Nedēļa pasaulē

Eiropas Savienība ir apsūdzējusi Kosovas varas iestādes, ka šī jaunizveidotā valsts neļauj sakārtot attiecības ar Serbiju. Iepriekš Kosovas valdība solīja piešķirt Kosovas serbiem lielāku autonomiju. Tagad šis solījums ir aizmirsts, kas neveicina kaimiņvalstu attiecību normalizēšanos.

Eiropas Komisija atteicās pagarināt Ukrainas graudu eksporta aizliegumu caur Ukrainas kaimiņvalstu teritorijām. Aizliegums ieviests pēc tam, kad Eiropas tirgos nonāca jaunattīstības valstīm paredzētie graudi un izraisīja graudu cenu kritumu Polijā, Ungārijā, Rumānijā un citās valstīs. Tagad aizliegums ir atcelts, tomēr dažas valstis tam nepiekrīt. Polija un Ungārija nolēmušas saglabāt aizliegumu vest graudus no kaimiņvalsts, argumentējot, ka šis tranzīts joprojām ietekmē cenu līmeni un aizskar arī zemnieku intereses. Ukrainu atbalstīja Vācija, Francija un Spānija.

15. septembrī pie Berlīnes Valsts operas notika protesta akcija. Dalībnieki pieprasīja atcelt operdziedātājas Annas Ņetrebko uzstāšanos uz skatuves. Galvenais arguments: dziedātāja bija prezidenta Putina uzticības persona, un pēc Doņeckas apgabala daļas aneksijas viņa ziedoja naudu reģiona centra operas nama atjaunošanai. Neskatoties uz vācu politiķu protestu un šaubām, Berlīnes operas vadība nolēma izrādi neatcelt. Berlīnes mērs un daži citi vācu politiķi paziņoja par krievu dziedātājas boikotu.

Pēc Eiropas Komisijas lēmuma publicēšanas par preču importu no Krievijas uz ES, atsevišķas Eiropas valstis aizliedza savā teritorijā iebraukt automašīnām ar Krievijas numura zīmēm, neskatoties uz to, ka lēmumam ir konsultatīvs raksturs. Tagad automašīnas ar Krievijas numurzīmēm nevarēs šķērsot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas un Polijas robežas.

UNESCO Pasaules mantojuma komiteja nolēma iekļaut Ļvovas vēsturisko centru, Kijivas Pečeru lavru un Ukrainas galvaspilsētas Svētās Sofijas katedrāli to pasaules kultūras mantojuma objektu sarakstā, kuriem draud iznīcība. Visiem šiem objektiem tagad draud Krievijas raķešu uzbrukums. Kopumā šajā UNESCO sarakstā ir aptuveni piecdesmit vietas visā pasaulē. Tas ietver, piemēram, Jeruzalemes un Vīnes vēsturiskos centrus.

Turcijas prezidents Erdogans apsūdzēja Eiropas Savienību par "attālināšanos no Turcijas". Apmaiņā pret veto atcelšanu Zviedrijas dalībai NATO Turcijas Republikas līderis panāca Briseles solījumu atsākt sarunas par viņa valsts iestāšanos ES. Taču pēc paplašināšanās komisāra vizītes Ankarā, kad Eiropas sūtnis sacīja, ka blokam ir jāredz konkrēti soļi, lai uzlabotu cilvēktiesību stāvokli, Erdogans sacīja, ka Turcija var atteikties no iestāšanās ES.

Vācijā turpinās klimata aktīvistu protesti. Jaunākā skaļā akcija: protestanti uz Brandenburgas vārtiem uzlēja oranžu krāsu. Šī akcija izraisīja Berlīnes valdošā birģermeistara sašutumu. Demonstrācijas valstī notiek lielākajās pilsētās un piesaista daudz atbalstītāju. Klimata aktīvistus Vācijā atbalsta arodbiedrības, kā arī baznīca.

Pēc vizītes Lampedūzas salā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aicināja Eiropas valstis uzņemt migrantus no Itālijas. Saskaņā ar Sarkanā Krusta uz salas datiem migrantu uzņemšanas centrā, kas paredzēts 400 cilvēkiem, palicis gandrīz pusotrs tūkstotis cilvēku. Eiropas Komisijas prezidente uzskata, ka nelegālajai migrācijai ir nepieciešama visas Eiropas reakcija.

Pēc mēnešiem ilgām sarunām starp ASV un Irānu ar Kataras starpniecību Amerikā atgriezušies pieci amerikāņi, kuri iepriekš bija ieslodzīti Irānas cietumos. Apmaiņā pret šiem pieciem Irāna ieguva piekļuvi kontiem Dienvidkorejā, kuros, pēc ekspertu domām, ir aptuveni seši miljardi dolāru. Kā norāda Krievijas BBC dienesta avoti, šos līdzekļus nevar tērēt pēc Irānas valdības ieskatiem, “tikai humānās palīdzības darījumiem, tostarp pārtikai, medicīnai un lauksaimniecībai. Tie tiks nosūtīti pārdevējiem trešajās valstīs.

Azerbaidžāna Kalnu Karabahā veic pretterorisma operāciju. Tiek ziņots par masveida apšaudēm. Karabahas konflikts turpinās kopš 1988. gada. Kalnu Karabahas teritorija ir Azerbaidžānas teritorija, taču šajā teritorijā tika pasludināta neatkarīga valsts, kaut arī to neviens neatzina. Trešdien Kalnu Karabahas varasiestādes paziņojušas, ka armēņu separātistu pārstāvji ceturtdien Jevlahā tiksies ar Baku pārstāvjiem, lai uzsāktu sarunas par reģiona reintegrāciju Azerbaidžānā un vietējo armēņu iedzīvotāju tiesību un drošības garantēšanu. Erevānā notiek masu protesti. Dalībnieki pieprasa valdībai iejaukties situācijā Kalnu Karabahā un sniegt palīdzību etniskajiem armēņiem, kas dzīvo neatzītās republikas teritorijā.

ASV prezidents Džo Baidens uzstājās ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē. Uzstājoties Baidens sacīja, ka Krievija uzskata, ka pasaule nogurs un ļaus tai turpināt zvērības Ukrainā bez jebkādām sekām: “Bet es jums jautāju: ja mēs atteiksimies no ANO Statūtu pamatprincipiem, lai nomierinātu agresoru, vai katrs šīs organizācijas dalībnieks būs pārliecināts, ka viņš tiks aizsargāts? Ja atļausim sašķelt Ukrainu, vai varēs runāt par neatkarības garantijām kādai no valstīm?”

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības un ASV ziņu aģentūru portālos, kā arī  LETA.

Foto: Ugunsgrēks pēc apšaudes Hersonas reģionā. APF, HANDOUT