Bērziņu pagasts: meži, mednieki, sumbri un... bikla cerība

Pieci ezeri, astoņas upītes, no kurām trīs (Sarja, Moļneica un Čaušica) atdala Latviju no Baltkrievijas. Daži autobusi dienā, ar kuriem var nokļūt uz tuvākajiem pagastu centriem un Dagdu. Tukšā Upmalas skolas ēka Bērziņu pagasta Porečjes centrā rosina drūmas domas... Te jau labu laiku nav pasta nodaļas, palicis tikai viens veikals, divreiz nedēļā atbrauc autoveikals, tuvākais medicīnas darbinieks pieņem 12 kilometrus no pagasta centra, Šķaunē... Vietējie iedzīvotāji, ar kuriem izdevās aprunāties, vienbalsīgi ieteica satikties vispirms ar jauno pagasta pārvaldes vadītāju - lietišķu un aktīvu cilvēku. Tāpēc, pirmkārt, devos uz pagasta pārvaldi, lai uzdotu dažus jautājumus tās vadītājam Žanim Locam.

Žanis Locs

- Man jums ir negaidīts jautājums. Tiklīdz iebraucām Porečjē, tālrunī saņēmu ziņu: “Jūs esat sācis lietot mobilo internetu Baltkrievijā...”

- Nekavējoties izslēdziet viesabonēšanu, pretējā gadījumā būs jāmaksā. Lieta tāda, ka pagastā nedarbojas Tele2 tīkls. Tikai LMT un Bite, šie tīkli it kā darbojas labi. Bet Baltkrievijas uztveršanas zona tomēr ir spēcīgāka.

- Paldies, izslēdzu. Pirmais jautājums: cik ilgi jūs strādājat par Bērziņas pagasta pārvaldes vadītāju?

- Sāku strādāt 2023. gada pavasarī, precīzāk, maijā. Vēl nav pat divi gadi.

- Pēc oficiālās statistikas Bērziņu pagastā šobrīd deklarēti 286 cilvēki. Faktiski dzīvo mazāk cilvēku...

- Jā, faktiski dzīvo 240 cilvēki.

- Vai šajā skaitā ir iekļauti arī bērni?

- Jā, arī bērni. Skolēnus uz skolām un atpakaļ vedam. Mums ir savs autobuss ar 30 sēdvietām. Tagad izmantojam kaimiņu autobusu, tas ir lielāks – ar 40 sēdvietām. Skolēnu autobuss kursē pa maršrutu Porečje, Punduri, caur Svariņa pagastu, caur Dagdu līdz Ezerniekiem. Mūsu pagasta bērni mācās Ezernieku pamatskolā un Dagdas vidusskolā. Kopā mums pagastā ir 15 bērni, ieskaitot tos, kuri apmeklē pirmsskolu. Mūsu pašu Upmalas skola jau sen ir slēgta. Visi zina, ka kamēr pagastā ir skola, tikmēr pagasts dzīvo. Bet, ja nav...

- Vai sabiedriskais transports kursē regulāri?

- Šos pakalpojumus mums nodrošina Daugavpils autoosta. Autobusi kursē regulāri, var nokļūt Dagdā, Šķaunē, Ezerniekos. Apļveida maršruts. Kopumā autobusi kursē no rīta, pēcpusdienā un vakarā, ar papildu reisiem pirmdienās un piektdienās. Tāpēc mums ar to nav problēmu.

- Kā ar medicīniskajiem pakalpojumiem?

- Ar medicīnu ir nedaudz sarežģītāk. Tuvākais ārsta palīgs pieņem divas reizes nedēļā Šķaunē. Pēc iepriekšējā pensionēšanās, jauna darbinieka atrašana prasīja ilgu laiku. Ir tikai 0,6 likmes, bet telpas Šķaunes feldšeru un vecmāšu punktam ir sertificētas. Par laimi cilvēku izdevās atrast. Viņa pamatdarba vieta ir Krāslavā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Bet mēs izdomāsim, kā kompensēt ceļa izdevumus, galvenais, ka esam atraduši ārsta palīgu! Kas attiecas uz Bērziņu pagastu, tad uz ziņojumu dēļa izvietojam medicīnas darbinieka darba laiku Šķaunē un tālruņa numuru. Cilvēki zvana un vienojas. Nokļūt pie tuvākā mediķa ir diezgan vienkārši.

- Sakiet, vai ir cerība, ka dzīve Bērziņu pagastā mainīsies, uzlabosies?

- Ja es teikšu, ka nav cerību, tas būs nepareizi. Vienmēr ir jābūt cerībai. Pavisam nesen lasīju, ka vairākas ministrijas ir izstrādājušas Latgales atbalsta plāna projektu. Pamatā ir runa par reģiona drošību, bet par ekonomisko atbalstu arī. Runā par jaunu darba vietu radīšanu, lai novērstu turpmāku iedzīvotāju skaita samazināšanos. Redziet, ja būtu darbs, tad problēmu būtu mazāk. Kādi darbi mums te tagad ir? Robežsardze, darbs pagasta pārvaldē, bet to ir ļoti maz, strādā kādi desmit cilvēki. Un arī zemnieki, tie, kuri uztur saimniecību, lielāki un mazāki... Nav pagasta pārvaldes spēkos atkal atvērt skolas, pasta nodaļas, veikalus. Tas viss ir iespējams tikai valsts līmenī. Pilnīgi iespējams, ka kaut kas pamazām sāks mainīties, kāpēc gan ne?

- Vai Bērziņu pagastā ir spēcīgi zemnieki?

- Protams, ka ir! Galvenokārt nodarbojas ar lopkopību, ir biškopji. Desmits noteikti būs.

- Pie viņiem arī var strādāt, vai ne?

- Tie galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi. Dažkārt aicina sezonas strādniekus.

- Tomēr cerība uz labāku nākotni nemirst.

- Nevar dzīvot bez cerības. Ja nav cerību, tad vajag visu aizvērt un aizbraukt no šejienes.

- Varbūt ir kādi plāni?

- Sākot strādāt, vispirms sakārtoju lietas, kas prasīja tūlītēju risinājumu. Pagasta pārvaldes ēkai tecēja jumts, tas tika salabots. Tad izrādījās, ka pagasta pārvaldes rīcībā nav neviena traktora. Mums pašiem nebija iespējas tīrīt sniegu. Kaimiņu pagastā nopirkām lietotu traktoru un salabojām. Lai to izdarītu, dzinējs bija jāved uz Lietuvu uz kapitālo remontu. Tagad var nākt ziema. Tiesa, šogad tā vēl nav pienākusi. Toties tagad mēs esam tai gatavi. Pēc tam skatījāmies, ko vēl varētu darīt. Attīrīšanas iekārtas pielabojām. Šogad, ceru, nomainīsim apkures katlu administrācijas ēkā. Tas ir vecs un vairs netiek galā ar darbu, bet ēkas platība ir liela. Šeit ir ne tikai administrācija, bet arī bibliotēka, Tautas nama zāle – 1200 kvadrātmetri.

Pagasta teritorijā ir 11 kapsētas, arī daudz rūpju, un pats galvenais - piebraucamie ceļi. Ceļi ir pagasta darbības lauks. Katru gadu mums tiek dota nauda ceļu tīrīšanai. Iepriekš par šo tīrīšanu slēdzām līgumus ar dažādām organizācijām. Rezultātā visu naudu iztērējām ziemas laikā, un līdz pavasarim ceļiem vairs nekas nebija palicis. Bet tagad mēs to darīsim paši. Šis darbs taču nav sarežģīts, un tagad mums ir traktors. Kad sāku strādāt, nācās nomainīt dažus darbiniekus. Bija tādi, kuri negribēja strādāt, mums bija jāatvadās no viņiem. Viņu vietā paņēmām divus citus strādniekus. Tad viens no viņiem aizgāja pensijā, bet otram sākās problēmas ar alkoholu. Mēs no viņa šķīrāmies un pieņēmām viņa vietā tādu, kurš prot strādāt ar traktoru un saprot celtniecības darbus, citiem vārdiem sakot, meistars visās lietās. Saimniecība patiesībā ir diezgan liela. Bērziņu pagasta teritorijā ceļu ir trīsdesmit kilometri. Cilvēkiem ir jābūt iespējai nokļūt kapsētā Kapusvētkos, Mirušo piemiņas dienā. Ne tik sen uz dažām kapsētām vienkārši nebija iespējams aizbraukt. Šķiet, ka tas ir sīkums, bet tas ir jādara. Kopumā visi mūsu plāni ir atkarīgi no tā, cik daudz naudas mēs varam iegūt budžetā. Ceru, ka ar laiku mums izdosies šeit ieviest kārtību visās dzīves jomās.

- Paldies par sarunu un veiksmi jums!

Pārliecinājies par pagasta pārvaldnieka saimnieciskumu un atbildību, devos uz nākamo tikšanos. Bērziņu pagasts ir viens no mazāk apdzīvotajām vietām mūsu novadā, taču meži šeit ir brīnišķīgi, un medības ir lieliskas. Tāpēc tikšanās ar pagasta mednieku kolektīva vadītāju bija pilnīgi pamatota un loģiska. Uz mūsu jautājumiem piekrita atbildēt Bērziņu pagasta galvenais mednieks Aivars Brenčs.

Aivars Brenčs

- Cik ilgi vadāt pagasta mednieku kolektīvu?

- Kopš Latvija kļuva neatkarīga, nu jau 34 gadi. Bet mednieks esmu 42 gadus.

- Medības šeit, iespējams, ir labas, jo cilvēku ir palicis ļoti maz.

- Jā, medības ir labas, bet likumi, kas regulē medības, ir izstrādāti nepareizi. Tagad jāslēdz līgumi pilnīgi ar visiem zemes īpašniekiem. Un, ja mums nav problēmas ar vietējiem, tad ar citiem... Tagad ir tā: zeme atrodas Bērziņu pagastā, bet īpašnieks var dzīvot jebkur, un ne tikai Latvijā. Mēģini atrast tālruņa numuru, lai vismaz sazinātos ar personu. Būtu daudz vienkāršāk, ja zemes īpašnieks atbrauktu pats, mani šeit var atrast jebkurā laikā. Ja vēlaties, lai mēs “ķemmējam” jūsu mežu, parakstiet līgumu. Ja nevēlaties, vismaz parādiet savu īpašumu robežas. Bet, ja līguma nav, medības ir nelikumīgas. Iepriekš tam nepievērsa lielu uzmanību, bet tagad tā ir pavisam cita lieta - inspektori pastāvīgi braukā. Bez līguma man pat nav tiesību vienkārši staigāt pa mežu ar ieroci, kas nav speciālā futrālī. Kopumā medību organizēšana kļūst arvien grūtāka. Pie robežas ir pierobežas josla, ir aizliegtā zona, kur periodiski parādās nelegālie migranti. Ir uzņēmēji, kūri pērk un pēc tam pārdod tālāk zemi, sadalot medību laukus. Viņi paši normāli nemedī un mums nedod tādu iespēju. Bet zviedri, kuriem te pieder plaši zemes gabali, par medībām iekasē pārāk lielu maksu. Tagad kļuvis zināms, ka zviedri savas zemes izliek pārdošanā. Kurš to nopirks? Kā izturēsies pret medniekiem? Jautājumi joprojām paliek atklāti. Ir jāpiedomā, kā pareizi organizēt medību saimniecību. Tāda ir mūsu dzīve šeit. Es gribu teikt vienu: jo grūtāk būs organizēt legālas medības, jo vairāk uzplauks nelegālās medības. Ne visi tiks pieķerti. Šobrīd esmu noslēdzis ap trīssimt līgumu! Tagad jāslēdz līgumi ar pilnīgi visiem, arī ar tiem, kam pieder 1,5-2 hektāri! Pretējā gadījumā mēs vienkārši nevarēsim izveidot vienotu teritoriju medībām. Nu jau kādus divus gadus nevaram normāli medīt. Meža ceļi ir pamesti, un paši mednieki noveco. Jaunieši labprātāk pavada laiku pie datora. Arī tur var pamedīt... Problēmas joprojām ir. Tagad uz robežas ir žogs. Cik aļņu jau sagriezušies, cik aizgājušu bojā! Interesanti, ko par to domā “zaļie”? Ir pagājuši jau trīs, četri gadi, kopš mežā pazuduši eži. “Zaļie” klusē, un ko lai saka, viņi pārsvarā dzīvo pilsētās...

- Es saprotu, ka dzīve jūsu pagastā nav viegla. Bet ko lai saka, ja jūsu pagastā vairs nav palikuši vairāk par 240 cilvēkiem... Cik cilvēku ir jūsu mednieku kolektīvā?

- Reiz bija trīsdesmit. Palikuši divdesmit. Ne visi no viņiem dzīvo šeit. Ir tādi, kuri brauc, piemēram, no Dagdas. Protams, medības ir dārgs vaļasprieks. Labi, ka licences nav tik dārgas. Kolektīvs maksā vairāk nekā divus tūkstošus eiro gadā. Iepērkam arī sāli, graudus... Izdevumu ir daudz. Mums ir biedru nauda, visi maksā regulāri, bet ne visi medī. Kad tiekam pie medījuma, dalāmies ar visiem medniekiem. Ja maksājat dalības maksu, jums ir tiesības uz attiecīgu medījuma daļu.

- Medicīnas darbinieks neatrodas pagastā. Vajag braukt uz Šķauni, vai pat uz Dagdu. Tas arī padara dzīvi grūtāku?

- Tas mani līdz šim nav ietekmējis. Esmu biškopis un ārstējos pats. Pirms diviem gadiem man tika veikta asins analīze un viss bija kārtībā. Mana meita ir ģimenes ārste, strādā Anglijā. Es dažreiz konsultējos ar viņu, bet reti. Es kā biškopis, protams, ēdu vairāk medu un biškopības produktus nekā citi cilvēki. Turklāt es arī daudz skraidu pa mežiem. Tāpēc es nesūdzos par savu veselību. Ja cilvēks pastāvīgi atrodas kustībā, tad slimības viņu atstāj mierā. Tā lūk... Bet, ja visu dienu sēž pie datora, tad sākas problēmas. Es dzīvoju laukos. Šeit vienmēr ir pietiekami daudz darba.

- Liels paldies! Ceru, ka medniekiem problēmu būs mazāk, un medību tradīcija turpināsies!

Mans nākamais sarunu biedrs - pagasta pārvaldes klientu apkalpošanas speciālists, cilvēks, par kuru vietējie iedzīvotāji runā ar lielu cieņu. Atzīmēja atsaucību, kompetenci un daudzas citas brīnišķīgas īpašības. Valentīna Kononova kā vienmēr bija savā darba vietā, par laimi tajā brīdī apmeklētāju nebija un varējām mierīgi parunāties.

Valentīna Kononova

- Cik ilgi strādājat pagasta pārvaldē?

- Sāku strādāt 1994. gadā par pagasta padomes sekretāri. No 2018. gada mans amats ir klientu apkalpošanas speciālists.

- Vai līdz ar jauno amatu ir mainījušies jūsu pienākumi?

- Daudzi pienākumi ir saglabājušies, un ir pievienoti jauni. Tagad pieņemu komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nodokļu maksājumus, kārtoju dokumentus. Cilvēki nāk pēc informācijas, pēc palīdzības dažādos jautājumos, pēc padoma, un es palīdzu, kad vien iespējams.

- Varbūt varat pastāstīt, kā dzīvojat Bērziņu pagastā? Pagasts vienmēr ir bijis nomalē, tagad šeit maz iedzīvotāju...

- Pati esmu vietējais iedzīvotājs. Varu teikt, ka cilvēki šeit ir kaut kā pielāgojušies dzīvei jaunos apstākļos. Šeit palika galvenokārt tie, kas visu mūžu nodzīvoja Bērziņu pagastā, kuru senči šeit dzīvoja. Tie, kuriem šeit ir vecāku mājas, piemājas saimniecība, kam šeit pieder zeme. Ir daudzi pensionāri, kuri visvairāk novērtē mieru, klusumu un brīvo laiku. Man šeit arī ir māja un neliela saimniecība.

- Vai jums ir laiks veikt saimniecības darbus?

- Ir jāatrod laiks.

- Runājot par brīvo laiku, vai ir pietiekami daudz iespēju lietderīgai un interesantai atpūtai? Tautas namā ir pietiekami daudz aktivitāšu?

- Tautas nams strādā pēc sava plāna un pasākumi notiek. Protams, tie, kuriem interesē, tajos piedalās, apmeklē.

- Vai ir daudz cilvēku, kuri apmeklē pasākumus?

- Ir dažādi. Uz svētkiem pulcējas 30-50 cilvēku. Gadās, ka atbrauc arī no kaimiņu pagastiem.

- Vai Tautas namā darbojas radošās grupas, kolektīvi?

- Pēdējā laikā neesmu dzirdējusi, ka šeit darbotos kāds kolektīvs.

- Cik bieži pie jums ierodas kultūras pasākumu organizators?

- Kad notiek pasākumi. Viņš nodarbojas arī ar Tautas nama dekorēšanu svētkiem.

- Sakiet, lūdzu, vai tas, ka pagastā nav medicīnas darbinieka, jums rada neērtības?

- Personīgi man, nē. Mana ģimenes ārste pieņem pacientus Ezerniekos, un nepieciešamības gadījumā uz turieni brauc visi mani ģimenes locekļi. Kas attiecas uz citiem pagasta iedzīvotājiem, tad ir tādi, kuru ģimenes ārsts pieņem Dagdā. Bet vispār tagad var piezvanīt ārstam, pārrunāt problēmas, pastāstīt. Un ārsts izraksta elektroniskās receptes vai nosūtījumus pie speciālistiem.

- Vai veikals šeit ir labs? Vai te ir viss nepieciešamais?

- Jā, veikals ir labs. Pie mums atbrauc arī autoveikals. Taču daudzi vietējie iedzīvotāji pārtikas preces dodas pirkt uz Dagdas lielveikaliem, jo ​​tur ir lielāks sortiments, zemākas cenas, ir arī akcijas, kuru laikā var ievērojami ietaupīt.

- Robeža ir ļoti tuvu. Vai tas kaut kā ietekmē jūsu dzīvi? Vai jūtat uztraukumu?

- Domāju, ka vietējiem iedzīvotājiem nav pamata uztraukties. Mums blakus ir robežsargi. Gluži pretēji, mēs šeit jūtamies aizsargātāki, pilnīgā drošībā. Mēs esam droši aizsargāti.

- Liels paldies par sarunu!

Pirms aizbraukšanas no Bērziņu pagasta atlika vien aiziet uz vienīgo veikalu un novērtēt sortimentu. Jāteic, ka tirdzniecības vieta, neskatoties uz pieticīgajiem izmēriem, piedāvā klientiem visu nepieciešamo. Sortiments ir bagātīgs, pārstāvētas visas gan pārtikas, gan rūpniecības preču kategorijas. Izmantoju iespēju aprunāties ar pārdevēju Marinu.

- Cik ilgi jūs strādājat par pārdevēju?

- Jau 12-13 gadi.

- Vai dzīvojat šeit, ciematā?

- Es dzīvoju Punduru ciemā, netālu no šejienes.

- Vai jums ir daudz pircēju? Vai tie nāk iepirkties katru dienu?

- Protams, nāk katru dienu. Bet kopumā tagad pircēju ir maz.

- Ko vietējie iedzīvotāji pērk visbiežāk?

- Galvenokārt pārtiku un alkoholu.

- Šorīt blakus jūsu veikalam redzējām autoveikalu. Vai tas ir labi?

- Jā, labi. Pircējiem ir jābūt izvēlei, lai var izvēlēties, kur un ko pirkt. Autoveikals atbrauc divas reizes nedēļā, bet mēs strādājam katru dienu.

- Vai jūs visbiežāk iepērkaties savā veikalā?

- Savā veikalā arī. Reizēm aizbraucam uz Dagdu, uz lielveikalu. Mans darba grafiks ir ērts: nedēļu strādāju un tad nedēļu atpūšos. Esam tikai divi pārdevēji.

- Vai jums ir sava automašīna?

- Ir. Protams, ja nav automašīnas, izvēle ir grūtāka. Ar autobusu uz veikalu braukt nav īpaši ērti.

- Sakiet, vai tas, ka pagastā nav medicīnas darbinieka, apgrūtina jūsu dzīvi?

- Personīgi manu neapgrūtina. Dagdā mani pieņem ģimenes ārste. Vienmēr varu piezvanīt vai aizbraukt, ja rodas vajadzība.

- Vai jūsu Tautas namā bieži notiek svētku pasākumi?

- Notiek, pārsvarā tradicionālie - Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi... Tiesa, es tur eju reti.

- Vai nav garlaicīgi dzīvot Bērziņu pagastā?

- Man nav garlaicīgi.

- Vai tas, ka robeža ir tuvu, jūs nesatrauc?

- Nē, uztraukuma nav. Blakus atrodas robežsargi un policija. Mēs redzam un jūtam, ka esam aizsargāti. Tāpēc esam mierīgi.

- Vai jūs domājat, ka Bērziņa pagastam kādreiz pienāks labāki laiki?

- Noteikti pienāks. Mēs ceram. Tikai tā var dzīvot!

- Liels paldies! Un lai veicas!

Bērziņu pagasta teritorijā dzīvo 66% latviešu, 18% krievu, 10% baltkrievu, 3% ukraiņu, 1% poļu un 2% citu tautību pārstāvju. 2024. gadā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ieradās 47 cilvēki. Visvairāk balsu no vietējiem vēlētājiem saņēmusi partija “Saskaņa” (17,02%), otro vietu ar vienādu rezultātu (12,77%) ieņēma partijas “Latvija Pirmajā vietā” un “Centra partija”. Trešo vietu dala “Suverēnā vara”, “Jaunā Vienotība” un “Stabilitātei!” (katrai 10,64%). 5% barjeru pagastā pārvarēja arī “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts”.

Neparasti siltā janvāra diena bija drūma, mitra un bez sniega – pelēka. Izbraucot no pagasta centra, negaidīti satikām galveno Bērziņu pagasta apskates objektu - sumbru, kurš, atnācis no Baltkrievijas, atradis mājvietu pie vietējā zemnieka. Dzīvnieks, redzot, ka tiek fotografēts, ieņēma svinīgu pozu. Acīmredzot viņš jau sen samierinājies ar vietējās “zvaigznes” lomu, darīja visu iespējamo, lai izskatītos krāšņi. Paldies viņam par to. Jaunajā dzīvesvietā viņš izskatās diezgan laimīgs. Malacis!

Andrejs JAKUBOVSKIS

Autora foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autori.