Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Asūne: omulība, izpalīdzīgi cilvēki un... klusums

    Ikviens, kurš bijis Asūnē, pirmkārt, atzīmē tās īpašo atmosfēru: omulību un harmoniju, mieru un klusumu. Tomēr ne vienmēr šeit ir kluss. Esmu bijis pagasta svētkos un koncertos, kas bija skaļi, jautri un interesanti. Šoreiz mēs ieradāmies šeit parastā darba dienā. Saulainā un ļoti klusā dienā…

    Lasīt
  • Andzeļu pagasts - Krāslavas novada ziemeļu daļa

    Jau gadu Andzeļu pagasts ietilpst Krāslavas novada administratīvajā teritorijā un atrodas tā ziemeļu daļā. Bet kā un kad tas parādījās kartē, kur meklējami tā pirmsākumi? Dažādos avotos pieejamā informācija vēsta, ka Andzeļu pagasts ir samērā jauns veidojums. Viss sākās 1945. gadā, kad Andrupenes pagastā tika izveidota Andzeļu ciema padome. Tad laika gaitā tika pievienotas dažādas teritorijas - Rudušu ciems, Kazimirova ciema likvidētā kolhoza "Krasnij partizan" teritorija. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā notika kārtējā reforma, un Andzeļu pagasts iekļāvās Dagdas novadā, bet pērn - Krāslavas novadā. Pagasta platība ir 96 km2, tajā reģistrēti 495 iedzīvotāji.

    Lasīt
  • Ūtrys stuosts. Kod saimineicys gostu gaida

    Juļs aizzeimoj dobys ritmu puormejis - beidzās zuoļu dīnys i suocās sīna laiks. Zeimeiga dīna ir Vacī Juoni (7. i 8.juļs), kod nu pļovā savuoktūs zuoļu i puču taisa dzierīni, kas styprynoj mīsu i asni. Pastuov ticiejums - ka 7. juļs leitains, byus švaks sīna laiks i labeibys nūvuokšonys laiks. 10. julī ir Septeņu bruoļu dīna. Seņuok cylvāki tiemēja, kaids laiks Septeņūs broļūs. Ka itamā dīnā leist, tod byus puorsvorā mytrs i leitains 7 nedelis - leidz Annys dīnai (26. juļs). A ka vēļ Annys dīnā leis, tod leidz Vosorys Muorai (15. augusts) i tuoļuok loba laika nabyus.

    Lasīt
  • Dagdai un visam Krāslavas novadam plaukt un zelt!

    Mazā un savā veidā unikālā pilsētiņā plūst nesteidzīga, rāma dzīve. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pērn Dagda atgriezās Krāslavas novadā un kļuva par jaunās teritoriālās vienības otro pilsētu. Kā jau zilo ezeru zemē sagaidāms, pilsētai piekļaujas tāda paša nosaukuma ezers, un tek upīte Narūta. Tuvāk iepazīstoties, šī vieta aizrauj ar dažādu laikmetu vēstures liecībām, kur līdzās sadzīvo mūsdienu tendences ar pagājušo gadu mantojumu.

    Lasīt
  • Andrupene 17.06.22

    Andrupene: seno pilskalnu ieskauta spēka vieta

    Uz mana galda ir maize, zaļš sviests un siers. Tikko atbraucu no Andrupenes. Iespējams, jūs to jau paši uzminējāt. Pēc gardumu komplekta. Andrupene ir īpaša vieta. Vecākās paaudzes cilvēki atceras, ka īpaša tā ir bijusi vienmēr. Tur prot strādāt, un prot arī atpūsties. Tur ir daudz talantīgu cilvēku, tur ir kāds īpašs gaiss, sava atmosfēra, savs īpašais dzīvesveids. Tā es domāju, jo nevar citādi izskaidrot visu šī pagasta savdabību.

    Lasīt
  • Viktors Krūmiņš: “Pacietība un darbs visu pārvarēs”

    Jau kopš seniem laikiem cilvēks strādā uz zemes. Agrāk tā bija dzīves nepieciešamība, tagad tikai nedaudzu liktenis. Ņemot vērā Latgales īpatnības, vēl mazāk ir tādu, kas vēlas apstrādāt savu senču zemes. Tomēr tas nav par Krūmiņu ģimeni no Račevas, par viņiem var teikt «Pacietība un darbs visu pārvarēs». Intervijā ar saimniecību dibinātāju Viktoru Krūmiņu lasiet par zemnieku saimniecību «Celiņi» un «Rūķīši» veidošanās vēsturi un ceļu uz panākumiem.

    Lasīt
  • Andris Rukmans: Ilgtermiņā neplānoju. Strādāsim tālāk.

    Šoreiz projekta raksta varonis ir Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas projektu speciālists Andris Rukmans. Viņš strādā dzimtajā pilsētā kopš 2005. gada, daudzi viņu pazīst, taču viņš nepavisam nav publiska persona. Andra veiksmes stāstā nav iespaidīgu uzvaru, augsta līmeņa notikumu, taču ir svarīgākā sastāvdaļa - paši panākumi! Viņš ir laimīgi precējies, sieva Marianna strādā par matemātikas un informātikas skolotāju “Varavīksnes” vidusskolā. Laulātie audzina divas burvīgas meitas: Adrianai ir 6 gadi, bet Airisai - 4 gadi. Andris aizraujas ar medībām, pirms trim gadiem, nokārtojot eksāmenu, ieguva mednieka statusu, viņam patīk sēņot un ogot, kopā ar ģimeni doties uz jūru vai ezeru. Ikviens, kurš ieskatīsies Mariannas sociālo tīklu lappusē, redzēs, ka Rukmanu ģimenē viss ir kārtībā. Tagad apskatīsim šo veiksmes stāstu.

    Lasīt
  • Deniss Akinfovs: Galvā jābūt kārtībai, dvēselē – harmonijai ar sevi un tuviniekiem

    Denisa Akinfova, panākumus guvušas celtniecības firmas valdes locekļa, veiksmes stāsts ir arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas veiksmes stāsts; skolas, ko viņš absolvēja pirms 16 gadiem. Jau vairākus gadus Deniss Ziemassvētkos pasniedz dāvanas tiem skolēniem, kuri tās visvairāk gaida. Viņš jau sen sevi dēvē par rīdzinieku, taču nekad nav aizmirsis dzimto pilsētu. Šo veiksmes stāstu ir vērts uzmanīgi izlasīt, jo tas liek aizdomāties un daudz ko pārvērtēt. Saruna norisinājās vietnē Messenger, bet pati intervija tika “uzbūvēta” atbilstoši visiem noteikumiem: tā sākās ar būvbedri un beidzās ar jumtu.

    Lasīt