25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

25 zīmys

Pyrmuo daļa

Obeji goli bolti, vyducs zaļš. Gods. Breineigs boltums apkluoj zemi. Tuos nadaudzuos smiļdzenis, kuru poši goli speid nu snīga, zīd boltim sormys zīdim. Lūgi ustobai tai aizsoluši, ka naradz nikuo. Pogolmā rej suņs, gribīs redzēt, kas tī nūteik… A naradz. Īīt pruotā – tai kai bierneibā, sakarsēt iz plitys krušku i dalikt pi stykla. Čeikstādama solna atsakuop i iz eisu breidi pa opolu caurumu var īraudzeit, kas doruos aiz lūga. Pa nakti daudz snyga, koponys ruoduos vēļ leluokys, nakai beja vakar. Suortojās vīna mola, lāc saule. Pasvīž sauvi sudobra… I vysa zeme suoc laisteitīs sudobraini bolta.

1996. goda Zīmyssvātki. Divkuorši svātki – dzymst jauna folklorys kūpa. Astašovys klubā nav kur uobeļam nūkrist. Teik atnasti papyldu krāsli, lai vysi atguojušī var baudeit svātku koncertu, puordzeivuot leidza sovim bārnim i mozbārnim, kuri gatavejās kuopt iz skotuvis. Vēļ dažys minotys i… aizīt – folklorys kūpa “Olūteņi” aizsuoc sovu pyrmū dzīsmi, aizsuoc garu ceļu – nu jau divdesmit pīcu godu garumā.

Muna dzymtuo puse ir Muokūņkolna pogosts. Jau nu mozūtnis saimē tyka dzīduotys dzīsmis, audzynuota cīneiba pret seņču tradicejom, kas palyka par pamatu tuoļuokuos dorbuošonuos izlasejumam. Guoja laiks i dorbuošonuos namonomi sasaveja ar kasdīnu, palīkūt par vīnu vasalu. Pi Muokūņkolna pusis teicieju salaseituo dzīšmu i tradiceju būrtneica palykuse pavysam bīza, pi puorsaceļšonys iz dzeivi Astašovā jei lyka meklēt dūmubīdrus i iz savuoktuo materiala pamata iztaiseit sovu pyrmū programu.

Muokūņkolna kai sābru pogosta tradicejis daudzi naizaškir nu Astašovys pusis tradiceju, kas paleidz struoduot pi īsuoktuo tuoļuok – laseit, globuot i, taisūt iz salaseituo materiala pamata programys, popularizēt tradicionalū kulturys montuojumu, par kū tyka dabuotys daudzys atzineibys.

Zīma myus vad pa boltim, snīga pīsnygušim celim pretim egļu, pluociņu i sutynuotu kuopustu smuordam, līk īgrimt apdūmūs pi syltuos svecis līsmis i sagaideit maskuotūs ļauds, kab atsabreivuotu nu vysu nalaimu i sajimtu svieteibu vysam jaunajam godam.

Svātkim gataveitīs suoce aiz laika. Pa vosoru nūbaruotu cyuku kuove decembrī, deļtuo Zīmyssvātku goldā beja daudz galis i vysaidu dasu. Kotrā sātā gataveja putruomu ci ašņa dasys. Ka kurymā sātā cyukys nabeja ci beja jau nūkauta, piec ašņa deļ dasu guoja da sābru taišni abādu laikā. Nūkaunūt cyuku, izjēme zornys i ašni. Zornys labi izteireja, tod, maucūt iz zareņa, izvēre iz ūtru pusi i ryupeigai nūkaseja vysus nateirumus. Zornys palyka pavysam pluonys i teirys. Izvuoreja putruomus, sagrīze smolkūs gobolūs špeku, apcepe iz skaurodys bryunu i salēja putruomūs. Vysu atvāsynuoja i pīlyka kluot ašni, pypurus, lozbera lopys, seipulus – kas kam lobuok patyka. Vīnu zornys golu aizsēja i pa trūbeiti sadēja zornā piļdejumu, ūtru golu aizsēja. Lyka ceptīs izkurynuotā ceplī.

Zīmyssvātki Astašovys kulturys nomā. 1998. godsZīmyssvātku pasuocīnī Astašovā.1999. godsZīmyssvātku naktī juoīt bosom kuojom purynuot uobeļneicys, tod cytu godu byus daudzi uobeļu. 2012.goda Zīmyssvātki

Zīmyssvātku vokorā, kod atguoja tymsums, sagatavejuši mīlasti, vysi gaideja maskuotūs ļauds. Pīmiņu, kod beju moza, cytu reizi ari nūsabeidu, globuojūs iz kruosnis, tok vieļuok saprotu, ka maskuos beja tī poši viņ sābri. Babeņa, kod runuoja par kaidu ļusteigu cylvāku, saceja tai: “Tys (vuords) kai Zīmyssvātku kaita”. Piečuok, puorcylojūt pruotā babys saceitū, nūsadeve atrast, puortiemēt i atjaunynuot vītejū kaitu maskuošonuos tradiceju.         

Laiks vysod dzan dareituoju. Juomeklej voilaki i eistī vušku kažuki, juoapsaver, ka nabyutu kaida kūde dasamatuse. Laikam īmūt, taidys lītys vys cīšuok gryušuok atrast, pat nav vareibys. Pa vosoru pi sātys īraudzeits kaids zorains kuorklys, kurais labi dar steberei. Pi plitys izkaltāts, ar zvonim apkuorts, ar vucyna rogim appuškuots, pret zemi systs, skaņ, ka prīca! Lynu kule i puors šolka skustu nu babys pyura, rasni pokolu striči, nu vaca voilaka iztaiseits zyrgs, skalinis i skruči, drēbu vāza i ukuots, nu puorta pībārta palnu kuleite i stuļgiņa pūds, paeglis zors i naparosti vuordi, kurūs teik saukti “Olūteņu” ļauds – Paramons, Prokoperejs, Puļgenceja, Makandriks…

Aiz mugorys 16 Storptautyskī masku tradiceju festivali, kur nu vārtātuoju dabuotys 30 uzslavis par vītejuos maskuošonuos tradicejis apzynuošonu i prateigu paruodeišonu. 2009.godā Folklorys centram tyka uztycāts pījimt Storptautyskū masku tradiceju festivalu Dagdā. Div dīnys Dagdā i apleicīnē maskuojuos grupys nu vysaidu Latvejis vītu i nu uorzemu.

“Čyguonūs” pa Dagdu. 2001. goda ZīmyssvātkiIII Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Daugovpilī. 2002. goda 23.,24. februarsKruoslovys rajona folklorys kūpu Meteņa dīnys sabraukumā Izvoltā. 2003. goda 1. marts

Nu Zīmyssvātku leidz Trejkungu dīnai tyka taiseitys tai saucamuos “igriščys”. Tei beja parosta večerinka, kurys laikā puorsavylkuši cylvāki (kaitys) laiku piec laika paruodeja sovu izruodi. Kūpā ar kaitom igriščuos pīsadaleja ari apleicīnis pazeistamuokī smīklu stuosteituoji. Aizcīmojūt da kaidai sātai, kaitys naguoja kai čyguoni (maskuotūs cylvāku grupys nūsaukums) ar vysu boru vydā ustobā, a guoja pa vīnam, sasavasaluoja, stuosteja, kaidā vaicuojumā atguojuši i praseja atļuovi īīt, tod dasaškeira puorejī. Kaitys moz dzīduoja, runuoja dīvdūmeigus tekstus.

IV Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Daugovpilī. 2003. goda 22.,23 .februarsV Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Daugovpilī. 2004. goda 21.,22. februarsV Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Daugovpilī. 2004. goda 21.,22. februarsVI Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Modūnē. 2005. goda 12.,13. februars“Olūteņu” meitys ruļavoj!VII Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Bauskā. 2006.goda 18.,19. februarsJeša azara viezsVIII Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Bārtā i Līpuojā. 2007. goda 10.,11. februarsVIII Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Bārtā i Līpuojā. 2007. goda 10.,11. februarsVIII Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Bārtā i Līpuojā. 2007. goda 10.,11. februarsVIII Storptautyskajā masku tradiceju festivalā Bārtā i Līpuojā. 2007. goda 10.,11. februars

Maskuošonuos laiks vysod ir cīši gaideits ar jaunu masku taiseišonu, jaunu nūtikšonu izspieļuošonu, puortapšonu cytā tālā leidz piļneigai napazeišonai.

Es nikod navarieju īsadūmuot, kai maska puormej cylvāku! Dzeivē kautreigs i nadrūss, uzviļcs masku, jis palīk pavysam par cytu cylvāku – atsataisa, pasaruoda nu cytys pusis. Tai tyka atkluoti daudzi jauni talanti “Olūteņu” dalinīku vydā. Bet nu festivalu mes vysi atsagrīzem gaišuoki, draudzeiguoki i sirsneiguoki.

Uorpus festivalu cylvāki daudzreiz myusu izspālatuos nūtikšonys uztver kai teatri, bet eistineibā caur jom mes paruodom Zīmyssvātku laikā dobā nūteikūšūs procesus, īzeimejūt laiku, kod pi myusu vysvaira maskojās.

Inta VIĻUMA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors