“Ļaujiet bērniem nākt pie manis” (Mk 10, 13-14)

Pavisam nepiespiestā vidē, ar spēlēm, bērnu darbošanās var kļūt par lūgšanu. Tādā veidā, spēlējoties, bez garlaicības bērns var noklausīties sprediķi, Dieva vārdu. Aplūkojot esošos aksesuārus, iemācoties 10 Dieva baušļus. Līdz ar to, soli pa solītim bērns tuvojas apzināti savai pirmajai grēksūdzei un pirmajam Svētajam Sakramentam. Par tādu uzņēmību, iniciatīvu var priecāties Dagdas draudzes bērni un viņu vecāki un jāsaka viskarstākie pateicības vārdi Dagdas draudze prāvestam Pāvilam Odiņam. Ļoti gribas cerēt un ticēt, ka šāda vienreizēja iespēja, tādos apstākļos aicinās un vilinās bērnus un, protams, viņu vecākus bieži uzklausīt Dieva vārdu, apmeklēt baznīcu, būt tuvāk Dievam. Palasot Svētos rakstus, mēs atrodam Jēzus aicinājumu: “Ļaujiet bērniem nākt pie manis. Neaizturiet viņus, jo tādiem pieder Dieva valstība” (Mk 10, 13-14). It sevišķi tagad, Adventes laikā tas pamudina uz pārdomām. Kādā vidē aug mūsu bērni? Kur viņiem smelties mīlestību, sapratni un izpratni par dzīvi, siltas un iejūtīgas attiecības pret saviem tuvākajiem cilvēkiem un cilvēkiem vispār. Šis pandēmijas laiks ir nolicis un piespiedis bērnus pie datoriem, telefoniem. Bet tur pavīd dažāda informācija - zvērīgas attiecības starp cilvēkiem, noziedzība, naids, vardarbība. Kur smelties labestību, grēka izjūtu un izpratni, atbildības sajūtu pret sevi, saviem tuvākajiem un līdzcilvēkiem? Mēs nedrīkstam aizmirst, ka bērnība ir tikai vienreiz dzīvē un tas ir pavisam, pavisam īss laika sprīdis cilvēka dzīvē! Un ko tad? Kādu cilvēku, kādu māti vai tēvu mēs sagaidīsim izaugot? Nu jau divu gadu garumā ir izsists pamats zem kājām mūsu bērniem. Kā to atgūt, ja nedrīkst nākt uz baznīcu un noklausīties, un pašiem nodziedāt pie Jēzus bērniņa Bētlemes (silītes): “Jūs, bērniņi nāciet ar priecīgu prātu…” Kur tas prieks - pie datora, četrās sienās, ja nav ne Ziemsvētku eglītes, ne Salaveča, ne sirdi aizkustinošo Ziemsvētku dziesmu? Augsti godātie varas kungi, varbūt kaut kas ir palaists garām arī no jūsu puses? Varbūt tomēr nedrīkst noliegt tuvoties Dievam? Varbūt pret visām sērgām un nelaimēm Visaugstākais ir mūsu glābējs un stiprums? Kā liecina Svētu raksti, ka pat mats nenokrīt no galvas bez Dieva ziņas!

Es tomēr ļoti gribētu cerēt, ka šis jaukais bērnu stūrītis Dagdas Romas katoļu baznīcā kaut kādā veidā pulcēs un vienos lūgšanā pašus jaunākos draudzes locekļus! Tāda unikāla vide nevar būt tukša, bez apmeklētājiem! Bērni, nāciet kaut uz īsu brīdi, lai smeltos Dieva mīlestību, sirds mieru, pazemību un labestību. Lai Dieva miers ir ar mums, šajā klusajā Adventes laikā un priecīga Kristus bērniņa atnākšana!

Janīna UNGURE