Ezernieki: cilvēki, plāni, pozitīva atmosfēra

- Labdien, Andžāna kungs! Paldies, ka veltījāt laiku sarunai. Mēs ar jums turpinām sarunu, kas sākās - Svariņu pagastā. Kā klājas Ezerniekos pēc teritoriālās reformas? Kādas izmaiņas ir notikušas?

- Kā strādājām iepriekš, tā strādājam arī tagad. Ja plīst kanalizācija, tad tā ir jāremontē. Vasarā ir jāpļauj zāle, jāuztur kārtība ciemā. Krāslavas novads mums palīdzēja izbūvēt siltumtrasi, kas savieno pagasta pārvaldes ēku ar Saietu namu. Iepriekš administratīvā ēka tika apsildīta ar granulām, bet tagad ar malku. Šī ir ļoti laba iespēja ietaupīt naudu. Tagad viens katls silda divas lielas ēkas. Mēs to vēlējāmies darīt jau ilgu laiku, precīzāk, apmēram piecus gadus. Bet izdevās tikai tagad. Šogad pašu spēkiem iekārtojām bērniem rotaļu laukumu, kas ir pieprasīts arī tagad, ziemā. Bet tas ir ikdienas darbs, pagastam ierastie darbi, kas jāizpilda. Labi, ka mums ir atbildīga, zinoša, saprotoša komanda. Es nevaru neminēt arī izcilo speciālistu komandu, kas strādā Jaundomes muižā. Viņi mīl savu darbu, ir profesionāļi. Jebkurā vietā, kur strādā atbildīgi cilvēki, kuriem rūp tas, ko viņi dara, kuri cenšas strādāt pēc iespējas labāk, viss noteikti izdosies un viss notiek. Protams, vasarā mums ir vairāk problēmu. Ar to pašu zāles pļaušanu. Teritorija liela, cilvēku par maz, un šo darbu nevaram uzticēt skolēniem, kuri brīvlaikā pie mums strādā. Kopumā mums ir paveicies, ka esam saglabājuši bērnudārzu un skolu, kurā mācās bērni ne tikai no Ezernieku pagasta, bet arī no Šķaunes, Svariņiem, Bērziņiem, Andzeļiem. Kamēr šīs iestādes strādā, mūsu ciems ir dzīvs. Tagad mums ir pamatskola, bet, kad bija vidusskola, tajā mācījās vairāk nekā 150 skolēnu. Tagad, protams, mazāk. Bet skola strādā, un uz vidusskolu tagad bērnus vedam ar autobusu uz Dagdu. Protams, tas nav īpaši ērti, skolēniem no rītiem jāceļas ļoti agri, mājās viņi atbrauc diezgan vēlu. Zināšanas mūsu skola dod labas. Spriežu pēc savām meitām, viņas absolvēja mūsu vidusskolu, pēc tam devās uz Rīgu, bez problēmām iestājās valsts apmaksātās studiju vietās augstskolā. Žēl, ka mums ir ļoti maz darba vietu. Privātie uzņēmēji pārsvarā piedāvā tikai sezonas darbus. Gudras galvas aiziet, darba vietas nerodas. Jaunieši šeit nepaliek. Meklē laimi ārzemēs. Ļoti žēl. Grūtības saistītas ar to, ka mums tagad nav aptiekas, piemēram, arī pasta nodaļas vairs nav, bet Dagdā bieži redzu pie aptiekas rindu. Vai tas ir normāli? Protams, nē. Labi, ka doktorāts saglabājies.

- Cik cilvēku tagad dzīvo ciemā un pagastā?

- Vēl nesen pagastā dzīvoja 970 iedzīvotāji. Tagad nedaudz mazāk – ap 800 cilvēku. No tiem ciemā dzīvo 360 cilvēki. Mūsu pagasts ir diezgan liels. Uzņēmēju mums ir maz, viņi galvenokārt nodarbojas vai nu ar kokmateriāliem vai labību. Visiem ir modernas tehnoloģijas, kas ļauj iztikt ar nelielu darbinieku skaitu. No vienas puses, tas ir labi... Pateicoties mūsdienu mēslošanas līdzekļiem, tiek novākta laba raža, taču tas, cik šī raža ir veselīga, ir liels jautājums. Kādreiz strādāju sovhozā, tajos laikos ieguva no 18 līdz 25 centneriem no hektāra, un tas tika uzskatīts par ļoti labu rezultātu. Tagad novāc ne mazāk par 45 centneriem no hektāra.

- Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

- Plānu mums ir daudz. Tagad uz mūsu ceļiem kļūst arvien vairāk elektromobiļu. Mums ir laba vieta, kur var aprīkot staciju elektrisko transportlīdzekļu uzlādei. Es uzskatu, ka mums tāda stacija ir vajadzīga. Ciemats atrodas krustcelēs. Ceļi saplūst no Andzeļiem, Ludzas, Rēzeknes, Dagdas, Svariņiem. Vasarā ir daudz ceļotāju, kas brauc atpūsties uz Ežezeru. Tā kā elektromobiļi ienāk modē, iedomājieties: Ezerniekos ierodas cilvēks, pieslēdz auto lādētājam. Un tad noteikti aizies uz veikalu, aizies uz pludmali... Rezultātā, pateicoties šai stacijai, arī Ezernieki saņems bonusus! Ļoti ceru, ka šis plāns tiks īstenots. Patiesībā tas ir ļoti reāls, ar Krāslavas novada pašvaldības atbalstu to var iedzīvināt. Un vēl mums bija dažādi projekti: ūdensvads, kanalizācija. Mums ir lieliskas attīrīšanas iekārtas, bet mēs turpinām vest atkritumus mucās. Visi šie projekti kaut kā jāpabeidz. Tādā veidā mēs saglabāsim savu dabu, jo atrodamies Rāznas dabas parka teritorijā, saglabāsim tīru ūdeni savos ezeros, kas ir ļoti svarīgi. Ūdensvada projekts realizēts līdz pusei. Jāmaina visas vecās trases, kas ilgstoši rūsējušas. Daļēji tās ir nomainītas, daļēji palikušas vecās, kas jāmaina. Nepieciešama jumta maiņa atsevišķām mājām, kurās dzīvokļi pieder pašvaldībai. Un tam ir nepieciešami ļoti nopietni ieguldījumi. Bet naudas ir tik, cik ir. Vienmēr ir kādas steidzamas vajadzības... Nākamgad gribam pašu spēkiem uzcelt jaunu malkas šķūni pie doktorāta. Mēs cenšamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos. Vienmēr esam atvērti kādu projektu apspriešanai, gatavi uzklausīt katra pagasta iedzīvotāja priekšlikumus, jo ne vienmēr paši varam visu pamanīt, tāpēc uzmanīgi uzklausām visus, kas nāk pie mums, un, ja iespējams, kaut ko darām lietas labā.

Mana nākamā sarunu biedre ir Ezernieku pagasta sociālā darbiniece Aina Vonda.

- Cik ilgi jūs strādājat par sociālo darbinieku?

- Vairāk nekā divdesmit gadus.

- Jums ir kolosāla pieredze...

- Jā, tā ir. Tagad man ir nedaudz vairāk par divdesmit klientiem ar trūcīgo statusu, ir klienti ar maznodrošināto statusu, un ir arī no citām kategorijām. Kopējais skaits ir aptuveni trīsdesmit cilvēku. Pēc reformas visas mūsu lietas tika arhivētas un atvērtas jaunas. Tas bija nepieciešams, jo darbs jaunajā Krāslavas novadā ir saistīts ar attiecīgajiem normatīvajiem dokumentiem un rīkojumiem, kas mums ir jaunums. Daži pabalsti ir atcelti, daži nāca klāt. Valsts pabalsti palika tādi paši. Dagdas novadā bija pabalsts invalīdiem malkas iegādei, tā vairs nav. Medicīniskā pabalsta vairs nav. Bet parādījās arī jauni pabalsti: bērna piedzimšanas pabalsts, sadalīts 4 daļās. Pirmo daļu maksā bērnam piedzimstot, otro gadu vēlāk un tā tālāk līdz 4 gadiem ieskaitot. Turpinām maksāt dažus pabalstus, kas bija gan Dagdā, gan Krāslavā. Tie ir pabalsti politiski represētajiem, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, starptautisko operāciju veterāniem, kuros piedalījās nacionālo bruņoto spēku formējumi, Otrā pasaules kara dalībniekiem, Afganistānas kara dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem. Ir arī pabalsts, ko izmaksā nozīmīgas dzīves jubilejas gadā - 90, 95 un 100 gados.

- Kad sarunājos ar jūsu kolēģiem no citiem pagastiem, viņi stāstīja par galveno problēmu – klientiem, kuri diemžēl ir pieraduši saņemt pabalstus un paši neko nevēlas darīt, lai kaut kā uzlabotu savu situāciju...

- Ir tāda problēma, bet mēs pastāvīgi motivējam šādus klientus, slēdzam ar viņiem līgumus, pastāvīgi strādājam ar viņiem. Palīdzam atrisināt dažas problēmas: ar mājokli, piemēram, vai ar profesijas, jaunu prasmju apgūšanu. Tā nenotiek, ka dodam tikai pabalstus un neko neprasām pretī. Esmu pārliecināta, ka tā nenotiek nevienā pagastā. Mēs pastāvīgi mudinām cilvēku meklēt darbu. Cita lieta, ka darbu ir pārāk maz. Lai gan, godīgi sakot, Ezernieku pagastā ir vairāk darba vietu nekā citos mūsu novada pagastos.

- Vai pēc reformas jūsu darbā ir notikušas kādas izmaiņas?

- Notika, protams. Kad strādājām Dagdas novadā, līdz centram bija 14 kilometri. Tagad Krāslava ir 50 kilometru attālumā. Bet mēs esam pārvarējuši šīs neērtības, mums ir iespēja atrisināt gandrīz visus jautājumus Dagdā. Bet patiesībā darbā maz kas ir mainījies. Kā var pateikt, kur bija labāk, kur sliktāk? Strādājam kā līdz šim, pildām likumā noteiktās saistības. Protams, sākumā bija grūtības, jo visas izmaiņas apgrūtina. Taču drīz viss nogludinājās un tika sakārtots. Neskaidrību gadījumā vienmēr varu konsultēties ar vadību. Turpinām strādāt.

Atvadījies no sociālā darbinieka devos uz Saietu namu, kas atrodas blakus pagasta pārvaldei. "Nams" izskatās eleganti un moderni. Tas tika uzbūvēts vecā kluba vietā. Mana sarunu biedre -  Ezernieku Saietu nama pasākumu organizatore Marika Vaičule.

- Zinu, ka dzīvojat Rēzeknē. Kāpēc par savu darba vietu izvēlējāties Ezerniekus?

- Te, iespējams, jāsaka “Paldies” “covid”, kas visu salika pa plauktiņiem un ļāva saprast, ko īsti vēlos darīt. Iespēja radās, kad šī vieta atbrīvojās. Turklāt es gribēju atrast darbu, kas man dotu zināmu brīvību, es negribēju visu laiku strādāt birojā. Darbs no mājām arī man nederēja, gribēju nodalīt māju no darba. Citiem vārdiem sakot, es gribēju vairāk brīvības un vairāk iespēju radošumam. Turklāt es jau strādāju Dagdā par tautas deju kolektīva vadītāju, un tas ir vienā virzienā, pa ceļu. Un, ja ņemam vērā, ka līdz septītajai klasei mācījos Ezernieku vidusskolā...

- Ak, tātad jūs esat vietējais cilvēks?

- Tieši tā, es esmu dzimusi Šķaunē, un tad mani vecāki pārcēlās uz Rēzekni. Ezernieku baznīcā tika kristīti mani dēli. Tā nu jau gandrīz gadu ar baudu šeit strādāju.

- Pastāstiet, kā pagāja šis gads?

- Interesanti! Sākumā bija visi šie ierobežojumi, mans uzdevums bija darīt visu iespējamo, lai cilvēkiem nezustu interese par radošumu, pašizpausmi, pasākumiem. Tagad, šķiet, viss ir atgriezies iepriekšējā kārtībā, varam atkal pulcēties, varam strādāt normālā režīmā, mums atkal ir pasākumi un izrādes. No otras puses, mēs visu sākam no jauna. Tāpēc ir interesanti.

- Kādi kolektīvi darbojas Saietu namā?

- Bērnu popgrupa "Nebēdņi", folkloras kopa "Akmiņeica", vokālā grupa "Tautību studija", dramatiskais kolektīvs, deju kolektīvs "Bukmuiža". Tā ka viss notiek, viss darbojas. Mēs ne tikai šeit rīkojam koncertus, bet arī aktīvi apmeklējam pasākumus kaimiņu pagastos.

- Es pareizi saprotu, ka cilvēki šeit ir ļoti aktīvi?

- Aktīvi, bet varētu būt vēl aktīvāki. Galvenais nepazaudēt šo “dzirksti” un nākt radīt! Labi, ka izdevās nepazaudēt šo vēlmi, taču jāturpina aktīvi iesaistīt cilvēkus.

- Ko paspējāt paveikt šajā gadā, es domāju pasākumus?

- Mans pirmais pasākums bija Mātes dienai veltīts koncerts. Tās bija manas "ugunskristības". Uztraukuma bija gana: trīcošs mikrofons rokās, pirmā uzstāšanās publikas priekšā. Bet viss izdevās, viss gāja labi. Tālāk bija vienkāršāk: Jāņu diena, baltkrievu kultūras festivāls "Fest", Ludviga diena, koncerts 18. novembrī, dramatiskā kolektīva izrāde. Patīkami, kad cilvēki pēc pasākuma pienāk un saka "paldies"! Vairāk arī nevajag, skatītāju pateicība ir mūsu darba augstākā atzinība. Mūsu Saietu nams ir jauns un moderns. Šogad apritēja desmit gadu jubileja.

- Ko plānojat Ziemassvētkos?

- 25. decembrī ir atpūtas vakars ar groziņiem, 26. decembrī rīta pasākums pirmsskolas vecuma bērniem, bet 30. decembrī mums paredzēta diskotēka. Pasākumi plānoti arī janvāra pirmajā pusē. Viss atkarīgs no tā, cik aktīvi būs mūsu iedzīvotāji Ziemassvētku laikā. Iespējams, būs masku balle.

- Viss izklausās ļoti pozitīvi un iedvesmojoši. Vai iztiekat bez problēmām?

- Mūsu galvenā problēma ir iedzīvotāju interese par mūsu piedāvātajiem pasākumiem un radošās realizācijas iespējām. Arī tagad nevaru sūdzēties par zemu aktivitāti, bet tā var būt lielāka!

- Šobrīd Ezerniekos dzīvo ap 360 cilvēku. Cik no viņiem ir jūsu skatītāji un kolektīvu dalībnieki?

- Vasarā tie ir ap simts cilvēku, dažreiz vairāk, dažreiz mazāk. Ziemā ir mazāk, bet arī nav maz, parasti ne mazāk kā 80 cilvēki. Cilvēki ar nepacietību gaida koncertus, viņiem patīk arī balles. Tiesa, ne vienmēr varam nodrošināt dzīvo mūziku, šis prieks ir pārāk dārgs.

-Veiksmi visos jūsu centienos!

Pēdējā tikšanās bija sarunāta Vides izglītības centrā "Jaundomes muiža". Tur mani gaidīja centra vadītāja Līga Vaivode.

- Sveicināta, Līga! Paldies, ka atradāt laiku, lai satiktos. Pastāstiet mums par savu centru.

- Labdien! Es priecājos sveikt jūs Jaundomē. Es domāju, ka jūs redzējāt muižas galveno ēku, kad piebraucāt, bet tagad mēs esam bijušā staļļa telpās, mūsu centra galvenajā ēkā. Sākām strādāt Dagdas novadā, 2010. gadā radās ideja, tika realizēts projekts, lai izveidotu jaunu tūrisma objektu. 2012. gadā tika atjaunotas veco staļļu telpas, atklāts Vides izglītības centrs. Tātad šogad mēs svinam savu pirmo jubileju – desmitgadi. Centra galvenais mērķis ir uzņemt tūristus, kuriem interesē gan kultūras mantojums, gan daba. Pandēmijas ierobežojumu laikā nesēdējām rokas klēpī salikuši, centāmies kaut ko darīt, veidojām izstādi, tagad mūsu galvenā tēma ir Ežezers. Ir arī dabas taka, kas savieno šo vietu ar ezeru. Tūristi taku ir novērtējuši un ik gadu ar elektroniskā skaitītāja palīdzību šajā takā fiksējam vairākus tūkstošus apmeklētāju. Pie mums brauc tūristi, kas ir ļoti jauki. Pavasarī un rudenī tās galvenokārt ir skolēnu grupas, vasarā tūristu grupas no Latvijas, ir arī ārzemju grupas. Sezonas laikā bieži viesi ir arī ģimenes ar bērniem. Gan pieaugušie, gan bērni un jaunieši vienmēr atradīs kaut ko interesantu sev. Rīkojam dažādas degustācijas, varam uz ugunskura vārīt zupu, piedāvājam daudzus citus vietējos gardumus. Mūsu telpas var izmantot arī svētku banketiem. Šeit notiek arī semināri un konferences. Tūristi vienmēr uzdod jautājumu: kāpēc staļļi tika atjaunoti, bet muižas māja nē. Viss ir ļoti vienkārši. Muižas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tās atjaunošana ir ļoti dārga. Staļļos bija vieglāk. Taču nezaudējam cerību, ka nākotnē varēsim atjaunot muižas galveno ēku. Īpaši ņemot vērā, ka tagad esam daļa no lielā Krāslavas novada. Ir pagājis pusotrs gads, kopš notika kārtējā reforma. Mēs jau esam pieraduši pie jaunā lietu stāvokļa. Strādājam tāpat kā līdz šim. Taču tagad mums ir cerība uz lielāku projektu realizāciju.

- Kā attīstās jūsu sadarbība ar Krāslavas novada tūrisma informācijas centru?

- Mēs sadarbojamies. Krāslavas centrs veido maršrutus, izdod bukletus, kuros parādās arī mūsu Centrs. Tā Krāslavā mūs ļoti aktīvi reklamē.

- Kopš reformas ir pagājis pusotrs gads. Vai jūtat atbalstu no jaunā novada centra?

- Es teikšu tā: kas iet un prasa, tas saņem. Tas, kurš rīkojas, ir tas, kurš kaut ko sasniedz. Ja tu sēdēsi rokas klēpī salicis, neviens tev nenāks un neko nedos. Neviens neuzbāzīsies ar atbalstu. Mums ir jāiet viens otram pretī. Un šis process notiek.

- Vai, jūsuprāt, šī administratīvi teritoriālā reforma bija nepieciešama?

- Man ir grūti par to spriest. Reforma tika iecerēta kā viena no iespējām ietaupīt. Bet, godīgi sakot, šajā īsajā periodā mēs īsti nejutām nekādas izmaiņas. Baidījāmies, ka tagad ar visu dokumentāciju būs jābrauc uz Krāslavu, bet visus jautājumus vienalga risinām Dagdā, tāpēc mūsu satraukums bija nepamatots. Protams, mēs ļoti ceram, ka mūsu darbība netiks nekādā veidā ierobežota un turpināsim strādāt tā, kā visu šo laiku esam strādājuši.

- Paldies un lai visas jūsu ieceres piepildās!

Noslēgusies pēdējā tikšanās Ezernieku pagastā, un projekts, kura ietvaros pusgadu rakstījām par dzīvi Dagdas un Aglonas novada pagastos, kas teritoriālās reformas rezultātā kļuva par daļu no lielā Krāslavas novada, arī beidzas. Laiks izdarīt secinājumus, apkopot. Es nesalīdzināšu situāciju dažādos pagastos. Sacītajam gribu piebilst tikai vienu: Ezernieku pagasta piemērs runā daudz. Laime tiek kaldināta tur, kur cilvēki izmanto iespējas, kur viņi mainās un spēj stāties pretī jauniem izaicinājumiem, ko saucam par krīzēm, recesiju, grūtībām. Satikos ar optimismu un pārliecību, ka aktīvi un darbīgi cilvēki spēs pārvarēt jebkādus šķēršļus ceļā uz laimi un labklājību.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Autora foto

Ziemassvētku dekors Ezernieku ciema centrā

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022 

Par projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” rakstu saturu atbild to autori.