Un atkal masveida uzbrukums. Mērķis - Ukrainas enerģētikas sistēma

Militāro dronu uzbrukumu karakuģiem var viegli saprast, jo šī ir militāra operācija notiekošā kara kontekstā. Turpretī enerģētikas objektu iznīcināšana galvenokārt ir trieciens civiliedzīvotājiem. Visā Ukrainā jau ir sākušies elektrības padeves pārtraukumi. Līdz ar gaidāmo auksto sezonu šī uzbrukuma sekas var būt ļoti nopietnas. Kijevas mērs Kļičko jau paziņojis, ka pilsētā iedzīvotājiem būs pieejams tūkstotis siltumpunktu. “Iepirkām elektroenerģijas ģeneratorus, sagatavojām ūdens krājumus un visu nepieciešamo cilvēku uzņemšanai šajos punktos. Šeit cilvēki varēs sasildīties, padzert tēju, uzlādēt savus tālruņus un saņemt nepieciešamo palīdzību,” rakstīja Kļičko. Ukraina gatavojas sliktākajam iespējamajam scenārijam – ziemai bez elektrības, apkures un ūdens. Es nezinu, kā kuram, bet man ir tikai viens jautājums: kurš ar ko cīnās? Rodas iespaids, ka viena no pusēm ir izvēlējusies civilās, nevis militārās infrastruktūras iznīcināšanas taktiku, kas nav, maigi izsakoties, īpaši cēla. Tomēr par kādu cēlumu var runāt kara laikā tā visnepievilcīgākajā variantā?

Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijas puse izmantoja kā ieganstu, lai izstātos no “graudu līguma”. Ar Turcijas un ANO starpniecību noslēgtā vienošanās attiecās uz Ukrainas graudu tankkuģu drošību, kas pārvadā graudus visā pasaulē noslēgto līgumu ietvaros. Krievijas valdība paziņoja, ka izstājas no līguma, kamēr Ukrainas vadība nedos garantiju, ka "transporta koridori" netiks izmantoti militārām operācijām. Ukrainas graudu piegāde pasaules tirgum ir vissvarīgākais nosacījums bada novēršanai daudzās attīstītajās valstīs. Par laimi, jau otrdien, 1. novembrī, parādījās ziņa, ka tankkuģu satiksme pa koridoru atsāksies 3. novembrī.

Rietumu pasaule turpina atbalstīt Ukrainu, piegādājot jaunākos ieročus, paplašinot sankciju sarakstus un ekonomiskā spiediena pasākumus pret agresoru. Karš ir dārgs pasākums. Katrs raķešu uzbrukums izmaksu ziņā ir salīdzināms ar visa reģiona budžetu. Bet ir dažas Āzijas valstis, kas apgādā Krievijas armiju ar ieročiem. Piemēram, Irāna piegādā dronus kamikadzes. Karš vienmēr ir bizness. Mūsu pasaule ir sarežģīta un neskaidra. Eiropā, piemēram, Šveice, uztraucoties par savu neitrālo statusu, aizliedz Vācijai un Dānijai piegādāt Ukrainai ieročus, kas ražoti "strādīgo rūķu" valstī.

Krievijas spēku ieņemtajā Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijā tiek būvēts kāds objekts, kurā nav atļauts iekļūt stacijas personālam. Par to ziņo ukraiņu avoti. Jautājums par iespējamo kodolieroču izmantošanu Ukrainas un Krievijas konflikta ietvaros joprojām ir aktuāls līdz šai dienai. Ja runas par "netīro bumbu" palika tikai runas, tad, kā raksta ''The New York Times'', Krievijas ģenerāļi visai nopietni apsprieduši iespēju Ukrainas teritorijā izmantot kodolieročus. Kā vēsta tas pats laikraksts, Krievijas prezidents sarunā nav piedalījies. Bet militārpersonu saruna notika. Rietumu analītiķi uzskata, ka Krievijas Federācijas kodoluzbrukums ir maz ticams, tomēr saruna, kas notika starp Krievijas militārpersonām, bija nopietni satraucoša. Situāciju vēl vairāk mulsina Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums "Par kodolkara novēršanu", kas sekoja trešdien, 2. novembrī. Paziņojumā runāts par kodolieroču izmantošanas nepieļaujamību konfliktos. No otras puses, iespēja izmantot šo pašu ieroci tika apspriesta Maskavā, nevis kur citur.

Notikumi birst kā no pārpilnības raga. Opozīcijas mediji Krievijā ziņo par Čuvašijā mobilizēto nemieriem. Sacelšanās iemesls bija sliktā drošība un solīto 195 tūkstošu rubļu neizmaksāšana. Saskaņā ar tiem pašiem ziņojumiem, ko apstiprinājuši BBC avoti, nekārtības apspieda OMON un Krievijas Nacionālā gvarde.

Tikmēr viens no Krievijas baņķieriem, proti, Oļegs Tinkovs, paziņoja par atteikšanos no Krievijas pilsonības. Viss būtu pārāk vienkārši, bet ziņas Tinkova personīgajā Twitter lapā parādās un pazūd. Līdz ar to par šīs ziņas ticamību varēs spriest tuvākajā laikā.

Cits bijušais oligarhs Mihails Hodorkovskis sniedzшы interviju ziņu kanālam ''Medūza'', kurā paziņoja par gatavību "kļūt par Krievijas krīzes menedžeri" Krievijas Federācijas iekšpolitiku un ārpolitiku šodien noteicošā režīma krišanas gadījumā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis savā vakara televīzijas uzrunā 1. novembrī sacīja, ka Krievija liek uzsvaru uz aukstu ziemu un tas ir izaicinājums visai Eiropai. Pēc prezidenta Zeļenska vārdiem, Maskava pasniegs Ukrainas enerģijas badu kā pierādījumu Eiropas solidaritātes neveiksmei. Tajā pašā uzrunā teikts, ka decembrī Francijā notiks konference, kas veltīta Ukrainas atbalstam ziemas periodā. Iepriekšēja vienošanās ar Francijas prezidentu Makronu panākta telefonsarunā.

Tas pagaidām ir viss. Kas tur būs pēc nedēļas?

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.