Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Svētki

    Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

    Bērnudārzi ir kā laimes un prieka saliņas. Tur vienmēr ir aizraujoša, radoša, zinātkāra atmosfēra. Tur katru dienu bērni iemācās, ko jaunu. Mīļās audzinātājas prot atbildēt uz katru bērna jautājumu.

    Lasīt
  • “Valsts svētki = mani svētki?”

    Ko domājam, kad sakām “mana valsts”? Kāda tā ir? Un kāda ir mana vieta tajā? Novembris ir mēnesis, kas iezīmē Latvijas Republikas galvenos svētkus – piemērotākais laiks, lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem.

    Lasīt
  • Par visu, kas man dzīvē dots, esmu pateicīga Dievam

    Dod, Dieviņ, man aitiņas, Dodi baltas i pelēkas, Izaudīšu vilnainītes I baltas, i pelēkas Baltās segšu saulitē, Pelēkās lītiņā. Pienākot aukstajam gadalaikam, no skapja dzīlēm izvelkam vasarā noliktās vilnas zeķītes, cimdiņus, dūrainīšus, cepures un šalles. Protams, arī kādu biezāku jaku, plecu lakatu un segu, kas lieliski pilda savas funkcijas – sasildīt mūsu ķermeni. Cik labi, ka aizvien vairāk tiek novērtēti dabīgie materiāli un to labvēlīgā ietekme uz cilvēka organismu. Viens no tiem – aitas vilna.

    Lasīt
  • 8. stāsts - Piens – skaistuma, veselības un pārticības simbols

    Gotiņ, mana raibaliņa, Tu man saldu pienu dod; Tāpēc tevi apdziedāju, Tāpēc tevim kroni viju. Latviešu tautas priekšstatos piens ir pārticīgas dzīves un veiksmes simbols. Teikas stāsta par piena upēm un sviesta kalniem. Par Piena māti tiek dēvēta Mārša, kas liek tecēt pienam kā no avota. Māršu lūdza, lai tā svētī gotiņas un neļauj skauģiem tām kaitēt.

    Lasīt
  • 6. stāsts - Mājas alus

    Agrāk alu prata brūvēt vai katrā lauku sētā. Labs alus bija saimnieka goda lieta. Tagad, kad veikalā pieejams plašs šī produkta klāsts, mājās gatavots alus ir retums. Savām vajadzībām vēl kāds uzbrūvē, bet tādu meistaru, kurš “netur sveci zem pūra” un ar mantotajām sentēvu tradīcijām gatavs dalīties – nav daudz. Viens no tiem, kas no tēva apgūto prasmi uztur un bagātina ar savu pieredzi, ir Dainis Rakstiņš Balvu novada Bērzpils pagasta “Kolnasātā”.

    Lasīt
  • 5. stāsts - Man patīk mans darbs!

    Krāslavas centrā, netālu no autoostas, ir apavu remonta darbnīca, kurā strādā viena no jaunākajām kurpniecēm novadā – Marina Špakoviča. Marina kurpnieces amatu apguvusi mācoties no pieredzējušiem meistariem – Mihaila Caunes un Larisas Mološenokas.  

    Lasīt
  • 4. stāsts - Latgales podnieku tradīcijas turpinās

    Katru Latvijas novadu raksturo kāda īpaša kultūras iezīme. Viena no spilgtākajām Latgales tradicionālās kultūras zīmēm ir keramika, kurā līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

    Lasīt