Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Čigāni kā spogulis, kā tu pret viņiem, tā viņi pret tevi

    Romi – viena no diasporām, kas plaši pārstāvēta gan Latvijā kopumā, gan Krāslavā. Kultūras ministrijas mājaslapā minēts, ka tieši čigāni uzskatāmi par lielāko mazākumtautību Eiropā. Čigānu esamība mūsu valstī datēta jau 16. gadsimtā. Ikviens diendienā satiek čigānus, bet kā mēs pret viņiem izturamies? Ko zinām par viņiem un viņu tradīcijām? Lai saprastu vienas no senākajām kultūrām, ar tai piemītošajām īpašajām tradīcijām un paražām, nianses, es satikos ar Lidiju Čubreviču. Viņa pirms vairākiem gadiem izveidoja Krāslavas romu biedrību, kas cenšas organizēt sadzīvi savas diasporas cilvēkiem, lai saglabātu tradīcijas.

    Lasīt
  • andrjak

    Latgale ir tā vieta, kur ir mājas

    Ir patīkami rakstīt par sevi, bet ne sev. Tomēr, visticamāk, arī sev pašam. Es vēl nekad nebiju mēģinājis uzticēt papīram savas dzimtas vēsturi. Šodien ir pamatots iemesls šādai ģimenes leģendu, nostāstu un pilnīgi ticamas informācijas apkopošanai - pusgadsimta jubileja. Jubileja vienmēr ir pieturpunkts, fiksācija, nodzīvoto gadu pārskats. Šajā pieturā galvenais, manuprāt, ir savu sakņu apzināšanās, pieķeršanās zemei, kur dzīvo. Mani senči (no tēva puses) Latgalē dzīvo no XVIII gadsimta sākuma, no mātes puses - no 1946. gada. Tāpēc nav brīnums, ka tieši šeit es jūtos kā mājās, nekad neesmu apsvēris iespēju aizbraukt no Latvijas, tāpēc ka... Atbilde līdz galam arī man pašam nav zināma. To ir grūti izskaidrot pat sev. Tātad...

    Lasīt
  • KOZLOPOLI

    Česlava Kozlovska: “Mēs strādājam pēc plāna”

    Gluži liktenīgi šī gada septembris kļuva par Latvijas-Polijas attiecību aktivitātes mēnesi. Pirmā rudens mēneša piektajā datumā Latvijā ar vizīti ieradās Polijas Senāta priekšsēdētājs Staņislavs Karčevskis. Vizītes laikā viņš tikās ar LR Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, apmeklēja poļu kopienu Daugavpilī un NATO starptautiskā bataljona militārpersonas militārajā bāzē Ādažos.

    Lasīt
  • tumasevicss

    Mihails Tumaševičs: pasaule balstās uz labiem un krietniem cilvēkiem

    Čigāni ir noslēpumaina, īpaša tauta, kas atšķiras no citām. Pirmie tabori Livonijas teritorijā ieradās XIV gadsimtā no Polijas. Viņi ilgi neuzkavējās, pārcēlās no vienas vietas uz citu, atstājot savas pēdas latviešu folklorā un hronikās... Čigāni apmetās Latvijas pilsētās un ciematos pēc Pirmā pasaules kara. Šodien mūsu pilsētā atrodas viena no lielākajām čigānu diasporām. Mūsu laikraksts jau ir rakstījis par Tumaševiču ģimeni, un šai ģimenei patiesi netrūkst plašsaziņas līdzekļu uzmanības. Ģimene ir neparasta, izcila... Ar Mihailu mēs mācījāmies paralēlklasēs, un vienmēr esam bijuši labi paziņas. Varbūt tāpēc es nolēmu tikties ar viņu, lai runātu par saknēm, par senčiem, par viņa dzīvi un garastāvokli šodien, lai vienkārši aprunātos, jo sen nebijām tikušies un sirsnīgi pārmijuši kādu vārdu...

    Lasīt
  • projekts1gogalin

    Tatjana Gogaļinskaja: Baltkrievos galvenais ir laipnība, gara spēks un iecietība!

    Baltkrievu dziesmu un deju festivāls “Fest”, kas notiek Dagdā, jau piecus gadus priecē skatītājus un viesus ar spilgtiem un krāsainiem koncertiem, kas notiek visā Dagdas novadā. Starptautiskais pasākuma statuss Dagdu padarījis par lielāko baltkrievu kultūras centru ne tikai Latvijā. Festivāls norisinās, pateicoties aktīvai baltkrievu kultūras biedrības “Verbica” iniciatīvai un darbībai, bet biedrības darbu vada Tatjana Gogļinskaja, kura ir arī starptautiskā festivāla prezidente (amats nosaukts pēc būtības, iespējams, tāda amata nemaz nav, pat visticamāk - patiešām nav... pārāk skaļi skan “festivāla prezidents”, jo Tatjana ir diezgan pieticīga…). Mūsu avīze jau piekto gadu pēc kārtas stāsta lasītājiem par festivāla viesiem un dalībniekiem. Līdz šim Tatjana Gogaļinskaja ir palikusi ēnā. Netaisnīgi. Labojamies. Mūsu saruna notika kultūras biedrības “Verbica” viesmīlīgajās telpās, Dagdā.

    Lasīt
  • logo

    Latgale – manas mājas

    Cik svarīgi mums katram apzināties savu izcelsmi, tautību, savas saknes? Tikai tas, kurš ciena savu senču kultūras mantojumu, spēj saprast un pieņemt citas kultūras, citas mentalitātes, integrēties sabiedrībā.

    Lasīt
  • logo projekts

    Jā, Latgale ir iespēju reģions!

    “Ezerzemes” darbs projekta “Latgale – iespēju reģions” ietvaros, ko atbalstīja Ziemeļvalstu Ministru padome, ir noslēdzies. Jā, Latgale ir iespēju reģions! Par to mēs pārliecinājāmies, projekta gaitā intervējot gan esošos, gan potenciālos uzņēmējus, gan apkopojot projekta ietvaros veiktās aptaujas rezultātus. “Latgalei ir potenciāls!” – apgalvo jaunais Krāslavas uzņēmējs Oļģerts Fjodorovs, viens no mūsu intervējamiem, un viņam piekrīt 90% aptaujas respondentu. “Mums nevajadzētu baidīties no kooperēšanās – atslēgas vārds Latgales attīstībai kopumā ir sadarbība”, uzsver jaunā uzņēmēja Evija Vagale.

    Lasīt