Aulejis stuosti. Stuosts par ticeibu

Ticeiba ari vīnoj cylvākus. Kūpeiga puorlīceiba, lai tei byutu religiska, goreiga voi vīnkuorši ideologiska, roda pīdareibys sajiutu. Cylvāks, kurs jiut, ka nav vīns sovuos dūmuos i uzskotūs, palīk stypruoks. Ticeiba saista paaudzis, nūdūdūt vierteibys nu vīna cylvāka ūtram.
Vystik ticeiba nav okla i nav atsasaceišona dūmuot voi aizdūt vaicuojumus. Eistineibā ticeiba olpom prosa drūsmi – īsadrūsynuot cerēt, kod logika soka cytaižuok, palikt uzticeigam, kod rūnās šaubys, i turpynuot īt iz prīšku, kod ceļš nav zynoms.
Ticeiba paleidz puorvarēt cylvāka īkšejūs škieršļus – bailis, viļšonūs, naveiksmis. Cylvāks, kurs tic sovim spākim i vierteibai, spiej sasnēgt daudz vaira, deļtuo ka nav saisteits tik ar uorejim apstuoklim, bet ar īkšejū puorlīceibu. Ticeiba ir cylvāka dzeiveibys bolsts. Tei ir kai guņs, kas sylda sirds i ruoda vierzīni, i kai saknis, kas ļaun cylvākim styprim stuovēt vysūs viejūs. Dzeive bez ticeibys palīk tukša i mehaniska, bet tod, kod cylvāks tic, juo dzeivi pīpylda dziļums, skaistums i jāga vysom nūtikšonom.

Aulejis Sv.Marijis Magdalenys Romys katuoļu bazneica ir Romys katuoļu Reigys metropolejis Rēzeknis-Aglyunys diecezis draudzis bazneica. Atsarūn Kruoslovys nūvoda Aulejis pogosta centrā, Aulejis cīmā. Aulejis bazneica ir vaira kai tik viesturyska ceļtne - tei ir iztureibys i goreiguos dzeivis simbols cauri godu symtim. Nu 1530. goda kūka bazneicys leidz 1709. goda myura baroka bazneicai, nu jezuitu miseju leidz myusu dīnu draudzis kūpīnai – bazneica īmīsoj goreiguos, kulturys i muokslys vierteibys. Bazneica ir veļteita svātajai Marijai Magdalenai (22. juļs), partū itei dīna teik skaiteita par jaunizcaltuos Aulejis bazneicys viesturis suokumu. Marija Magdalena beja griecineica, kurys atsagrīzšona ir apraksteita Evaņgelejā. Satykuse Jezu, sīvīte ar osorom nūmozguoja Juo kuojis i nūslauceja ar sovim motim, apsvaideja ar eļļu. Kluotasūšajim, kuri beja puorsteigti, ka Jezus, Dīva dāls, atļaun griecineicai pīsaskart Jam, Jezus saceja, ka “juos grāki ir pīdūti, jo jei cīši mīļuoja.” Sovutīs Marijai Magdalenai Kungs saceja: “Tova ticeiba tevi ir izgluobuse.” (sal. Lk 7,37-50) Marija Magdalena beja kluot pi krysta, kod Jezus nūmyra, i Leldīnis reitā jei beja pyrmuo, kura satyka Kungu piec augšanceļšonuos.

Autentisks bazneicys myura fragmentsSuonu oltora glezna ,,Bezvaineiguo Jaunova Mareja" (19.gs.), spāņu gleznuotuoja Bartolomeo Estebana Moriljo dorba kopijaBreivpruoteigais dorbs - bazneicys uzkūpšonys tolkaSkots iz bazneicys suonu oltori i procesejis karūgimVarganis (taiseitys 1912. g.)Baldahina izšyvuma fragments

Pyrmuo katuoļu kūka bazneica Aulejā calta 1530. godā, kod Latgola atsaroda Livonejis sastuovā. Tei beja vīna nu vacuokūs kūka bazneicu Latgolā. 1626. godā Daugovpiļs vojevods Aleksandrs Gonsjevskis, uzvarūt zvīdrus, nūdeve Aulejis bazneicu jezuitu eipašumā. Tai kai kara laikā bazneica beja nūpūsteita, jezuiti 1626. godā par vojevoda leidzeklim uzcēle jaunu kūka bazneicu. Restauracejis dorbi itamā bazneicā tyka veikti 1675. godā, bet piec 10 godu, 1685. godā, bazneica nūdaga. Leidz 1709. godam Aulejā beja pagaidu bazneica. Niulenejuo bazneica calta 1709. godā, i jezuiti itamā bazneicā struoduoja ari leidz 1820. godam, kod jūs izraideja nu tūreizejuos Krīvejis teritorejis.

Pošreizejuo āka ir nu ceglu, calta baroka stylā ar divejim tūrnim, grīstim myura veļvē. Bazneica ir calta krystveida formā. Tei ir 32 m gara i 16 m plota ceļtne, daleji ar kūka, daleji ar cementa greidu. Prīškā vuorti nu akmiņu i sorkonu ceglu.
Nu 1626. goda Aulejis draudzi apkolpuoja Daugovpiļs jezuiti. Ir viests, ka ite 1772. godā dzeivuojuši div jezuitu tāvi, nu 1820. goda pēc jezuitu izraideišonys i ordiņa sliegšonys Aulejā struoduoja laiceigī prīsteri.

Prīsteri Aulejis draudzē 19. g. s. i 20. g. s. beja:

• 1837.g.-1838.g. Jānis Brikmanis

• 1852.g.-1857.g. Ludvigs Serejko
• 1857.g.-1859.g. Georgs Šackis
• 1862.g.-1882.g. Jāzeps Narkevičs
• 1883.g.-1899.g. Francisks Kornevičs
• 1899.g.-1911.g. Jānis Kulikovskis

• 1911.g.-1917.g. Jāzeps Sviklis

• 1920.g. - 1921.g. Staņislavs Kurbandskis
• 19.11.1921. - 19.08.1928. Edvards Bekers
• 01.09.1928. - 16.04.1956. Pēteris Koroševskis
• 16.04.1956. - 27.04.1973. Jānis Pudžs
• 27.04.1973. - 15.05.1982. Antons Blaževičs
• 17.08.1982. - 18.03.1985. Peipiņu draudzis prāvests Jāzeps Lels
• 1985.novembris - 06.01.1988. Alberts Cimanovskis
• 07.01.1988.-01.11.1989. Bazilijs Pavelko

• 11.11.1989.-27.09.1991. Aivars Taukulis
• 01.10.1991.-01.04.1992. Kruoslovys dekans Jānis Stepiņš i prāvests Vilhelms Bēķis
• 1.06.1995.-06.08.1995. Kruoslovys dekans Jāzeps Lapkovskis

• 13.08.1995.-2010. g. apreļs prāvests Fēlikss Cipruss

• 2010.g. majs- 2011.g.14.septembris prāvests Alberts Cimanovskis

Tagad Aulejis draudzē kolpoj prāvests Juoņs Bečs, kurs īsvieteits 2007. goda 5. augustā. Jis ir ari Kombuļu i Okrys draudžu prāvests.
Kai draudzis prāvests jis voda liturgiskuos ceremonejis, dīvakolpuojumus, atbolsta kulturys pasuokumus (par pīmāru, Bazneicys nakti i “Boltuos supratkys”), īsasaista bazneicys atjaunuošonys dorbūs i projektu eistynuošonā.
1926. godā Aulejis draudzē beja 2825 draudzis lūcekli, 1968. godā - 1700, 1994. godā - 900. 2021. godā - ap 400, niule vēļ mozuok.
1925. godā Aulejis Romys katuoļu draudze atsaroda Gruoveru, vāluok Aulejis i daleji Kapiņu pogostā, nu 1989. goda - Aulejis i daleji Konstantinovys pogostā. Aulejis draudze rūbežojās ar Dagdys, Kombuļu, Skaistys, Rageļu i Okrys draudzem. Attuolums leidz Dagdys bazneicai ir 18 km, Kombuļu – 15 km, Skaistys – 20 km, Okrys - 10 km, bet leidz Rageļu bazneicai - 10 km. Leidz 1940. godam draudzei pīderēja 28 hektari zemes. Piec kara bazneicys eipašumi tyka nacionalizāti. Draudzei ir atdūta 1949. godā caltuo kūka draudzis sāta, kurā niule dzeivoj draudzis prāvests Juoņs Bečs.
Myusu dīnuos Latgolā, kas gondreiž divejus godu symtus beja pūļu, zvīdru i krīvu armeju kaujis lauks, nu 17., 18., i pat 19. g. s. kulturviesturyskuo montuojuma moz kas ir sasaglobuojs. Paguojušī kari lelā mārā škodejuši i Aulejis bazneicys vierteibom. Daudz kas ir puorbyuvāts, puorveiduots i puorkruosuots, pi tam ir cīši moz informacejis, deļtuo gryutai sprīst par bazneicys interjera suokūtnejū izskotu. Vysleluokuos puorvierteibys Aulejis bazneicā nūtykušys 19. godu symta beiguos. Bazneicys uorīne tyka atjaunuota 1955. i 2005. godā, bet interjers - 1967. godā, kai ari pādejūs godu laikā, draudzei pīsadolūt projektu konkursūs i sajamūt finansiejumu sovu ideju eistynuošonai.
Aulejis bazneicā sasaglobuojušys vairuokys vierteigys lītys. Poša Aulejis bazneica ir vaļsts nūzeimis arhitekturys pīmineklis (Nr. 6311), kas itymā sarokstā īkļauta 1989. godā. Jai ir paradzāta aizsardzeiba i vysys restauracejis, byuvnīceibys dorbus, fasadis puormainis, īšktelpu puorveiduojumus, arheologiskūs dorbus var veikt tik ar Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis atļuovi. Kab tū sajimtu, ir juoīsnādz projekta dokumentaceja, kas apstyprynoj, ka tiks saglobuotys baroka arhitekturys formys, originalī myura elementi, jumti, tūrņu silueti, nišuos īlyktuos statujis i cyta vizualuo izteiksme.
Ari uzturiešonys dorbi (pīmāram, žūgs, oltora apkūpe, interjera renovaceja, vargaņu remonts) ir juoizdora atbylstūši autentiskuma principim, saglobojūt materialu i tehnikys sadereibu ar ākys viesturyskū daļu.

Taipat vaļsts nūzeimis muokslys pīminekļu sarokstā īkļauts golvonais oltors (18. godu symta pyrmuo puse) ar daudzom kūka skulpturom i divejom gleznom, kuruos attāluota Svātuo Marija Magdalena i Suopu Dīvmuote. 18. g. s. glezna “Sv. Marija Magdalena ar rizu’’ (riza – greznys auduma puorkluojs, kas pīškir eipašu liturgiskū vierteibu) ari ir vaļsts nūzeimis muokslys pīmineklis, veļteits bazneicys dabasu aizbiļdnei svātajai Marijai Magdalenai.
Pi vaļsts nūzeimis muokslys pīminekļu daskaitama misale (tekstu gruomota Svātajai Misei) ar graviejumim (1726. g.), kas bazneicā globojās da myusu dīnu i teik skaiteita par unikalu liturgiskū dokumentu, divejis goreidznīku skulpturys iz fasadis obejuos īejis durovu pusēs (18. g. s.). Piec kaida projekta realizacejis, jau daudzus godus vīna nu skulpturu tai i nav atsagrīzuse sovā vītā iz fasadis. Skaidruojums tam pavysam vīnkuoršs – restaurejūt goreidznīka skulpturu, natyka īvāruotys pareizuos kruosys – malnboltuo kruosuojuma vītā atjaunuotajai goreidznīka figurai tyka izmontuots spylgts kruosuojums. Īveireibys cīneigs ir Aulejis bazneicys bronzys zvons, kas pastateits 1739. g. Zvons atsarūn zvonu tūrnī i ir vīns nu senejuokūs saglobuotūs 18. g. s. elementu, kam ir lela funkcionaluo i viesturyskuo nūzeime. Ka agruok bazneicys zvons vēļ skanēja nalaimis ci trauksmis gadīņūs, tod myusu dīnuos tys skaņ, aicynojūt iz dīvakolpuojumu, kaidā svineigā ceremonejā voi izvodūt myrušū pādejā gaitā iz kopsātu. 19. godu symta suokumā bazneicys suonu oltorā gleznuotuo glezna “Bezvaineiguo Jaunova Marija” ir spāņu baroka meistara Bartolomeo Estebana Muriljo (1617-1682) dorba kopeja, kurys originals atsarūn Prado muzejā Madridē. Īspiejams, ka itei glezna Aulejā tykuse ar jezuitu starpnīceibu, kuri kolpuoja bazneicā. Gleznai pīškierts vītejuos nūzeimis muokslys pīminekļa statuss. Ituo godu symta suokumā atjaunuota glezna “Svātuo Marija Magdalena ar rizu”. Bazneicā ir sasaglobuojušys viesturyskuos varganis, kurys leidz šam lītoj bazneicys dīvakolpuojumūs. Varganis taiseitys 1912. godā, bet īsvieteitys 1913. goda 19. majā, tuos taiseja Vojcehs Gadko Varšavā.

Bazneicā var apsavēŗt procesejis tekstilejis i liturgiskūs prīkšmatus nu 18. - 20. g. s. (procesejis kleitys, eipašim svātkim izmontuotū baldahinu, procesejis karūgus i c.)

Baldahina izšyvuma fragmentsMisale nu 1726.gŠkeļtovys i Aulejis draudzis dzīduotuojis Bazneicu nakts nūtikšonā Aulejis bazneicā, 2022.g.Baldahina izšyvuma fragmentsMisale nu 1726.g

Myusu dīnuos bazneica sagloboj sovu nūzeimi: na tik uztur baroka i 18. - 19. godu symta muokslys dorbus, kas boguotynoj Latgolys kulturtelpu, bet i kolpoj kai goreigais centrys nalelai, bet cīši vīnuotai katuoļu kūpīnai: regulari nūteik dīvakolpuojumi, draudzis svātki, goreiga rakstura pasuokumi, tolkys, teik uzjimti turysti i augustā - svātceļnīki. Tys aplīcynoj, ka bazneica ari myusu dīnuos palīk par vītejuos goreiguos pīdareibys olūtu.

 Aktivuos draudzis puorstuovis, proceseju dalineicys, breivpruoteiguo dorba veiciejis. Nu kreisuos: Elfrīda Vorslova, Ināra Līpeņa, Velta Dzalbe, Aina Lūse, Velta Moiseja i Helena JakoveleDraudzis puorstuovi sveic prāvestu Juoni Beču dzimšonys dīnā i reizē svietej 8. septembra draudzis svātkus - Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis dzimšonu

Vairuokus godus pīsadolūt projektu konkursā "Dzeivuotuoji veidoj sovu vidi", draudzis puorstuovi atjaunuojuši bazneicys i kopu žūgus, ceļa molys krucifiksus, greidys sagumu pi golvonuo oltora, kai ari ar projekta atbolstu Aulejis bazneicai izgataveiti jauni oltora i balustradis puorkluoji i aizkari. Bazneicys apleicīne ir sakūpta i labīkuortuota. Vysi dorbi nūteik, pasasokūt draudzis breivpruoteigajim i ari sadarbeibā ar Aulejis pogosta puorvaļdi.

Škeļtovys i Aulejis draudzis dzīduotuojis Bazneicu nakts nūtikšonā Aulejis bazneicā, 2022.g.Škeļtovys draudzis dzīduotuojis Bazneicu nakts nūtikšonā Aulejis bazneicā, 2022.g.Aulejis draudzis dzīduotuojis ,Bazneicu nakts nūtikšonā Aulejis bazneicā, 2022.g.

Aulejis bazneicā nūteik ikreita dīvakolpuojumi i svātdīnēs Sv. Mise 12 stuņdēs, bet vaira apmaklātuoju ir draudzis svātkūs i atlaidu dīnuos: Dīvmuotis septeņu suopu svātkūs (pīktdīne pyrma Pyupulsvātdīnis), Vyssvātuokuos Jezus Sirds svātkūs (junī), Svātuos Marijis Magdalenys svātkūs (22. julī) i Vysusvātuokuos Jaunovys Marijis pīdzimšonys svātkūs (8. septembrī). Kotru godu augusta pyrmajā sastdīnē nūteik kopusvātki Aulejis draudzis kopūs. Tei ir īspieja na tik aizlyugt par sovim tivinīkim, kuri jau aizguojuši myužeibā, bet vaira prīca par dzeivūs sasatikšonu, par dzymtu i rodu saīšonu i sabraukšonu nu vysu Latvejis molu i uorzemu. Tei ir vīna nu tradiceju, kas apvīnoj, kas līk gaideit, ilguotīs, kas vysmoz reizi godā dūd vareibu satikt attuolus radinīkus, seņ naradzātus draugus, klasisbīdrus...

Helena Jakovele (draudzis komitejis lūcekle i bazneicys kolpuotuoja)

Turpynojūt ticeibys stuostu, navar napīminēt cylvāku, kurs jau nu 1985. goda tur ryupi par vysu, kas nūteik ar, ap bazneicu i pošā bazneicā. Tei ir Helena Jakovele, kura nav tik bazneicys komitejis i draudzis lūcekle - jei ir goreigais i praktiskais styurakmiņs Aulejis bazneicys dzeivē. Juos breivpruoteigais kolpuošonys dorbs 30 godu garumā īroksta juos vuordu bazneicys viesturis gruomotys lopuos. Juos puorziņā ir kuorteibys uzturiešona bazneicā i puķu dūbēs, procesejis tārpu i liturgiskūs tārpu mozguošona i gludynuošona, bazneicys svātku nūrišu organiziešona, zīdu kuortuošona iz oltorim i vēļ daudz vysaidu cytu pīnuokumu, par pīmāru, bazneicys zvonu zvaneišona, kod ir sajimta sāru viests par kaidu Aulejis draudzis lūcekli. Helena ir tei, kura turystim izstuosta bazneicys viesturi, snādz informaceju tim, kuri meklej sovys saknis voi ir napīcīšama kaida liturgisko ceremoneja bazneicā. Organizej tolkys, jau caturtū godu piec kuortys ir vīna nu Bazneicu nakts idejis eistynuotuojom draudzē, kai ari sadarbeibā ar tautys nomu i biblioteku teik eistynuota “Boltūs supratku” nūtikšona, maja dzīduojumu tradicejis saglobuošona i atjaunuošona (par ideju raudzeit atsuokt maja dzīduojumus vys juosoka paļdis Tonijai Dombrovskai, kura tik pyrma kaida goda ir puorsacāluse nu Reigys). Helenai ir sovi paleigi, kurim jei vysod soka lelu paļdis: par zīdim, kurus atnas bazneicys oltoru puškuošonai, par daleibu bazneicys i teritorejis uzkūpšonys dorbūs, par atbolstu draudzis svātkūs, svātceļnīku sagaideišonā, par pryšom dzīsmem Sv. Misis laikā... Itys stuosts byutu pīmāruots, kab jūs pīmynātu, tok jūs ir tik daudz - leluokuo daļa draudzis lūcekļu sovu reizi ir kaidā lītā guojuši Helenai paleigā! Reizē tys ir stuosts par atbolstu, par tyvuokūs mīlesteibu i vīnuoteibu. Tys stuosts, kurū mums stuosta Dīvs.

Bazneica kolpoj ari par vītejuos kūpīnys identitatis simbolu. Tuos kluotbyutne na tik roda goreigu telpu, bet ari styprynoj kulturys saitis paaudžu storpā, saglobojūt i nūdūdūt tuoļuok unikalū Latgolys sakralū i muokslinīcyskū montuojumu.
Bazneica bīži viņ ir vaira nakai tik religiskys darbeibas vīta cylvāka dzeivē - tei palīk par goreiguo patvāruma i mīra telpu, kur var meklēt atbiļdis, cereibys i atjaunuot spākus. Aulejis bazneica ar sovu muokslinīcyskū boguoteibu i viesturis kluotbyutni paleidz cylvākam pīdzeivuot pīdareibu plašuokai kūpīnai i tradicejai. Tys veicynoj goreigūs vierteibu saglobuošonu, veicynoj leidzjiuteibu i cīnu sovā vydā, vīnlaiceigi īdvasmojūt i ļaunūt sajimt dziļuoku izpratni par sovu identitati, ticeibu i vītu pasaulī.

Ilze VOVKA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.