Katrā lielajā karā droši vien parādās kāds ierocis, kas, no vienas puses, ir efektīvs, no otras puses, ir tautas "amatnieku" izdomāts. Otrā pasaules kara laikā tas bija “Molotova kokteilis”, pudeles ar degšķidrumu, kas varēja apturēt pat tanku. Mūsdienās, tehnoloģiju laikmetā, tie ir parastie droni kvadrokopteri, pie kuriem tiek piestiprinātas granātmetējiem paredzētas granātas. Ukrainas karavīri izmanto šos amatierieročus, lai iznīcinātu ienaidnieka karavīrus. Turklāt visbiežāk tiek izmantoti Ķīnā ražoti kvadrokopteri vai droni, kas netiek uzskatīti par militāro tehniku, un granātas tiem tiek pielāgotas ar roku darbu. Rezultātā tiek radīts lēts, bet ļoti efektīvs un bīstams ierocis, kuru praktiski nav iespējams iznīcināt ar šaujamieročiem, tam atrodoties gaisā. Tranšejas un slēptuves no "debesu dāvanām" neglābj. Pozicionāla kara apstākļos šādi granātmetēju droni kļūst par draudīgu ieroci. Ukrainas debesis aizsargā arī Latvijas uzņēmumā “Atlas Pro” ražotie droni. Tos pamatā izmanto krievu karaspēka pozīciju apzināšanai un artilērijas uguns koordinēšanai.
Līdz šim atklāts paliek jautājums par moderno iznīcinātāju piegādi Ukrainai. ASV prezidents šādas piegādes izslēdz, Lielbritānijas premjerministrs uz Ukrainas lūgumu atbildēja izvairīgi, bet optimistiski. Pēc ekspertu domām, Lielbritānija var piegādāt Ukrainai “Typhoon” tipa lidmašīnas, bet modernās lidmašīnas, kas atrodas Karaliskajos gaisa spēkos, Ukrainai netiks dotas, jo tās ir aprīkotas ar citās valstīs ražotām iekārtām un saskaņošana var aizņemt vairākus gadus. No otras puses, “taifūniem” ir nepieciešami labi un moderni lidlauki, kuru Ukrainā ir ļoti maz, un, treškārt, šāda tipa lidmašīnas slikti lido zemā augstumā, un tas ir ļoti svarīgs nosacījums, pretējā gadījumā lidmašīna kļūs par diezgan vieglu mērķi Krievijas pretgaisa aizsardzībai. Jebkurā gadījumā pats “Typhoon” nodošanas process var ilgt vairākus mēnešus un, pēc autoritatīvu ekspertu domām, var kļūt par naudas izšķiešanu.
Krievijā paplašinās to pilsoņu saraksts, kuri ir pasludināti par "ārvalstu aģentiem" vai "personām, kuras atrodas ārvalstu ietekmē". Šādā veidā Krievijas varas iestādes cīnās ar tiem, kas nosoda “speciālo operāciju” Ukrainā, kuri nebaidās publiski paust savu viedokli, kas atšķiras no Krievijas valdības oficiālā viedokļa. Šoreiz ārzemju aģentu sarakstā iekļuva dziedātāja Zemfira. Jau agrāk tajā pašā sarakstā, ko tagad sauc par "reģistru", iekļauti aktieri, mūzikas kritiķi, sabiedriskie aktīvisti un, protams, žurnālisti un politiķi. Iemesls skandalozā statusa "piešķiršanai" var būt jebkas, likums par ārvalstu aģentiem ļauj ikvienu, kurš neatbalsta oficiālo valsts politiku, klasificēt kā faktisku valsts ienaidnieku.
Pagājušās nedēļas beigās daži militārie eksperti sāka runāt par Krievijas armijas lielas ofensīvas sākumu. Patiešām, dažos frontes sektoros spriedze ir ievērojami palielinājusies. Taču izšķiroša izrāviena nebija, un līdz šim esošās Krievijas armijas darbības ir diezgan grūti nosaukt par ofensīvu. Jau vairākus mēnešus grūtākais frontes posms ir ap Bahmutas pilsētu Doņeckas apgabalā. Otrs uzbrukuma operāciju virziens ir pie Svatovas un Kreminas, Luhanskas apgabala austrumos. Trešais virziens ir Doņeckas apgabala Vuhledaras pilsēta. Krievijas Federācijas karaspēks lēnām ieskauj Bahmutu, pie Svatovas-Kreminas Krievijas armija nav spējusi daudz virzīties uz priekšu, bet pie Vuhledaras Krievijas spēki cieš nopietnus zaudējumus. Spriežot pēc drona uzņemtajiem kadriem, Krievijas armija šajā rajonā zaudējusi vismaz trīs desmitus militārās tehnikas vienību. Līdz šim ekspertu vidū nav vienprātības: vai Krievijas armijas aktivizēšanos var uzskatīt par lielas ofensīvas sākumu, vai arī tas ir pozicionālā kara turpinājums.
Kā vēsta ASV Nacionālais sabiedriskais radio, pamatojoties uz satelīta datiem, Krievija, iespējams, nosusina lielu ūdenskrātuvi netālu no Kahovkas. Tas apdraud ūdens piegādi reģionam, lauksaimniecisko darbību un Zaporožjes atomelektrostacijas drošību. Ūdens līmenis rezervuārā šobrīd ir zemākais, kāds tas bijis 30 gadu laikā. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras speciālisti, kas strādā Ukrainas teritorijā, apstiprina, ka rezervuāra drenāža patiešām var radīt draudus normālai atomelektrostacijas darbībai.
Irāna turpina apgādāt Krievijas armiju ar bezpilota lidaparātiem, kuri tiek aktīvi izmantoti, lai iznīcinātu Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Šoreiz tika piegādāti ne tikai droni “kamikadze”, bet arī sarežģītāki aparāti, kas spēj pārvietot līdz četrām raķetēm, kas spēj trāpīt mērķiem 200 kilometru attālumā. Vairāk nekā divdesmit Irānas speciālistu apmeklēja Maskavu, kur apmācīja Krievijas militārpersonas darboties ar jaunajiem bezpilota lidaparātiem.
Pēc Norvēģijas izlūkdienestu ziņām, Krievijas Ziemeļu flotes kuģi izgājuši jūrā ar taktiskajiem kodolieročiem. Tas nav noticis gandrīz trīsdesmit gadus. Norvēģijas izlūkdienesti arī atzīmēja, ka Padomju Savienības laikā Krievijas Ziemeļu flotes kuģi regulāri izgāja jūrā ar kodolieročiem. Bet tas nav noticis kopš aukstā kara. Pēc Norvēģijas izlūkdienesta domām, kodolpotenciāla centrālā daļa atrodas Ziemeļu flotes virszemes un zemūdens kuģos.
Karš Ukrainā turpinās jau teju gadu, taču Krievijas Federācijai nauda joprojām netrūkst un sankcijas no pirmā acu uzmetiena “nestrādā”. Kāpēc tas notiek tā un ne savādāk. Eksperti uzskata, ka Krievija ir sagatavojusies karam un izveidojusi ekonomisko "drošības spilvenu". Palīdzēja arī enerģētiskā krīze, kas pat palielināja Krievijas Federācijas ienākumus no energoresursu pārdošanas. Taču amerikāņu ekonomisti uzskata, ka sankcijas nedarbojās, jo tās tika ieviestas pamazām un lēnām, taču ilgtermiņā tās noteikti darbosies. Rietumu ekonomisti uzskata, ka Krievijā visu sankciju nastu izjutīs līdz šī kalendārā gada beigām. Taču galvenie Krievijas Federācijas zaudējumi ir tās vieta pasaulē un pietāte pat no austrumu partneru puses. Ja iepriekš Putins atļāvās nokavēties uz tikšanos ar ASV prezidentu vai pat pāvestu, tad tagad viņam gaidīt liek Indijas premjerministrs, Turcijas prezidents un pat Azerbaidžānas un Kirgizstānas vadītāji.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
