• Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

    18. novembris ikvienam latvietim ir nozīmīga diena, jo tieši 18.novembrī 103 gadus senā pagātnē tika proklamēta Latvijas Republika. Tas nozīmēja, ka Latvija 1918. gada 18.novembrī tika pasludināta par neatkarīgu valsti – neatkarīgu teritoriju. Par Latvijas neatkarību daudz sviedru un asiņu izlēja mūsu senči – mūsu vectēvi. Tāpēc tā ir dziļi sirdī katram latvietim, gan priekos, gan bēdās. Mēs, šodienas paaudzes, varam atcerēties tikai tos 1990. gada notikumus un pasākumus, kad tika atjaunota neatkarīgā Latvijas Republika. Kad atkal skanēja Latvijas himna “Dievs svētī Latviju” un atkal mastos pacēlās sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Tās bija prieka un laimes asaras! Nu atkal ausa cerība būt brīviem un laimīgiem savā zemē! Ar sarkanbaltsarkanu lentīti lepni uz krūtīm, pacilātu noskaņojumu, satraukumu, vareniem pasākumiem, labiem darbiem, veikumiem mēs visus šos gadus sagaidījām Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus. Pilsētās, ciematos, laukos valdīja īpašs svinīgums, pacilātība, prieks. Notika koncerti, sarīkojumi, balles, kas pacēla cilvēku garastāvokli, dzīves kvalitāti. Cik prieka un sajūsmas sagādāja krāsainie salūti. Par to priecājās gan lieli, gan mazi. Toreiz mazliet mulsināja lielie naudas rēķini, kas tika tērēti šiem krāšņajiem pasākumiem. Bet šobrīd visu, visu apklusināja slimības, pandēmijas vara. Varbūt šeit kaut kas nav kārtībā? Draudoša, baidoša sirēna skan no visām malu malām:”Covid-19”. Varbūt šie draudi, bailes, iebiedēšana un stresi, pat ne mazākā prieka stariņa arī lielā mērā iznīcina mūsu tautas imunitāti? Pat svētku priekšvakarā mēs dzīvojam apspiestībā un milzīgā nebrīvē un bailēs. Milzīga sāpe ir bezrūpība par cilvēku veselību, kas ir galvenais dzīves pamats. Diez vai var īsti glābt cilvēces esamību vienīgi piespiestās potes, ja jau gadu garumā ir aizmirstas rūpes par cilvēku veselību būtībā. Vai tiešām ielaistās kaites nav galvenais cēlonis smagajai cīņai pret nikno slimību. Vai tas daudzkārtīgi nesamazina sabiedēto un pie zemes liekto cilvēku imunitāti? Vai mums nav baiļu par savu brīvību, par nākotni un kopumā par savu Latviju?

    Lasīt
  • Vēsture ir bīstama zinātne

    Pagātnē ir tik daudz noslēpumu, ka tā bieži ir bīstama pat pēc diviem vai trim simtiem gadu. Pārpratumi un netaisnīgi starptautiskie līgumi var izraisīt militāru konfliktu pēc vairākiem gadsimtiem, tirāni un despoti aiz sevis atstāj ne tikai sliktu slavu, bet arī paklausīgas tautas, kuras daudzus gadus saglabājušas bailes un šausmas par skarbo valdnieku. Atcerieties Zaharova filmu "Nogalināt pūķi", tur Lancelotam, kurš atbrīvoja pilsētu no pūķa, tiek teikts: "Tikai esiet pacietīgs. Nesteidzieties. Jums ir jānogalina pūķis katrā no pilsētniekiem. Šis darbs prasa pacietību…" Staļins nomira 1953. gadā, bet viņa cienītāju Krievijā un ārzemēs ir ļoti daudz, pat starp tiem, kas tajos laikos nekad nav dzīvojuši un kuri zina par tirānu no vecākās paaudzes.

    Lasīt
  • Afganistāna: neapgūtā mācība

    Ziņas no Afganistānas pēdējā laikā ir satraucošas un saspringtas. Amerikāņi dodas prom, talibi atkal kontrolē valsti. Miljoniem dolāru, kas ieguldīti armijas apmācībā, tās kaujas aprīkojumā, nekādā veidā neietekmēja afgāņu kaujas spējas, iedzīvotāju atbalsts izrādījās iluzors un īslaicīgs. Veselas provinces padevās bez cīņas. Divdesmit gadus velti kaujās krituši NATO karavīri. Kas notika? Kāpēc Afganistāna vairāk nekā piecdesmit gadu garumā nav spējusi kļūt par stabilu valsti, neskatoties uz pasaules sabiedrības centieniem un lielvalstu tiešu iejaukšanos? Diemžēl vēsturiskās mācības nav apgūtas, un paši notikumi var kalpot kā brīdinājums tiem, kuri labprātāk neredz savās valstīs problēmas, kas saistītas ar politisko apātiju, neuzticēšanos valstij un korupciju.

    Lasīt
  • Migrācija: problēma pie durvīm

    Mūsu planēta kļūst arvien mazāka, un mēs visi kļūstam ciešāk saistīti viens ar otru. Mūs vieno klimata pārmaiņu problēmas, mūs vieno bada problēmas, mūs vieno pandēmijas problēma. Visas šīs pašas problēmas mūs arī šķir, liek meklēt kompromisus, spert soļus vienam otra virzienā. Globalizācija ir padarījusi visiem saprotamus Džona Donna vārdus “…nekad nevaicā, kam skanēs Zvans; varbūt tas skanēs Tev.” Lai gan 17. gadsimtā angļu dzejnieks ar to domāja cilvēka bezspēcību Dieva Gribas priekšā, šī poētiskā rinda tieši mūsdienās ir ieguvusi aktualitāti. Tātad nelegālā migrācija...

    Lasīt
  • Vai labklājības ministrs teica patiesību?

    Viņu sauc Gatis Eglītis. Daudzi no mums pievērsa uzmanību viņa īsajam Twitter ierakstam. Jaunieceltais ministrs aicina dažas no pašvaldību vēlēšanās uzvarējušajām partijām pārāk nepriecāties, jo Eiropas nauda visātrāk nonāks tajos novados, kur uzvarēja Saeimas koalīcijai piederošo partiju pārstāvji.

    Lasīt
  • viedoklis 28.05.21

    Ne vārda par “top” ziņām

    Ir nedēļas, kad praktiski nav jaunu ziņu. Tad ir grūti atrast lasītājus interesējošus notikumus. Šoreiz tā nav. Šoreiz ziņu ir vairāk, nekā nepieciešams. Bet es nevēlos par tām runāt. Negribu, tas arī viss. Jo no katra “gludekļa” šī ziņa iezogas ausīs. Ausis vīst, saritinās rullītī un smadzenes vārās. Es negribu un nerakstīšu par lidmašīnām, karogiem, galvaspilsētas mēriem un sporta federāciju prezidentiem.

    Lasīt
  • Vīrusa celmu kļūst vairāk, tiesībsargu uztrauc neiecietības līmenis, “eiropieši” Turcijā un par laika apstākļiem...

    Vīruss mutē. Ko tas nozīmē, ir grūti pateikt. Daži pētnieki apgalvo, ka tas turpināsies līdz 2023. gadam. Bet mediji internetā “izspiež visu sulu” no šīs bioloģiskās problēmas, pulcējot auditoriju, iegūstot “klikšķus” un lasījumus, pelnot naudu, citiem vārdiem sakot. Sākumā parādījās satraucoši ziņojumi par “kovida” “britu” versiju, tad izrādījās, ka viss nav tik biedējoši. Tiklīdz ziņa “novecoja”, parādījās ziņa par infekcijas “Dienvidāfrikas” versiju. Bet, arī šīs ziņas nepalika ilgi reitinga augšējās rindās. Tagad ziņu portāli viens no otra pārkopē «šausmu stāstus» par “Brazīlijas versiju”. “Indiešu” celms ir ceļā. Pienācis laiks organizēt totalizatoru: kurš uzminēs, kādas iespējas mūs vēl gaida šajā kalendārajā gadā? Tomēr totalizators šodien ir riskanta lieta. Parlamenta komisiju dziļumos briest priekšlikumi azartspēļu nozares ierobežošanai. Konceptuāli apstiprināja ideju aizliegt alkohola tirdzniecību organizēto azartspēļu vietās. Citi ierobežojumi ir ceļā. Vai aizliegumi ir efektīvi šajā jomā? Šis jautājums ir pretrunīgs, jo azartspēļu atkarībai ir sociālas saknes. Bet, kā rāda prakse, ir daudz vieglāk kaut ko aizliegt, nekā risināt dziļi iesakņojušās problēmas.

    Lasīt
  • KF un ASV: vēstnieki aizbrauca, problēmas palika

    Pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas politologi brīdināja par drīzām pārmaiņām Amerikas un Krievijas attiecībās. Pārmaiņas, pareizāk sakot, pasliktināšanās sākās pašā gada sākumā. Šodien situācija ir saasinājusies. Pēc slavenās intervijas, kurā Baidens piekrita žurnālistam, ka Krievijas prezidentu varētu saukt par slepkavu (tomēr filologi joprojām strīdas par to, ko patiesībā domāja Amerikas līderis, ir zināmi tulkošanas smalkumi), Krievijas vēstnieks tika izsaukts mājās uz konsultācijām...

    Lasīt
  • Un atkal par hašišu

    Nē, protams, esmu dzirdējis un lasījis, ka narkotiku tirdzniecības ceļi iet cauri Latvijai. Bet mani pārsteidz šīs sērgas mērogs. Fakts, ka liela daļa narkotisko vielu paliek šeit, nevar neuztraukt. Sarunas par augu izcelsmes narkotiku legalizēšanu, vai nekaitīgumu mani neinteresē, jo es personīgi esmu pārliecināts, ka atkarība un sabojāta veselība, ir jebkādu narkotiku lietošanas sekas neatkarīgi no to izcelsmes.

    Lasīt