​25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

Masku guojīņu dalinīkus laipnai uzjēme, pacīnuoja, partū ka skaiteja, ka ar jim sātā īguoja svieteiba. Ka kurais saiminīks maskuotūs ļauds naīlaide, jī varēja padareit kaidu škodi, par pīmāru, aizspīst durovys, aizveļūt prīškā kaidu gryutu prīškmatu, kurū atroda pogolmā.

“Zīmyssvātkūs īt “čyguonūs”- veirīši puorsavalk par sīvītem i sīvītis par veirīšim. Ar ūgli izamuozoj malni. Īīt ustobā, doncoj, dzīd - ka napacīnoj, tod sūla gūvem aplauzt rogus. Tai staigoj div Zīmyssvātku dīnys”.

(LFK 1950, 2224 Osyunā, stuosteja Irēna Arnicāne 1960. g.)

Runojūt par masku atributim, juopastreipoj myužzaļūs augu zori i slūtenis, kam ir cīši svareiga nūzeime. Eglis, prīdis, paeglis zorim ir magisks spāks, jī paruoda dobys kai dzeiveibys olūta namiersteibu. Ar jim maskuotī ļauds izper vysus sātys ļauds. Ar paeglis zorim cytu reizi maskys izkiupynoj ustobu.

Dagdā, Skaistā, Kruoslovā, Škaunē teik pīmynāts, ka maskuotī ļauds sauc sevi par čyguonim. Ir apraksteits, ka Skaistā lasejuos kūpā lels pulks maskuotūs ļaužu, leidza guoja muzykants, Dagdā guoja vacuokys sīvītis i veirīši, i mozuoki bārni, kūpā kaidi 8-10 cylvāki. Kab napazeitu, sajauce motus, muti nūzīde ar kvāpim, Skaistā kruosuoja sorkonu dagunu, rūkuos ci aiz syksnys beja puotoga.

“Gavienī cytu reizi kaids veirīts puorsavalk par Valnu. Jis staigoj apleik pa sātom i meklej, ci kur nanūteik kaida prīcuošonuos ci doncuošona. Ka kaidu nūgiun, kas prīcojās, tod “roksta uodā”. Asūt taids pasacīņs, ka kaids gavieņa laikā prīcojās, “gon tevi valns īraksteis uodā”.

(LFK 1640, 5500, pīraksteits Dagdys pog. 1934. godā)

“Iudreišu solā parostai maskuošonuos nūteik pi Jaunuo goda sagaideišonys. Vacais gods stuosta puorguojušuo goda nūtikšonys. Atīt Jaunais gods i vacais jam nūdūt vaļdeišonu. Vacū izdzan uorā. Grajej maršu”.

(LFK 1640, 5495, pīraksteits 1934.godā).

IX Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Reigā. 2008. goda 9.,10. februarsX Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Dagdā. 2009. goda 14.,15. februarsGruomotys “Maskas un maskošanās Latvijā” prīškā stateišonys pasuocīnī Reigā. 2009. goda 20. februarīXI Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Salacgreivā. 2010. goda 13.,14. februarsXI Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Salacgreivā. 2010. goda 13.,14. februarsXI Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Salacgreivā. 2010. goda 13.,14. februarsXII Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Vīseitē. 2011. goda 12.,13. februarsXIII Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Tukuma i Enguris nūvodūs. 2012. goda 11.,12. februarsXIV Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Muolpilī. 2013. goda 9.,10. februarsXV Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Reigā. 2014. goda 15. februarsXIX Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Kuorsovā. 2018. goda 10.,11. februarsXXI Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Leivuonā. 2020. goda 15.,16. februars

Aīda Rancāne sovys gruomotys “Maskas un maskošanās Latvijā” īvodā roksta: “Domāt par latviešu tradicionālajām maskām un maskošanās rituāliem mani rosināja vairāki aspekti. Pirmkārt, pašas pieredze masku gājienos. Tā ir veidojusies jau bērnībā, skolas ziemas brīvdienas pavadot Ziemeļlatgales laukos pie vecāsmātes un piedzīvojot tur trakulīgās čigānu izdarības, kuras ik gadu ar bailēm un satraukumu tomēr tika gaidītas. (..) Šo pieredzi bagātināja arī vērotais masku festivālos un svētkos gan tepat Latvijā, gan aiz tās robežām”.

Napalyka namaneiti ari “Olūteņu” maskuotī ļauds, kurūs cīši daudz karteņu Aīda Rancāne izmontuoja, veidojūt gruomotu. Tys beja lobs stimuls turpynuot aizsuoktū dorbu pi vītejūs maskuošonuos tradiceju i pošu masku tiemiešonys i atjaunynuošonys.

Februarī, cytu godu – pošā marta suokumā – svietej Meteņus voi, kai Latgolā īrosts, Aizgavieni. Tī ir tradicionali svātki i simboliskys zīmys gols, pavasara gaideišonys svātki. Aizgavieni vajag svieteit ļusteigi – daudzi smītīs, dzīduot, doncuot, daudzi ēst, pādejū reizi nūīt maskuotīs, laistīs nu kolna, braukt tuoli gostūs, kai ari dūmuot par tuolim plānim, lai byutu veiksmeigs jaunais ražys gods, vyss īsadūtu i pīsapiļdeitu.

Kod nakts ir izastīpušys garuokys par dīnom, atskaņ sābra saukums: “Da kuo īsim vakarēt?” Nuocit meitys da manim(i)/ Vakareņu vakarēt,/ Vakareņu vakarēt,/ Jaunys dzīsmis padzīduot./ Jaunys dzīsmis padzīduot,/ Kūdeleiti sadeļdēt.

(LFK 0935, 18960)

Meteni pi Dagdys kulturys noma. 2015. goda 15. februarsMeteni pi Dagdys kulturys noma. 2016. goda 27. februars

Vakariešona, kū cytā vītā saukuši par suprātkom, beja cylvāku kūpā sasalaseišona, vysuvaira rudiņa pusē i zīmā, kod lelī saimisteibys dorbi apdareiti i vokori ir breivuoki. Tūs nu varēja pavadeit kūpā ar sābrim, sovim pazeistamajim i draugim.

Svareigai ir tradicejis na viņ saglobuot, bet ari atteisteit, deļtuo 2018. godā Dagdā tyka atjaunuota Aizgavieņa suprātku tradiceja. Kab ustobu pīpiļdeitu na tik ar latvyskuos dzeiviszinis stuostejumu, dzīsmem, daņčim, bet ari ar bierneibys dīnu smuordu i garšu, suprātku laikā kūpā tyka capts i struoduots pi vysaiduoku rūkdorbu. Dagdys pusis saimineicu meistareiba ir zynoma tuoli aiz Latgolys rūbeža, i itei spieja nu paaudzis paaudzē ir palykuse par Latgolys kulturviesturyskū montuojumu.

Vītu, kur nūtiks vakariešona, izalaseja jau aiz laika. Vysuvaira taidom sasalaseišonys vītom kolpuoja reja ci pierts. Taidim pasuocīnim beja vysaids mierkis – nūpītna struoduošona, klusys sasalaseišonys ar stuoškim i dzīsmem, taipoš i ļusteiga laika pavadeišona ar dzīsmem, daņčim i rūtaļom. Sasalaseišonuos pīsadaleja cylvāki nu apmāram pīcu, leluokais, desmit saimu.

Par pīmāru, vakariešonā, kura beja dūmuota dorbam, cieški pīsadaleja viņ sīvītis, kab natraucātai varātu lūceit pyuru ci dareit cytus seikus kasdīnys darbeņus – šyut, adeit, sprēst, veirīši sovpus vaira dzīduoja i muzicēja. Vakariešona beja kai naatkuortojams pasuocīņs, kas mudrynuoja struoduot, īsavuiceit kū jaunu, rast padūmu nu cytu, paruodeit puorejim poša padareitū, koč navar nūlīgt i jaunuokūs nūtikšonu apsprīsšonu, sarunys.

Veļu laikā vakariešonā tyka mynātys meiklis, stuosteitys puorsokys i teikys, taipoš vysaidys pīstuoškys. Vakariešonys aizdavums ir na viņ īprīcynuot, bet ari pavuiceit, dūt padūmu, izškoluot i vysaiduos ar saimisteibu saisteituos lītuos, i sīvītem sātys parādā i cytuos atzarēs.

Aizgavieņa suprātkys Dagdys kulturys nomā. 2018. goda 9. februarsAizgavieņa suprātkys Dagdys kulturys nomā. 2019. goda 1. marts

“Vakariešonā puiši vys veja strikus, meitys sprēde, adeja, aude jūstys. Meikļu miniešonai beja sovs mieness – decembris – kod pošys garuokuos nakts, adventā. Veči aizdeve vaira bārnim, ari jaunajim meiklis. Aizlykys najēme. Bārni iz vakariešonu naguoja. Jī seņuok iz cepļa gulēja. Vakariešonā beja viņ tuos sātys bārni, kur nūtyka vakariešona. Dadzynuoja skolus. Beja taids gars kūks, a pi tuo – šyna. Zam tuos dzeļža šynys pabuoze aizdadzynuotū skolu. Zamoškā beja palykts spaneits voi sileite ar iudini, kur kryta ūglis. Ka vīns sadaga, īlyka cytu. Ap skolim vaira nūsajēme puikys.

Guoja vaira iz taidom sātom, kur jaunī ci kur veči, kas muok stuosteit”.

(LFK 1945, 3591)

Vakariešonuos stuosteitī gadīni nu dzeivis sasaveja ar izdūmu, tik stuosteituoji steidzēs paust: “Česnai, tai nūtyka!”

Kod beja kaidu laiku struoduots, saimineica sauce vakarātuojus cīnuotīs ar leidza atnastim i juos pošys gataveitajim iedīnim. Saiminīks deve kotram nūraudzeit pa bičerei ols. Piec mīlastis jaunī doncuoja i kaitēja, ka sātys saiminīks nabeja pret. Vacuokuo paaudze pa tū laiku atsapyute i puorrunuoja vysaidys nūtikšonys – sābrūs, draudzē i pasaulī. Piečuok otkon vysi struoduoja.

Taipoš kai suokūt, saiminīks i vakarātuoji lyudze dīvpaleigu, tai i beidzūt dorbus, saiminīks izguoja ustobys vydā i vysi kūpā pasateice Dīvam par paleigu i svieteibu vakarejūt.

Inta VIĻUMA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors