Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Pierobežas veiksmes stāsti

    Pirms pāris gadiem, veicot laikraksta lasītāju aptauju par tēmām, kuras būtu interesantas mūsu lasītājiem, vairāk nekā puse no respondentiem uzsvēra, ka vairāk uzmanības jāpievērš esošo vietējo uzņēmēju popularizēšanai. 2018. gadā publicējām rakstu ciklu “Latgale – iespēju reģions”, kurā stāstījām par uzņēmējdarbības iespējām Latgalē, par uzņēmējiem, galvenokārt par jauniešiem. Mūsu intervētie uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības uzsākšana ir izaicinājums, kas nopietni jāpārdomā; lielākajai daļai uzņēmēju atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ir bijis svarīgs visos līmeņos – sākot no pašvaldības, līdz Eiropas Savienības fondu līmenim. Par rakstu ciklu saņēmām pozitīvas atsauksmes un ieteikumu – turpināt šo tēmu. Darīsim to ar prieku!

    Lasīt
  • logo

    Projekts noslēdzies, stāsti turpināsies

    Ar šo noslēdzam rakstu ciklu projektā “Latgale – manas mājas”, kas tapa, pateicoties valsts budžeta finansējumam no reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas. Projekta sākumposmā tika veikta aptauja - interneta vietnē visidati.lv un publicējot anketu laikrakstā. Kopā aptaujā piedalījās 96 respondenti, kuru vidējais vecums ir 47,5 gadi ( jaunākajam 21 gads, vecākajam - 85 gadi).

    Lasīt
  • nadezdasgim

    Nadežda Timofejeva: “Lai strādātu skolā, ir nepieciešama degsme”

    Nadežda Timofejeva ir Krāslavas «Varavīksnes» vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja. Pēc kolēģu domām – “pēdējā no mohikāņiem”, teātra mīļotāja ar labu literāro gaumi, un vispār – nestandarta cilvēks ar skaidru dzīves pozīciju. Viņa jau ilgu laiku dzīvo Krāslavā, bagātinot bērnus ar zināšanām stundās, piedaloties dažādās ārpusstundu aktivitātēs, dažreiz rakstot dzeju, daudzu gadu garumā daloties pieredzē ar kolēģiem ikgadējā Latgales valodu forumā. Šobrīd kārto savu audzēkņu darbus krājumam «Ziemassvētku stāsti». Vārdu sakot, interesants cilvēks, kurš strādā sabiedrības labā.

    Lasīt
  • edberg

    Eduards Bergs: Mēs - vecā kaluma cilvēki…

    Eduards Bergs, īstens krāslavietis, strādā par glābēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas ugunsdzēsības un glābšanas nodaļā. Precējies, divu bērnu tēvs. Ļoti interesants un aizņemts cilvēks, zemūdens tūrisma kluba “Poseidons” dvēsele un vadītājs, kas regulāri organizē dažādas sacensības un ģimenes pasākumus mūsu novadā. Mēs ar Eduardu esam seni paziņas; vēl pavisam nesen visa Bergu ģimene spēlēja Varavīksnes vidusskolas JAK vecāku komandā. Par tikšanos vienojāmies iepriekš, jo kā jau nopietnam cilvēkam Eduardam bija jāsagatavojas un jānoskaidro visa informācija par saviem senčiem. Mūsu saruna notika viņa darba vietā, labi, ka negadījās nekas ārkārtējs...

    Lasīt
  • ernajan

    Erna Jančevska: Es varētu aizbraukt uz Vāciju, taču… nē

    Ar Ernu Jančevsku esam seni paziņas. Viņa ar vīru Sergeju jau desmit gadus piedalās Krāslavas "Jautro un asprātīgo kluba"(JAK) spēlēs, kuras es vadu. Pati Erna ilgus gadus bija “Varavīksnes” vidusskolas, ko viņa absolvēja 1991. gadā, skolas padomes priekšsēdētāja. Viņa ir uzticama, radoša un jautra. Jančevsku bērni arī ir JAK dalībnieki, un vēl viņi ir ļoti labi audzināti un patīkami sarunu biedri. Līdz šim mums nebija izdevies parunāt par viņas ģimenes vēsturi. Manam intervijas piedāvājumam Erna piekrita uzreiz. Mūsu tikšanās notika dažas stundas pirms vecāku komandas, kas aktīvi gatavojas JAK Jaungada spēlei, mēģinājuma...

    Lasīt
  • Čigāni kā spogulis, kā tu pret viņiem, tā viņi pret tevi

    Romi – viena no diasporām, kas plaši pārstāvēta gan Latvijā kopumā, gan Krāslavā. Kultūras ministrijas mājaslapā minēts, ka tieši čigāni uzskatāmi par lielāko mazākumtautību Eiropā. Čigānu esamība mūsu valstī datēta jau 16. gadsimtā. Ikviens diendienā satiek čigānus, bet kā mēs pret viņiem izturamies? Ko zinām par viņiem un viņu tradīcijām? Lai saprastu vienas no senākajām kultūrām, ar tai piemītošajām īpašajām tradīcijām un paražām, nianses, es satikos ar Lidiju Čubreviču. Viņa pirms vairākiem gadiem izveidoja Krāslavas romu biedrību, kas cenšas organizēt sadzīvi savas diasporas cilvēkiem, lai saglabātu tradīcijas.

    Lasīt
  • andrjak

    Latgale ir tā vieta, kur ir mājas

    Ir patīkami rakstīt par sevi, bet ne sev. Tomēr, visticamāk, arī sev pašam. Es vēl nekad nebiju mēģinājis uzticēt papīram savas dzimtas vēsturi. Šodien ir pamatots iemesls šādai ģimenes leģendu, nostāstu un pilnīgi ticamas informācijas apkopošanai - pusgadsimta jubileja. Jubileja vienmēr ir pieturpunkts, fiksācija, nodzīvoto gadu pārskats. Šajā pieturā galvenais, manuprāt, ir savu sakņu apzināšanās, pieķeršanās zemei, kur dzīvo. Mani senči (no tēva puses) Latgalē dzīvo no XVIII gadsimta sākuma, no mātes puses - no 1946. gada. Tāpēc nav brīnums, ka tieši šeit es jūtos kā mājās, nekad neesmu apsvēris iespēju aizbraukt no Latvijas, tāpēc ka... Atbilde līdz galam arī man pašam nav zināma. To ir grūti izskaidrot pat sev. Tātad...

    Lasīt
  • KOZLOPOLI

    Česlava Kozlovska: “Mēs strādājam pēc plāna”

    Gluži liktenīgi šī gada septembris kļuva par Latvijas-Polijas attiecību aktivitātes mēnesi. Pirmā rudens mēneša piektajā datumā Latvijā ar vizīti ieradās Polijas Senāta priekšsēdētājs Staņislavs Karčevskis. Vizītes laikā viņš tikās ar LR Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, apmeklēja poļu kopienu Daugavpilī un NATO starptautiskā bataljona militārpersonas militārajā bāzē Ādažos.

    Lasīt
  • tumasevicss

    Mihails Tumaševičs: pasaule balstās uz labiem un krietniem cilvēkiem

    Čigāni ir noslēpumaina, īpaša tauta, kas atšķiras no citām. Pirmie tabori Livonijas teritorijā ieradās XIV gadsimtā no Polijas. Viņi ilgi neuzkavējās, pārcēlās no vienas vietas uz citu, atstājot savas pēdas latviešu folklorā un hronikās... Čigāni apmetās Latvijas pilsētās un ciematos pēc Pirmā pasaules kara. Šodien mūsu pilsētā atrodas viena no lielākajām čigānu diasporām. Mūsu laikraksts jau ir rakstījis par Tumaševiču ģimeni, un šai ģimenei patiesi netrūkst plašsaziņas līdzekļu uzmanības. Ģimene ir neparasta, izcila... Ar Mihailu mēs mācījāmies paralēlklasēs, un vienmēr esam bijuši labi paziņas. Varbūt tāpēc es nolēmu tikties ar viņu, lai runātu par saknēm, par senčiem, par viņa dzīvi un garastāvokli šodien, lai vienkārši aprunātos, jo sen nebijām tikušies un sirsnīgi pārmijuši kādu vārdu...

    Lasīt