25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

25 rudini

Ūtruo daļa

Palāki dabasi, pavysam eisys palākys dīnys, pīmierkuse zeme i pa laikam izkreitūšys bīzys myglys. Seņuok cylvāki saceja – ka mygla sakuop dabasūs, byus leits, ka sakreit iz zemis – lobs laiks. Apleicīne palīk kū tuoļuok, tū vīnveideiguoka, bārza plykī zori līcās iz zemi, kur guļ sakrytušuos bryunuos lopys – bārza vosorys rūta. Novembris. Latvīšu senejī mieneša nūsaukumi ir Solnys ci Muorteņu mieness. Novembrī ir apmāram vyds storp rudiņa i zīmys saulgrīžim. Tys ir laiks, kod nu reita leist, a vokorā jau snīg i putynoj – rudiņs ceinejās ar zīmu.

Novembra suokums kotru godu ir eipašs na viņ ar tū, ka rudiņs lānai īt iz ūtru golu i vokori palīk garuoki, bet ari ar lelim svātkim Bazneicā. 1. novembrī bazneica svietej Vysu svātūs dīnu, bet 2. novembrī ir Dvēseļu dīna, kod lyudz Dīvu par myrušajim i dzīd saļmys. Dvēseļu dīna mums līk paceļt pi Dīva myusu lyugšonys par myusu myužeibā nūguojušajim tyvinīkim, partū ka tik lyugšonys ir veids, kai mes varim padareit kū lobu myusu meilajim, kuri atstuojuši itū pasauli. Tei ir seneja Bazneicys tradiceja i naatjamama sastuovdaļa daudzu tautu tradicejuos, eipaši tī, kur katuoliskuos ticeibys prakse pastuov vairuokus godu symtus.

Puse folklorys kūpys “Olūteņi” daleibnīku dzīd Dagdys bazneicys korī, spiejūt sasaisteit i goreiguos vierteibys, i latvīšu tautys tradicejis.

Dagdys Vyssvātuos Treisvīneibys Romys katuoļu bazneicā. 2004.goda 24.martā.

Ceļamolys krysta īsvieteišonā Spogevā, kūpā ar prīsteri V.Nagli. 2004.goda 1.augustā.

10.novembrī teik svieteita Muorteņa dīna aba tymsuo laika suokums. Beidzās ar apjumeibom īsasuokušais Veļu laiks, i īsastuoj Soltuma laiks. Latgolā Muorteņa dīna nav populara, bet puorejā Latvejā vys teik svieteita, kur Muorteņa dīnys kai apkiuleibu golvonais iedīņs ir gaiļs. Jis ir saulis sauciejs i gaismys viestness.

Novembris Latvejai ir eipašs mieness, deļtuo, ka 11. novembrī teik svieteita Luočplieša dīna, kurā pīmiņ Latvejis Naatkareibys karā krytušūs karaveirus, bet 18.novembrī ir Latvejis Republikys proklamiešonys dīna. Naatkareibys svātki, koč i nūteik goda na pošā saulainuokajā laikā, ir gaiši. Myusu sarežgeitajā laikā Latvejis i breiveibys ir tik daudz, cik tuos ir myusu sirdīs i pruotūs. Kotrys lobais dorbs, lobuo dūma i drauga atbolsts veidoj daleņu nu gaismys. Itūšaļt kotra dūma, kū veļtejam Latvejai, īsamirdz kai zvaigzne myusu sirdīs.

Latgola – trešuo zvaigzne Latvejis dabasūs – tyka īdagta 1918.godā. Daudz vieju i nagaisu skriejs puori, nu asam variejuši nūsorguot sovu volūdu i kulturu.

Vaļsts svātkūs Ondrupinē. 1998.goda novembris.

Latvejis vaļsts proklamiešonys godadīnai veļteitajā pasuocīnī “Ar Dievu, tautu un tēvzemi sirdī” Dagdys Tautys nomā. 2009.goda 17.novembris.

Vaļsts svātkūs Dagdys Tautys nomā. 2011.goda 17.novembris.

Latvejis vaļsts proklamiešonys godadīnai veļteitajā pasuocīnī “Mana Latvija” Dagdys Tautys nomā. 2013.goda 15.novembris.

Vaļsts svātkūs Dagdys Tautys nomā. 2015.goda 17.novembris.

Projekta “Latgales līgavas pūrs” pyura skreinis atdareišona Dagdys Tautys nomā. 2016.goda 18.novembris.

Latvejis vaļsts proklamiešonys 98. godadīnai veļteitajā pasuocīnī Dagdys Tautys nomā. 2016.goda 18.novembris.

Vaļsts svātkūs Dagdys Tautys nomā. 2017.goda 17.novembris.

Vaļsts svātkūs Dagdys Tautys nomā. 2019.goda 17.novembris.

Mums bīži vaicoj, kaidys dzīsmis mes dzīžam. Var saceit tai – kaidi svātki, taidys dzīsmis. Latvīšu tautys muzykā ir sastūpami dažaidi dzīsmu žanri, kuri sakuortuoti grupuos:

•dorba dzīsmis – oruoju, pļuovieju, gonu, lynu dzīsmis, tolku dzīsmis i cytys;

•godskuortu īražu dzīsmis – kekatu, rūtuošonys, leigū i cytys dzīsmis;

•saimis īražu dzīsmis – kristeibu, preceibu, kuozu i bēru dzīsmis;

•sadzeivis dzīsmis – šyupeļa, bārnu dzīsmis, dzīsmis par dzīduošonu, jaunīšu sadzeivis, mīlesteibys, saimis sadzeivis, dzeiru, kara dzīsmis;

•rūtaļu i daņču dzīsmis;

•ziņgis.

Dorba dzīsmis paruoda zemkūpu i lūpkūpu dorba veidus. Ituos dzīsmis dzīduoja dorba laikā, īmūt iz dorbu i nu dorba, atpyutys breidī. Dorba dzīsmis saisteitys na tik ar dorba nūrisi, juos paruoda ari ļaužu sadzeivi, attīceibys sovā vydā. Latgolā vysvaira pīraksteitys ir pļovys i sīna pļaušonys dzīsmis. Tamuos teik apdzīduots dobys kruošņums, sīna pļaušona, kaļtiešona i mesšona kaudzē. Ir ari rudzu i rudzu pļaušonys dzīsmis. Taipoš Latgolā vysvaira ir pīraksteitys lynu dryvys dzīsmis. Kod vīnys saimisteibys ļauds ar sovim spākim navarēja padareit steidzamūs dorbus, tod tolkā guoja kaimini. Vysubīžuok beja Jurgu, māslu vesšonys, labeibys pļaušonys, kuļšonys i lynu plyukšonys tolkys. Dzīsmis ir par lelom i mozom tolkom, kas beja saisteitys ar leluoku ci mozuoku cīnastu, par dryvu aizbiļdni Jumi i cytys. Leidz ar tymsuo laika atīšonu suocēs vakariešonys, kur sīvītis spriežūt, aužūt, šyunūt, odūt dzīduoja vakariešonys dzīsmis.

Ar zemkūpa dorbu i godalaiku ritiejumu ir saisteitys godskuortu īražu dzīsmis. Godalaiku maiņu atzeimēja ar svātkim, kuri saisteiti ar vysaidom izdareibom i attīceigu dzīšmu dzīduošonu. Vysīvārojamuokī beja zīmys i vosorys saulgrīžu svātki.

Saimis īražu dzīsmis ir dzīsmis, kurys saisteitys ar cylvāka dzeivis nūzeimeiguokajim pūsmim – dzimšonu, kristeibom, preceibom, kuozom i nuovi. Vīna nu svareiguokūs itūs gūdu nūtikšonu sastuovdaļu ir dzīduošona, kurā vysubīžuok īsasaista vysi voi gondreiž vysi gūdeibu daleibnīki.

Ir daudzys latvīšu tautys dzīsmis, kurys nav saisteitys ar godskuortu cyklu ci saimis īražom i gūdim, bet sasavej ar cylvāku dzeivi – kasdīnu, cylvāku attīceibom sovā vydā, apleicejuo pasauļa nūvāruojumim. Ituos dzīsmis varātu nūsaukt par sadzeivis dzīsmem. Sadzeivis dzīsmem parostai ir vairuoki paņteni ar sižetisku nūtykumu izkluostu. Deļtuo ituos dzīsmis taipoš sauc ari par garajom dzīsmem.

Atseviški byutu juopīmiņ dzīsmis par dzīduošonu. Tuos ir liriskys dzīsmis, kuruos cylvāks paruoda sovu attīksmi pret dzīduošonu. Melodejis parostai ir pacyluotā, gaišā nūskaņā.

Folklorys kūpys “Olūteņi” darbeibys pamatā ir tautys tradiceju izzynuošona, vuiceišonuos i tuoļuoka populariziešona. Kūpys dalinīki vuoc Dagdys apleicīnis folklorys materialus, kurus izmontoj sovuos programuos. Atseviškūs gadīņūs teik izmontuoti ari cytu Latvejis vītu folklorys materiali. Cīš plošs i daudzveideigs ir ari prīšknasumu tematiskais apjūms – godskuortu īražu, saimis gūdu, mitologiskuos, buoriņu, karaveiru, dorba, sadzeivis i cytu žanru dzīsmis. Plošai teik pieteitys maskuošonuos tradicejis.

Inta VIĻUMA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors