Vācijas valdība apstiprinājusi pretrunīgi vērtēto likumprojektu par marihuānas legalizāciju izklaides nolūkiem. Skaistais formulējums patiesībā nozīmē, ka pēc likuma pieņemšanas marihuāna Vācijā kļūs legāla, katram iedzīvotājam būs tiesības nēsāt līdzi ne vairāk kā 25 gramus “zāles”, kā arī izaudzēt ne vairāk kā trīs īpašās šķirnes kaņepju krūmus savam patēriņam. Likumprojekts rada pretrunīgu vērtējumu gan politiķu, gan dažu augstu amatpersonu vidū. Ietekmīgā policistu arodbiedrība uzskata, ka likuma pieņemšana radīs neskaidrības un palielinās slogu policijai.
Pastāv viedoklis, ka marihuānas legalizēšana "izklaides" nolūkos var novest pie kontroles zaudēšanas pār narkotiku apriti valstī. Tomēr veselības ministrs ir pārliecināts, ka jaunais likums pastiprinās kontroli pār kaņepju apriti, kā arī samazinās nekvalitatīvo maisījumu līmeni tirgū, tādējādi uzlabojot jaunās paaudzes veselību. Ja likumu apstiprinās Bundestāgs, tad “zālīti” varēs iegādāties īpašos “kaņepju klubos”.
Sorosa fondi ierobežo savu darbību Eiropā. Kā zināms, milzīgās filantropijas impērijas dibinātājs Džordžs Soross visus kontroles pavedienus nodevis sava dēla Aleksandra rokās. Slavenā fonda jaunais administrators nolēmis veikt pamatīgu reorganizāciju. 27 valstīs Eiropā “Fonds atvērtai sabiedrībai” pakāpeniski pārtrauks savu darbību, jo šīs valstis ir izveidojušas stabilas demokrātijas un nostiprinājušas cilvēktiesību aizsardzības mehānismu. “Fonds atvērtai sabiedrībai” turpinās darbu Austrumeiropā, īpaši Balkānos, Ukrainā un Kaukāza valstīs. Sorosa fondiem pašlaik ir līdzekļi 25 miljardu dolāru apmērā.
Pirmo reizi kopš 2016. gada Zviedrijā ir paaugstināts terorisma draudu līmenis. Par iemeslu draudu pieaugumam kļuva karš Ukrainā, Krievijas īstenotā dezinformācijas kampaņa, īpaši pēc Zviedrijas pievienošanās NATO, kā arī nesenā Korāna dedzināšana, kas izraisīja vardarbīgus protestus vairākās valstīs. Karalistes iekšlietu ministrs uzsvēra, ka paaugstinātais terorisma draudu līmenis varētu saglabāties diezgan ilgu laiku.
Viļņas Universitāte lauzusi līgumu ar Andreju Desņicki - profesoru no Krievijas. 2012. gadā Bībeles pētnieks vienā no Krievijas Federācijas portāliem publicēja rakstu, kurā faktiski noliedza Baltijas valstu okupācijas faktu 1940. gadā. Profesors jau iepriekš pievērsis sev uzmanību, kad viņa publicētajā rakstā faktiski tika atbalstīta Krimas aneksija. Savā Twitter kontā profesors atvainojās, rakstīja, ka pēc 11 gadiem redz lietas savādāk, un pateicās kolēģiem par sadarbību.
Lielbritānijas tiesa atzina medmāsu Lūsiju Letbiju par vainīgu septiņu zīdaiņu nogalināšanā. 33 gadus vecā medmāsa, kura strādāja slimnīcā Anglijas pilsētā Česterā, nogalināja mazuļus, caur šļirci injicējot tiem gaisu, saindējot ar insulīnu un pārbarojot. Par šādas uzvedības iemesliem mediji neziņo. Tiesas spriedums: mūža ieslodzījums bez nosacītas atbrīvošanas vai apelācijas. Šis ir bargākais sods noziedzniekiem Apvienotajā Karalistē. Patlaban slimnīcā notiek izmeklēšana, un pastāv aizdomas, ka administrācija mēģinājusi slēpt slepkavības faktu.
Bagdādē vienā no aktīvas satiksmes krustojumiem uz liela stenda ekrāna reklāmas vietā pēkšņi parādījās nepiedienīgi kadri no porno filmas. Raidījums turpinājās vairākas minūtes, līdz ieradās policija un pārgrieza kabeli. Taču ar interneta palīdzību šis gadījums dažu stundu laikā kļuva zināms visā pasaulē. Notikuma vaininieks izrādījās programmētājs, kurš nodarbojās ar datoratbalstu visiem pilsētas elektroniskajiem reklāmas stendiem. Viņam bija finansiāli strīdi ar uzņēmuma vadību, un šī rīcība būtībā bija atriebība viņa uzņēmuma vadībai.
Cilvēktiesību organizācijas ceļ trauksmi: Saūda Arābijas robežsargi masveidā apšauj nelegālos migrantus no Āfrikas, kad tie cenšas šķērsot robežu. Valsts oficiālās iestādes atspēko ziņas par migrantu slaktiņiem, taču cilvēktiesību aktīvistu rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu: fotogrāfijas un video, apbedījumi gar robežu un aculiecinieku stāsti. Migranti no Somālijas un Etiopijas dodas uz Saūda Arābiju caur Jemenas teritoriju.
Lietuvas Valsts drošības departaments apsūdzējis Lietuvā pastāvīgi dzīvojošo baltkrievu aktīvisti Olgu Karaču sadarbībā ar Krievijas izlūkdienestiem. Pati aktīviste šādas apsūdzības noliedz un gatavojas vērsties tiesā, lai atgūtu savu labo slavu. Olgai Lietuvā termiņuzturēšanās atļauja beidzas pēc divām nedēļām, pati cilvēktiesību aktīviste atzīst, ka tā netiks pagarināta. Karača visas viņai izvirzītās apsūdzības saista ar sīvu konkurenci par baltkrievu cilvēktiesību organizāciju ietekmes tiesībām Lietuvā. Neskatoties uz to, ka Olgai Karačai tika liegts politiskais patvērums, viņas uzturēšanās atļauja tika pagarināta.
ASV vēstniecība Baltkrievijā aicinājusi Amerikas pilsoņus, ja iespējams, nekavējoties atstāt šīs valsts teritoriju. Aicinājums saistīts ar to, ka uz robežas ar Lietuvu un Poliju pastāvīgi samazinās kontrolpunktu skaits un Baltkrievijas kaimiņos esošās NATO valstis apspriež iespēju pilnībā slēgt robežas.
Indijā, Mizoramas štatā, sabrucis būvniecības stadijā esošais tilts. Tā rezultātā gāja bojā vismaz 17 strādnieki. Speciālisti uzskata, ka upuru skaits varētu būt lielāks, jo turpinās šķembu izvešana. Varas iestādes upuru ģimenēm solīja izmaksāt 2200 eiro katrai, cietušie saņems kompensāciju 500 eiro apmērā.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības un ASV ziņu aģentūru portālos, kā arī LETA.
Foto: Ukrainas armijas karavīru memoriālā siena Kijivā. REUTERS, Gleb GARANICH
