Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Rudens krāsas ieskanas Kombuļos

    Sestdien, 11. oktobrī, Kombuļu Tautas namā notika radošs pasākums, kas bija veltīts Dzejas dienu 60. gadadienai. Šie vārda un mūzikas svētki bija ne tik vien kultūras pasākums, bet arī atgādinājums par to, ka rudens ir iedvesmas laiks.

    Lasīt
  • Daugavpils iedzīvotāji atbild uz jautājumiem par kiberdrošību.  Roberta KLEŠČINSKA foto

    Kiberdrošība pierobežā: kā saglabāt drošību digitālajā pasaulē?

    Mēs atrodamies Austrumu pierobežā, kur informatīvā telpa ir īpaši daudzveidīga – līdzās Latvijas medijiem iedzīvotāji ikdienā saskaras ar Krievijas televīzijas kanāliem, sociālo tīklu un dažādu neatkarīgo portālu saturu. Šī vide padara informācijas plūsmu daudzveidīgu, taču reizē arī riskantu – maldinoši vēstījumi, propagandas naratīvi un krāpniecības shēmas kļūst par daļu no ikdienas izaicinājumiem.

    Lasīt
  • Latgale pastiprina starpinstitūciju sadarbību cīņā pret vardarbību

    25. septembrī Krāslavas novada sociālā dienesta telpās notika Valsts probācijas dienesta Latgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Konsultatīvās padomes apakšpadomes sēde par vardarbības novēršanas tēmu. Valsts probācijas dienesta organizētajā pasākumā piedalījās pārstāvji no Valsts policijas un pašvaldības policijas, prokuratūras un tiesas, dažādu pašvaldību sociālajiem dienestiem, bāriņtiesas, kā arī probācijas dienesta darbinieki, ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji, tāpat arī pārstāvji no nevalstiskām organizācijām — centra “MARTA”, Latvijas Sarkanā krusta, mācību centra “MKB” un pašvaldību pārstāvji. Šāds dalībnieku sastāvs ļāva aplūkot vardarbības problēmu kompleksi — sākot no pirmā zvana policijai līdz tiesas lēmumiem un ģimenes sociālajam atbalstam.

    Lasīt
  • Nalela daļa nu gruomotu, kuruos publicāti dzejneicys I. Nārys dorbi, i kurys daīmamys Aulejis pogosta bibliotekā

    Aulejis stuosti. Dzejis dīnu stuosts

    Dzeja vysod ir bejuse cylvāka īškejuo pasauļa spīgeļs – tei var pasaceit tū, kū mes reizem navarim izsaceit ar parostim vuordim. Tys ir tylts storp dūmom i sajiutom, storp klusumu i bolsu. Kotram cylvākam sovā dzeivē ir sastūpamys šaļts, kod gryuts vuordim izlikt pīdzeivuotū - prīcu, suopis, mīlesteibu, ilgys voi cereibu. Taišni taiduos šaļtīs dzeja palīk par volūdu, kas runoj myusu vītā. Tei paleidz sevi redzēt nu uorspusis i tymā pošā laikā apsazynuot, ka myusu puordzeivuojumi ir kūpeigi ciļviecis rytmā.

    Lasīt
  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis. Rēzekne un Rēzeknes novads

    “Rēzeknes Vēstis” kopā ar laikrakstu “Diena” un vairākiem reģionālajiem medijiem piedalās projektā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis”. Tāpēc šoreiz stāstīsim par RĒZEKNI un RĒZEKNES NOVADU. Rēzeknes novads atrodas pašā Latgales viducītī, un tā nav tikai vieta kartē. Tās ir mūsu mājas, mūsu saknes, mūsu spēks. Un Latgale, Latvija dzīvo mūsos tik ilgi, cik mēs viņu sargājam, kopjam un iedzīvinām ikdienas darbos. Šodien mēs dzīvojam laikā, kad mums visiem neatkarīgi no amata vai dzīvesvietas ir viena kopīga atbildība – stiprināt Latviju. Gan ar darbu, gan ar sirdi. Mums ir sava koncertzāle, viena no labākajām Latvijā, kuras skatuvi iecienījušas pasaules mēroga zvaigznes. Tā ir vieta, kur cilvēki pulcējas, lai smeltos iedvesmu, atcerētos, kas mēs esam, un justu kopības spēku. Katrs koncerts, katra izrāde un pasākums ir kā tilts starp paaudzēm. Kultūra nav greznums – tā ir nepieciešamība. Mēs lepojamies ar mūsu zemniekiem, lauksaimniekiem. Viņu darbs nav tikai maize uz galda – tā ir arī ticība savai zemei. Lauksaimnieka darbs ir smags, bet bez viņa darba nav lauku, nav Latvijas. Katrs sējums – tā ir ticība rītdienai. Un tikai visi kopā mēs veidojam šo valsti.

    Lasīt
  • Racēju salidojums Krāslavā kļūst par visa novada svētkiem

    Intervija ar salidojuma organizatoru Viktoru Birumu Krāslavas novadā norisinājās jau piektais racēju salidojums – pasākums, kas ar katru gadu piesaista arvien vairāk dalībnieku ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Daudziem tā nav tikai līdzīgi domājošo tikšanās, bet īsti svētki, kurus gaida veselu gadu. Šogad pasākumā piedalījās vairāk nekā 500 cilvēku, bet vēl vairāk nekā divi simti ieradās kā atbalsta komanda. Papildus meklēšanas sacensībām un konkursiem viesus sagaidīja piesātināta programma un draudzīga atmosfēra starp cilvēkiem, kuri aizraujas ar vēsturi un artefaktu meklēšanu. Par to, kā radās salidojuma ideja, ar ko šis gads atšķīrās no iepriekšējiem un kādi ir nākotnes plāni, sarunājāmies ar pasākuma organizatoru Viktoru Birumu.

    Lasīt
  • Pierobežas lauksaimniekus skāris dubults trieciens: lauki applūduši, zemes cenas krītas

    2025. gada vasara ir kļuvusi par īstu pārbaudījumu Latvijas lauku saimniecībām. Gandrīz nepārtrauktās lietavas ir pārvērtušas laukus neizbraucamos purvos, aizkavējušas ražas novākšanu un negatīvi ietekmējušas ražas kvalitāti. Daudzi lauksaimnieki atzīst, ka pēdējās desmitgadēs ar šādu situāciju nav saskārušies. Graudu kultūras ir cietušas īpaši smagi – tās ne tikai zaudējušas ražu, bet arī graudu kvalitāte izrādījusies zemāka, nekā ir gaidīts. Lauksaimnieki ir spiesti pārskatīt savus plānus nākamajām sezonām, samazināt sēju vai pat atteikties no dažām kultūrām. Vienlaikus, pēc lauksaimnieku domām, valsts atbalsta un apdrošināšanas sistēma nedarbojas pietiekami efektīvi un bieži vien atstāj saimniecības vienas pašas ar dabas katastrofu sekām. Par to, ar kādām problēmām saskārusies Indras pagasta saimniecība “Saknes”, kādi ir zaudējumi un kādi ir nākotnes plāni, stāsta tās īpašnieks Aleksandrs Korovackis.

    Lasīt
  • Kombuļu i Aulejis sadarbeibys pasuokums, veļteits Dzejis dīnom, 2024.g.

    Aulejis stuosti. Stuosts par draudzeibu

    Kultura ir vaira nakai dzīsme, deja voi muokslys izstuode – tei ir myusu kūpejuo identitate, myusu viesturis i pīredzis atspīgeļuojums, kas apvīnoj dažaidus cylvākus vīnā vasalumā. Tei ir kai dzeiva volūda, caur kurū sabīdreiba spiej sasazynuot, sasaprast i radeit pīdareibys sajiutu. Kultura palīk par instrumentu, kas na tik izklaidej voi izgleitoj, bet ari dzili saista – styprynoj kūpīnys saitis, paleidz veiduot attīceibys i roda kūpeibys sajiutu.

    Lasīt
  • Kazinovā notika rikšotāju sacensības “Krāslavas novada kauss 2025”

    16. augustā pēc ilgāka pārtraukuma Robežnieku pagasta Kazinovas ciemā notika rikšotāju sacensības "Krāslavas novada kauss 2025". Šis pasākums kļuva par īstiem svētkiem novada iedzīvotājiem, kā arī par ilgi gaidīto tikšanos visiem jāšanas sporta entuziastiem. Atmosfēra trasē tajā dienā bija īpaša - jātnieku sajūsma, aplausu dārdi, fanu priecīgie izsaucieni un pakavu dunoņa zaļajās pļavās atgādināja, ka zirgu rikšošana nav tikai sporta veids, bet gan daļa no Latvijas kultūras mantojuma.

    Lasīt