

- Tas ir jautājums visa novada, reģiona, valsts līmenī, un šobrīd vienas atbildes vai vienas receptes nav. Tīri subjektīvi, ir pietiekoši daudz iespēju, vienīgi trūkst uzņēmības, tādas gribēšanas darīt šeit. Notika strauja digitālizācijas rīku attīstība. Mums ir internets telefonos, mašīnā utt.. Covids iemācīja pelnīt neizejot no mājam. Šodien lai pievērstos tradicionālai lauksaimniecībai ir, kurai ir gan plusi, gan mīnusi, ir nepieciešams  milzīgais starta kapitāls. Ir jāapstrādā zemes platības, jāveic ieguldījumus un beigās tāda milzīga jautājumu zīme vai tu vispār varēsi nopelnīt pārdodot saražoto produkciju.

- Ir dzirdēts viedoklis, ka Kombuļu pagasts ir izveidots mākslīgi, un tas būtu jāpievieno kādam citam pagastam. Vai jūs tam piekritāt?

- Nē, es tam nepiekrītu. Ja nolikvidēsim, tad vietējiem nebūs kur atnākt, samaksāt par ūdeni, atnākt uz bibliotēku, pie sociālā darbinieka, vai ar savu sāpi pie pārvaldes vadītāja. Var jau to digitalizēt, bet vai visi spēs to veikt digitāli?

- Kā jūs domājāt vai Kombuļu pagastam ir nākotne?

- Es redzu, ka šobrīd veidojās, lai arī ne tik daudz, cik gribētos, bet veidojās stabilas saimniecības. Tie, kuriem ir traktori, kombaini, kuri nepārdos savu zemi, bet nodos saimniecību bērniem, kuri turpinās iesākto ceļu.

Es par to, ka, lai nepadodas neviens, lai ir laba veselība un izturība. Galvenais, lai beigtos karš!

Aivars vēl ilgi runāja par dažādiem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka pagasts ir lauksaimniecisks, ar labu infrastruktūru un bagātām ainavām, taču saskaras ar problēmām sociālajā jomā, it īpaši nodarbinātībā un demogrāfijā. Pagasta vadītājs izcēla arī nesakārtotās privatizācijas sekas, piemēram, ar Sauleskalnu saistīto situāciju. Lai gan pagasta infrastruktūra tiek uzturēta, nākotnē būs nepieciešami uzlabojumi, lai pielāgotos pieaugošajām izmaksām. Viņš pauda skepsi par pagasta pievienošanu citam pagastam, uzsverot vietējo iedzīvotāju vajadzības. Kopumā viņš redz perspektīvu Kombuļu pagastam, pateicoties stabilām saimniecībām un jaunās paaudzes iesaistei.

Kombuļu pagasta Solimos gleznainā vietā atrodas kempings “Aimasas”, kur piedāvā ne tikai nakšņošanu, bet arī vakariņas un brokastis. Šeit jūs varat pilnībā izbaudīt dabu un tās neskaitāmo skaistumu un bagātību. Santa Dzalbe-Sologuba stāsta par uzņēmumu un tā piedāvājumu.

- Pastāstiet, lūdzu, par jūsu tūrisma piedāvājumu. Kāpēc ir tāds nosaukums? – Viss sākās 2021. gadā, kad ar vīru nodibinājām uzņēmumu. Mana tēva zemē ar viņa atļauju tika uzcelti divi glempingi. Atsevišķi jāatzīmē, zemes gabals kurā pašlaik atrodas kempings bija purvains, aizaudzis un atstāts novārtā, mans tēvs Aivars vairāku gadu garumā attīrīja un iekopa šo zemes gabalu.

Glempingi toreiz nebija tik plaši izplatīti, un tādi glempingi kādi ir Aimasās - nevienam citam tādu nav, jo mēs paši pirkām specializēto glempingu materiālu Nīderlandē, paši veidojām dizainu glempingiem un pēc mūsu skicēm tika sašūti glempingi.

Kempings atrodas gleznainā vietā pie tīrākajiem ezeriem – Dridža, Ota un Ārdava. Mēs piedāvājam peldēt apkārt ezeriem, izmantojot SUP vai kajaku. Kempingā ir divi glempingi, kuros var izmitināt līdz 4 cilvēkiem katrā. Ir elektrības pieslēgums, apgaismojums, ugunskura vieta, grils. Viesiem ir pieejamas koplietošanas labierīcības, neliela āra virtuvīte un labiekārtota peldvieta.

Nosaukumu “Aimasas” izdomāja mans tēvs, reģistrējot savu zemnieku saimniecību 90. gadu sākumā. Viņš par pamatu ņēma vārdus mūsu ģimenē - Aivars, Marija, Santa un Sanita.

- Kurš ir galvenais ideju ģenerētājs un darītājs?

– Ideja par tūrisma piedāvājumu radās mums ar vīru. Zeme atrodas gleznainā vietā ezeru krastos, kur tek upe, kuru izmanto ūdenstūristi, dodoties laivu braucienos. Mēs apskatījām brīnišķīgas glempingu idejas vietnē Pinterest, jo tās rada sajūtu, ka esi tuvu dabai. Atrodoties glempingā, ir silti, ar visām ērtībām, elektrību, dzirdi sienāžu čīgāšanu, ūdens šalkoņu, putnu dziedāšanu.

Darbā iesaistāmies visa ģimene – mēs ar vīru, mani vecāki un vīra vecāki. Mana vīramāte ir profesionāla pavāre un ir atbildīga par ēdināšanu, banketiem. Šis pakalpojums parādījās pavisam nesen. Vasarā pop-up kafejnīca piedāvājam tradicionālos ēdienus ar jaunu pieskaņu. Mani vecāki ļoti smagi ikdienā strādā, pastāvīgi atrodas uz vietas, visu uztur kārtībā un tīrībā, un atbild par izmitināšanu. Mēs ar vīru strādājam darbā un pilnībā iesaistāmies tūrisma biznesā tikai brīvdienās.

- Ko jūs piedāvājat apmeklētājiem? Kas padara jūsu piedāvājumu unikālu salīdzinājumā ar citiem tūrisma objektiem reģionā?

– Latgale pati par sevi ir unikāls reģions, tāpēc tūrisms šajā reģionā, kas tiek salīdzināts ar Šveici, ir izdevīga lieta. Daba ir ļoti skaista, gaiss ir svaigs. Piedāvājam atpūsties Ota un Ārdava ezeru krastos ar tīrāko ūdeni. Dabas pētnieks Uvis Suško 2018. gadā Ota ezerā atklāja lielu reta ūdensauga – smalkās najādas – atradni. Augs ir sastopams ezeros tikai ar ļoti tīru ūdeni. Skaidrā laikā šos augus var redzēt pat no laivas.

- Kādi ir lielākie ieguvumi un izaicinājumi, vadot tūrisma biznesu laukos?

- Pluss – mūsu viesi atstāj naudu Krāslavas novadā. Viņi ierodas atpūsties, baudīt dabu, peldēties tīros ezeros, kā arī apmeklēt vietējos apskates objektus mūsu novadā. Tā ir tūrisma lielākā vērtība. Tūrisms var dot ievērojamu ieguldījumu pašvaldības budžetā. Vidēji gadā pie mums uzturas arī ap 10-15 ģimenēm no ārvalstīm (Spānijas, Vācijas, Polijas, Zviedrijas) – tādā veidā mēs pašvaldības budžetā piesaistām arī ārvalstu kapitālu.

Izaicinājumu ir diezgan daudz, sākot ar darbaspēku un beidzot ar nodokļiem. Mazajiem uzņēmumiem darba devēja nodoklis ir ļoti smags slogs. Tāpēc mēs labprātāk šos līdzekļus atstājam savā ģimenē, strādājot patstāvīgi.

- Kā jūs raksturotu dzīvi Kombuļu pagastā? Kas šeit ir īpašs un pievilcīgs?

– Pēdējā laikā pierobežā vērojama bēdīga tendence – cilvēku kļūst mazāk, pierobeža iztukšojas, arvien vairāk parādās pamestības vaibsti. Manuprāt, pierobežas reģionu var atdzīvināt, ja pastāvīgi tiek ieguldīti līdzekļi šī reģiona attīstībā. Tagad Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ ir ļoti grūti vai pat neiespējami atrast investorus, kas investētu Latvijas pierobežas reģionā, jo esam ES ārējā robeža – tas atstāj milzīgu ietekmi uz pašvaldības budžetu, kas, savukārt, ietekmē arī labklājību pagastos. Kombuļu pagastā ir skaisti apskates objekti – grāfa Plātera parks, Kombuļu muiža, kas piederējusi Plāteru dzimtai – ar to visu var pelnīt, bet sākumā ir jāiegulda nauda, kuras, diemžēl, nav.

- Vai jūs sadarbojaties ar citiem vietējiem uzņēmējiem vai organizācijām, lai veicinātu tūrismu pagastā?

– Jā, sadarbojamies ar citiem Krāslavas novada uzņēmējiem, maināmies ar aprīkojumu. Numuros ir arī bukleti ar novadā pieejamajiem piedāvājumiem. Mēs ļoti novērtējam sadarbību ar citiem tūrisma uzņēmumiem novadā – kopīgi strādājam, lai padarītu Krāslavas novadu pievilcīgu viesiem.

- Vai ir iespējams iztikt tikai no tūrisma piedāvājuma, bez algota darba citur?

– Mūsu gadījumā noteikti nē. Visus ieņēmumus no tūrisma ieguldām mūsu piedāvājuma attīstībā un paplašināšanā. Viss nemitīgi amortizējas un nepārtraukti ir jāatjauno, lai turpinātu strādāt.

- Kā jūs novērtējat tūrisma infrastruktūru Kombuļu pagastā, un ko vēl varētu uzlabot, lai veicinātu tūrisma izaugsmi?

- Esmu pārliecināta, ka Latgale var kļūt par plaukstošāko Latvijas reģionu, tikai nepieciešama gudra saimniekošana, situāciju skaidri izprotoši un inovatīvi cilvēki un veidi, kā risināt uzkrātās problēmas. Nepieciešams entuziasms, neparasta pieeja, iedvesma un, protams, līdzekļi.

Ja runājam par Krāslavas novadu, tad ļoti pozitīvi novērtēju TIC ieguldīto darbu tūrisma attīstībā Krāslavas novadā, tur strādā profesionāļi, kuri mīl Krāslavas novadu un kas prot novadu pasniegt tā, lai tūristi šeit gribētu ierasties.

Vēlos piebilst, ka savs bizness no vienas puses ir pilns ar izaicinājumiem un prasa lielu neatlaidību un papildus sirmus matus, bet no otras puses tā ir iespēja attīstīt tos resursu, kas ir, personīgi pilnveidoties un tūrismā  - satikt fantastiskus cilvēkus no visas pasaules. Bet, lai uzņēmējdarbība varētu attīstīties tieši pierobežas zonā, būtu lietderīgi samazināt nodokli uzņēmējiem, ieviest kādus mērķētus risinājumus uzņēmējdarbības attīstībai.

Tādējādi kempings “Aimasas” sniedz ne tikai lieliskas iespējas atpūtai brīvā dabā, bet arī būtisku ieguldījumu vietējā tūrisma attīstībā. Neskatoties uz izaicinājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību pierobežas reģionā, Dzalbu-Sologubu ģimene turpina attīstīties un paplašināt savu piedāvājumu, padarot to pievilcīgu viesiem no dažādām valstīm. Nākotnē viņi plāno turpināt darbu pie tūrisma infrastruktūras uzlabošanas un cer, ka Latgale kļūs par vēl populārāku un pārtikušāku reģionu.

Kombuļu pagasts piedāvā daudzveidīgas iespējas dabas mīļotājiem. Šis pagasts ir vieta, kur dabas varenība satiekas ar cilvēces vēsturi, radot unikālu un neaizmirstamu vidi, kas noteikti jāizmanto viedi un saudzējoši.

Jeļena Avsjukeviča

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “Vienā laivā” rakstu saturu atbild to autors.