Projekti

Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklājam gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus; meklējam problēmām iespējamos risinājumus un vērtības, uz kurām vietējai kopienai balstīties. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību ceram atklāt iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri – kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu. Šoreiz stāsts par Daugavas lokiem apvīto Krāslavas novadu

    Lasīt
  • Leigū vokors Astašovā.1998.goda 23.juņs

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt

  • Ūdrīši: pagasts, kur augstu vērtē pozitīvismu

    Krāslavas novada Ūdrīšu pagasts atrodas blakus Krāslavai. Ikviens, kurš izbrauc ārpus pilsētas ziemeļaustrumu virzienā (uz Daugavpili vai dzelzceļa staciju), noteikti brauks cauri Ūdrīšu teritorijai. Pagasta teritorija stiepjas gar Daugavu līdz pašai novada robežai ar kaimiņu novadu. Vēsturiski Ūdrīšu pagasta teritorija sastāvēja no diviem diezgan lieliem īpašumiem (Ludviampole un Kazanova), kas pagājušā gadsimta 20. gadu sākuma agrārās reformas rezultātā tika sadalīti 250 mazākās zemes vienībās, bet pagasts, pareizāk sakot, “ciema padome” kā patstāvīga administratīva vienība radās 40. gadu beigās, pēc kara. Ūdrīšu pagastā ir vairāki diezgan lieli ciemi: pagasta centrs Augstkalnē, Borovka, Tartaks un Krāslavas stacijas ciems. Šī administratīvi teritoriālā vienība ir atzīta par vienu no visblīvāk apdzīvotajām mūsu novadā - šajā teritorijā deklarēti 1012 iedzīvotāji, tomēr, pēc pagasta speciālistu aplēsēm, Ūdrīšu pagastā pastāvīgi dzīvo ne vairāk kā 850 cilvēku.

    Lasīt

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklājam gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus; meklējam problēmām iespējamos risinājumus un vērtības, uz kurām vietējai kopienai balstīties. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību ceram atklāt iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri – kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu.

    Lasīt
  • . Latgalīšu dzīšmu dīnā “Auni kuojas, laksteigola!” Dagdys Tautys nomā. 2004. goda 22. majs

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklāsim gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus, meklēsim problēmām iespējamos risinājumus, vērtības. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību atklāsim iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri – kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu.

    Lasīt

  • Izvaltas pagasts: vēsture, viesmīlība un veiksmes stāsts

    Izvaltas pagasts ir bagāts ar vēsturi, dabu un ievērojamiem objektiem, kas atspoguļo šī reģiona kultūru un tradīcijas. Rakstos Izvalta pirmo reizi minēta 1625. gadā, kad tur ieradās jezuīti un nodibināja savu misiju. Laika gaitā Izvaltas pagasts piedzīvoja dažādus administratīvos pārkārtojumus un pārmaiņas. No sākotnējiem ciemiem līdz pagasta izveidei.

    Lasīt

  • Kalnieši: gandrīz kļuvuši par novada galvaspilsētu - bagāta vēsture un interesanti cilvēki

    Kalnieši ir netālu, to zina visi krāslavieši. Daudzi no šī ciema un pagasta kļuvuši par pilsētniekiem, daudzi no Kalniešiem ikdienā brauc strādāt uz Krāslavu. Kalniešu ciems sāka veidoties tikai pēc kara, 1947. gadā, kā kolhoza “Daugava” centrs. Pirmsreformas periodā (līdz 1920.-1922. gadam) pašreizējā pagasta teritorijā atradās vairāki īpašumi, no kuriem lielākie – Šterenbergu un Niedricu. Pirmo reizi hronikā Niedrica pieminēta saistībā ar tirdzniecības strīdu starp Livonijas ordeni un Polockas kņazisti. 1471. gadā Niedricas pilī notika tikšanās, kurā piedalījās komturs no Dinaburgas (Daugavpils), fogts no Rositenes (Rēzekne) un Polockas vojevoda.

    Lasīt
  • Folklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2009” Kruoslovys kulturys nomā. 2008. goda 29. novembris

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Evija, Jogita, Raita

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.