Projekti

Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Grāveru pagasts: ilgdzīvotāji, smilšu karjeri, viesu nami un audžuģimenes

    Pirms diviem gadiem mūsu laikrakstā jau publicējām Grāveru pagasta “portretu”. Toreiz visa uzmanība tika pievērsta pēdējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuras rezultātā pagasts pēc neilgas atrašanās Aglonas novadā atgriezās Krāslavas novadā. Divi gadi nav liels laika posms, taču pietiekams, lai atgrieztos šajā gleznainajā vietā ar seno vēsturi. Jā, seno, tas nav joks - nelielā pagasta teritorijā atrodas septiņi arheoloģiskie pieminekļi (četri pilskalni un trīs senkapi). Vieta, kas kādreiz bija blīvi apdzīvota, 17. gadsimta beigās kļuva pamesta.

    Lasīt
  • Pīterdīnā muzejā “Andrupenes lauku sēta”. 2002.goda 29.juņs

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt

  • Piedruja: piesardzīgs optimisms pie pašas robežas

    Piedruja ir ļoti īpaša vieta. Šīs vietas vēsture aizsākās 17. gadsimta sākumā, kad izcilais Lietuvas lielhercogistes valstsvīrs Jans Pjotrs Sapega šajā vietā nodibināja nocietinājumu, kas paredzēts valsts austrumu robežas aizsardzībai. Vēlāk Sapegas savā īpašumā ieguva Piedruju (apmetne toreiz tika dēvēta pavisam citā vārdā) un cerēja, ka vieta kļūs par Drugas, kas atradās Rietumu Dvinas pretējā krastā, amatniecības daļu. Apmetne ātri pieauga, kļuva bagātāka un uzplauka. Bet... pierobežas pozīcijai (Piedruja vienmēr ir bijusi apdzīvota vieta pierobežā - vispirms Livonijas, tad Lietuvas Lielhercogistes, tad Vitebskas guberņas “Livonijas” daļas, tad Latvijas Republikas) ir ne tikai priekšrocības, bet arī trūkumi. Kad robeža kļuva “necaurspīdīga”, apmetnes ebreju iedzīvotāji, kas veidoja 70% no kopējā iedzīvotāju skaita, sāka pārvietoties turp, kur bija izdevīgāk tirgoties. Pamazām piepilsētas apmetne pārvērtās par ciemu...

    Lasīt

  • Robežnieku pagasts – dabas bagātība un daudznacionāla kultūra

    Robežnieku pagasts, kas atrodas Latvijas dienvidaustrumos pierobežas joslā ar Baltkrieviju, ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām. Tā ir ar vēsturi, dabas resursiem un kultūras daudzveidību bagāta vieta, kas saglabā savu unikalitāti un piesaista gan vietējo iedzīvotāju, gan viesu uzmanību.

    Lasīt

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklājam gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus; meklējam problēmām iespējamos risinājumus un vērtības, uz kurām vietējai kopienai balstīties. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību ceram atklāt iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri – kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu. Šoreiz stāsts par Daugavas lokiem apvīto Krāslavas novadu

    Lasīt
  • Leigū vokors Astašovā.1998.goda 23.juņs

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt

  • Ūdrīši: pagasts, kur augstu vērtē pozitīvismu

    Krāslavas novada Ūdrīšu pagasts atrodas blakus Krāslavai. Ikviens, kurš izbrauc ārpus pilsētas ziemeļaustrumu virzienā (uz Daugavpili vai dzelzceļa staciju), noteikti brauks cauri Ūdrīšu teritorijai. Pagasta teritorija stiepjas gar Daugavu līdz pašai novada robežai ar kaimiņu novadu. Vēsturiski Ūdrīšu pagasta teritorija sastāvēja no diviem diezgan lieliem īpašumiem (Ludviampole un Kazanova), kas pagājušā gadsimta 20. gadu sākuma agrārās reformas rezultātā tika sadalīti 250 mazākās zemes vienībās, bet pagasts, pareizāk sakot, “ciema padome” kā patstāvīga administratīva vienība radās 40. gadu beigās, pēc kara. Ūdrīšu pagastā ir vairāki diezgan lieli ciemi: pagasta centrs Augstkalnē, Borovka, Tartaks un Krāslavas stacijas ciems. Šī administratīvi teritoriālā vienība ir atzīta par vienu no visblīvāk apdzīvotajām mūsu novadā - šajā teritorijā deklarēti 1012 iedzīvotāji, tomēr, pēc pagasta speciālistu aplēsēm, Ūdrīšu pagastā pastāvīgi dzīvo ne vairāk kā 850 cilvēku.

    Lasīt

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklājam gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus; meklējam problēmām iespējamos risinājumus un vērtības, uz kurām vietējai kopienai balstīties. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību ceram atklāt iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri – kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu.

    Lasīt
  • . Latgalīšu dzīšmu dīnā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdys Tautys nomā. 2004. goda 22. majs

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Atvars, Gvido

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.