Karš Ukrainā: digitālā sistēma “Delta” Ukrainas bruņotajos spēkos; naftas eksporta embargo; lielas ofensīvas, kas sakrīt ar kara sākuma gadadienu, gaidās; ...

Kā informē Ukrainas Aizsardzības ministrija, unikālā aizsardzības programma "Delta" ļauj kontrolēt kaujas operācijas digitālā formātā. Šīs sistēmas galvenā priekšrocība ir tā, ka tā ļauj samazināt komandiera lēmumu pieņemšanas laiku kaujas apstākļos. Digitālā sistēma ļauj ļoti ātri saņemt informāciju par ienaidnieka karaspēka un savu formējumu atrašanās vietu, ātri izdot pavēles, kā arī savākt video informāciju par kaujas lauku. Sistēma tika izstrādāta, piedaloties NATO speciālistiem, un patiesībā tā atgādina datorstratēģiju, tikai ar vienu atšķirību: visas darbības notiek reāllaikā.

Gandrīz gadu pēc kara sākuma Ukrainā Rietumi paziņoja par embargo naftas un naftas produktu eksportam no Krievijas. Veselu gadu šādu lēmumu nevarēja pieņemt, jo visvairāk no Krievijas Federācijas naftas un gāzes bija atkarīga Eiropa. Pieņemtajiem lēmumiem ir daudz izņēmumu, kas nozīmē tikai to, ka pasaule pagaidām nevar iztikt bez Krievijas naftas. Taču, pēc ekspertu domām, embargo ietekmēs Krievijas Federācijas finansiālās iespējas veikt militārās operācijas Ukrainā.



Jo tuvāk 24. februāris, jo biežāk Ukrainas un Rietumu eksperti runā par gaidāmo Krievijas armijas lielo ofensīvu Ukrainā. Tiek saukti dažādi triecienu virzieni, lielākā daļa piekrīt, ka Krievija mēģinās atgūt pērn zaudētās teritorijas. Eksperti uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins noteikti izmantos šo simbolisko datumu, lai mainītu situāciju frontē. Jebkurā gadījumā abas puses gatavojas jaunam karadarbības ciklam.



Jau pašā karadarbības sākumā Ukrainā Krievijas specdienesti masveidā ierosina krimināllietas par Krievijas pilsoņu apsūdzībām valsts nodevībā un palīdzībā Ukrainas specdienestiem. Ja agrāk apsūdzības bija tieši nodevībā vai spiegošanā, tad tagad tendence ir nedaudz mainījusies. Tagad Krievijas pilsoņi tiek apsūdzēti par nodomu palīdzēt Ukrainas specdienestiem. Daudzas "lietas" ir mulsinošas. Viss notiek pēc aptuveni vienādas shēmas: persona tiek apsūdzēta par administratīvo pārkāpumu, bet no pirmstiesas izolatora vairs neiziet, jo viņu lietas tiek pārkvalificētas pēc citiem pantiem, kas saistīti ar valsts nodevību.



Krievijas budžetu nopietni ietekmē kara izmaksas. Sankcijas, īpaši naftas nozarē, liek Krievijas valdībai tērēt Nacionālā labklājības fonda līdzekļus. Šī galvenā stabilizācijas fonda rezerves acīmredzami sarūk, neskatoties uz iespaidīgo līdzekļu apjomu. Visa problēma ir tā, ka apmēram 40% no fonda aktīviem ir vērtspapīri, kurus ātri realizēt vai pārvērst naudā nav iespējams. Fonda līdzekļi tiek novirzīti "robu lāpīšanai" budžetā, kā arī to uzņēmumu atbalstam, kurus sankcijas ir skārušas smagi. Eksperti uzskata, ka, lai stabilizētu finansiālo situāciju valstī, Krievijas varas iestādes samazinās budžeta izdevumus tajās jomās, kas nav tieši saistītas ar militārajiem izdevumiem un valsts drošību. Tie var būt izdevumi zinātnes vai ekonomikas attīstībai.



Situācija frontes grūtākajā segmentā (Bahmutas rajonā) joprojām ir saspringta. Tieši šeit turpinās sīvākās kaujas. Abas puses nāk klajā ar ziņām, kuras vēlāk mainās. Ziņojumos mirgo apdzīvoto vietu nosaukumi, kas patiesībā ir bēdīgi slavenās Bahmutas priekšpilsētas, tomēr nav iespējams iegūt pilnīgu un objektīvu priekšstatu par situāciju šajā rajonā pastāvīgi mainīgās situācijas un smago kauju dēļ.



8. februārī Lielbritānijas bruņoto spēku lidmašīna nogādāja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Londonas Stanstedas lidostā. Vizītes ietvaros Zelenskis apmeklēja Lielbritānijas premjerministra oficiālo rezidenci Dauningstrītā 10, apmeklēja audienci pie karaļa Čārlza III un uzstājās Vestminsteras pils vestibilā abu Lielbritānijas parlamenta palātu priekšā. Ukrainas prezidentu visur sagaidīja ar entuziasma pilniem aplausiem. Savā parlamentārajā uzrunā Zelenskis pateicās Apvienotajai Karalistei par tās visaptverošo atbalstu un ieroču piegādēm, kā arī lūdza nodrošināt Ukrainai militāros iznīcinātājus. "Mums ir brīvība, dodiet mums spārnus, lai to aizsargātu!" sacīja prezidents Zelenskis. Pēc karaliskās audiences Zelenskis savā Telegram kanālā rakstīja: “Es tikos ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karali Čārlzu III. Apsveicu ar neseno kāpšanu tronī un novēlēja britu tautai mieru un labklājību. Man ir tas gods būt pirmajam Ukrainas prezidentam Ukrainas un Lielbritānijas attiecību vēsturē, kuru ar audienci pagodināja Lielbritānijas monarhs.” Vizītes noslēgumā Volodimirs Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks devās uz Dorsetas grāfisti, kur atrodas militārā bāze, kurā tiek apmācītas Ukrainas militārpersonas vadīt tankus “Challenger 2.”



Andrejs JAKUBOVSKIS



Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.



 

Citi raksti