Pulcējot deputātus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus kopīgām diskusijām par valstij un sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, trešdien, 25.februārī, parlamentā jau trešo reizi norisinājās Saeimas komisiju atvērto durvju diena. Pasākums tika rīkots par godu Starptautiskajai nevalstisko organizāciju dienai, ko atzīmē 27.februārī.
“Dialogs ar nevaldības sektoru ir norma, diskutējot par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem,” tiekoties ar pasākuma dalībniekiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra atvērtas pārvaldības nozīmi un apliecināja, ka parlaments vienmēr ir atvērts dialogam ar pilsonisko sabiedrību.
Atvērto durvju diena kļuvusi par nozīmīgu platformu tiešai sarunai starp parlamentu un nevalstisko sektoru. Tā dod iespēju klātienē satikt deputātus gan ilggadējiem sadarbības partneriem, gan organizācijām, kurām līdz šim nav bijusi pieredze darbā ar parlamentu. Šogad atvērto durvju dienā Saeimas komisijās piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 60 biedrībām un nodibinājumiem.
Dienas gaitā pilsoniskās sabiedrības pārstāvji piedalījās Saeimas komisiju sēdēs. Savukārt pēcpusdienā notika Saeimas Prezidija un komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu gūtās atziņas un secinājumus.
Deputāti un nevalstiskais sektors diskutēja par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, budžeta izpildes kontroli un caurspīdīgumu, vietējo kopienu lomu un tās stiprināšanu, brīvprātīgā darba nozīmi, patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā, kā arī jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanas iespējām.
Diskusijās aktualizēta arī sabiedrības līdzdalības platformas “Manabalss.lv” nozīme, iedzīvotāju iesaiste publiskā finansējuma plānošanā valsts un ES līmenī, nevalstisko organizāciju loma kultūras procesos, kā arī sabiedrības gatavība krīzēm un loma visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidē, kā arī tautsaimniecības ilgtspēja tehnoloģiju laikmetā.
Gan parlamentārieši, gan pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauda gandarījumu par jēgpilno un produktīvo dialogu, kā arī uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk uzturēt ciešu sadarbību, lai iespējami efektīvi pārstāvētu sabiedrības intereses.
Pilsoniskās sabiedrības iesaiste ir neatņemama Saeimas ikdienas darba sastāvdaļa – komisijas regulāri pieaicina nozaru ekspertus un organizāciju pārstāvjus likumdošanas iniciatīvu pilnveidei. Līdztekus tam parlamentā tiek rīkots arī ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums, kurā tiek izvērtēta līdzšinējā sadarbība un noteikti turpmākie mērķi.
Avots: saeima.lv
Krāslavas novada nevalstiskās organizācijas šajā pasākumā pārstāvēja Krāslavas Senioru skolas līdzdibinātāja, Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas valdes locekle Tatjana Azamatova un es, Iveta Leikuma, kā biedrības “Krāslavas rajona partnerība” pārstāve. Kopā ar Tatjanu piedalījāmies Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kuras tēma bija “2026.gads – starptautiskais brīvprātīgā darba gads”. Tatjana iepazīstināja klātesošos ar Krāslavas Senioru skolas aktivitātēm, uzsverot brīvprātīgā darba nozīmi, bet es pastāstīju par savu brīvprātīgā darba pieredzi, vadot biedrību “Skaistas atbalsta centrs” Skaistas pagastā, uzsverot, cik liela nozīme ir brīvprātīgā darba atbalstam no vietvaras puses.
Vēl piedalījos Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, kuras tēma bija “Vietējo kopienu loma sabiedrības saliedētībā”. Šajā komisijā informēju par dzīvi valsts Austrumu pierobežā, konkrēti Krāslavas novadā, tai skaitā par atbalsta nozīmi mazākumtautību valodām sabiedrības informēšanā un saliedētības veicināšanā.
Pasākuma noslēgumā pievienojos Latvijas senioru alianses pārstāvjiem. Saeimas sēžu zālē notika tikšanās ar deputātiem no Jaunās Vienotības frakcijas, kuri atbildēja uz senioru jautājumiem, kas skar ikvienu Latvijas mājsaimniecību - elektrības un siltuma tarifi, senioru sociālā drošība un Latvijas reģionu nākotne. Seniori skaidri iezīmēja nepieciešamību veidot stabilu sabiedrības vidusslāni, kas spēj nodrošināt savu un bērnu nākotni.
No deputātiem saņēmu apliecinājumu, ka tuvākajā laikā pensijas vecums paaugstināts netiks, bet kā būs nākotnē – tas atkarīgs no mums pašiem. Ko ievēlēsim 6. oktobrī, tādus likumus saņemsim. Tāpēc ir svarīgi laikus gatavoties Saeimas vēlēšanām, un, kā uzsvēra Valsts prezidents – uzdot katras partijas Saeimas deputātu kandidātiem jautājumu: kā tieši jūs paveiksiet to, ko solāt?!
Iveta LEIKUMA
Foto: Ieva Ābele, Saeima
