Katrs Krāslavas novada pagasts ir unikāls. Šoreiz viesojos Šķeltovas pagastā.
Škeltovas pagasts tika izveidots salīdzinoši nesen, 1950. gadā. Pirms tam viena tā teritorijas daļa atradās Izvaltas pagastā, otra – Aulejas pagastā. Pagastā bija 43 ciemi. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados iedzīvotāju skaits bija aptuveni 1600 cilvēku, šobrīd šeit ir deklarēti tikai 500 cilvēku, bet faktiski dzīvo vēl mazāk. Šeit vērojama reliģisko konfesiju daudzveidība. Šķeltovas pagastā atrodas Peipiņu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca, pareizticīgo Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca un Slostovkas vecticībnieku lūgšanu nams. Turklāt ikviens, kurš ir apmeklējis šīs vietas, nevar palikt vienaldzīgs pret tādu dabas skaistumu. Čertoka ezers vien ir ko vērts. Neparastā ūdenskrātuve ir zināma tālu aiz Krāslavas novada robežām, daudzi joprojām neizpratnē, kāpēc tas ir tik regulāras, apaļas formas, citus vajā jautājums, kāpēc ūdens ir tik neparastā krāsā, un vēl citi prāto, vai tajā ir zivis un kāpēc ezers neaizaug.
Ierodoties pagasta centrā Šķeltovā, devos uz pagasta pārvaldes ēku. Jau uz sliekšņa svētku sajūtu radīja Ziemassvētku rotājumi, bet iekšā, neskatoties uz svētku tuvošanos, valdīja darba gaisotne.
Mana pirmā sarunu biedre Elza Japiņa strādā savā piemājas saimniecībā “Liepnieki”.
- Elza, prieks iepazīties. Pastāstiet, kā jūs, darbojoties savā saimniecībā, varat raksturot izmaiņas pēc administratīvi teritoriālās reformas?
- Salīdzinoši maz laika pagājis, lai izdarītu secinājumus par to, kādas izmaiņas notika pēc tam, kad Šķeltovas pagasts no Aglonas novada kļuva par Krāslavas novada daļu. Es nedzīvoju ciematā, tāpēc tas mani nekādi neietekmēja. Vienīgās izmaiņas ir nodokļu maksāšana uz citiem kontiem, tas arī viss.
- Kā jūs domājat, vai šī reforma bija nepieciešama?
- Nezinu, bet mūsu pagasts atgriezās kādreizējā Krāslavas rajona robežās. Man personīgi ir lielas cerības, ka Krāslavas novads uzlabos mūsu pagasta infrastruktūru. Ja būs labi ceļi, tad dzīve turpināsies un attīstīsies. Labi ceļi ir ļoti svarīgi cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri uz darbu var braukt ar savu automašīnu. Galu galā ir svarīgi, lai jūs varētu nokļūt darbā un mājās, nesabeidzot savu automašīnu. Vairākus gadus braucu strādāt uz Krāslavu, uz Izvaltu, tāpēc zinu, par ko runāju. Diemžēl ar sabiedrisko transportu nav iespējams aizbraukt uz darbu un atgriezties mājās pēc darba dienas. Pēdējais autobuss Šķeltovā ierodas pēcpusdienā, sestdien autobuss nekursē vispār.
- Kā piesaistīt pilsētniekus? Kādas ir Šķeltovas pagasta priekšrocības?
- Novērtēju iespēju pilnu krūti elpot šo vietu tīro gaisu. Mūsu ģimenē izauga trīs bērni. Un labāku vietu par laukiem ir grūti iedomāties. Mana mātes sirds vienmēr bija mierīga, jo tuvumā nebija lielceļu, pilsētas trokšņa un kņadas.
Tagad ir pārsteidzošs laiks – Covid daudziem ir iemācījis strādāt attālināti. Tas ir liels pluss. Noteikti būs tādi, kas vēlēsies izmantot šo iespēju. Jāpiebilst, ka Latgalē nekustamā īpašuma izmaksas ir ievērojami zemākas nekā galvaspilsētā un citos reģionos.
Un, protams, daba. Mūsu pagasts ir bagāts ar ūdens resursiem, tāpēc dabas mīļotājiem tas noteikti patiks. Un ainavas šeit ir pasakainas.
- Kāpēc izvēlējāties strādāt savā piemājas saimniecībā?
- Viss ir ļoti vienkārši. Darbs ar dzīvniekiem mani nomierina. Mums ir neliela saimniecība – ap 30 galvām. Katram ģimenes loceklim ir noteikti pienākumi, un mēs strādājam labi saliedētā komandā. Nododam pienu, ko pieņem par konkurētspējīgām cenām.
Atsevišķi es vēlos atzīmēt mūsu konsultantu lauksaimniecības jautājumos Silviju Podskočaju. Viņa ir īsts profesionālis un glābiņš daudziem zemniekiem. Vienmēr gatava palīdzēt aizpildīt dokumentus un sniegt lietderīgus padomus. Gribu atzīmēt, ka mūsu pagasta darbinieki ir ļoti atsaucīgi un vienmēr gatavi uzklausīt un palīdzēt.
No ekonomiskā viedokļa stabilitātes nav, it īpaši tagad, kad Ukrainas teritorijā notiek karadarbība. Viss kļūst dārgāks - degviela, lopbarība, zāles dzīvniekiem un daudz kas cits. Es pat negribu domāt, ka mašīna, kas pieņem pienu, var neatbraukt, jo beigusies gāze... Bet tas ir iespējams.
Mēs protam ne tikai strādāt, bet arī atpūsties. Vīrs var atskaņot jebkuru dziesmu pēc dzirdes. Man arī ir savs vaļasprieks – radu skaistumu ap māju, veidoju dažādas puķu dobes, stādu ziedus. Ir ko darīt, tikai jāgrib!
Mana nākamā sarunu biedre – Silvija Podskočaja – pagasta saimniecības pārzine un individuālajā darbībā - lauksaimniecības speciāliste.
- Silvija, vai kopš administratīvi teritoriālās reformas jūsu darbā kaut kas ir mainījies?
- Dramatiskas izmaiņas nebija. Ir notikusi sava veida optimizācija. Nostrādājot vairāk nekā 15 gadus par lauksaimniecības konsultantu pagājušajā gadā pēc reformas, kļuvu par saimniecības pārzini, jo jaunajā novadā lauksaimniecības konsultanta amats nav paredzēts. Veicot tiešos saimnieciskās darbības pienākumus, sniedzu lauksaimniecības speciālista pakalpojumus. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad ir jāiesniedz dokumenti elektroniskajā vidē par lauku maksājumiem vai jāreģistrē liellopi un tā tālāk.
Kā konsultants vēlos pateikties atbildīgajiem zemniekiem, kuri cītīgi strādā savā zemītē un cīnās ar dažādām invazīvām nezālēm, piemēram, Sosnovska latvāņiem. Tās ir arī nelielas zemnieku saimniecības, tādi zemnieki kā Jānis Kluss, Raimonds Šaiters, Jānis Kalniņš, Arvīds Japiņš, Ilze Apine un citi, kā arī lielākas zemnieku saimniecības, kas rada darba vietas – “Ezermala”, “Ziemeļi K”, “Žagatas”.
Covid ir ieviesis izmaiņas. Sākām attālināti mācīties, lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus lauksaimniekiem. Tas palīdz ietaupīt laiku un iegūt zināšanas, netērējot laiku pārbraucieniem.
Ar nepacietību gaidām nākamo gadu, jo 2023. gadā Lauku atbalsta dienestā sākas jauns periods, un attiecīgi būs jauni noteikumi. Ceram uz labāko.
Pagasta pārvaldes ēkas otrajā stāvā atrodas bibliotēka, kur mani jau gaidīja bibliotēkas vadītāja Ļena Afanasjeva.
- Ļena, cik ilgi jūs jau strādājat bibliotēkā?
- Esmu bibliotekāre vairāk nekā 20 gadus. Šajā laikā daudz kas ir mainījies. Bibliotēkas sniegto pakalpojumu klāsts ir ievērojami palielinājies. Un mēs, bibliotekāri, ejam līdzi laikam, apgūstam modernās tehnoloģijas, lai klientiem sniegtu kvalitatīvākus pakalpojumus.
Viens no jaunākajiem Šķeltovas bibliotēkas jauninājumiem ir emuāra izveide, kurā ir aktuāla informācija par jauniem piedāvājumiem, meistarklasēm un daudz ko citu. Digitalizācijas projekta ietvaros tika aizvadītas apmācības, apgūts daudz jauna un interesanta. Turklāt bibliotēkai ir sava Facebook lapa.
- Ko jūs piedāvājat lasītājiem?
- Krājumā ir aptuveni 3500 eksemplāru dažādas literatūras – tās ir grāmatas, žurnāli, avīzes u.c. Ja mēs runājam par vēlmēm, ir grūti izcelt vienu lietu. Lasa gan avīzes, gan grāmatas. Bibliotēkas apmeklētāju vidū ir tādi, kas "ķer" jaunumus. Šādus lasītājus iepriecinām ar jaunu literatūru. Lasītāju skaits ir 90 cilvēki, no kuriem lielākā daļa lasa krievu valodā. Bibliotēka saviem apmeklētājiem piedāvā izstādes, dažādus tematiskus pasākumus, nodarbības radošajās darbnīcās, aktivitātes bērniem brīvajā laikā.
- Vai pēc pievienošanās Krāslavas novadam kaut kas ir mainījies?
- Būtisku izmaiņu nebija. Kā saka, viss iet savu ceļu.
Par kultūras dzīvi Šķeltovas pagastā pastāstīja Tautas nama vadītāja Astrīda Leikuma.
- Cik ilgi jūs šeit strādājat un kā mainījusies dzīve kopš pievienošanās Krāslavas novadam?
- Pirms 11 gadiem, atgriezusies no ārzemēm, nolēmu izmēģināt sevi Tautas nama vadītājas amatā. Sākumā bija bail, bet, tā kā dziedāju un dejoju dažādos kolektīvos, kultūra man bija tuva, tas mani iedvesmoja izmēģināt sevi šajā profesijā.
Tagad mums ir trīs kolektīvi - vokālais "Kombinācija" (vadītājs Didzis Vanags), deju grupa "Draiskuļi" (vadītāja Astrīda Leikuma) un apmēram pirms gada sāka pulcēties amatierteātra grupa. Rudenī ar saviem skečiem devāmies uz teātru salidojumu Viļānos.
Pēc reformas bija īss pārejas periods, kad kādu laiku nevarējām pilnvērtīgi strādāt Krāslavas novada sastāvā, jo lietas vēl nebija nodotas, savu ieguldījumu deva arī covids. Aktīvāk pasākumus sākām rīkot šogad pēc Lieldienām.
Esot Aglonas novadā, pastāvīgi notika kopīgi pasākumi ar novada kolektīvu piedalīšanos, bet pēc pievienošanās Krāslavas novadam tikai vienu reizi piedalījāmies Gurķu svētkos Krāslavā. Koordinācija klibo, un nav nekāda atbalsta. Bet mēs turpinām strādāt neatkarīgi no tā.
- Kā jūs paziņojat par gaidāmajiem pasākumiem?
- Pārsvarā ar plakātu palīdzību, kurus izvietojam informācijas dēļos, dalāmies internetā sociālajos tīklos Facebook un arī sūtam personīgi tiem, kam ir Whatsapp.
- Kā jūs vērtējat iedzīvotāju aktivitāti?
- Viennozīmīgi pateikt nevar, viss atkarīgs no pasākuma. Piemēram, septembra vakars ar groziņiem bija ļoti pieprasīts un dažiem pat nācās atteikt. Bet Latvijas dzimšanas dienai veltītajos svētkos cilvēku bija daudzkārt mazāk. Pēc Covid bija grūti sapulcēt cilvēkus uz pasākumiem, tagad tas ir nedaudz vieglāk.
Manuprāt, apmeklētība būtu labāka, ja līdz Šķeltovai būtu asfaltēts ceļš. Bet tas ir nepiepildīts sapnis jau vairākus gadu desmitus. Tuvojoties vēlēšanām, daudzi varas kārie sola palīdzēt, kad vēlēšanas pagājušas, solījumi ātri tiek aizmirsti.
Pēc sarunas ar Astrīdu devāmies uz Feldšeru-akušieru punktu (FAP), kas nesen no bijušā bērnudārza ēkas pārcelts uz pagasta pārvaldes ēkas telpām. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām te ierīkota uzbrauktuve. Stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Maļuhina:
FAP tika nolemts pārcelt uz pagasta pārvaldes ēku, lai ietaupītu līdzekļus. FAP tika piešķirtas 2 telpas, kas aprīkotas ar visu nepieciešamo punkta pilnvērtīgai darbībai. Izmantojot iespēju, vēlos pateikties Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam, viņa vietniekam Aleksandram Jevtušokam, izpilddirektoram Viktoram Aišpuram un vietniecei finanšu jautājumos Inesei Vorslovai par ieceres atbalstu un palīdzību īstenot šo projektu.
Pateicoties uzņēmuma “Krāslavas mūrnieks” kvalitatīvi veiktajiem remontdarbiem, mūsu pagasta iedzīvotājiem tāpat kā iepriekš, ir iespēja saņemt medicīniskos pakalpojumus. Reizi nedēļā šeit pieņem iedzīvotājus ģimenes ārste Skaidrīte Valaine. Ikdienā pēc palīdzības var vērsties pie feldšeres Tatjanas Levkovas.
Vēlos atzīmēt, ka šāda iespēja - reizi nedēļā apmeklēt profesionālu ģimenes ārstu - mūsu iedzīvotājiem ir ļoti ērta. Ierodoties vizītē, var veikt pārbaudes, saņemt nepieciešamo nosūtījumu, izrakstīt recepšu medikamentus utt.
Noslēgumā pagasta pārvaldes vadītāja jau kopš 1990. gada, Irēna Maļuhina, pastāstīja par dzīvi pagastā:
- Man kā vadītājai grūtākais periods bija 1990. gadu sākums, kad cilvēki tika atstāti likteņa varā. Kamēr daži pārdzīvoja stresu, citi nenogurstoši strādāja.
Nākamais bija ļoti produktīvs periods, kad Škeltovas pagasts 2009. gadā kļuva par daļu no Aglonas novada. Toreiz tika īstenoti vērienīgi ūdenssaimniecības projekti, kanalizācijas akas nomainītas pret centrālo kanalizāciju, Šķeltovā tika noasfaltētas divas ielas, gājēju ietves aprīkotas ar apgaismojumu, šī projekta sākums tika izstrādāts vēl atrodoties Krāslavas rajonā. Pagājušā gada nogalē Krāslavas novadā noslēdzās Aglonas novadā iesāktais projekts. Tika pārbūvētas divas ielas un atjaunināts apgaismojums. Darbā ar projektiem un to īstenošanu mēs aktīvi izmantojam visas piedāvātās iespējas.
Mēs izmantojam reformas mūsu pagasta labklājībai. Iekļaujoties Aglonas novadā, saņēmām 200 tūkstošus eiro atbalstu, par ko nosiltinājām trīs pašvaldības ēkas pagastā - skolas ēku, bērnudārzu un pagasta pārvaldi. Tāpat nomainīts jumts skolas ēkai un pagasta pārvaldei, veikts remonts bibliotēkā un aktu zālē.
Mazajā Aglonas novadā bijām kā uz delnas, Krāslavas novadā Šķeltovas pagasts nedaudz pazuda, jo novads ir liels. Taču domāju, ka viss ir atkarīgs no tā, kā strādāsim jaunajā novadā un cik aktīvi sevi parādīsim.
Neviens gads nav pagājis bez nelielu projektu īstenošanas (finansējums 500 eiro). Pagājušajā gadā ierīkojām skaistu taku līdz ezeram. Tāpat caur šiem projektiem ir aprīkotas divas peldvietas un daudz kas cits.
- Bet darbiniekus ir nepieciešams stimulēt strādāt pareizajā virzienā ...
- Mums ir ļoti draudzīgs un profesionāls kolektīvs. Katrs savu darbu cenšas darīt no visas sirds, tāpēc rezultāts vienmēr ir labs! Visi darbinieki ir pieredzējuši un tiešām prot strādāt!
Šķeltovas pagastā plecu pie pleca dzīvo dažādu konfesiju pārstāvji - katoļi, pareizticīgie un vecticībnieki. Mums ir triju konfesiju dievnami. Pagasts cenšas visiem sniegt iespējamo palīdzību, taču šodien gribu pateikties Aglonas bazilikas garīdzniekam Daumantam Abrickim un visiem, kuri šogad ziedoja naudu Peipiņu baznīcas remontam. Īpašs paldies tiem, kas veica remontu. Pateicoties labi saskaņotam darbam, tika nokrāsotas baznīcas ārsienas un jumts, atjaunots žogs. Vēlreiz liels paldies visiem.
Mūsu pagasta teritorijā ir sešas kapsētas, kurās arī uzturam kārtību. Īpašu uzmanību tām pievēršam pirms kapsvētkiem un Mirušo piemiņas dienām. Savlaicīgi novācam bīstamos kokus.
Pārvalde sniedz dažādus pakalpojumus mūsu pagasta iedzīvotājiem. Mums ir kasiere-lietvede Tatjana, kura pieņem komunālos maksājumus, nodokļu maksājumus par zemi, nekustamo īpašumu un tamlīdzīgi. Pagastu divas reizes nedēļā apmeklē sociālā darbiniece Margarita. Tāpat reizi nedēļā Šķeltovā strādā bāriņtiesas pārstāve Natālija, kura savas kompetences ietvaros noformē dažādus dokumentus. Mums ir arī atbildīgais par komunālo saimniecību - Viktors, bez kura mēs nekādi nevaram iztikt. Mums ir arī čakls un strādīgs traktorists Viktors. Pagastam ir savu profesiju pārzinošs, uzticams automašīnas vadītājs Igors, tīrību un kārtību uztur Lilija, ir divi kvalificēti un pieredzējuši kurinātāji Ainārs un Jevgeņijs, kuri neļauj mums nosalt, vienmēr jebkuram darbam gatavs Aleksejs.
Nevaru nepieminēt projekta “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” strādniekus, kas piedalās ciemata un pagasta teritorijas labiekārtošanā, bez kuriem dažkārt būtu grūti iztikt.
- Kā tikāt galā ar sniegu pēc lielās snigšanas?
- Tas izdevās, bet ne uzreiz. Par to es gribu atvainoties vietējiem iedzīvotājiem. Diemžēl novākšanas dienā mūsu traktors salūza, un mēs to varējām salabot tikai dažas dienas vēlāk. Tā kā mums nebija līgumu ar citiem uzņēmumiem par sniega tīrīšanu, meklējām iespējamos variantus un pusotru dienu mums palīdzēja uzņēmums “VTV14” no Dagdas.
- Ko jūs novēlat “Ezerzemes” lasītājiem?
- Cienījamie Šķeltovas pagasta un visa Krāslavas novada iedzīvotāji, kā arī tie, kas atstājuši savas dzimtās vietas, novēlu jums priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu. Lai sirdīs un mājās iedegas mīlestības, cerības, veselības liesmiņa. Lai finansēm un jaunām idejām bagāts, kā arī mīlestības un veselības pilns Jaunais gads!
Jeļena AVSJUKEVIČA
Foto: Daļa no pagasta kolektīva: ar lielo zābaciņu (sēž) - Irēna Maļuhina; stāv (no kreisās) Astrīda Leikuma, Natālija Motiļkova, Ļena Afanasjeva, Tatjana Levkova, Tatjana Klusa, Silvija Podskočaja
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022 Par projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” rakstu saturu atbild to autori.
