Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Aleksandrs Lukša: “Ģimene ir visa pamats”

    Mēs visi viņu pazīstam, daudzi seko līdzi viņa panākumiem, jo viņš ir mūsējais, krāslavietis. Šobrīd strādā Daugavpilī, kur dzīvo arī ģimene. Sašas veiksmes stāsts sākās mūsu acu priekšā. Savas radošās gaitas viņš uzsāka “Varavīksnes” vidusskolā un Bērnu un jauniešu centrā. Pēc tam bija daudz darba, neatlaidības, optimisma un... atkal darba. Šobrīd viņš ir deju studijas, kuras audzēkņi kļuvuši par Eiropas vicečempioniem un pasaules čempioniem, vadītājs. Viņš ir dejojošs treneris, horeogrāfs, producents, menedžeris, uzņēmējs. Mūsu saruna norit kaimiņpilsētas kafejnīcā.

    Lasīt
  • Viens stāsts par diviem

    Ik dienu pārliecinos, cik daudzveidīga ir mūsu dzīve. Ir dažādi notikumi, kas ietekmē mūsu eksistenci vai arī nekādi neietekmē mūs. Mēs visi esam dažādi, katram ir savas intereses, aizraušanās un vājības. Tas daudzējādi nosaka cilvēka likteni, viņa profesijas izvēli. Tā, piemēram, kokapstrādes darbinieka profesija ir zināma kopš seniem laikiem, jo tieši koksne tās īpašību dēļ ir diezgan plaši izplatīta. Kokam ir būtiska nozīme cilvēka dzīvē. Tomēr, neskatoties uz to, ka teorētiski darba process šķiet diezgan vienkāršs, praksē darbam ar koku ir nepieciešama profesionalitāte.

    Lasīt
  • Aivars Bačkurs: “Brīvprātīgais darbs - tas ir mans hobijs!”

    Ik veiksmes stāsts ir stāsts par personību, īpašu, neparastu un talantīgu. Mēs esam pieraduši līdzās nostatīt vārdus “panākumi” un “uzņēmējdarbība”. Kas īsti ir “uzņēmējs”... Tas ir cilvēks, kura darbību rezultātā mainās sociālā vide, tiek uzlabota ekonomiskā un politiskā atmosfēra, cilvēku dzīves kvalitāte. Manuprāt, Aivars Bačkurs no Dagdas ir tipisks sociālā uzņēmēja piemērs, jo viņa darbība ir svarīga gan pilsētas, gan novada attīstībā. Esmu drošs, ka Dagdas novada iedzīvotājiem nav papildus jāstāsta par šo jauno cilvēku. Viņu tāpat visi pazīst. Tomēr, ņemot vērā to, ka mūsu laikraksta lasītāji dzīvo vismaz trijos novados, par šo cilvēku ir jāpastāsta sīkāk. Tātad...

    Lasīt
  • Pierobežas veiksmes stāsti

    Pirms pāris gadiem, veicot laikraksta lasītāju aptauju par tēmām, kuras būtu interesantas mūsu lasītājiem, vairāk nekā puse no respondentiem uzsvēra, ka vairāk uzmanības jāpievērš esošo vietējo uzņēmēju popularizēšanai. 2018. gadā publicējām rakstu ciklu “Latgale – iespēju reģions”, kurā stāstījām par uzņēmējdarbības iespējām Latgalē, par uzņēmējiem, galvenokārt par jauniešiem. Mūsu intervētie uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības uzsākšana ir izaicinājums, kas nopietni jāpārdomā; lielākajai daļai uzņēmēju atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ir bijis svarīgs visos līmeņos – sākot no pašvaldības, līdz Eiropas Savienības fondu līmenim. Par rakstu ciklu saņēmām pozitīvas atsauksmes un ieteikumu – turpināt šo tēmu. Darīsim to ar prieku!

    Lasīt
  • logo

    Projekts noslēdzies, stāsti turpināsies

    Ar šo noslēdzam rakstu ciklu projektā “Latgale – manas mājas”, kas tapa, pateicoties valsts budžeta finansējumam no reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas. Projekta sākumposmā tika veikta aptauja - interneta vietnē visidati.lv un publicējot anketu laikrakstā. Kopā aptaujā piedalījās 96 respondenti, kuru vidējais vecums ir 47,5 gadi ( jaunākajam 21 gads, vecākajam - 85 gadi).

    Lasīt
  • nadezdasgim

    Nadežda Timofejeva: “Lai strādātu skolā, ir nepieciešama degsme”

    Nadežda Timofejeva ir Krāslavas «Varavīksnes» vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja. Pēc kolēģu domām – “pēdējā no mohikāņiem”, teātra mīļotāja ar labu literāro gaumi, un vispār – nestandarta cilvēks ar skaidru dzīves pozīciju. Viņa jau ilgu laiku dzīvo Krāslavā, bagātinot bērnus ar zināšanām stundās, piedaloties dažādās ārpusstundu aktivitātēs, dažreiz rakstot dzeju, daudzu gadu garumā daloties pieredzē ar kolēģiem ikgadējā Latgales valodu forumā. Šobrīd kārto savu audzēkņu darbus krājumam «Ziemassvētku stāsti». Vārdu sakot, interesants cilvēks, kurš strādā sabiedrības labā.

    Lasīt
  • edberg

    Eduards Bergs: Mēs - vecā kaluma cilvēki…

    Eduards Bergs, īstens krāslavietis, strādā par glābēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas ugunsdzēsības un glābšanas nodaļā. Precējies, divu bērnu tēvs. Ļoti interesants un aizņemts cilvēks, zemūdens tūrisma kluba “Poseidons” dvēsele un vadītājs, kas regulāri organizē dažādas sacensības un ģimenes pasākumus mūsu novadā. Mēs ar Eduardu esam seni paziņas; vēl pavisam nesen visa Bergu ģimene spēlēja Varavīksnes vidusskolas JAK vecāku komandā. Par tikšanos vienojāmies iepriekš, jo kā jau nopietnam cilvēkam Eduardam bija jāsagatavojas un jānoskaidro visa informācija par saviem senčiem. Mūsu saruna notika viņa darba vietā, labi, ka negadījās nekas ārkārtējs...

    Lasīt
  • ernajan

    Erna Jančevska: Es varētu aizbraukt uz Vāciju, taču… nē

    Ar Ernu Jančevsku esam seni paziņas. Viņa ar vīru Sergeju jau desmit gadus piedalās Krāslavas "Jautro un asprātīgo kluba"(JAK) spēlēs, kuras es vadu. Pati Erna ilgus gadus bija “Varavīksnes” vidusskolas, ko viņa absolvēja 1991. gadā, skolas padomes priekšsēdētāja. Viņa ir uzticama, radoša un jautra. Jančevsku bērni arī ir JAK dalībnieki, un vēl viņi ir ļoti labi audzināti un patīkami sarunu biedri. Līdz šim mums nebija izdevies parunāt par viņas ģimenes vēsturi. Manam intervijas piedāvājumam Erna piekrita uzreiz. Mūsu tikšanās notika dažas stundas pirms vecāku komandas, kas aktīvi gatavojas JAK Jaungada spēlei, mēģinājuma...

    Lasīt
  • Čigāni kā spogulis, kā tu pret viņiem, tā viņi pret tevi

    Romi – viena no diasporām, kas plaši pārstāvēta gan Latvijā kopumā, gan Krāslavā. Kultūras ministrijas mājaslapā minēts, ka tieši čigāni uzskatāmi par lielāko mazākumtautību Eiropā. Čigānu esamība mūsu valstī datēta jau 16. gadsimtā. Ikviens diendienā satiek čigānus, bet kā mēs pret viņiem izturamies? Ko zinām par viņiem un viņu tradīcijām? Lai saprastu vienas no senākajām kultūrām, ar tai piemītošajām īpašajām tradīcijām un paražām, nianses, es satikos ar Lidiju Čubreviču. Viņa pirms vairākiem gadiem izveidoja Krāslavas romu biedrību, kas cenšas organizēt sadzīvi savas diasporas cilvēkiem, lai saglabātu tradīcijas.

    Lasīt