25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

Suokums

Ūtruo daļa

Ar jiedzīni komuļs latvīšu tautys dzīsmēs bīži teik izsaceits laika ritiejums. Laiks funkcionej, kod komuli tyn cīt voi vaļā. Meita dzīsmis tyn komulī, kas ir uzkruošonys cyklys. Piec tam juos kaidu laiku globojās, kuoleidz ženejūtīs meita jam komuli leidza, izdzīd salaseituos dzīsmis, i laiks otkon rit.

1986. godā mani dzeivis ceļš atvede iz Ondrupinis pogostu – suokumā Rimšānim, tod Astašovu.

Ap 18. godu symta suokom pūļu šļahtičs natuoli nu Dagdys, Dzagūzeitis upis krostūs, izcēle muižu, kuru nūsauce par Dzagūzis muižu. Piec juo nuovis muiža puorguoja šļahtiča dāla Astaša eipašumā, leidz ar tū mainejuos ari sādžys nūsaukums, kura nu Dzagūzis puortopa par Astaszewu (pūliski). Tys palyka namaineigs leidz laikam, kod sādžys nūsaukumu latvyskuoja i puorveiduoja par Astašovu. Astaša dzeivis laikā muiža tyka saukta par Astaša muižu, vystik vāluok ari muižai tyka pīlāguots sādžys nūsaukums i iz prīšku jei tyka saukta par Astašovys muižu.

Ap 1919. godu iz Astašovys muižu puorsacēle juos jaunais saiminīks – vuocīts Fītinghofs. Astašovys muiža barona Fītinghofa saiminīkuošonys laikā sasnēdze sovu leluokū uzplaukumu. Juo vadeibā tyka atjaunuotys vacuos muižys ākys, daudzys tyka caltys nu jauna, tymā skaitā muižys parka teritorejā 1921. godā tyka izcalta vasarnīku sāta – deļtuo, ka kotru vosoru muižā beja lels vasarnīku pīplyudums. Baronam tys beja izdeveigi – ar vasarnīku samoksuotū naudu jis varēja apmoksuot vysus vaļsts izlyktūs nūdūkļus. 1939. godā barons Fītinghofs beja spīsts dūtīs atpakaļ iz Vuoceju. Bikovys pamatškola beja slyktā stuovūklī, partū 1940. godā jei tyka puorcalta iz Astašovys muižys dzeivojamū āku i puorsaukta par Dzagūzis pamatškolu, bet školuotuoji dzeivuoja muižys vasarnīku sātā. Nu 1949. goda vasarnīku sātys telpys izmontuoja kolhozs. Kaidu laiku tī beja ari Astašovys posts. 1959. godā piec Astašovys jaunīšu iniciativys iz vacūs vasarnīku sātys pamatu tyka izcalts kulturys noms.

Kai atguodynuojums par pūļu šļahtiča vaļdeišonys laikim Astašovys muižā, natuoli nu ceļa Dagda-Aglyuna, stuov kolns – Gajoks. Muižinīks beja lels dobys cīneituojs i deļtuo, lai syltūs vosorys vokorūs varātu lobuok redzēt skaistū Dzagūzis azaru (tyka nūsusynuots kolhoza laikā 1958. godā), jis lyka zemnīkim nu apleicīnis teirumu i mežu nest zemi iz kunga nūruodeitū vītu. Tai kai muižā asūšūs maisu i skaliņu pītryuka, zemi nese prīškautūs, kraklūs i zuobokūs. Soka, ka nese i capurēs, deļtuo par kolnu soka “ar capurem sanasts”. Zemnīki kolnu suoce nest dīnys vydā, deļtuo, ka puorejā laikā beja juoapdora kasdīnys dorbi muižā. Zemnīki kolnu “sanese” leidz reita dzīsnai. Muižinīks asūt atļuovs vosorys saulgrīžūs kolna golā dadzynuot guni, a pats nikod kūpā svātkus nasvieteja.

Gajoks (lobyjā pusī) ar bārzu birzi. Tradiceja dadzynuot guni saulgrīžus iz Gajoka, a vāluok bārzu birzī vītejūs muzykantu pavadeibā ari izdoncuot goda eisuokū nakti sasaglobuoja leidz 1985. godam.

Sovā laikā i maņ dasaguoja kaidu laiku vadeit Astašovys kulturys nomu. Tys deve vareibu lobuok īpazeit vītejūs cylvākus, atkluot jaunus talantus. Kaidu reizi, puorcylojūt papeirus, viereiba kryta iz Muokūņkolna pusē salaseitūs dzīšmu i tradiceju būrtneicu. Dūma par folklorys kūpys dybynuošonu sēdēja dziļai vydā i nalyka mīra. Pīsadaleit pošdarbeibā iz klubu guoja puorsvorā bārni i jaunīši, bet jūs vacuoki i vacvacuoki lobpruot apmeklēja klubā organizātūs pasuocīņus.

Muns ceļš kai atrytynuots komuļs vede nu vīnys sātys leidz ūtrai, lai uzrunuotu teiši videjuos paaudzis cylvākus i atrostu taidus, kuri grib dorbuotīs folklorys kūpā. I gols golā tūs vydā, kas šaubejuos i varbyut ari drusku beiduos, aicynuojumam atsasauce pīcys sīvītis: Antoņina Munda, Jelena Kalpiša, Lidija Beitāne, Žeņa Lukaseviča i Aina Romanovska. Aizajāmušys tautyskuos snuotinis i apvylkušys boltys kopkys, mes sešatā Astašovys kulturys nomā pyrmū reizi stuojomēs skateituoju prīškā.

Astašovā vysod ir dzeivuojuši aktivi cylvāki, kas ir na tik lobi saiminīki sovā zemē, bet ari stuov i kreit par īprīškejūs paaudžu senejūs īrodumu i dzeivis parāda saglobuošonu, deļtuo 1996. godā viesturiskuo Astašovys muižys vasarnīku sāta topa par sātysvītu folklorys kūpai “Olūteņi”.

Fītinghofa muižys parks ar kulturys nomu, kur folklorys kūpa “Olūteņi” 1996. goda Zīmyssvatkūs pīduovuoja skateituojim sovu pyrmū programmu. Astašova, 1997. gods Leldīņu pasuocīņī Astašovys kulturys nomā. Nu kairuos: A.Munda, J.Kalpiša, L.Beitāne, Ž.Lukaseviča, A.Romanovska, vadeituoja I.Viļuma. 1997. goda 30. marts

Nuokamuo beja ideja, ka mums ir vajadzeigs sovs eipašs tautystārps, ar kura paleidzeibu varātu uzskotami paust etniskū pīdareibu aba pīdareibu nūteiktam sovys pusis kulturys montuojumam. Deļkuo tod tautystārps ir tik svareigs? Myusu dīnuos vysaiduos nūtikšonuos, kas tīšā veidā ci pastarpynuotai saistomys ar tautys kulturys montuojumu, ir pīrosts redzēt ļauds, kas gierbušīs tautystārpūs. Myusu dīnuos pīrostī tautystārpu komplekti ir pietnīku veiduotys tārpu rekonstrukcejis. Tūs izveidis pamatā ir lels i ryupeigs izpietis dorbs. Taids izpietis dorbs nu beja juoveic ari maņ, lai saprostu, kaids ir Astašovai tyvuokais rekonstruātais tautystārps. Puorsaceļūt iz dzeivi Astašovā, leidza pagiutuo dzymtuos pusis daļa nūspielēja svareigu lūmu, deļtuo roduos dūma, ka snuotinēs varātu byut izmontuots Rāznys pusis roksts. Izaruodeja, ka Ondrupinis pogostā ir cīši daudz azaru, kur Rāznys snuotiņu zylgonums byus pošā laikā.

Roksta izvēle vēļ nav vyss, leluokais dorbs ir prīškā – atrast nu kuo aust i kur. Tyka nūlamts saimisteibā īsaguoduot vuškys. Vušku īguode lyka īsavuiceit jaunus dorbus – vušku cierpšonu, vylnys mozguošonu i kaļtiešonu. Tik piec tuo vylna tyka samaineita pret dzeju, kuru nūguodojūt da audieju iz Bolvim, suocēs jaunūs snuotiņu gaideišonys laiks.

Pa tū laiku pavysam jaunam kolektivam, kuram nabeja vēļ goda, tyka pīduovuots saraksteit scenareju videofilmai, kurā pīsadaleitu pošys dzīduotuojis. Tys beja jauns izaicynuojums. Iz tū laiku jau beja īdzīduots dīzgon daudz dzīšmu. Puorcylojūt dzīsmis, roduos dūma, ka juos stuosta par vysu cylvāka dzeivi – nu šyupeļa leidz kopam, tys ari tyka par pamatu videofilmai. Skaistais muižys eipašums, īvys zīdūs sleikstūšī Dzagūzis upis krosti, boltūs bārzu bierzs pi Gajoka, vītejuos dzīsmis kai senejūs laiku atbolss i astašovīšu seikstums caurvej videofilmu “Dzīsme cylvāka dzeivis garumā”.

Videofilmys “Dzīsme cylvāka dzeivis garumā” nūjimšonā. 1997. goda 2. augustsPi 1830. godā pastateituos Astašovys muižys kliets, kura bez jebkaidim uzlabuojumim sasaglobuojuse leidz myusu dīnom.Pavodūt leigovu nu dzymtuos sātys, saguojušī rody, sābri i draugi dzīd savdabeigys “raudynuošonys dzīsmis”, kuru uzdevums ir likt leigovai rauduot, lai osorys palīkt tāva sātā, a tautuos ir prīceiga dzeive.Folklorys kūpys “Olūteņi” dzīduotuojis videofilmys “Dzīsme cylvāka dzeivis garumā” nūjimšonā. 1997 .goda 2. augustsSkaistais Franciskas Savickas (piec tauteibys puolīte) puču dorzs, pīskandynuots ar folklorys kūpys dzīduotajom dzīsmem pasaruoda videofilmā, kai aplīcynuojums vītejūs cylvāku čaklumam i mīlesteibai pret dobu.“Vaca veču ustabeņa, guozēs jau iz suona…” Izskaņ pādejuo videofilmai sagataveituo dzīsme, daruodūt tū, ka vysi cylvāka dzeivis breiži nu šyupeļa leidz kopam tyka pavadeiti ar dzīsmi cylvāka dzeivis garumā. 1997. goda 2. augusts

Nacarātī panuokumi jau pyrmajā pastuoviešonys godā mudynoj vierīneigai svieteit vīna goda jubileju. Vyss vēļ prīškā – jaunys īceris, jaunys dzīsmis, jauni dalinīki i nagaideiti paviersīni…

Folklorys kūpys “Olūteņi” vīna goda svieteišona Astašovys kulturys nomā. 1997. goda 22. novembrisFolklorys kūpys “Olūteņi” vīna goda svieteišona Astašovys kulturys nomā. 1997. goda 22. novembris

Mes dzeivojam dažaiduos vītuos, mieginuojumūs i uzastuošonys reizēs kai mozi olūteni satakam kūpā, lai veiduotu vīnu straumi. Kai zynoms, vysteiruokais iudiņs ir olūtā, deļtuo, ka jis iztak nu zemes dzeiļu. Tai i folklora ir myusu tautys dvēsele, kura ir dzydra kai olūta iudiņs, atspīgeļoj na viņ tautys prīcys, bet ari gryutus breižus. Izrītūt nu tuo, i roduos kūpys nūsaukums – “Olūteņi”.

Inta Viļuma

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors.